LAT
Ilona Skuja: Vai viegli lietot medijus?
Diskusija par mediju aizsardzību pret stratēģisko tiesvedību - video ieraksti
Diskusija par labāku latviešu valodu medijos - video ieraksti
Skatieties tos šeit.
7. novembrī notiks seminārs un diskusija par mediju aizsardzību pret stratēģisko tiesvedību
7. novembrī biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" rīkos semināru un diskusiju par mediju aizsardzību pret stratēģisko tiesvedību. Pasākums sāksies pulksten 12.00 un tam varēs sekot līdzi video tiešraidē Latvijas Mediju ētikas padomes Facebook lapā, portālos Delfi un LSM.lv. Tiešraides skatītāji varēs iesūtīt jautājumus diskusijas dalībniekiem. Pasākumu vadīs Anda Rožukalne.
Kāpēc?
Žurnālistu centieni pievērst uzmanību sabiedrībai svarīgiem jautājumiem arvien biežāk saskaras ar pretdarbību un mēģinājumiem ierobežot vārda brīvību un mediju kā sabiedrības interešu sarga lomu. Finansiāli spēcīgas organizācijas vēršas pret medijiem un aktīvistiem ar pārmērīgu kompensāciju prasībām un sāk tiesvedības, lai tos iebiedētu un apklusinātu. Šai praksei ir apzīmējums SLAPP (Strategic Lawsuit Against Public Participation). Arī Latvijā mediji saskaras ar tiesāšanās draudiem, pret tiem notikušas SLAPP pazīmēm atbilstošas tiesvedības. Cik tas ir aktuāli? Kā aizsargāt medijus? Kā nosargāt preses brīvību?
Mediju ētikas padome sniegusi atzinumus par žurnāla “Privātā Dzīve” un portāla “nra.lv” publikācijām
Tapis pētījums – ko par mediju ētiku domā žurnālisti un kā tā tiek piemērota ikdienā
- Kopumā žurnālisti nesaskata ētikas rakstura problēmas Latvijas mediju vidē.
- Ētikas kodekss ikdienā netiek izmantots, tā detalizēta pārzināšana ir vāja, un kodekss ir tikai viens no žurnālista darbību regulējošajiem aktiem.
- Vienlaicīgi katram žurnālistam, medijam darba gaitā un ar pieredzi ir izstrādājusies sava personīgā izpratne par to, kas ir ētika, kādas ir robežas, principi, kuras savā darbā ir jāievēro žurnālistiem.
- Ētikas kodekss kā dokuments zaudē savu aktualitāti, jo ir statisks, kurā nevar atrunāt visas mainīgās dzīves situācijas, pie tam katrs medijs to var interpretēt pa savs un līdz ar to nav vienotas izpratnes par to piemērošanu.
- Runājot par ētiku, vairāk tiek runāts par kļūdām, paviršībām un steigu, žurnālisti nesaredz ētikas izaicinājumus savā darbā.
- Neskaidrību gadījumā galvenie padomdevēji ir redaktors un uzņēmumu apkalpojošie juristi, kuri lielā mērā nosaka un regulē pieļaujamās ētikas dabas dilemmas, argumentējot to pieļaušanu, vai, tieši pretēji, riskus tikt sodītiem.
- Ētikas kodeksa esamība tomēr ir svarīga. «Mēs nepievēršam tam (ētikas kodeksam) vērību – esam aizmirsuši, robežas sāk izplūst, ir labi, ka tas tiek aktualizēts, ir jābūt tādai kopējai vienošanās un vadlīnijām. Katram ir savs iekšējais kompass, bet vienam tas velk uz vienu pusi, otram uz otru pusi – tāpēc ir labi, ka mēs par to runājam!»
Iepazīsties ar pētījuma atskaiti.
Pētījumu finansēja Kultūras ministrija.
12. oktobrī notiks diskusija "Kā veicināt labāku latviešu valodas lietojumu medijos?"
Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par žurnāla Forbes, 360TV un Latvijas Radio publikācijām un sižetiem
Pārskats par diskusiju par precizējumiem un labojumiem medijos
Nesenajā diskusijā par precizējumu un labojumu atspoguļošanu medijos savedām kopā mediju un akadēmiskās vides pārstāvjus.
Sandra Sprudzāne (Dr.sc.comm.) prezentēja secinājumus no sava pētījuma par labojumu uzrādīšanas pamatojumu un labāko praksi, formātiem, situāciju Latvijā un rekomendētajiem principiem. Ar pētījumu un rekomendācijām aicinām iepazīties šeit.
Latvijas Mediju ētikas padome ir iecerējusi uzlabot kopējo praksi, kā Latvijas mediji publikācijās un sižetos atspoguļo precizējumus, papildinājumus un kļūdu labojumus. Precizitāte un patiesums ir mediju pamatprincipi, un ir būtiski, ka mediju auditorija redz, ka medijiem šie principi rūp. Patiesas un uzticamas informācijas sagatavošana un sniegšana ir sarežģīts, grūts, atbildīgs un resursu ietilpīgs darbs.
Vai Ētikas padome vērtē komentāru dzēšanu portālos un sociālajos medijos?
Šādas sūdzības nav Ētikas padomes kompetencē, jo tā izskata sūdzības par mediju veidoto rakstu un sižetu satura atbilstību ētikas kodeksam. Ētikas padome atzīst medija tiesības sekot līdzi to uzturētajās interneta vietnēs publicētajiem komentāriem un to atbilstībai šo vietņu lietošanas noteikumiem, kuros parasti ir skaidrota arī komentāru ievietošana un medija tiesības rūpēties par diskusiju kultūru, pārvaldīt komentārus, tajā skaitā liegt komentāru publicēšanu.
Domstarpību gadījumā Ētikas padome aicina noraidīto komentāru veicējus rūpīgi iepazīties ar komentēšanas noteikumiem un izvērtēt, vai, pievienojot komentārus, ievēroti šie noteikumi, piemēram, ieraksta atbilstība raksta saturam, izteikumu saturs, forma u. tml. Ja pēc izvērtēšanas joprojām ir pārliecība, ka komentārs liegts bez pamatota iemesla, pastāv iespēja sazināties ar attiecīgā portāla redakciju, kuras rīcībā parasti ir pieejama informācija par reģistrēto lietotāju ierakstu vēsturi portālā. Tāpat portālam ir iespēja izvērtēt, vai komentārs netiek dzēsts kļūdas pēc.
Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par goda un privātuma aizskārumu un par sensacionalizāciju
Ētikas padome secināja, ka portāla la.lv un laikraksta Latvijas avīze publikācijā par t.s. Terehovas korupcijas lietu nav ticis pārkāpts LMĒP ētikas kodekss. Ētikas padomē bija vērsies publikācijā minēts cilvēks, apgalvojot, ka rakstā citētais trešās personas teiktais par viņu satur nepatiesas ziņas un ar rakstu ir aizskarts viņa gods un cieņa. Ētikas padome konstatēja, ka sūdzētājs ir vērsies arī Latvijas avīzes redakcijā un redakcija ir papildinājusi rakstu portālā, ietverot tajā gan sūdzētāja sniegto informāciju, gan arī paskaidrojot, ka rakstā ietverta informācija no atklātas tiesas sēdes un liecinieces teiktais tiesā nav ticis apšaubīts. Ētikas padome secināja, ka redakcijas veiktais papildinājums publikācijā ir izsmeļošs – tajā norādīts gan sūdzētāja viedoklis, gan apstākļi, kādos izteikts citētais trešās personas apgalvojums, kā arī iemesli, kāpēc tas netika apšaubīts. Ētikas padomes ieskatā, redakcijas rīcība, veicot papildinājumu, ir vērtējama atzinīgi. Ētikas padomes atzinumu par sūdzību ir pieejams LMĒP mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.
Par citām saņemtajām sūdzībām Ētikas padome ir sniegusi vispārēju situācijas skaidrojumu un publikāciju vērtējumu, kāds tiek sniegts gadījumos, kad par iespējamo mediju ētikas pārkāpumu sūdzas trešā puse, kas nav minēta publikācijā vai kuras intereses publikācija tieši neskar.
Tapis pētījums par mediju veikto precizējumu un labojumu atspoguļošanu
Gatavojoties diskusijai, LMĒP lūdza Sandru Sprudzāni (Dr.sc.comm.)*
veikt izpēti un sagatavot īsu pārskatu par mediju veikto labojumu
uzrādīšanas pamatojumu, labāko praksi, formātiem, situāciju Latvijā
un rekomendētajiem principiem. Ar
nesen veikto pētījumu/pārskatu var iepazīties šeit.
Latvijas Mediju ētikas padome uzskata par nesamērīgu, nedemokrātisku un birokrātisku NEPLP lēmumu par TVNET piemēroto sodu
Mediju ētikas padome sniegusi atzinumus par trīs televīzijas sižetiem
LMĒP Ētikas padomes vadībā atkārtoti ievēlēti Daiga Sproģe un Aivars Pastalnieks
Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par nepatiesu un maldinošā formā pasniegtu informāciju, alkohola lietošanas cildināšanu un nacionālā naida kurināšanu
Mediju ētikas padome turpinās strādāt jaunā sastāvā
Latvijas Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par vārda brīvības ierobežošanu, dezinformācijas izplatīšanu, neslavas celšanu un nepatiesu ziņu izplatīšanu
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) Ētikas padome janvāra sēdē izskatīja vairākas sūdzības un vēstules par vārda brīvības ierobežošanu, dezinformācijas izplatīšanu, neslavas celšanu un nepatiesu ziņu izplatīšanu. Visos šajos gadījumos Ētikas padome sniedza vērtējumu par iesniegumos minētajiem apstākļiem.
Latvijas Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par maldināšanu, nepārbaudītas informācijas izmantošanu un bērnu iesaisti televīzijas sižetos
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) Ētikas padomes novembra un decembra sēdēs izvērtētas divas sūdzības un viens iesniegums par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem – cieņas aizkaršanu, viedokļu un faktu nenošķiršanu, kā arī auditorijas ietekmēšanu, nepamatoti sasaistot faktus.