Mediju ētikas padome ievēl priekšsēdētāju un izskata trīs sūdzības
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” jaunā sasaukuma Ētikas padome šī gada 22. aprīļa sēdē ievēlēja padomes priekšsēdētāju un tā vietnieku un izskatīja sūdzības par “Nekā personīga” sižetu sēriju par finansiālo atbalstu un privilēģijām atsevišķiem mežrūpniecības uzņēmumiem, Baibas Sipenieces-Gavares izteikumu “Koru karos” un TVNET publicēto Toma Lūša viedokļrakstu.
Ilona Skuja: Kā risināt strīdus ar medijiem?
Strīdēties ar medijiem, portāliem, televīziju, radio var šķist bezjēdzīgi. Vai tad žurnālisti un redaktori ieklausīsies savas auditorijas paustajā kritikā vai bažās par pašu veidoto materiālu kvalitāti? Tikpat bezjēdzīgi varētu šķist strīdēties ar tiesnešiem, skursteņslauķiem, celtniekiem, arhitektiem, pārdevējiem, mediķiem – teju ar ikvienas profesijas pārstāvjiem par viņu darba lietderību, izvēlēm, profesionālajiem standartiem. Turklāt uz medijiem attiecas vārda un izteiksmes brīvības principi. Vai kritizēt un apšaubīt mediju nenozīmē vērsties pret šiem principiem un ierobežot preses brīvību?
Pētījums: Digitālā satura veidotājus pāragri uzskatīt par žurnālistiem
Lai arī mediju vidē ir ienākuši jauni “spēlētāji”, dažāda veida digitālā satura veidotāji – blogeri, infuenceri, podkāstu veidotāji, un lielai sabiedrības daļai tie kļuvuši par nozīmīgiem informācijas avotiem, ir pāragri tos uzskatīt par žurnālistiem. Šādu secinājumu var veikt, balstoties uz biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” publicēto pētījumu par digitālā satura veidotājiem ārpus tradicionālajiem medijiem. Vienlaikus šo satura veidotāju ietekme uz mediju vidi ir acīmredzama, un daudzos gadījumos robežas starp žurnālistiku un digitālā satura veidošanu ir sarežģīti nodalīt.
Publicēts pētījums par digitālā satura veidotājiem ārpus tradicionālajiem medijiem
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” ir īstenojusi pētījumu par par digitālā satura veidotājiem ārpus tradicionālajiem medijiem. Pētījums veikts ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu. Tā autores ir Sandra Sprudzāne (Dr.sc.comm.), “RTU Rēzekne” docente un vadošā pētniece, SEPLP vecākā eksperte un Linda Bīriņa, mediju tiesību eksperte un zvērināta advokāte, partnere birojā “Šķiņķis Pētersons Bīriņa”.
Digitālās satura izplatīšanas platformas, sociālie mediji un tehnoloģiju pieejamība ir devušas iespējas cilvēkiem veidot mediju saturam pielīdzināmu saturu un sasniegt auditoriju, neizmantojot tradicionālos medijus. Pētījumi un aptaujas liecina, ka mediju satura veidotāji, to skaitā raidierakstu veidotāji, kļuvuši par nozīmīgiem informācijas un viedokļu avotiem, konkurējot ar tradicionālajiem medijiem. Digitālā satura veidotājiem ir arvien lielāka ietekme uz līdzcilvēku dzīvesstilu, pirkumiem, pasaules uztveri. Šis fenomens ir radījis arī daudz jautājumu, to skaitā, ar ko digitālā satura veidotāji atšķiras no žurnālistiem un medijiem, kādus profesionālos darbības standartus viņi ievēro, kā raudzīties uz viņu darbību un vai uz šiem satura veidotājiem var attiecināt žurnālistu tiesības.
Mediju ētikas padome konstatē četrus pārkāpumus
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome ir sagatavojusi un sniegusi atzinumus par šī gada marta sēdē izskatītajām sūdzībām. Piecos gadījumos Ētikas padome sniedza atzinumu, vienā – komentāru. Sūdzības bija par autortiesību pārkāpumu, sensacionālismu un stereotipizāciju, telefonsarunas ieraksta publiskošanu un nepietiekami kritisku attieksmi pret informācijas avotu.
Apstiprināts Mediju ētikas padomes jaunais sastāvs
Biedrības “Latvijas mediju ētikas padomes” biedru pilnsapulcē 2026. gada 27. martā tika apstiprināts biedrības 2025. gada pārskats un ievēlēts jauns Ētikas padomes sastāvs.
Ētikas padomes jaunajā sastāvā sāk darboties Latvijas Žurnālistu asociācijas izvirzītā Baltiijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” žurnāliste Olga Dragiļeva. Viņa stājas Skaidrītes Lasmanes vietā, kura darbojās Ētikas padomē kopš tās izveides 2019. gadā un uz vietu jaunajā sasaukumā nekandidēja. No līdzšinējā Ētikas padomes sastāva uz nākamo termiņu tika pārvēlēti astoņi locekļi: Guntars Līcis (izvirzīja "ŽURNĀLS SANTA"), Anda Rožukalne (izvirzīja VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs” un nodibinājums “Ilgtspējas fonds”), Baiba Liepiņa (izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija), Andrejs Mēters (izvirzīja “All Media Latvia”), Toms Ostrovskis (izvirzīja “TVNET GRUPA”), Aleksandrs Mirlins (izvirzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija), Raivis Spalvēns (izvirzīja "DELFI") un Kristers Pļešakovs (izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija). Ētikas padomes deviņi locekļi ir ievēlēti uz 12 mēnešu termiņu.
Noticis praktisks seminārs žurnālistiem par mediju ētiku
Tāpēc biedrība organizēja praktisku semināru žurnālistiem, kur dalībnieki neformālā un brīvā sarunu gaisotnē padziļināja izpratni par mediju ētikas aspektiem un to pielietošanu konkrētās situācijās.

Mediju ētikas padome uzsver privātuma ievērošanas svarīgumu un informācijas konteksta nozīmi
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome ir sniegusi atzinumus, vērtējumus un rekomendācijas par šī gada februāra sēdē izskatītajām sūdzībām. Tika skatīti septiņi iesniegumi par televīzijas un radio sižetiem un rakstiem portālos. Trīs gadījumos Ētikas padome sniedza atzinumu, pārējos – situācijas vērtējumu. Sūdzības bija par privātuma neievērošanu, ģeopolitisko notikumu attēlojumu un personu tiesībām atbildēt uz kritiku medijos.
Atskats uz diskusiju “Mediju satura veidotāji – profesionālie standarti un ētika”
2026. gada 26.
februārī Latvijas Mediju ētikas padomes rīkotajā diskusijā
tika apspriests kopīgais un atšķirīgais ārpus
klasiskajiem medijiem strādājošajiem mediju satura
veidotājiem un žurnālistiem. Dažādas satura
izplatīšanas platformas internetā, sociālie mediji un
tehnoloģiju pieejamība ir devuši iespējas cilvēkiem veidot
mediju saturam pielīdzināmu informāciju un sasniegt auditoriju,
neizmantojot tradicionālos medijus. Starp sarunas tēmām bija tādi
jautājumi, kā sevi uztver raidierakstu un podkāstu veidotāji, kas
ir, kas nav žurnālists un medijs auditorijas, sabiedrības un mediju
institūciju acīs, kādos gadījumos žurnālista un medija statuss ir
būtisks, kuros gadījumos ir svarīgi definēt profesionālās darbības
standartus, vai medijiem paredzēto atbalstu varētu piešķirt arī
tiem satura veidotājiem, kas nesauc sevi par žurnālistiem, bet
veido kvalitatīvu saturu, kā mediji var sadarboties ar satura
veidotājiem, kam nav žurnālista statusa, ko no tiem var mācīties,
un citi.

Foto: Mārcis Gaujenietis
27. martā notiks biedru kopsapulce
Izveidoti skaidrojumi par Ētikas kodeksa principu piemērošanu praksē
Mediju ētikas padome janvārī vērtējusi trīs mediju publikācijas un sižetus
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome šī gada janvārī izskatīja sūdzības par Latvijas Televīzijas, portālu 'Delfi” un “Meduza” sižetu un publikācijām. Vienā gadījumā Ētikas padome sniedza atzinumu, pārējos – situācijas vērtējumus un rekomendācijas.
Latvijas mediju ētikas padome gada laikā gandrīz dubultojusi biedru skaitu un sniegusi lielāko atzinumu skaitu kopš dibināšanas
2025. gadā Latvijas mediju profesionālās darbības pašregulācijas organizācija – biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” gandrīz dubultoja biedru skaitu, izskatīja vairāk sūdzību, nekā gadu iepriekš un sniedza lielāko atzinumu skaitu gada laikā kopš organizācijas dibināšanas.
Mediju ētikas padome gada nogalē sniegusi četrus atzinumus un rekomendācijas
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome pagājušā gada noslēdzošajā sēdē decembrī izskatīja četras sūdzības. Divos gadījumos Ētikas padome sniedza atzinumus un vēl divos – situācijas vērtējumus un rekomendācijas.
ATKLĀTA VĒSTULE par MK Memoranda padomes virzītā SEPLP locekļa izvēli un apstiprināšanu
Nevalstisko organizāciju un
Ministru kabineta sadarbības
memoranda īstenošanas
padomei
Latvijas
Republikas Saeimai
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai
2025. gada 2. decembrī
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome (turpmāk (“Ētikas padome”), izvērtējot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa atlases procedūras gaitu, neredz iespēju turpināt ļaut izmantot biedrības vārdu demokrātijas imitēšanā, jo klaja necieņas izrādīšana pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Ētikas padomei nav pieņemama.
Mediju ētikas padome sniegusi atzinumus un rekomendācijas, skatot piecas sūdzības
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome šī gada 29. oktobra sēdē izskatīja vairākas sūdzības un sniedza atzinumus, situācijas vērtējumus un rekomendācijas saistībā ar viedokļraksta saturu, konfidencialitātes norunas neievērošanu, ziņas radīto iespaidu, virsrakstu sensacionalizāciju un cieņu pret valsts valodu.
Mediju ētikas padome izvērtējusi vairākas publikācijas un sižetus
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” ir sagatavojusi atzinumus, izskatot paralimpiskās sportistes Diānas Krūmiņas un biedrības “Drosme Darīt” sūdzības. Tāpat Ētikas padome, skatot iesniegumu, vērtēja, vai divās Latvijas Sabiedriskā medija publikācijās par notiekošo Izraēlā un Palestīnā ir ievērots mediju ētikas kodekss, un sniedza medijam rekomendāciju.
Mediju ētikas padome sniegusi atzinumu par “Latgales Laiks” sūdzību un skaidrojusi terminu “sabiedriskais medijs”
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” šī gada augusta sēdē izskatīja laikraksta “Latgales Laiks” sūdzību par “Re:Baltica” publikāciju, kā arī sniedza skaidrojumu par terminu “valsts medijs” un “sabiedriskais medijs” atšķirībām.
Mediju ētikas padomes skaidrojums par termina "sabiedriskais medijs" lietojumu
Mediju ētikas padome izskatījusi sūdzības par netīkamu frāžu izmantošanu, informācijas iegūšanu un atlasi medijos
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome šī gada 24. jūlija sēdē izskatīja vairākas sūdzības par netīkamu frāžu izmantošanu un informācijas publicēšanu medijos par politiķiem, kā arī par žurnālistu rīcību informācijas iegūšanā un apkopošanā.