Latvijas Mediju ētikas padome aicina uz publisku diskusiju par mediju ētiku un mediju un auditorijas attiecībām 21.gadsimtā
22.novembrī no plkst. 14.30 līdz 17.00, Birojnīcā (Dzirnavu iela 84 k-2), notiks biedrības Latvijas Mediju ētikas padome organizēta publiska diskusija “Mediju ētika 101*”. Pasākuma mērķis ir iepazīstināt ikvienu interesentu ar aktualitātēm mediju ētikas jomā, kā arī aplūkot citu valstu pieredzi un diskutēt par to, kā mediju ētika ietekmē ikvienu cilvēku.
Pēdējo desmit gadu laikā jautājums par ētikas standartu mediju darbībā ir īpaši aktualizējies mediju telpas paplašināšanās dēļ. Latvijas Mediju ētikas padomes Ētikas kodekss balstās uz tādiem principiem kā, piemēram, godprātība, cieņa, daudzveidība, faktu un viedokļu nošķīrums un redakcijas satura un reklāmas nošķīrums. Nepārbaudīto faktu un skaitļu virsrakstu laikmetā ir svarīgi rūpēties, lai saturs, kāds tiek pasniegts sabiedrībai, būtu veidots, ievērojot šos principus. Ētikas principu ievērošana medijos veido patstāvīgi un kritiski domājošu cilvēku, kas ir pamats sabiedrības ilgtspējai.
Diskusiju atklās un moderēs biedrības Latvijas Mediju ētikas padome valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris. Ar stāstījumu par ētikas jautājumiem postpatiesības laikmetā uzstāsies Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors, filozofs Vents Sīlis. Savukārt par ētikas jautājumu vērtēšanas formātiem citviet pasaulē ar uzsvaru uz digitālo laikmetu iepazīstinās advokātu biroja Sorainen zvērināti advokāti Andris Tauriņš un Ieva Andersone.
Paneļdiskusijā par mediju ētikas nozīmi diskutēs Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā mediju studiju centra vadītāja Sabīne Sīle-Eglīte, Latvijas žurnālu asociācijas valdes loceklis un žurnālists un Arnis Krauze, kā arī žurnāliste un raidījumu producente Inese Liepiņa un vairāku podkāstu autors un mūziķis Jānis Krīvēns.
“Mediju ētika un atbildība pret auditoriju nezaudē savu aktualitāti, mediju videi attīstoties digitalizācijas un globalizācijas ietekmē”, norāda biedrības Latvijas Mediju ētikas padome valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris, “Tieši pretēji - plaisa starp medijiem un to lietotājiem arvien pieaug, tamdēļ diskusija par laikmetīgiem risinājumiem ētiskas mediju vides attīstībai jāveido, iesaistoties pēc iespējas plašākam sabiedrības un mediju profesionāļu lokam.”
Uz pasākumu laipni aicināts ikviens interesents, iepriekš piesakot dalību šeit
*Pasākuma nosaukums raksturo divus nozīmīgus pasākuma pamatelementus. Pirmkārt, šogad Latvija atzīmē savu 101 jubileju. Diskusija, 101 gadadienu atzīmējot, attēlos pašreizējo stāvokli jeb “status quo” mediju ētikas aktualitātēs, kā arī iezīmēs nākotnes izaicinājumus. Otrkārt, angļu valodā ciparu virknējumu “101” lieto, lai apzīmētu ievadstundu vai koncentrētu ieskatu kādā tēmā. Tāpēc iecerēts, ka diskusija ļaus labāk izprast mediju ētikas nozīmi ikviena cilvēka ikdienā.
Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros.
Par Mediju ētikas padomes oktobra sēdi
Latvijas Mediju ētikas padomes darba kārtībā šobrīd ir virkne jautājumu, kas saistīti ar saņemtajām sūdzībām par medijos izvietoto saturu. Padome skata pieteikumu gan par Regbija kluba “Miesnieki” iesniegto sūdzību par ziņu portālā DELFI izvietoto publikāciju “Rasisms un savējo piekaušana – Latvijas regbija ēnas puses”, gan ziņu portāla TVNET sniegto skaidrojumu par rakstu sēriju “Neredzamais cietumā”, gan arī politiskās partijas “Attīstībai Par” saņemto vēstuli, kurā aicināts vērtēt “Latvijas Avīzē” publicētos komentārus par zviedru pusaudzi Grētu Tūnbergu.
Par sūdzību saistībā ar publikāciju “Rasisms un savējo piekaušana – Latvijas regbija ēnas puses”
Regbija kluba “Miesnieki” iesniegtajā sūdzībā norādīti vairāki mediju ētikas kodeksa pārkāpumi. Pirmkārt – informācija publikācijā pasniegta pārspīlēti, otrkārt, raksts nav objektīvs, jo tajā ir iekļauts tikai vienas puses viedoklis. Treškārt, rakstā minētie notikumi nav interpretējami viennozīmīgi, tāpēc tos var uzskatīt par spekulatīviem. Tāpat raksta ilustrēšanai izmantots ar notikumu nesaistītas personas foto. Visbeidzot, sūdzībā norādīts uz interešu konfliktu, paužot bažas, ka DELFI sporta redaktors Uldis Strautmanis vienlaikus darbojas arī kā regbija kluba “Livonia” preses sekretārs.
Ziņu portāls DELFI skaidro, ka rakstā iekļautā informācija ir pārbaudīta, tajā iekļauts vismaz astoņu personu viedoklis, kā arī raksts neatspoguļo žurnālista Ulda Strautmaņa personīgo viedokli. Tāpat ziņu portāls DELFI norāda, ka publikācija nav veltīta nevienam konkrētam Latvijas regbija klubam un Uldis Strautmanis ir sporta žurnālists, kas orientējas arī regbija sporta niansēs, tāpēc ar savām zināšanām atbalsta šī sporta veida dalībniekus, tostarp regbija klubu “Livonia.”
Izvērtējot iesniegto sūdzību, Latvijas Mediju ētikas padome savā lēmumā norādījusi, ka pārkāpts Biedrības Ētikas kodeksa 4.10. punkts, kas nosaka - interešu konflikta gadījumā tas ir atklāti jādeklarē. Tai pat laikā Latvijas Mediju ētikas padome nav konstatējusi, ka publikācijā norādītie fakti neatbilstu patiesībai. Latvijas Mediju ētikas padome ziņu portālam DELFI un ikvienam medijam iesaka pievērst īpašu uzmanību interešu konflikta jautājumiem.
Par sūdzībām saistībā ar rubriku “Neredzamais cietumā”
Tāpat Latvijas Mediju ētikas padome saņēmusi vairākas sūdzības par portāla TVNET rubriku “Neredzamais cietumā”. Iesniedzēji norādīja uz neētisku medija rīcību, publicējot interviju ar ieslodzīto, kurā intervējamais detalizēti raksturojis pastrādāto noziegumu detaļas. Lai arī cietušo personu sūdzība par minēto Mediju materiālu nav saņemta, Latvijas Mediju ētikas padome lūdza ziņu portālam TVNET sniegt skaidrojumu par minēto publikāciju ciklu.
Izvērtējot saņemto ziņu portāla TVNET skaidrojumu, Latvijas Mediju ētikas padome uzskata, ka šāda rīcība, skaidrojot savu darbību un atzīstot ētiska rakstura problemātiku, vērtējama atbildīgi un profesionāli. Tas uzskatāms kā labs paraugs citiem medijiem, līdzīgu situāciju gadījumā, kā arī apliecina ētikas vērtību mediju vidū.
Sūdzības par publikācijām saistībā ar Grētu Tūnbergu
Latvijas Mediju ētikas padome izskatījusi arī politiskās partijas “Attīstībai Par” saņemto vēstuli, aicinot vērtēt “Latvijas Avīzes” žurnālista Egila Līcīša komentāru par zviedru pusaudzi Grētu Tūnbergu. Latvijas Mediju ētikas padome uzskata, ka atšķirīgi skatījumi ir pieļaujami, tai pat laikā neizpratni rada fakts, ka politiskā partija, izmantojot sociālos tīklus, organizē “sūdzības iesniegšanas kampaņu”, tādējādi iejaucoties mediju darbā un izteiksmes brīvībā.
Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros.
Mediju ētikas padomes darbības pirmais pusgads: mūsu mērķis, struktūra, ikdiena
Kopš šā gada aprīlī darbu uzsāka biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotā Ētikas padome, esam iepazinuši virkni praktisku jautājumu – to “darba lauku” mediju ētikas jomā, kur ir un būs nepieciešama ētikas padomes iesaiste. Gan kā vidutājam starp strīdniekiem, gan kā izglītotājam un mediju profesionālo standartu veidotājam.
Pirmais ētikas padomes darbības pusgads rāda, ka īpaši nozīmīga ir un būs padomes spēja skaidrot mediju ētikas jautājumus pašiem medijiem un plašākai sabiedrībai. Tāpēc turpmākajos mēnešos skaidrojošā rakstu sērijā pievērsīsimies dažādiem šīs jomas aspektiem. Ievadā – trīs nozīmīgi punkti par Mediju ētikas padomi.
Pirmkārt, par Mediju ētikas padomes darbības mērķi. Plašākā kontekstā tas ir: risināt tādus jautājumus interešu, tiesību, vērtību telpā, kas atrodas starp medijiem un sabiedrību. Latvijas mediju regulācijā ētikas jautājumi un aspekti līdz šim ir iztrūkuši. Padomes uzdevums ir definēt un skaidrot šos jautājumus, balstoties uz ētikas kodeksu, kas definē profesionālās ētikas pamatprincipus. Kā arī, – uzraudzīt ētikas kodeksa ievērošanu.
Otrkārt, – par padomes darbības ikdienu un situācijām, ar kurām esam saskārušies pirmajos darbības mēnešos. Tās var grupēt trīs lielākos blokos. Situācijas, kur mediju darbā saduras vārda brīvība un tiesības uz privātumu. Situācijas, kas izriet no žurnālistu, mediju vadītāju un mediju satura patērētāju atšķirīgās izpratnes par atbildīgu un kvalitatīvu žurnālistiku. Kā arī, – situācijas, kur ir nepieciešams plašāks skaidrojums par mediju lomu, uzdevumiem un pienākumiem.
No šīm trim jautājumu kopām izriet Mediju ētikas padomes darbības pamatfunkcijas, piemēram, dezinformācijas ierobežošana, bērnu tiesību aizsardzība, personas datu aizsardzība mediju darbībā un citas. Ikdienā tas nozīmē cietušo personu sūdzību izskatīšanu par iespējamajiem ētikas pārkāpumiem mediju darbā, kā arī mediju, mediju uzņēmumu un žurnālistu sūdzības par iespējamiem ētikas pārkāpumiem mediju darbībā vai vārda brīvības ierobežojuma gadījumā. Jāuzsver, – padome nav uzskatāma par “mediju ombudu” kā tas ir vairākkārt publiski izskanējis. Esam mediju nozares pašas veidots koleģiāls un pašregulatīvs mehānisms.
Treškārt, – par padomes dibinātājiem un struktūru. Biedrībā ir brīvprātīgi apvienojušies mediji un mediju organizācijas, – šobrīd tajā ir 23 biedri, kas līdz ar to ir apņēmušies ievērot ētikas principus un ieviest tos praksē. Plašāk par biedrības biedriem, lūdzu, lasiet šeit.
Tas, ka biedrību ir izveidojuši mediju pārstāvji paši, vislabāk nodrošina mediju neatkarību no nevēlamas valsts institūciju un politiskās ietekmes. Un tāpēc nozares darbības principus (piemēram, ētikas kodekss) mediji apspriež un veido paši, mazinot nozares ietekmējamības riskus.
Jautājums par ētikas standartu mediju darbībā pēdējo desmit gadu laikā ir īpaši aktualizējies dēļ mediju telpas paplašināšanās un konverģences. Ētikas padomes loma ir nofiksēt un skaidrot vienu mediju darbības izpausmi – atbildīgumu pret savu darbu. Tāpēc padomes apstiprinātajā Ētikas kodeksā mēs runājam par tādiem principiem kā “godprātība”, “cieņa”, “daudzveidība”, “faktu un viedokļu nošķīrums”, “redakcijas satura un reklāmas nošķīrums” un citiem. Jo ētiska (vai tieši pretēji – neētiska) medija darbība ietekmē salīdzinoši lielu sabiedrības daļu, kas vai nu saņem kvalitatīvu, pārbaudītu informāciju, vai arī saņem informāciju, kas ir vienpusēja, tendencioza, iespējams, – nepatiesa. Tāpēc ētikas principu ievērošana medijos galu galā ir stāsts par objektīvi informētu cilvēku.
Informācija par Biedrības Ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros.
Informatīvais pasākums par Latvijas Meiju ētikas padomes darbību
Lai iepazītos ar Latvijas Mediju ētikas padomes darbu, aicinām medijus, mediju jomas profesionāļus, kā arī citus interesentus uz Latvijas Mediju ētikas padomes informatīvo pasākumu šī gada 16. oktobrī, Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās (Strēlnieku iela 4a, Rīgā) - 303. auditorijā, no pulksten 14.00 līdz 16.00.
Pasākuma laikā būs iespējams iepazīties ar Latvijas Mediju ētikas padomes darbu, līdzšinējiem panākumiem, kā arī rast atbildes uz interesējošajiem jautājumiem.
Lai piedalītos pasākumā, lūdzam iepriekš reģistrēties, sekojot šai saitei: https://forms.gle/Pcd5hTQ3fFpqdsy9
Uz tikšanos!
Biedrības ētikas padome izskata sūdzību par raidījuma “Bez Tabu” sižetu un aicina sniegt skaidrojumu par TVNET rakstu sēriju “Neredzamais cietumā”
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” šā gada 19. septembrī izskatīja sūdzību par SIA “All Media Latvia” (TV3) programmas raidījumā “Bez Tabu” 2019. gada 18. jūnijā izplatīto sižetu “Maksātnespējas administratore un juriste pārvērš kaimiņu dzīvi par elli”.
Izvērtējot sižetu, Ētikas padome savā lēmumā norāda, ka sižeta veidošanā nav pilnvērtīgi ievēroti Biedrības Ētikas kodeksa 4.1., 4.2., 4.6. un 4.6.3. punktu nosacījumi. Ētikas padome aicina TV3 precizēt programmas rīcības kodeksu un iepazīstināt TV3 darbiniekus (kuru darbs saistīts ar satura sagatavošanu, kā arī neatkarīgos producentus) ar Biedrības Ētikas kodeksā nostiprinātajiem profesionālās ētikas nosacījumiem.
Sūdzību par minēto TV3 raidījuma “Bez Tabu” sižetu Biedrības valde saņēma šā gada 29. jūlijā no Gundegas Miķelsones un Ulda Miķelsona.
Biedrības Ētikas padome nevērtē ne starp sižetā aplūkotajām pusēm izveidojušā konflikta apstākļus, nedz arī sniedz juridisku vērtējumu par iesniedzēju norādītiem iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem. Ētikas padomes uzdevums ir vērtēt sižeta saturu atbilstoši Biedrības Ētikas kodeksa noteikumiem.
Ētikas padome norāda, ka sūdzībā aplūkotajā sižetā ir saskatāmas problemātikas pazīmes saistībā ar Ētikas kodeksā noteikto godprātības, daudzveidības un informācijas iegūšanas principu realizēšanu.
Godprātības principa ievērošana ietver medija pienākumu izvairīties no jebkāda veida stereotipizācijas. Sižetā ir vērojamas jurista profesijas stereotipizācijas pazīmes, proti, konkrēta sadzīviska strīda atainojumā nebija nepieciešamas iekļaut sasaisti ar personas profesiju, minētajai informācijai (personas profesijai) nav nozīmes konkrētā notikuma atainojumā.
Daudzveidības princips paredz medija pienākumu nodrošināt sabiedrības tiesības saņemt daudzveidīgu informāciju un viedokļus no dažādiem avotiem. Medijam nav pienākums publicēt visu iesniedzēja atbildi (sižetā bija publicēta daļa no rakstveidā sniegtās atbildes), tomēr, iesniedzēju rakstveidā sniegtais viedoklis sižetā iekļauts nepilnīgi.
Informācijas iegūšanas principa realizēšana ietver medija pienākumu kritiski izvērtēt iegūto informāciju, it sevišķi ņemot vērā iespējamo informācijas avota ieinteresētību un interešu konfliktus. Lai gan sižeta ietvaros tika iekļauts policijas darbinieka viedoklis par iespējamu abu sižetā iesaistīto pušu atbildību konkrētajā konfliktsituācijā, sižetā ir vērojams kritikas trūkums attiecībā pret informācijas avota (vienas puses) sniegto viedokli.
Vienlaikus Biedrības Ētikas padome šobrīd saņēmusi vairākas sūdzības par portāla TVNET rubriku “Neredzamais cietumā”. Iesniedzēji vērsuši Ētikas padomes uzmanību uz, iesniedzējuprāt, neētisku medija rīcību, publicējot intervijas ar ieslodzītajiem, kurās citastarp intervējamiem detalizēti raksturojuši pastrādāto noziegumu detaļas. Lai arī cietušo personu sūdzība par minēto mediju materiālu nav saņemta, Ētikas padome lūgs skaidrot TVNET viedokli par minēto publikāciju ciklu.
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018.gada 12.decembrī, apvienojoties kopumā piecpadsmit mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā apvienojušies divdesmit trīs biedri. Biedrības biedri pārstāv visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības ikdienas darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris. Sūdzības izskata Ētikas padome deviņu cilvēku sastāvā.
Biedrība aicina mediju organizācijas pievienoties un iesaistīties biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" darbībā. Vairāk informācijas par dalību biedrībā iespējams atrast biedrības interneta vietnē www.lmepadome.lv .
Informācija par Biedrības Ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros.
Diskusija "Mediji un Ētika. Nākotnes izaicinājumi" sarunu festivālā "LAMPA"
Sarunu festivāls LAMPA ietvaros 28.jūnijā, plkst. 16:00 notiks Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP) organizētā diskusija "Mediji un ētika. Nākotnes izaicinājumi". Diskusija tiek organizēta sadarbībā ar Stockholm School of Economics in Riga un notiks Zviedru teltī.
Diskusijā tiks iesaistīti gan pieaicinātie eksperti, gan visi klātesošie, kuriem būs iespēja paust savu viedokli gan interaktīvā aptaujā, gan mutiski.
Diskusijā dalību ņems LMĒP Ētikas padomes priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Universitātes emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane, viens no CEHS.LV dibinātājiem un ilggadējiem funkcionāriem Kārlis Langins un Ekonomikas ministra padomniece, blogere Beata Jonite.
Diskusiju moderēs LMĒP valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris. Vairāk informācijas šeit: https://festivalslampa.lv/lv/programma/pasakumi/1217
Uz darba atklāšanas sēdi sanākusi biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” kopsapulcē ievēlētā biedrības Ētikas padome
2019.gada 18.aprīlī uz pirmo darba atklāšanas sēdi sanāca biedrības “Latvijias Mediju Ētikas padome” biedru kopsapulces vienbalsīgi ievēlētā Ētikas padome. Ētikas padomes sastāvā darbojas Daiga Sproģe, Aleksandrs Mirlins, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Anda Rožukalne, Andris Ķēniņš, Baiba Liepiņa, Dita Deruma un Anna Peipiņa.
Par Ētikas padomes priekšsēdētāju no sava vidus Ētikas padomes locekļi ievēlēja Guntaru Līci, bet Ētikas padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā ievēlēta Skaidrīte Lasmane.
Atbilstoši Biedrības statūtiem Ētikas padome vērtēs fizisku un juridisku personu sūdzības par mediju izdarītiem ētikas pārkāpumiem, izskatīs mediju, mediju uzņēmumu un žurnālistu sūdzības ētikas pārkāpuma, mediju vai vārda brīvības ierobežojuma gadījumā. Tāpat Biedrības statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai. Paredzēts, ka Ētikas padome organizēs ar mediju ētikas jomu saistītus pasākumus, kā arī apkopos Ētikas padomes secinājumus par mediju ētikas jautājumiem.
Lai sekmētu ētiskas mediju prakses attīstību un mediju pašregulāciju, Biedrība aicina medijus, to organizācijas un ar mediju jomu saistītas profesionālās organizācijas un nozares profesionāļus kļūt par biedrības Latvijas Mediju ētikas padome biedriem. Vairāk informācijas par dalību var iegūt biedrības interneta vietnē www.lmepadome.lv.
Biedrība dibināta 2018.gada decembrī un šobrīd kopumā apvieno 18 mediju nozares profesionālās apvienības, uzņēmumus un mediju jomā darbojošās organizācijas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā.
Ētikas padomes locekļi:
Daiga Sproģe. Juriste, mediju tiesību eksperte, Maģistra grāds tiesību zinātnē iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā, doktora grāda kandidāte. Izvirzīja AS “DELFI”.
Aleksandrs Mirlins. SIA “Komunikoloģisko pētījumu centrs” valdes loceklis, Lektors Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa akadēmijā. Maģistra grāds Komunikācijas zinātnē. Izvirzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija.
Skaidrīte Lasmane. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore. Filozofijas doktora grāds. Izvirzīja Latvijas Žurnālistu asociācija.
Andris Ķēniņš. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors. Maģistra grāds tiesību zinātnē. Izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija.
Anda Rožukalne. Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne, profesore. Doktora grāds socioloģijā. Izvirzīja SIA “Novadu ziņas”.
Guntars Līcis. Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors un valdes priekšsēdētāja vietnieks. Augstākā izglītība tiesību zinātnē. Izvirzīja AS “Latvijas Mediji”.
Baiba Liepiņa. Latvijas Reklāmas asociācijas Valdes un Ētikas padomes priekšsēdētāja. Augstākā izglītība vadības zinībās. Izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija.
Dita Deruma. Portāla TVNET galvenā redaktora vietniece. Augstākā izglītība. Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās. Izvirzīja SIA “TV NET”.
Anna Peipiņa. Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Žurnālistika” vadītāja. Maģistra grāds komunikācijas zinātnē. Izvirzīja SIA “ŽURNĀLS SANTA”.
27.februārī notika Biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" biedru kopsapulce
2019.gada 27.februārī sanāca biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” biedru kopsapulce, kurā piedalījās tās biedri - Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, SIA LETA, SIA Novadu ziņas, AS Latvijas Mediji, AS DELFI, SIA Firma Zemgale, SIA ŽURNĀLS SANTA, SIA Cēsu Druva, SIA Reģionu Mediji, VSIA Latvijas Vēstnesis, SIA Stockholm School of Economics in Riga, SIA TV NET un Latvijas Reklāmas asociācija. Biedrība dibināta 2018.gada decembrī un kopumā apvieno 18 mediju nozares profesionālās apvienības, uzņēmumus un mediju jomā darbojošās organizācijas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā.
Biedrības kopsapulcē vienbalsīgi ievēlēta Biedrības Ētikas padome. Ētikas padome uzraudzīs Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīs sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēs iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Tāpat Biedrības statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai. Ētikas padomes sastāvā ievēlēti Daiga Sproģe, Aleksandrs Mirlins, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Anda Rožukalne, Andris Ķēniņš, Baiba Liepiņa, Dita Deruma un Anna Peipiņa.
Biedrības Ētikas padome uz pirmo darba atklāšanas sēdi sanāks šī gada martā, tās laikā ievēlot Ētikas padomes priekšsēdētāju. Tāpat Ētikas padomes locekļi un Biedrības valde pārrunās sūdzību pieņemšanas veidus un kārtību, kā arī Ētikas padomes darba praktiskos jautājumus.
Tāpat kopsapulcē biedri vienojās izdarīt grozījumus biedrības statūtos, nosakot, ka Ētikas padomes loceklis tiek ievēlēts uz vienu gadu un paredzot, ka viena ceturtā daļa biedru var ierosināt Ētikas padomes locekļa atsaukšanu.
Lai sekmētu ētiskas mediju prakses attīstību un mediju pašregulāciju, Biedrība aicina medijus, to organizācijas un ar mediju jomu saistītas profesionālās organizācijas un nozares profesionāļus kļūt par biedrības Latvijas Mediju ētikas padome biedriem.