LAT
Latvijas Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par vārda brīvības ierobežošanu, dezinformācijas izplatīšanu, neslavas celšanu un nepatiesu ziņu izplatīšanu
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) Ētikas padome janvāra sēdē izskatīja vairākas sūdzības un vēstules par vārda brīvības ierobežošanu, dezinformācijas izplatīšanu, neslavas celšanu un nepatiesu ziņu izplatīšanu. Visos šajos gadījumos Ētikas padome sniedza vērtējumu par iesniegumos minētajiem apstākļiem.
Latvijas Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par maldināšanu, nepārbaudītas informācijas izmantošanu un bērnu iesaisti televīzijas sižetos
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) Ētikas padomes novembra un decembra sēdēs izvērtētas divas sūdzības un viens iesniegums par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem – cieņas aizkaršanu, viedokļu un faktu nenošķiršanu, kā arī auditorijas ietekmēšanu, nepamatoti sasaistot faktus.
Sagatavots pārskats par žurnālista aizsardzības normatīvo regulējumu un tā pilnveidošanu
Pētījums: arī strīdīgos jautājumos Latvijas iedzīvotāji no medijiem sagaida daudzpusīgu informāciju
Pētījumā noskaidrots Latvijas iedzīvotāju viedoklis par ētiku mediju darbā
Gandrīz puse jeb 48% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka vairākums žurnālistu ievēro mediju ētikas principus, bet pretējās domās ir 29% iedzīvotāju. Šāds secinājums izriet no biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret medijiem un to darba vērtējumu(*)
Pētījums: Latvijas iedzīvotāji faktu pārbaudes rakstus un sižetus lielākoties vērtē pozitīvi
39% Latvijas iedzīvotāju ir pamanījuši medijos faktu pārbaudes materiālus, kur žurnālisti veic dažādu publiskajā telpā pieejamu (piemēram, politiķu vai kādu citu cilvēku izteiktu, vai sociālajās saziņas platformās izplatītu) izteikumu pārbaudi un cenšas noskaidrot, vai attiecīgie apgalvojumi atbilst patiesībai un nav melīgi, maldinoši vai neprecīzi. 84% no tiem aptaujas dalībniekiem, kuri faktu pārbaudes materiālus ir pamanījuši, tos vērtē kā noderīgus. Šāds secinājums izriet no biedrības Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP) un pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret medijiem un to darba vērtējumu(*).
Latvijas Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par godprātību, faktu pārbaudi, sencionāliem virsrakstiem publikāciju veidošanā
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padomes novembra sēdē izvērtēja iesniegumus par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem – diskrimināciju, naida kurināšanu, naida runu, sensacionālismu. Visos gadījumos Ētikas padomes sniedza atbildi ar situācijas vērtējumu.
Atziņas un video no Mediju ētikas mēneša diskusijas "“Redakciju nozīme informācijas nodrošināšanā. ”
26. oktobrī notika Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” veidotais seminārs un diskusija par redakciju nozīmi pārbaudītas, atbildīgi sagatavotas informācijas nodrošināšanā un vērtībās balstītu mediju politika demokrātijā. Pilnu pasākuma ierakstu iespējams noskatīties Latvijas Mediju ētikas padomes Facebook lapā, bet atsevišķu prezentāciju ieraksti atrodami šeit.
Atziņas un video no Mediju ētikas mēneša diskusijas "Latvijas informatīvā telpa – jauni izaicinājumi”
Oktobrī atzīmējām Mediju ētikas mēnesi, kurā norisinājās Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” veidotās diskusijas ar pat tēmu “Latvijas informatīvā telpa – jauni izaicinājumi”, lai aplūkotu un skaidrotu aspektus, kas vairojis viltus ziņu un propogandas izplatību, kā tas ietekmē medijus un to, kādu atbalstu medijiem varam sagaidīt no valsts. Pilnu pasākuma ierakstu iespējams noskatīties Latvijas Mediju ētikas padomes Facebook lapā, bet atsevišķi prezentāciju ieraksti atrodami šeit.
Pētījums: Latvijā visbiežāk informāciju par notiekošo iegūst sociālās saziņas platformās, Latvijas sabiedriskajos medijos un komercmedijos latviešu valodā.
Notikumiem Latvijā un pasaulē pastāvīgi līdzi seko divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju, un sociālās saziņas platformas sāk ieņemt līderpozīcijas kā visbiežāk nosauktais informācijas ieguves kanāls. Šādi secinājumi izriet no biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) Mediju ētikas mēneša ietvaros veiktā pētījuma par jaunākajām tendencēm Latvijas iedzīvotāju mediju izmantošanas ieradumos un ieinteresētībā notikumos Latvijā un pasaulē.(*)
26. oktobrī - diskusija “Redakciju nozīme pārbaudītas, atbildīgi sagatavotas informācijas nodrošināšanā. Vērtībās balstīta mediju politika demokrātijā”
Diskusija “Redakciju nozīme pārbaudītas, atbildīgi sagatavotas informācijas nodrošināšanā. Vērtībās balstīta mediju politika demokrātijā" norisināsies 26. oktobrī Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvāris 28, Rīga). To vadīs Romāns Meļņiks, pasākuma pirmajā daļā uz sarunām aicinot tādus ekspertus kā Latvijas radio galveno redaktori Anitu Braunu, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu, sociologu Arni Kaktiņu, juristu Lauri Liepu un 13. saeimas deputāti Vitu Andu Tēraudu.
Pasākuma otrajā daļā notiks mediju galveno redaktoru diskusija. Piedalās Sigita Roķe, Latvijas televīzija, Vita Dreijere, Delfi plus, Toms Ostrovskis, TVNET, Linda Rasa, Latvijas Avīze, Ivonna Plaude, Neatkarīgās Tukuma Ziņas, Santa Anča, izdevniecība Santa, Ainis Saulītis, Rīgas Viļņi.
Pasākuma programma.
Pasākumu translēs LMĒP Facebook lapā.
Lai apmeklētu pasākumu klātienē, lūdzam reģistrēties.
Vai un cik lielā mērā sabiedrībai aktuāli mediju ētikas jautājumi? Informācija par biedrībā LMĒP izskatītajiem iesniegumiem un sniegtajiem atzinumiem.
Oktobra sēdē Ētikas padome izvērtējusi divas publikācijas
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome oktobra sēdē izvērtēja iesniegumus par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem – sagrozītu, maldinošā formā pasniegtu informāciju un nepietiekami kritisku attieksmi pret informācijas avotu un informācijas daudzveidības trūkumu. Abos gadījumos Ētikas padome sniedza atbildi ar situācijas vērtējumu.
Mediju ētikas mēnesī aicinām uz divām diskusijām
Sākoties mediju ētikas mēnesim, biedrība “Latvijas Mediju
ētikas padome” aicina jūs uz diviem pasākumiem. Tajos
iedziļināsimies aktualitātēs, kas izriet no mediju ētikas mēneša
galvenās tēmas: “Informatīvās telpas apdraudējumi – demokrātijas
apdraudējumi”.
Karš Ukrainā mediju
telpā ir vairojis viltus ziņu izplatību un propagandu.
Neprecīzai,
nepatiesai, tendenciozi sagatavotai informācijai ir plašas iespējas
izplatīties sociālās saziņas tīklos.
Tradicionālie mediji ir finansiāli novājināti, tiem samazinās
auditorija, kā arī resursi pārbaudītas informācijas sagatavošanai.
Rezultātā cilvēku viedokļi par notiekošo un tā cēloņiem lielā mērā
tiek balstīti uz nepatiesu informāciju. Visspilgtāk to redzam tajā
sabiedrības daļā, kura ikdienā galvenokārt izmanto krievu valodu,
un tās attieksmē pret notikumiem Ukrainā.
Biedrība Latvijas mediju ētikas padome nosoda politiķu rupju vēršanos pret žurnālistiem un aicina konfliktu un sūdzību situācijās vērsties Latvijas Mediju ētikas padomē, nevis paust publiskus apvainojumus
Biedrības Latvijas mediju ētikas padome Ētikas padome kārtējā sēdē izskatīja jautājumu par politiķu uzbrukumiem žurnālistiem, konkrēti, saistībā ar nesenajiem diviem publiski izskanējušajiem gadījumiem[1] – Viļa Krištopāna vēršanos pret Latvijas Avīzes žurnālistu Egīlu Līcīti un Aleksandra Kiršteina vēršanos pret LTV žurnālisti Anitu Bērtuli.
Biedrība asi nosoda šādu politiķu rīcību – publiskus apvainojumus un uzbrukumus žurnālistiem, kas veic profesionālos pienākumus; šāds publiskās diskusijas stils veicina pašcenzūru un apdraud mediju un žurnālistu iespējas brīvi un daudzveidīgi atspoguļot pretrunīgus jautājumus.
Biedrība aicina līdzīgās situācijās vērsties Latvijas mediju ētikas padomē, nevis publiski apvainot vienam otru.
Latvijas Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par godprātību, faktu pārbaudi un virsrakstiem publikāciju veidošanā
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padomes augusta sēdē izvērtētas sūdzības par vairākiem iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem žurnālistu darbā – godprātības un avotu daudzveidības trūkumu, nepietiekamu faktu pārbaudi, kā arī kritiskas attieksmes trūkumu pret informācijas avotu publikāciju veidošanā. Sēdē izvērtēta viena sūdzība un divi iesniegumi.
Latvijas Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par viedokļa un faktu nenošķiršanu, diskrimināciju un naida kurināšanu publikāciju veidošanā
Nesenajā biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padomes sēdē izvērtētas sūdzības par vairākiem iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem žurnālistu darbā – godprātības un avotu daudzveidības trūkumu, viedokļu un faktu nenošķiršanu, kā arī diskrimināciju un naida kurināšanu publikāciju veidošanā. Kopumā sēdē izvērtētas četras sūdzības un vairāki iesniegumi.
Latvijas Mediju ētikas padomes biedru sapulcē ievēlēts jaunais Ētikas padomes sasaukums un apstiprināts biedrības 2021.gada pārskats
31. martā notika Biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" biedru kopsapulce, kurā vienbalsīgi tika apstiprināts Biedrības 2021. gada pārskats un revidenta atzinums, kā arī ievēlēta Biedrības Ētikas padome. Uzsākot Ētikas padomes ceturto darbības gadu, tai pievienojušies divi jauni locekļi – Gunta Līdaka (kandidātu izvirzīja izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija) un Jānis Buholcs (izvirzīja SIA "Reģionu mediji”). Papildus jaunievēlētajiem locekļiem Ētikas padomē turpinās darboties Skaidrīte Lasmane (izvirzīja Latvijas Žurnālistu asociācija), Guntars Līcis (izvirzīja AS "Latvijas Mediji"), Daiga Sproģe (izvirzīja AS "DELFI"), Aleksandrs Mirlins (izvirzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija), Anda Rožukalne (izvirzīja SIA "Novadu ziņas”), Baiba Liepiņa (izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija) un Aivars Pastalnieks (izvirzīja SIA "Žurnāls Santa”).
Jaunievēlētie Ētikas padomes locekļi – Gunta Līdaka un Jānis Buholcs – ir snieguši ieguldījumu Latvijas mediju vides un žurnālistu ētikas attīstībā un turpina to darīt arī šodien. Mediju eksperte Gunta Līdaka ir strādājusi LTV, TV24 un TV5 Rīga, bijusi NEPLP locekle, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore u.c., bet šobrīd darbojas kā komunikācijas konsultante SIA “BBC” un ir uzsākusi doktorantūras studijas Rīgas Stradiņa universitātē. Savukārt sociālo un komunikācijas zinātņu doktors Jānis Buholcs ir strādājis žurnālistikā un bijis viens no Latvijas mediju ētikas kodeksa izstrādātājiem, ekspertiem, un šobrīd ir Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta “HESPI” pētnieks un Vidzemes Augstskolas asociētais profesors. Jaunievēlētie locekļi būs lielisks papildinājums Ētikas padomes zinošo un pieredzējušo ekspertu pulkam, kurā lielākā daļa ekspertu – Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Anda Rožukalne, Aleksandrs Mirlins, Baiba Liepiņa un Daiga Sproģe, darbojas jau kopš tās pirmsākumiem, proti, trīs gadu garumā.
Ētikas padomes jaunais sasaukums arī turpmāk uzraudzīs Biedrības Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīs sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēs iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Tāpat Biedrības statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai. Biedrības Ētikas padome uz pirmo ceturtā darbības gada atklāšanas sēdi sanāks jau aprīlī, kur no padomes locekļu vidus tiks ievēlēts tās priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks.
“Latvijas Mediju ētikas padome” trīs gadu laikā ir veiksmīgi īstenojusi tās mērķi – ne tikai veicinājusi ētiskas mediju prakses attīstību un sekmējusi pašregulāciju Latvijas mediju telpā, bet arī Kultūras ministrijas līdzdarbības līguma ietvaros veikusi vairākus pētījumus par mediju nozares situāciju Latvijā un organizējusi virkni izglītojošu pasākumu. Tās darbības gados Biedrības Ētikas padome ir sniegusi 45 atzinumus par saņemtajām sūdzībām, no kuriem 16 atzinumi sniegti kopš iepriekšējā gada pārskata sagatavošanas. Pēdējā darbības gada laikā Ētikas padome visbiežāk ir saņēmusi sūdzības par privātuma aizskārumiem, negodprātīgu notikumu atspoguļojumu publikācijās, nepatiesu ziņu atsaukuma pieprasījumu, informācijas nesniegšanas, mediju un publiskās varas orgānu savstarpējo komunikāciju un citiem jautājumiem.
Kopš “Latvijas Mediju ētikas padomes” dibināšanas 2018. gada decembrī tās biedru skaits ir pieaudzis par vairāk nekā divām reizēm – šobrīd jau 36 biedriem ir saistošs Biedrības Ētikas kodekss. Turklāt saskaņā ar Ētikas kodeksa 2.4. punktu, tas ir saistošs ne tikai tās biedriem, bet arī personām, kuras rakstveidā apliecinājušas pievienošanos tam. Līdz šim Ētikas kodeksam ir pievienojušās 13 juridiskas personas, kā arī divi asociētie biedri. Tas nozīmē, ka, apvienojot kopējo biedru skaitu ar uzņēmumiem, kas pievienojušies Biedrības Ētikas kodeksam, un to asociētajām organizācijām, Ētikas kodekss ir saistošs vairāk kā 90 juridiskām personām. Tas ir ievērojams sasniegums, kas palīdzēs nodrošināt ētisku mediju praksi Latvijā un apliecina, ka mediju ētikas, informācijas precizitātes un mediju darba kvalitātes jautājumi mūsu sabiedrībā kļūst aizvien aktuālāki.
Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.
Atziņas no Latvijas Mediju ētikas padomes pasākuma “Mediju un politiķu attiecības: 2022. gada kurss”Atziņas no Latvijas Mediju ētikas padomes pasākuma “Mediju un politiķu attiecības: 2022. gada kurss”
22. februārī norisinājās Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” tiešsaistes notikums “Mediju un politiķu attiecības: 2022. gada kurss”, lai aplūkotu un skaidrotu aspektus, kas saasinājis mediju un politisko aprindu savstarpējās attiecības, kā arī šo attiecību tālāko ietekmi uz sabiedrību. Tiešsaistes pasākums kā izglītojošs ieskats mediju ētikas pasaulē organizēts ar mērķi informēt un izglītot mediju profesionāļus, īpašniekus un sabiedrību kopumā, kā arī ierosināt uzlabojumus mediju un politiķu komunikācijā. Pasākumu bija iespējams vērot tiešraidē Latvijas Mediju ētikas padomes notikumu sadaļā, kā arī Latvijas lielākajos medijos.
Pēc “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētāja Jāņa Lielpētera ievadvārdiem Jānis Buholcs, žurnālists, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors un HEPSI vadošais pētnieks, sniedza prezentāciju par dažādu mediju un politiķu attiecībām un to spilgtākajām epizodēm pēdējā gada laikā. Šī vispārējā pārskata nolūks ir sniegt ieskatu procesos, kas šobrīd norisinās mediju un politiķu attiecībās. Katram ir savas intereses un ir dažādi veidi, kādā tās tiek īstenotas, tāpēc ir atšķirīgs rezultāts, kā tās rezonē gan mediju, gan politiķu vidū. Pirmā problēmkategorija, kuru Jānis Buholcs izdala, ir mediji kā politiķu popularizētāji. Tie ir mediji, kuri politisko vēstījumu paušanai izmanto nevis ziņas, bet slavenību ziņu kritērijus politikā. Ziņu satura veidošanai žurnālisti izmanto nevis informāciju, kas skar politiķu tiešos pienākumus, bet gan to, kas atklāj politiķa interesanto un uzmanību piesaistošo darbību. Politiķi rīkojas neparasti vai skandalozi, lai kļūtu slaveni, turklāt to ir viegli komunicēt neoficiālajā vidē, tas ir, sociālajos medijos, viegli apejot sabiedriskos medijus. Tajā pašā laikā tas ir viegli piejams materiāls, ko potenciāli daudzi patērēs. Ņemot vērā aktīvo cīņu starp dažādiem medijiem, šādi notikumi noder konkurētspējīga satura veidošanai. Šādas attiecības sauc par simbiozi, kurā abas puses iegūst labumu no nekritiskas žurnalistikas. Politiķi gūst uzmanību, bet mediji – sabiedrības interesi par saturu. Otro kategoriju veido politiķu naidīgums pret žurnālistiem. Galvenais iemesls ir politiķu nepatika pret kritisku notikumu atspoguļojumu, kam ir divi problemātiski aspekti. Pirmkārt, politiķi to vispārina uz visiem medijiem, visiem žurnālistiem, saucot mediju darbību par meliem un propogandu, taču kritisks notikumu izvērtējums ir daļa no demokrātijas. Otrkārt, tā ir atbalstītāju rīdīšana pret žurnālistiem, kas apdraud žurnālistu darbu un viņu drošību. Tomēr šeit svarīgs ir konteksts: mūsdienās politiķi veido savus autonomus informācijas kanālus. Tiem ir ietekme attiecībā uz to, ko politiķi atļaujas īstenot pret žurnālistiem, jo trūkst izjūtas vai jūtamas robežas par pieļaujamo rīcību kā sava amata pārstāvim. Šīs platformas ļauj brīvāk izteik viedokli un izmantot naidīgu retoriku pret medijiem, īstenojot politiskās pozicionēšanas pieeju.
Trešā problēmkategorija ir mediju darba ierobežošana, par piemēru izmantojot ārkārtas situāciju pie Baltkrievijas robežas, kad medijiem tika liegta pieeja pierobežai. Tas ir valdības līmeņa regulējums ar nolūku saglabāt konfidencialitāti un novērst apgrūtinājumus miera uzturēšanas procesos. Tomēr ne vienmēr robežsardzes sniegtie dati ir pilnīgi droši un ticami, bet iespēja par tiem pārliecināties – nav. Šis punkts ierobežo iespēju medijos paust patiesību un detaļas no pirmavotiem, jo stāstu veido tie, kas tiek klāt. Turklāt šo liegumu kā kļūdu atzinis arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Ceturtā problēmas kategorija ir spiediens uz sabiedriskajiem medijiem. Sabiedriskie mediji centās ziņot par notikumiem uz Baltkrievijas robežas daudzveidīgi, bet saņēma kritiku par notikumu atspoguļošanu. Pirmkārt, jāņem vērā humānais aspekts, ka šajā situācijā runa joprojām ir par cilvēku dzīvībām. Daudzi politķi uzskatīja, ka to nevar rādīt, jo to izmanto arī Krievija un Baltkrievija, taču tā nav kļūda, bet gan vēl viens skatpunkts uz notikumiem. Otrkārt, uzskats, ka mediji ir politiskais instruments, un viss, ko nav akcentējusi politiskā elite, ir nebūtisks. Taču sabiedriskie mediji nav politiskais instruments, tie ir neatkarīgi. Priekšstats par sabiedrisko mediju dabrību nav nerakstītie likumi. Piektā un noslēdzošā problēmkategorija ir sabiedrisko mediju uzticamības politizācija. Baltijas Mediju izcilības centra dati liecina, ka Baltijas valstu iedzīvotāju vidū Latvijā uzticība medijiem ir zemākā. Šajā grafikā nav minēti iemesli, bet politiķi izmanto to savā labā, it kā zinot iemeslus. Jānis Buholcs komentē, ka neuzticēšanās medijiem ir saistīta ar plašākiem sabiedriskiem procesiem, un latvieši kopumā ir skeptiskāki arī pret citām institūcijām. Otrkārt, šos rādītājus ietekmē Latvijas mazākumtautību attieksme pret medijiem, jo ir dati, ka viņi neuzticas Latvijas sabiedriskajiem medijiem. Šajā kontekstā Latvijas medijiem vēl ir daudz izacinājumu, arī ja salīdzinām, piemēram, ar Igauniju. Šeit var turpināt diskusiju par virkni jautājumi – kādas mediju darbības šo uzticēšanos mazina visvairāk? Kādi ir mediju resursi? Vai mediju satura kvalitāti nosaka uzticēšanās? Vai politiķu kritika ir bijusi objektīva un pamatota?
Rezumējot var secināt, ka zemi informācijas vārtu sargāšanas standarti veicina mediju pieejamību nekritiskam politiskam saturam. Šeit var konfliktēt sabiedrības intereses un redakcionālās nostādnes un to īstenošana. Jāturpina aktualizēt jautājums par mediju darbu ārkārtas situācijas apstākļos, jo daļai politiķu ir neizpratne par sabiedrisko mediju neatkarības principiem un nepieciešamību. Izpratnes veicināšana un ar to saistīties procesi ļautu mums augt kā sabiedrībai. Mediju kritikas žanrs ir vāji attīstīts, un šobrīd ar to nodarbojas politiķi, kas nav pareizi – kritika ir svarīgs un vērtīgs žurnalistikas process. Tomēr ir arī pozitīvas iezīmes, jo politiķu komentāriem mediji, akadēmiskais personāls un arī citi dod atbildes, ne klusē. Nākotnē būtu ieteicams veicināt refleksiju par mediju jomas kolēģu darbu un mediju kritiku. Šeit nozīmīgs būs sabiedrisko mediju ombuds, kura amatā stāsies Anda Rožukalne, “Latvijas Mediju ētikas padomes” locekle, un ombuda amats veicinās mediju pašregulāciju, kas ir ļoti nepieciešama.
Pasākuma otro daļu veidoja paneļdiskusija, kurā piedalījās Aidis Tomsons, Latvijas Radio žurnālists, Arvils Ašeradens, politiskās partijas “Vienotība” priekšsēdētājs, “Delfi TV” raidījuma “Kāpēc” vadītāja Olga Dragiļeva, kā arī Ritvars Tomsons, Saeimas deputāts un Kultūras ministrijas parlametārais sektretārs. Pandeļdiskusijas ievadā tās moderators Jānis Lielpēteris aicināja katru diskusijas dalībnieku iepazīstināt ar aktualitātēm mediju un politiķu attiecībās. Aidis Tomsons norāda uz uzticēšanās problemātiku un to, kā tiek veidotas atiecības starp medijiem un politiķiem, kā arī uz politiķu uzbrukumiem medijiem. Ir svarīgi noskaidrot, kāpēc sabiedrība netic mediju paustajam. Pandēmijas kontekstā problemātika ir konspirāciju teoriju piekritēju nepārstāvēšana sabiedriskajos medijos. Arvils Ašeradens uzsver pašregulējošo rīku nozīmi, kā arī norāda uz sabiedrības polarizāciju, kur piedalās arī politiķi. Svarīgas ir robežas, kurās atklājas, ko drīkst un ko nedrīkst paust. Pēc Olgas Dragiļevasdomām pandēmijas laikā ir saasinājušās visas problēmas, kas bija jau pirms tam – kampaņas, kas vērstas pret žurnālistiem, troļļošana, kā arī verbāli draudi un aizskaršana. Žurnālisti pēdējā gada laikā tiek nostādīti par vienu no konflkta pusēm. “Žurnālista darbs, izgaismojot realitāti, stāstot par faktiem Latvijā vēl nekad nav bijis tik kontroversāls” pauž Olga Dragiļeva. Savukārt Ritvars Jansons pārstāv uzskatu, ka mediju un politiķu attiecības Latvijā vēl ir labā līmenī, ja salīdzina ar citām valstīm. Tomēr politiķiem ir jāņem vērā, ka, izsakot medijos viedokli, viņi to izsaka kā politiķi, ne parasts iedzīvotāji, tādējādi atspoguļojot ne tikai savu, bet arī elektorāta viedokli, par ko var rasties kritika.
Vai ir nepieciešama institūcija, kas nosaka pieļaujamās normas robežas? Aidis Tomsons uzsver katra individualitāti un tādējādi arī uztveres atšķirības, līdz ar to katram ir sava izpratne par normām. Ja šo lomu grasās uzņemties politiķi, tas nav pieņemami, jo tas ir ārpus viņu kompetences – viņi nav tiesīgi piedraudēt ar amata atņemšanu vai algas samazināšanu. Olga Dragiļeva norāda uz redakcionālās brīvības sienu, bet ir jānošķir pamatota kritika un nepamatoti pārmatumi vai iejaukšanās redakciju darbībā. Olga Dragiļeva atbalsta objektīvu kritiku, kas nozīmē iesaistīto pušu sarunu. Tomēr līdz šim visvairāk pieredzēta tieši nepamatoti pārmetumi, atblastītāju kūdīšana pret žurnālistiem, kā arī iejaukšanās un spiediens uz redakcijām. Piemēram, Saeima lēma par to, ka Baltkrievijas situāciju neļaus atspoguļot Latvijas medijiem. Vai tā drīkst? Šādas pārraugošās institūcijas jau ir, un Saeimai tas nav jādara. Komentējot šo situāciju, Ritvars Jansons uzsverot, ka Saeima ir gan likumdevējs, gan pārraudzītājs. Viņaprāt, ja interesējas par viedokļu daudzveidību, tad tas ir pieņemami, taču ja Saeima nolemj, kas, ko jautā un kāpēc tā, tad šī smalkā robeža tiek pārkāpta. Saeima ir tā institūcija, kas var ietekmēt likumu, tāpēc arī drīkst lemt par šiem jautājumiem. Arvils Ašeradens piekrīt, ka politiķiem arī ir nepieciešama pašregulācija, ir jājūt robeža, un nav pieļaujams verbāli aizskart žurnālistus. Tomēr ko darīt, ja žurnālistus apdraud? Kā veicināt objektīvu kritiku? Olga Dragiļeva norāda uz politiskās partijas KPV LV jau no sākta gala īstenoto saziņas veidu ar žurnālistiem – verbālos uzbrukumus, kā arī piemin Kirhenšteinu un Iesalnieku no Nacionālās apvienības, kas ir arī Ritvara Jansona partijas biedri. “Ziniet, mums ir tāds teiciens: “Iesalnieks ir prognozējams,” komentē Ritvars Jansons. Atbildot Olga Dragiļeva pauž: “Ja viņš ir prognozējams, tad jūs varbūt varētu viņu kaut kā ierobežot.” Atsevišķu politiķu izteikumi un nespēja tos ierobežot no partijas puses liek domāt par to, ka šādi radikāli izteicieni partijai ir izdevīgi. Ritvars Jansons norāda, ka partija pret medijiem nekūda, un šī ir ļoti trausla robeža, kuru ir svarīgi nepārkāpt. Arvils Ašeradens norāda, ka Latvijā cilvēku nav pieņemts Latvijā diskriminēt pēc etniskās piederības, dzimuma, vecuma, jo tas ir demokrātijas pamatā. Piemēram, tāda veidi draudi, kādus saņēma žurnāliste Inga Sprinģe, nav pieļaujami. Viņa partijā “Vienotība” diskusija par pieņemamo robežu saziņā ar medijiem nav bijusi, un ir atšķirība, ko politiķis pauž ārpus partijas, savos privātajos medijos.
Atsaucoties uz Jāņa Buholca prezentāciju, diskusijas moderators Jānis Lielpēteris jautā, kā iegūt uzticību, ja latvieši ir skeptiski un mediji un politķi savstarpēji mazina viens otra ticamību? Aidis Tomsons norāda, ka tas nav tik vienkārši, jo sabiedrība mijiedarbojas, un pēdējā laikā ir bijuši daudzi sabiedrības polarizāciju veicinoši notikumi – migrantu krīze, viendzimuma attiecību jautājums, Covid-19. Katram ir izveidojies savs “burbulis”. Lielā mērā šo situāciju veicina politiķi, norāda Olga Dragiļeva, jo, līdzko runā par nepatīkamām tēmām, no politiskās elites nāk smaga kritika, un tā nonivelē žurnālistiku. Tas neveicina uzticību medijiem. Turklāt Latvijā ir liels daudzums pērkamu mediju, un to pamana vēlētāji, bet politiķi ir pieraduši, ka viņus slavina. Vai mediji krīzes situācijās ir pietiekami neatkarīgi un nepiespiesti spēj veikt savu darb? “Man ļoti pietrūkst diskusijas par to, kā mēs reaģējam uz pandēmijas izaicinājumiem. Kurus uzklausām un kurus ignorējam? Vai ignorance ir attaisnota un neizbēgama? Baidoties dot vārdu šarlatāniem, muļķībām, tas nav ļāvis mums izpeldēt tā, lai kādā auditorijas daļā paliktu uzticami. Man patiešām trūkst diskusijas profesionāļu vidū. Man liekas, ka mēs neesam kaut kur tikuši galā, bet es pats nevaru uz to atbildēt, man būtu nepieciešams apspriesties ar kolēģiem,” atbild Aidis Tomsons. Olga Dragiļeva norāda, ka pandēmijas kontekstā ir nepieciešama zinātniskās publicstikas attīstība, jo ar sazvērsetības teoriju piekritējiem jebkurš žurnālists nevar sarunāties un to atspēkot. Ritvars Jansons norāda, ka ir jāpārdomā, kā strādā sabiedriskie un komercmediji ārkārtas situācijā un kādi resursi tam tiek piešķirti, ņemot vērā arī situāciju Ukrainā. Arvils Ašeradens uzsver procesu, kā mediji izsver, kāds saturs kādā formātā veicina sabiedrības labumu, un SEPLP nozīmi tajā. Pareizais virziens ir tas, kas veicina sabiedrības labumu, bet Aidis Tomsons piebilst, ka visi mediji ir rīkojušies atbildīgi, bet par rezultātu vēl tomēr var diskutēt.
Kā runāt par zinātni, kas pati par sevi ir nestabila un mainīga? Olga Dragiļeva teic, ka medijiem nevar pārmest, jo tie atspoguļo tā laika secinājumus – zinātne ir process, un nav vienas patiesības. Par vakcīnām diskutē gadiem ilgi, komentē Arvils Ašeradens. Būs kāda robeža, kad visas darbības nevarēs atklāt, tas ir Valsts noslēpums. Noteiktas institūcijas strādās slēgti, kas radīs problēmas mediju atspoguļojumā. Saasinoties situācijām, kurās vairākas militāras vai drošības institūcijas rīkosies savstarpēji koordinēti, šie plāni nebūs pieejami medijiem, un ar to ir jārēķinās, jo tas ir valsts drošības interesēs. Aidis Tomsons šajā situācijā saskata pozitīvu sāncensību, kuram būs taisnība. Žurnālistu un politiķu viedokļi par to, kas ir noslēpums un kas nav, visticamāk atšķirsies. Olga Dragiļeva norādīja uz faktu, ka NATO stratēģiskās komunikacijas speciālists ir teicis, ka tā ir kļūda nelaist žurnālistus klāt Baltkrievijas robežai. Šis apdraudējums dzīvībai būtu tikai īslaicīgs, jo, kā komentē Aidis Tomsons, žurnālisti Polijā riskēja vēl vairāk, jo slēpās gan no savas valsts, gan kaimiņvalsts pārstāvjiem. Ritvars Jansons norāda, ka žurnālistiem ir nepieciešama aizsardzība, bet aktuāls ir jautājums, vai tam ir piešķirti resursi. Aidis Tomsons komentē, ka par par žurnālista dzīvību lemj redakcija un žurnālists pats, nevis Saeima. Šajā gadījumā ir ļoti akūts cilvēcīgais aspekts un bīstamība – neparedzamība. Par šo trūkst diskusijas starp medijiem un politiķiem. Olga Dragiļeva pauž, ka žurnālistiem demokrātiskā sabiedrībā ir tik pat liela loma kā mediķiem, tādēļ ir nepieciešams neliegt pieļuvi realitātei, jo Baltkrievijas mediji parāda pašu sliktāko, izraujot to no konteksta. Labāk, ka Latvijas mediji redzētu visu, un parādītu objektīvu situācijas izvērtējumu. Aidis Tomsons to skaidro kā politiķu un mediju savstarpējo neuzticību. Politiķi netic, ka žurnālists būs uzmanīgs, un domā, ka atspoguļos ne to. Tajā pašā laikā Baltkrievijā bija Rietumu mediji, kas notikumus filmēja un rādīja katru dienu.
Diskusijas izskaņā tās dalībnieki kopīgi secina, ka ir nepieciešama plašāka diskusija medijiem iekšēji pašiem par savu darbu, kas, iespējams, ļautu ieviest uzlabojumus to darbībā. Tāpat ir nepieciešama plašāka diskusija iekšēji arī politiskajās organizācijās gan par mediju ietekmi, gan pieļaujamo kritiku, gan rīcību krīzes situācijās. Ir jāmācās no kļudām, un komplicētu apstākļu trivializācija nav pieļaujama. Piekļuves liegšana neveicinās sabiedrības uzticību medijiem, un politika nedrīkst ierobežot žurnālistu darbu. Tāpat ir nepieciešams palielināt finansējumu medijiem, lai varētu veikt padziļinātus pētījumus. Jānis Lielpēteris noslēdz diskusiju, teikdams: “Mēģināsim iet dziļumā, bet nezaudēsim skatu arī virspusē.”
Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.
Latvijas Mediju ētikas padome aicina medijus atbildīgi izvērtēt un nepieciešamības gadījumā atsaukt publicētās ziņas par personas nāvi
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēdē tika izvērtēta sūdzība saistībā ar no Covid-19 mirušā bijušā Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Arņa Cimdara nāves atspoguļojumu. Sūdzības iesniedzēja, kas ir mirušā dzīves biedre, mediju publikācijās saskatījusi maldinošas, godu un cieņu aizskarošas informācijas izpaušanu, tādējādi žurnālistiem pieļaujot mediju ētikas pārkāpumus.
Sūdzības iesniedzēja norāda, ka “All Media Latvia” (turpmāk – AML) raidījuma “TV3 Ziņas” sižetā un portāla skaties.lv, kas ir daļa no AML uzņēmumu grupas, rakstā nav notikusi faktu pārbaude un ir atspoguļota nepārbaudīta informācija, nepatiesi apgalvojot, ka Arnis Cimdars mediķiem varētu būt uzrādījis viltotu Covid-19 sertifikātu. Turklāt šajās publikācijās norādīts, ka viltotu sertifikātu šajā pašā medicīnas iestādē, iespējams, uzrādījis vēl kāds Cimdaram tuvs cilvēks, kurš slimnīcā reanimācijā cīnās par savu dzīvību. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka, publiskojot nepatiesu informāciju, ziņu sižeta un raksta veidotāji ir pārkāpuši žurnālistu ētikas principus.
Ētikas padomes pieprasītajā un AML sniegtajā skaidrojumā teikts, ka ziņu moderators, vēstījot sūdzībā norādītās ziņas, izmantoja atstāstījuma izteiksmi, tādā veidā faktiski atstāstot citas personas teikto bez pārliecības par teiktā patiesumu. Sižetā publicētā informācija esot bijusi neoficiāla, tikvien norādot uz šādu apstākļu iespējamību. Tā rezultātā AML uzskata, ka raidījumā faktiski tika atstāstīta informācijas pirmavota paustā informācija, auditorijai mērķtiecīgi neradot iespaidu, ka AML apsūdz Cimdaru krimināli sodāmā nodarījumā, turklāt šī neoficiālā informācija tika pasniegta iespējami saudzīgākā veidā, bez stingriem un viennozīmīgiem apgalvojumiem. AML uzskata, ka nav pieļāvusi nepatiesas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas publiskošanu un nav centusies tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju. Vienlaikus medijs norāda, ka no Valsts policijas saņemot informāciju, ka apstiprinājumu nav guvusi sūdzībā norādītajos mediju materiālos izplatītā neoficiālā informācija par viltus sertifikātu, atvainojās Cimdara ģimenei. Ievērojot, ka AML publiski atvainojās šai ģimenei, negaidot un nesaņemot oficiālu pieprasījumu par atvainošanos, AML darbībā konstatējama godprātības principa ievērošana. Lai arī Ētikas kodekss paredz sniegt patiesu, pārbaudītu un kritiski izvērtētu informāciju, AML vērš uzmanību, ka medijam nav liegts publiskot informāciju no neoficiāliem informācijas avotiem, neatklājot to identitāti, ne arī pasniegt informāciju atstāstījuma un pieņēmuma formā. Pretējā gadījumā, ja katrā situācijā medijam būtu jāvēršas pie attiecīgās iestādes, lai saņemtu oficiālu lēmumu, kas apstiprina iegūto informāciju, tiktu nepamatoti ierobežota tāda mediju pamatvērtība kā sabiedrības piekļuve informācijai un informācijas un viedokļu daudzveidība.
Izvērtējot sūdzībā norādīto un iepazīstoties ar AML skaidrojumiem, Ētikas padome konstatējusi Biedrības Ētikas kodeksa 4.1. un 4.6. punktos nostiprināto godprātības un informācijas iegūšanas un izmantošanas principu pārkāpumus. Sākotnējā medija rīcība, izplatot ziņas par iespējami viltotu vakcinācijas sertifikātu, uzskatāma par pietiekami nepārbaudītu ziņu sensacionalizāciju un bijusi nepamatoti pārsteidzīga, ievērojot notikušā sensitīvo kontekstu. Gadījumos, kad aplūkojamais jautājums saistāms ar personas nāvi, medijam jāpaļaujas tikai uz pārbaudītiem faktiem, kā arī uz īpaši piesardzīgu un padziļinātu informācijas avotu izpēti. AML rīcība, raidījumā iekļaujot ziņas, ka “iepriekš paustā informācija nav guvusi apstiprinājumu”, tostarp atvainojoties Cimdara ģimenei, liecina par pievērsto uzmanību notikumu attīstībai, taču Ētikas padomes ieskatā šāda medija rīcība bijusi novēlota, jo gadījumā, kad tiek norādīts, ka mirusi persona iespējams izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, informācijas precizēšana pēc teju diviem mēnešiem neatsver mirušā piemiņai un Cimdara tuviniekiem nodarīto kaitējumu. Tik sensitīvā situācijā, kāda aplūkota šajā lietā, AML bija jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai izvairītos no nepamatota mirušā un viņa tuvinieku aizskāruma.
Vienlaikus Ētikas padome konstatē, ka kļūdu labojums un atvainošanās nav izplatīta pēc iespējas savlaicīgi, ātri, atbilstoši un formā, kā tika izplatītas sākotnējās ziņas. Turklāt AML interneta vietnē joprojām ir pieejama informācija par izplatīto neoficiālo ziņu bez atsaukuma un atvainošanās, kas nebūtu pieļaujams augstāk minēto apstākļu dēļ. Ja situācijas fakti mainās, medijam jānodrošina, ka patiesībai neatbilstoša informācija tiek atsaukta, piemēram, papildinot rakstu vai sasaistot to ar jaunāku publikāciju, no kuras nepārprotami izriet, ka iepriekš izplatītā informācija izrādījās nepatiesa. Papildus jāņem vērā, ka AML ziņu radījumā izplatīto informāciju pārpublicējusi virkne citu mediju, kas Cimdara ģimenei varēja radīt papildu kaitējumu, tomēr ziņa par konkrētās informācijas neatbilstību patiesībai neiegūst tik plašu rezonansi, kā sākotnējā, uz nepatiesas informācijas balstītā ziņa. Tāpēc atbildīga rīcība no AML puses, lai mazinātu nodarīto kaitējumu, būtu pēc iespējas rūpēties, lai medijos, kuros ir pārpublicēta nepatiesā ziņa, pie tās tiktu publicēts atsaukums un atvainošanās. Vienlaikus Ētikas padome aicina medijus, kuri pārpublicēja raidījumā norādīto informāciju atsaukt to atbilstošā veidā, kā arī publiski atvainoties bojā gājušā tuviniekiem.
Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.