Kāda ir mediju atbildība pret sabiedrību globālās pandēmijas laikā? Latvijas Mediju ētikas padomes vēstule medijiem un žurnālistiem

30. dec. 2020

Jau kopš marta Latvijas iedzīvotāju ikdienu būtiski ietekmē koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi un valdības rīcība krīzes pārvarēšanai. Mediķu pašaizliedzīgais darbs, epidemiologu ieteikumi un vadošo krīzes centru lēmumi ietekmē norises sabiedrībā, un tikpat svarīga ir arī mediju un žurnālistu iesaiste šajos procesos. Šajā neziņas un šaubu pilnajā laikā tieši mediju un žurnālistu paveiktais sabiedrības informēšanā un notikumu izskaidrošanā ir tas, kas veido kopējo sabiedrības noskaņojumu un attieksmi. Krīzes pārvarēšana ir kopdarbs, un medijiem tajā ir neatsverama loma, tādēļ notikumu un viedokļu atspoguļošana, it īpaši krīzes apstākļos, ir jāveic kritiski, profesionāli un ar lielu atbildību.

Pandēmijas laikā plašsaziņas mediji jau pierādījuši, ka ir neizvietojami un spēj pildīt unikālas funkcijas, nenogurstoši sniedzot un skaidrojot svarīgu informāciju, mobilizējot sabiedrību. Medijiem ir neapšaubāma vara ietekmēt sabiedrisko domu, un līdz ar varu nāk arī atbildība. Pirmkārt, tā ir operatīva sabiedrības informēšana. Pandēmijas laikā mediji ar to ir veiksmīgi tikuši galā, krietni un detalizēti atspoguļojot ārstniecības iestāžu, epidemiologu ieteikumus un citu būtisku informāciju par slimības izplatības un ierobežošanas gaitu. Otrkārt, tā ir sabiedrības noskaņojuma un attieksmes veidošana, un, treškārt, medijiem ir jāuzrunā sabiedrība proaktīvai un saprātīgai rīcībai. Visi šie virzieni ir cieši saistīti, proti, datu, informācijas un viedokļu atspoguļojums rada attiecīgu noskaņojumu un attieksmi, kas savukārt virza sabiedrību konkrētai rīcībai – vai nu saprātīgai un apdomīgai, saredzot krīzes pārvarēšanu kā ikviena Latvijas iedzīvotāja kopdarbu, vai arī baiļu pilnai un vieglprātīgai, kā tas bija redzams 12. decembra protestu laikā Krastmalā. Tieši sabiedrības noskaņojuma uzturēšana un attieksmes veidošana ir viens no nepamanītākajiem aspektiem krīzes mediācijā, un diemžēl mediji tam šobrīd nepievērš pastiprinātu uzmanību. Tas var veicināt ne tikai vieglprātīgu attieksmi un patvaļīgu izturēšanos pret ierobežojumiem, vainīgā meklēšanu, valdības pieļauto kļūdu un nepilnīgās krīzes vadības komunikācijas pastiprinātu pārspīlētu izgaismošanu, bet arī sapratīgas rīcības trūkumu un viltus ziņu pieaugumu kā sociālajos tīklos, tā dažkārt arī pašos medijos.

Nav noslēpums, ka daļa sabiedrības atzīst vīrusa izraisītās krīzes informāciju par vienveidīgu, apgrūtinošu un sāk izvairīties no tās. Datos pārsātinātā informācija un racionālie fakti ir viens no cēloņiem, kādēļ medijiem ar sabiedrības noskaņojuma uzturēšanu rodas grūtības. Katru dienu tiek publicētas infografikas, veidotas līknes un ziņots par saslimušo un bojā gājušo skaita pieaugumu. Tas, protams, ir nepieciešams, tomēr pandēmijas atspoguļošanai veltītajā mediju saturā salīdzinoši neliels, lai gan pakāpeniski augošs, ir emocionāli uzrunājošs, patiess saturs, kas atspoguļo pandēmijas skarto un tās seku likvidēšanā iesaistīto cilvēku ikdienas pieredzes. Latvijas Mediju ētikas padomes ieskatā tāds saturs varētu konkurēt ar dezinformācijas veidotāju emocionāli piesātinātajiem un maldinošajiem vēstījumiem, kas veicina dažādu sabiedrības grupu uzskatu polarizāciju.

Mediju ietekmē ir dezinformācijas, safabricējumu, manipulatīvu ziņu un citas nepatiesas un maldinošas informācijas pamanīšana un atspēkošana, un pret to ir jāizturas ļoti atbildīgi. Pēdējo mēnešu laikā novērojamas situācijas, kad mediji, tiecoties pēc daudzveidīga satura, mēdz nepārbaudīt vai nekritiski izturēties pret dažādiem viedokļiem un ziņām. Protams, dažādi un dažkārt krasi pretēji viedokļi sabiedrībā vienmēr ir un būs, tādēļ atšķirīgi viedokļi nav jāizslēdz, par tiem ir jādiskutē. Tomēr, ja informācija netiek kritiski un profesionāli izvērtēta un mediji kļūst par kanālu, kurā atspoguļot pilnīgi jebkāda veida saturu, tad redaktoru, žurnālistu un mediju darbam zūd jēga. Tieši krīzes situācijas rada ētikas un atbildības noteikumus, kas ir daudz stingrāki nekā ikdienā, un tie ir nepieciešami, lai mediji netiktu diskreditēti, noturētu kvalitātes latiņu un veicinātu uzticību, nevis mazinātu to. Šajā laikā ir īpaši svarīgi rūpēties par mediju vides kvalitātes saglabāšanu un attīstīšanu sabiedrības interesēs, lai iedzīvotājiem būtu pamats medijiem uzticēties, nevis meklēt un vieglprātīgi noticēt informācijai nepārbaudītās sociālo tīklu “ietekmētāju” jeb influenceru publikācijās.

Neraugoties uz to, ka valdība mēdz pieļaut kļūdas un ka žurnālistiem, redaktoriem un medijiem var būt kritiska attieksme pret krīzes vadību, valdības pieeju un komunikāciju, šajā kritiskajā un nepārtraukti mainīgajā situācijā, pirmkārt, ir jāpiedāvā risinājumi un atbalsts, nevis tikai jāmeklē vainīgie. Krīzes pārvarēšana ir kopdarbs, kurā jāpiedalās ikvienam Latvijas iedzīvotājam un kurā liela, atbildīga loma ir arī medijiem. Latvijas Mediju ētikas padome aicina medijus saglabāt profesionalitāti un atbildību par vārda brīvību it visos aspektos, tostarp arī kritikas paušanā, un pandēmijas atspoguļojumā priekšplānā izvirzīt sabiedrības ieguvumus un sabiedrības intereses. Medijiem šajā laikā ir jābūt konstruktīvajai balsij, lai sabiedrību saliedētu sekmīgai krīzes pārvarēšanai, jo tikai kopīgiem spēkiem mums tas izdosies.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.

“Badināt nedrīkst barot” – noslēgusies Latvijas Mediju ētikas padomes diskusija par mediju un politiķu attiecībām

28. dec. 2020

18. decembrī norisinājās jau trešais biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” organizētais tiešsaistes pasākums šajā gadā, proti, diskusija “Mediju un politiķu attiecības: badināt nedrīkst barot”. Diskusijas temats jeb mediju ētikas jautājumi, kas izriet no mediju un politikas mijiedarbības caur mediju finansēšanas un savstarpējo attiecību aspektu, piesaistīja vairāk kā 1000 unikālos skatītājus. Pasākuma tiešraide tika translēta ne tikai Latvijas Mediju ētikas padomes Facebook konta pasākuma sadaļā, bet arī Latvijas lielākajos ziņu portālos Delfi, TVNET un LSM, LA.lv

Tiešsaistes pasākums tika iesākts ar Ivetas Kažokas, PROVIDUS direktores un vadošās pētnieces, veiktās izpētes prezentāciju par politiķiem un žurnālistiem, par pasaules mediju ētikas pieredzi dažādu problēmsituāciju risināšanai. Domājot par politiķiem un medijiem, parasti tiek izmantotas trīs metaforas. Pirmkārt, viņu attiecības tiek pielīdzinātas tango – kaismīgai dejai, kas ir diezgan neviennozīmīga un kurā katram ir savs skatījums. Otrkārt, tās ir mīlestības un naida attiecības, viņi ir kā “labākie ienaidnieki” un draugi vienlaikus. Trešā, visspilgtākā metafora norāda, ka mediji pret politiķiem ir tas pats, kas suns attiecībā pret laternas stabu. Šīs metaforas parāda, ka mediju un politiķu attiecības ir cieši saistītas, bet tās nebūt nav vienkāršas – ne tikai Latvijā, bet arī citās demokrātiskās valstīs. Iveta Kažoka sniedz lielisku piemēru par Nīderlandi, kurā veiktā aptauja liecina, ka žurnālistu paštēls būtiski atšķiras no politiķu iespaida par žurnālistiem. Tajā 81% politiķu, bet 66% žurnālistu uzskata, ka mediju atspoguļojums pārāk vadās no notikumiem, kā arī 80% politiķu un tikai 49% žurnālistu uzskata, ka mediji politikas saturam pievērš pārāk mazu uzmanību. Tai pat laikā 84% žurnālistu un 68% politiķu norāda, ka politiķi izmanto žurnālistus, lai nopludinātu informāciju, savukārt 67% žurnālistu un tikai 39% politiķu uzskata, ka politiķi sola vairāk, nekā spēj īstenot. Šādu piemēru un pārmetumu ir daudz, kas lieliski ilustrē, ka attiecības starp šīm divām sabiedrībā tik nozīmīgajām profesijām ir visai komplicētas. Runājot par ētikas principiem politiķu un žurnālistu attiecībās, demokrātisku valstu, tostarp Latvijas, pieredzē pamatā ir spēkā vispārpieņemtie žurnālistikas ētikas principi. Stingrāki standarti jāievēro bezpartejiskiem medijiem, piemēram, BBC Lielbritānijā, kā arī sabiedriskajiem medijiem – piemēram, Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio u.tml.. Tāpat var būt īpaši stingri noteikumi vēlēšanu laikam, un arī ierēdņiem, ministriem, to birojiem un padomniekiem ir jāņem vērā vairāki ētikas noteikumi, kas var ierobežot viņu rīcības brīvību attiecībā pret informācijas sniegšanu medijiem.

Atšķirības mediju ētikas un darbības principos redzams arī tajā, kā politikas žurnālisti uztver savu misiju, un dažādās valstīs žurnālistu priekšstats par to, kas viņi ir, ļoti atšķiras. Spānijas lielie politiskie laikraksti ievērojami mazāk rakstīts par politiķu domstarpībām, mazāk izmantos politikas kā spēles retoriku, nekā tas notiek, piemēram, Dānijā, Lielbritānijā un Vācijā. Savukārt Lielbritānijā aptuveni 10% no politikas atspoguļojuma ir par politiķu privāto dzīvi, bet tas teju nekad netiktu darīts medijos Spānijā un Dānijā. Tāpat pastāv pamatīgas atšķirīgas starp veidiem, kā mediji atspoguļo politisko informāciju, un to lielā mērā nosaka kultūru un sabiedrību atšķirības. Piemēram, Vācijā, Polijā un Zviedrijā ierastā prakse ir saskaņot politiķu citātus un publicēt informācijas avotu, toties Itālijā, Francijā un ASV bieži tiek publicēta anonīma informācija. Tai pat laikā ļoti atšķirīga mediju un politikas kultūra var būt ne tikai ASV un Eiropas salīdzinājumā, bet arī tuvām kaimiņvalstīm, piemēram, Vācijai un Francijai. Tas liecina, ka politiķu un žurnālistu attiecību spektrs jebkurā valstī var variēt no totālas sadarbības uz savietojamām attiecībām ar zināmu spriedzi līdz pat pilnīgai sāncensībai. Noslēgumā Iveta Kažoka rezumē, ka politiķu un žurnālistu attiecības ir maz regulēta joma – uz to reti kad attiecas kas vairāk, kā tikai vispārējie žurnālistikas standarti, tieši tādēļ dažādās sabiedrībās attiecības starp žurnālistiem būs atšķirīgas un paražās balstītas. Ideālā gadījumā politikas žurnālists un politiķis nav ne draugi, ne ienaidnieki, bet viņu starpā pastāv konstruktīva spriedze.

Pasākumu turpināja PricewaterhouseCoopers Legal zvērināta advokāta Benno Butuļa veiktās izpētes “Valsts nodrošinātā mediju nozares finansējuma korelācija ar preses brīvības indeksu un valsts finansējuma sazobe ar mediju vides attīstību” prezentācija. Attiecībā uz valsts nodrošināto mediju finansējumu, tas ir iedalās divos virzienos – finansējumu sabiedriskajam medijam un valsts atbalstu privātajam medijam. Privāto mediju atbalsta iespējas Eiropas kontekstā ir daudzšķautņainas – pamatā tas ir satura atbalsts, bet tas var būt arī atbalsts nodokļu politikas formā, piegāžu un darbības atbalsts, kā arī citi atbalsta mehānismi. Ārvalstīs, piemēram, Lietuvā, Dānijā, Francijā, Beļģijā u.c., atbalsts privātajiem medijiem ir ievērojamāks nekā Latvijā – tur PVN samazināts līdz aptuveni 5%, maksimāli sasniedzot 10%, kamēr Latvijā privātajiem medijiem PVN ir 12% apmērā. Protams, privāto mediju finansēšanas apjoms un atbalsta mehānismi ir atkarīgi no katras valsts iespējām, tomēr nevaram aizmirst, ka arī privātajiem medijiem ir būtiska loma spēcīgas demokrātijas veidošanā. Savukārt attiecībā uz sabiedriskā medija finansēšanu, tas ir viens no būtiskākajiem valsts uzdevumiem – neatkarīgs sabiedriskais medijs ir viens no pīlāriem, kas veido demokrātisku sabiedrību. Latvijā sabiedrisko mediju budžets ir aptuveni 28 miljoni eiro, to sastāda dotācijas un vēl šī brīža darbība reklāmas tirgū. Jau nākamgad paredzēta pilnīga sabiedrisko mediju izeja no reklāmas tirgus, kas var vēl vairāk saasināt esošo situāciju un “cīņu” par budžetu, kā arī radīt praktiskus šķēršļus mediju darbam un attīstībai, un jau šobrīd līdzekļu nepietiekamība un budžeta plānošanas problēmas praktiski ietekmē mediju brīvību un lēmumu pieņemšanu. Butulis mediju finansēšanas jautājumus ir skatījis arī starptautisku žurnālistikas kvalitātes radītāju, piemēram, Demokrātijas transformācijas, Pasaules preses brīvības un citu indeksu, kontekstā. Runājot konkrēti par Pasaules preses brīvības indeksu, tajā tiek vērtēts valstu stāvoklis žurnālistikas kvalitātē. Kā svarīgākais kritērijs izvirzīta politiskā neatkarība – jo atklātāka politiskā ietekme valstī, jo zemākā vietā tā ierindojas, kā tas vērojams Ziemeļkorejas, Ķīnas, Vjetnamas un Irānas gadījumos. Toties augšgalā ar lielisku neatkarību atrodas Norvēģija, Somija, Dānija un Zviedrija. Latvija šajā sarakstā ierindojas 22. vietā, savukārt mūsu kaimiņvalsts Lietuva, kurā ir apjomīgāks mediju finansējums, atrodas 28. vietā, bet Igaunija – 14. vietā. Tātad tieša korelācija starp finansējuma apmēru un preses brīvību, kā arī demokrātijas kvalitāti nepastāv. Benno Butulis pauž, ka šie indeksi atspoguļo zināmas tendences, taču nespēj parādīt ekonomiski trauslās vietas finansējuma piešķiršanā. Proti, lai gan Latvija ierindojas relatīvi augstu šajos rādītājos, tas nenozīmē, ka Latvijā nav ievērojamas problēmas attiecībā uz šiem jautājumiem. Viņš uzsver, ka mediju neatkarība ir konstitucionāli aizsargāta vērtība, un pietiekams un prognozējams finansējums ir priekšnoteikums neatkarībai. Vadoties pēc pasaules prakses, iespējamie risinājumi, kā situāciju Latvijā varētu uzlabot, ir dažādi. Viens no tiem varētu būt obligāta sabiedrības iesaiste medija finansēšanā, ievērojot samērīgus izņēmumus. Protams, ir iespējami modeļi ar citādāku finansējumu, taču svarīgākais ir, lai prognozējamā finansējuma daļa būtu ievērojama.

Otrā pasākuma daļa norisinājās kā diskusija, kurā Iveta Kažoka, Jaunās konservatīvās partijas senators, pasniedzējs un Austrumeiropas politikas eksperts Andis Kudors, kā arī TVNET žurnālists un topošais politologs Iļja Kozins centās “ievietot komatu” teikumā “badināt nedrīkst barot” un rast atbildi uz jautājumu par šābrīža situāciju (status quo) mediju un politiķu attiecībās Latvijā. Atklājot diskusiju, Iļja Kozins norāda, ka labā, spēcīgā demokrātijā mediju “barošana” ir pašsaprotama lieta, un pēc būtības mediji, it īpaši sabiedriskie, ir “jābaro”. Tomēr, viņaprāt, mehānismi, kā sabiedriskie mediji Latvijā tiek finansēti, ir nepieņemami. “Salīdzinot ar Vāciju, kur sabiedrisko mediju finansējums ir piesaistīts noteiktam nodoklim, kas to arī padara par sabiedrisko mediju, ko finansē katrs cilvēks, tad Latvijā finansējums nav pastāvīgs, piemēram, Latvijas Radio 4 gadījumā katru gadu par finansējumu bija atsevišķi jālemj. Šāda kārtība, kur ministri katru gadu nolemj, cik liels finansējums konkrētajam sabiedriskajam medijam ir jāpiešķir, man šķiet ne visai pieņemama. Par to būtu jālemj un ar nodokļu maksājumiem arī jāatbalsta visai sabiedrībai, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju kvalitāti un darbošanos sabiedrības interesēs,” stāsta Kozins. Andis Kudors, paužot savu personīgo redzējumu, skaidro, ka nav šaubu, ka mediju finansējumam jābūt stabilam, paredzamam un pietiekamam. Vienlaikus viņš uzsver, ka atbilstošam finansējumam ir jāiet roku rokā ar kvalitatīvu mediju darbu. Savukārt Iveta Kažoka uzskata, ka jautājums nav vairs tikai sabiedriskajiem medijiem. Protams, sabiedriskajiem medijiem ir jābūt labi finansētiem no valsts puses, lai tie būtu redakcionāli neatkarīgi un varētu īstenot savu sabiedriski svarīgo misiju, bet šobrīd, kad ir tik ļoti mainījušies apstākļi un apsvērumi, lai komercmediji varētu pastāvēt, piemēram, mainoties tehnoloģijām, tie vairs nevar rēķināties ar labiem ieņēmumiem no reklāmas, valstij būtu vairāk jāatbalsta arī šie mediji. Tas nepieciešams, lai papildus sabiedriskajiem medijiem pastāvētu un iedzīvotājiem būtu pieejamas arī citas alternatīvas. Viņasprāt, apzināts valsts atbalsts šajā jomā ir kritiski svarīgs, lai balstītu šobrīd drūpošo komerciālo mediju telpu.

Apskatot jautājumu par to, kāda ir Latvijas politiķu un mediju savstarpējā komunikācija, Iļja Kozins norāda, ka, vērtējot pēdējo Saeimas sasaukumu, politiķu komunikācija varētu būt daudz augstākā līmenī. Tomēr arī žurnālisti mēdzot pārspīlēt, pārāk emocionāli uztvert un atspoguļot dažādas situācijas. Tādēļ Kozins uzskata, ka politiķiem un žurnālistiem vajadzētu rīkoties viedāk un būt iecietīgākiem vienam pret otru, turklāt tas neizslēdz to, ka žurnālisti un mediji turpina darboties kā sabiedrības interešu sargsuņi. Andis Kudors piekrīt, ka abu pušu savstarpējai komunikācijai jābūt cieņpilnai un iejūtīgākai nekā līdz šim. Viņš norāda, ka politika Latvijā ir agresīva vide, kurā būt nepārtrauktā “komunikācijas kautiņā” nav pieņemami, tādēļ kā žurnālistiem, tā politiķiem ir jāuzņemas atbildība, veidojot savstarpējās attiecības. Iveta Kažoka vērš uzmanību uz, viņasprāt, būtiskāko jautājumu mediju un politiķu attiecībās – kā izveidot tādu mediju sistēmu, kur nepazūd sabiedriski svarīgais saturs, kur medijiem ir pietiekami resursi, lai to veidotu, un kur attiecības ar politiķiem ir ne naidīgas, ne pārlieku draudzīgas un noteikti ne atkarīgas no finansiālajiem aspektiem? Vienlaikus vislielākais izaicinājums ir, kā neļaut politiķiem, kuriem nav pārāk labi nodomi attiecībā uz sabiedrības attīstību un nākotni, sagraut demokrātijas institūciju, kurā mediji vēl aizvien ir pietiekami spēcīgs balsts. Tāpat Kažoka uzsver atbildību, kas jāievēro abām pusēm. Viņa norāda, ka demokrātiskā sabiedrībā politiķi tiek uzraudzīti vairāk, jo no politiķa lēmuma ir daudz lielāks svars, nekā no, piemēram, viena žurnālista lēmumiem. Ja mediju atbildībā pēdējo gados ir pamanāms progress, tad politiķu atbildībā vērojams tieši pretējais, turklāt politiķiem mūsdienās vairs nav nepieciešamas labas vai pat neitrālas attiecības ar žurnālistiem, jo informāciju savai auditorijai politiķi var nodot citos kanālos, tostarp ar sociālo tīklu starpniecību. Papildus esošajiem dalībniekiem diskusijai pieslēdzās arī RSU Komunikācijas fakultātes prodekāns un docētājs, partijas “Attīstībai/Par!” biedrs Ainārs Dimants, kurš savulaik bijis arī NEPLP priekšsēdētājs. Ainārs Dimants piekrīt Ivetai Kažokas viedoklim, norādot, ka politiķu un mediju attiecību jautājumā bumba lielākoties ir politiķu laukuma pusē. Vienlaikus viņš uzsver, ka mediju sistēma nevar būt pakļauta politiskajai sistēmai – nedrīkst būt tā, ka “tas, kurš maksā, pasūta mūziku”. Viņaprāt, svarīgākais mediju un politiķu attiecībās ir profesionālisms – pie politiķu profesionālisma pieder mediju politikas kompetence par mediju lomu demokrātiskā iekārtā, sākot ar varas dalīšanas principu. Savukārt žurnālistu profesionālā kompetencē ietilpst notikumu atspoguļošana pēc to būtības. Viņš uzskata, ka fokusam nevajadzētu būt uz pašiem procesiem un žurnālistiem nevajadzētu iet politiskās dienaskārtības pavadā, bet gan koncentrēties uz politiķu pieņemto lēmumu atspoguļošanu.

Vaicāts, kāda ir mediju loma dezinformācijas atspēkošanā un vai medijiem jāiesaistās cīņā ar viltus ziņām, Iļja Kozins neuzskata to par cīņu. Protams, atsevišķi ir jāizceļ dažādi projekti, piemēram, Re:Baltica īstenotais Re:Check, kur tiek pārbaudīti konkrēti fakti un apgalvojumi, tomēr, viņaprāt, vienīgā mediju loma dezinformācijas apkarošanā ir savu pienākumu pildīšana maksimāli kvalitatīvi, atbildīgi un pilnā apmērā. Arī Iveta Kažoka piekrīt Kozina teiktajam, uzsverot, ka žurnālistu misija ir sniegt sabiedrībai tai nepieciešamo informāciju. Runājot par dezinformāciju, viņasprāt, svarīgas ir divas lietas – pirmkārt, kas ir dezinformators un kas aiz tā visa stāv. Parasti Latvijas žurnālisti vismaz lielākajos un kliedzošākajos gadījumos ir centušies noskaidrot, kas un ar kādu motivāciju ir izplatījis dezinformāciju. Otrkārt, ja žurnālisti redz, ka sabiedrībā par kādu jautājumu veidojas aplams skatījums, kas nav faktos balstīts, būtu nepieciešams sagatavot materiālus, kas skaidro, kā ir patiesībā. Vēl viena lieta, uz ko Kažoka vērš uzmanību un kas ir kļuvusi izplatītāka tieši pēdējo gadu laikā, patiecoties sociālo tīklu popularitātes pieaugumam un dezinformācijas kā Krievijas politiskās cīņas ieroča izmantošanai, ir faktu pārbaude. Viņai uzskata, ka tā ir svarīga lieta, bet nav pārliecināta, ka ar to jānodarbojas žurnālistiem. Tā drīzāk varētu būt citas, atsevišķas profesijas kompetence.

Tiešsaistes diskusijas “Mediju un politiķu attiecības: badināt nedrīkst barot” ierakstu ir iespējams noskatīties “Latvijas Mediju ētikas padomes” Facebook kontā. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai un sociālo tīklu aktivitātēm, lai uzzinātu vairāk par biedrības plānotajiem pasākumiem arī turpmāk.

Nepatiesa informācija, iespējams personas datu aizsardzības pārkāpums un objektivitātes trūkums – Latvijas Mediju ētikas padome decembrī izvērtējusi virkni sūdzību

21. dec. 2020

Decembrī norisinājās Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde. Ņemot vērā valstī nozīmētos pulcēšanās ierobežojumus, sēde notika attālināti, un tajā tika izvērtētas sūdzības par personas datu aizsardzības pārkāpumu LTV1 raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” un objektivitātes trūkumu portāla www.nra.lv veidotajā publikācijā. Tāpat tika izvērtētas sūdzības par nepatiesas informācijas paušanu divos raidījumos – LTV7 “Personīgā lieta” un TV24 “Preses klubs”.

Sūdzībā par personas datu aizsardzības pārkāpumu tās iesniedzējs – pirmsskolas izglītības iestāde Rīgā – norādījis, ka bērnudārzā vairākus mēnešu strādājusi skolotājas palīdze, kura slepus uzņēmusi video materiālus. Tie tikuši demonstrēti LTV1 raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, bet to uzņemšana nav bijusi saskaņota nedz ar pirmsskolas izglītības iestādes vadību, nedz materiālos redzamo bērnu vecākiem. Atbildot uz šo sūdzību, LTV1 norādīja, ka slēpti filmētajos video materiālos gan pedagogu, gan bērnu sejas ir aizklātas, tādējādi nodrošinot samērīgu līdzsvaru starp tiesībām uz personu privāto dzīvi (tostarp personas datu aizsardzību) un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību. Šajā gadījumā Ētikas padome nekonstatē Biedrības Ētikas kodeksā nostiprināto principu pārkāpumu, bet vienlaikus atgādina, ka raidījumā uzmanība pievērsta tikai pirmsskolas izglītības iestādes darba negatīvajiem aspektiem. Līdz ar to Ētikas padome iesaka atturēties no pārāk vienpusīga skatījuma, kas varētu nodarīt nepamatotu kaitējumu gan konkrētās pirmsskolas izglītības iestādes, gan pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku reputācijai kopumā.

Azerbaidžānas vēstniecības iesniegtajā sūdzībā apgalvots, ka portāla www.nra.lv veidotajā publikācijā par Armēnijas un Azerbaidžānas militāro konfliktu Kalnu Karabahā atspoguļots tikai vienas puses viedoklis un tādējādi tikuši pārkāpti Biedrības Ētikas kodeksa godprātības, daudzveidības, diskriminācijas un naida kurināšanas aizlieguma principi. Tāpat vēstniecība norādījusi, ka publikācijas veidotājs, atbildot uz sūdzību par rakstu, paudis atbalstu Armēnijai un negatīvi atsaucies uz Azerbaidžānas puses nostāju, tādā veidā pārkāpjot mediju objektivitātes un neitralitātes principu. Arī šajā gadījumā Ētikas padome nekonstatē pārkāpumus, norādot, ka mediju redakcionālās neatkarības un autonomijas princips paredz tiesības izvēlēties intervējamās personas atbilstoši medija redakcionālajai politikai – nevienam nav tiesību pieprasīt, lai medijs intervētu kādu konkrētu personu. Tomēr Ētikas padome vērš uzmanību, ka, atspoguļojot militāru konfliktu, medijam ir jābūt ļoti rūpīgam un jānodrošina pēc iespējas balsansētāks viedokļu atspoguļojums. Arī intervējot tikai vienas no konfliktā iesaistīto pušu pārstāvjiem, medijs var nodrošināt plašāku informāciju par aplūkoto problēmjautājumu, lai auditorijai būtu labāk saprotams tā konteksts. Ētikas padome rosina līdzīgos gadījumos pēc iespējas sekmēt pašregulatīvu mehānismu piemērošanu informācijas atspoguļošanai, it īpaši, ja notikumā iesaistītās puses ir izteikti polarizētas.

Ētikas padome izskatījusi arī divas sūdzības par nepatiesas informācijas publicēšanu, kurās to iesniedzēji norādījuši uz neprecizitātēm LTV7 raidījumā “Personīgā lieta” un TV24 raidījumā “Preses Klubs”. Sūdzības iesniedzējs LTV7 raidījumā saskatījis patiesībai neatbilstošu informāciju par to, ka raidījumā intervētā persona neesot saņēmusi aizdevuma līgumā noteikto aizdevuma summu un ka to apliecinot ne tikai sūdzībai pievienotais tiesas spriedums civillietā, bet arī mobilā telefona sarunu ieraksti. Izskatot sūdzību, tai pievienotos dokumentus un saņemot LTV7 skaidrojumus, Ētikas padome nav konstatējusi, ka izplatītā informācija būtu nepatiesa. Vienlaikus Ētikas padomes locekļi norāda, ka ar sūdzībā aplūkoto situāciju ir saistīti vairāki tiesiski strīdi, kuru juridiskās detaļas vēl tiek pilnībā noskaidrotas, tostarp izmantojot kriminālprocesuālas metodes. Aplūkojot mediju un žurnālistu darba ētiskos apsvērumus, jāņem vērā, ka sabiedrība cenšas izmantot mediju palīdzību, vienlaikus mediji, palīdzot skaidrot kāda savstarspēja strīda apstākļus, pilda sabiedrības sargsuņa funkciju.

Savukārt LTV iesniegtajā sūdzībā par TV24 raidījumu “Preses klubs” teikts, ka raidījuma vadītājs paudis nepatiesu informāciju, norādot, ka LTV ir filmējusi Valsts prezidenta uzrunu un komercmedijiem, kas vēlētos uzrunu pārraidīt, prasījusi samaksu vairāk nekā 700 eiro apmērā. Šajā gadījumā ticis konstatēts Biedrības Ētikas kodeksa 4.6.1. punktā nostiprinātā faktu pārbaudes principa pārkāpums. Ikviena mediju pienākums ir atspoguļot patiesu informāciju, turklāt nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas izplatīšana. Ētikas padomes locekļu ieskatā medijs nav veicis pietiekamu pārbaudi par informācijas atbilstību faktiem, tādējādi iespējami kaitējot cita medija reputācijai. Vienlaikus Ētikas padome uzskata, ka šajā situācijā ir piemērojams Biedrības Ētikas kodeksa 6.2. punktā nostiprinātais mehānisms – medijam faktoloģiskas kļūdas gadījumā ir pienākums pēc iespējas ātrāk publicēt kļūdas labojumu.

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” veiksmīgi turpina savu otro darbības gadu, turklāt Biedrības Ētikas kodeksam ir pievienojušies vairāki mediji. Pēdējo mēnešu laikā par Ētikas kodeksa atzīšanu saņemti iesniegumi no tādiem medijiem kā SIA "DAUTKOM TV", SIA "MEDIASTRIMS", SIA "Kurzemes televīzija", SIA "TV9 Pakalni", SIA "EHO studija", SIA "TV Kursa" un Biedrības "Latviesi.com".

Latvijas Mediju ētikas padome aicina uz tiešsaistes diskusiju par mediju un politiķu attiecībām

13. dec. 2020

18. decembrī no plkst. 14.00 līdz 17.00 norisināsies biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” organizēta tiešsaistes diskusija “Mediju un politiķu attiecības: badināt nedrīkst barot”. Diskusijā mediju darbinieki, pētnieki un politiķi pārrunās un skaidros mediju ētikas jautājumus, kas izriet no mediju un politikas mijiedarbības caur mediju finansēšanas un savstarpējo attiecību aspektu. Dalība tiešsaistes diskusijā ir bez maksas, un to būs iespējams vērot tiešraidē biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Facebook konta pasākuma sadaļā, kā arī ziņu portālos Delfi, TVNET un LSM.

Tiešsaistes diskusija “Mediju un politiķu attiecības: badināt nedrīkst barot” kā izglītojošs ieskats mediju ētikas pasaulē tiek organizēta ar mērķi informēt un izglītot mediju profesionāļus, īpašniekus un auditoriju, kā arī raisīt pēc iespējas plašāku diskusiju par mediju un politiķu savstarpējām attiecībām un to iespaidu uz mediju ētikas jautājumiem.

“Diskusijas dalībnieki centīsies “ievietot komatu” teikumā “badināt nedrīkst barot” un rast atbildi uz jautājumu par šābrīža situāciju (status quo) mediju un politiķu attiecībās Latvijā. Šis būs jau trešais biedrības organizētais tiešsaistes pasākums šajā gadā, skaidrojot nozīmīgus mediju ētikas jautājumus, tādēļ aicinām diskusijai pievienoties ne tikai mediju īpašniekus, nozares profesionāļus un žurnālistus, bet arī pētniekus, nevalstiskās organizācijas, valsts institūciju pārstāvjus un studentus,“ pauž “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris.

Tiešaistes diskusijas “Mediju ētika un korporatīvā atbildība” programmā paredzēts:

14.00 - 14.10 Pasākuma atklāšana un moderatora Oskara Priedes uzruna, “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētāja Jāņa Lielpētera ievadvārdi;

14.10 - 14.40 Ivetas Kažokas (PROVIDUS direktores un vadošās pētnieces) veiktās izpētes “Pasaules mediju ētikas pieredzes salāgošana ar Latvijā aktuālajām problēmsituācijām un ētiskas mediju vides attīstību Latvijā” prezentācija;

14.45 - 15.20 Benno Butuļa (PricewaterhouseCoopers Legal zvērināta advokāta) veiktās izpētes “Valsts nodrošinātā mediju nozares finansējuma korelācija ar preses brīvības indeksu un valsts finansējuma sazobe ar mediju vides attīstību” prezentācija;

15.20 - 15.35 Pasākuma pirmās daļas noslēgums un tehniskais pārtraukums;

15.35 - 16.50 Diskusija "“Mediju un politiķu attiecības: badināt nedrīkst barot”. Diskusijā piedalās: Iveta Kažoka, Daniels Pavļuts (13. Saeimas deputāts, Attīstībai/Par!), Dagmāra Beitnere-LeGalla (13. Saeimas deputāte, Jaunā konservatīvā partija) un Iļja Kozins (TVNET žurnālists un topošais politologs).

16.50 - 17.50 Pasākuma noslēgums.

Dalība diskusijā ir bez maksas.

Latvijas Mediju ētikas padome izsaka līdzjūtību Andai Rožukalnei

30. nov. 2020

Biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Ētikas padomes locekļi un valde izsaka visdziļāko līdzjūtību Ētikas padomes loceklei Andai Rožukalnei, pavadot māti mūžībā.

Latvijas Mediju ētikas padome oktobrī izvērtējusi sūdzības par autortiesību pārkāpumiem un nepatiesas informācijas publicēšanu, kā arī sagatavojusi divas vēstules

23. okt. 2020

Veiksmīgi turpinot otro darbības gadu, oktobrī aizvadīta biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde. Tās dienaskārtībā šoreiz bija sūdzību izvērtēšana par iespējamiem autortiesību pārkāpumiem un nepatiesas informācijas publicēšanu reģionālajā laikrakstā. Tāpat sagatavotas divas vēstules – Saeimas deputātiem un Tukuma novada domei.

Sūdzībā par autortiesību pārkāpumiem tās iesniedzējs norādījis, ka reģionālajā laikrakstā “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” izveidotas divas ziņas par sporta spēļu norisi un to rezultātiem, kuras ir pilnībā pārpublicētas no citiem medijiem bez atsaucēm uz konkrētajiem informācijas avotiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tā ir intelektuālā īpašuma zādzība un Biedrības Ētikas kodeksa 4.9. punkta jeb autortiesību pārkāpums, turklāt par minēto faktu Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība. Atbildot uz iesniegto sūdzību, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” norādījušas, ka nepiekrīt sūdzībā norādītajam, jo viena no publikācijām tapusi pēc publiski pieejamas informācijas apkopošanas, savukārt otrā ziņā atspoguļota “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” autores, kura apmeklēja konkrētās spēles, fiksētā informācija par faktiem – sporta spēļu rezultātiem. Kā secinājusi Ētikas padome, sūdzībā norādītajās publikācijās pamatā atspoguļoti sporta spēļu un citu sprota pasākumu norise un rezultāti, kam nepiemīt oriģināldarba pazīmes, piemēram, pēcspēles intervija ar spēlētājiem, sportistiem vai treneriem. Tādēļ šādas informācijas publicēšana, pat ja vairākos avotos tā ir sakritīga, nevar tikt uzskatīta par Biedrības Ētikas kodeksa 4.9. punkta jeb autortiesību pārkāpumu.

Ētikas padome saņēmusi arī Nacionālās elektroniski plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sūdzību par laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” žurnālistes rīcību, publicējot rakstu, kas pauž, ka lielāko daļu no mediju atbalstam paredzētajiem līdzekļiem saņem NEPLP, televīzijām saturs netiek vērtēts, un tās izplata deģenerējošu saturu par valsts naudu un piesārņo informatīvo telpu. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka laikrakstā iekļauta nepatiesa informācija, tomēr Ētikas padome atgādina, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli, un to nav iespējams pakļaut patiesības pārbaudei. Ētikas padomes ieskatā katru personas izteikumu nav vēlams pavērst tā, lai to varētu uzskatīt par nepatiesas informācijas publicēšanu, turklāt sūdzībā norādītajā rakstā ir iekļauts pie Valsts prezidenta par mediju politikas jautājumiem notikušās diskusijas atreferējums. Gadījumā, ja par kādu personu vai organizāciju viedoklī paustas nepamatotas, godu un cieņu aizskarošas vai neslavu ceļošas ziņas, aizskartajai personai ir tiesības vērsties pret aizskārēju, izmantojot civiltiesiskos instrumentus. Tomēr, Ētikas padomei vērtējumu sniedzot atbilstoši mediju ētikas principiem, tā nekonstatē, ka konkrētajā situācijā būtu noticis Biedrības Ētikas kodeksa pārkāpums.

Tāpat Ētikas padome ikmēneša sēdē sagatavojusi divas vēstules. Viena no tām ir adresēta Saeimas deputātiem, aicinot Mediju atbalsta fondā pieejamo finansējumu saglabāt līdzšinējā apjomā, jo tā ietvaros tiek radīts kvalitātīvs žurnālistikas saturs, kas ne tikai nodrošina atbalstu mediju uzņēmumiem, bet arī sekmē kvalitatīva satura pieejamību sabiedrībai. Tas mediju ekosistēmas transformācijas un dezinformācijas izplatības laikā ir nozīmīgi sabiedrības informētības nodrošināšanai un infromatīvās telpas drošumspējas sekmēšanai. Savukārt otra Ētikas padomes vēstule adresēta Tukuma novada domei, aicinot rūpīgi izvērtēt domes funkciju pildīšanu attiecībā uz informācijas sagatavošanu un izplatīšanu plašsaziņas līdzekļiem, maksimāli ievērojot sabiedrības tiesības piekļūt valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošai informācijai.

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” veiksmīgi turpina savu otro darbības gadu, un tās mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Ētikas padomes uzdevums ir uzraudzīt Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīt sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēt iespējamus vārda brīvības pārkāpumus.

LMĒP īstenojusi aktivitātes par kritiskās domāšanas stiprināšanu sabiedrībā

1. sep. 2020

Biedrība Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP) veiksmīgi realizē daudzveidīgu aktivitāšu programmu, lai veicinātu sabiedrības kritisko domāšanu attiecībā uz mediju satura patēriņu.

2019. gada maijā LMĒP piedalījās Kultūras ministrijas (KM) izsludinātā līdzdarbības līguma konkursā un noslēdza līgumu ar KM par valsts pārvaldes uzdevuma “Sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana” īstenošanu.

Līguma izpildes laikā līdz 2020.gada jūlijam tika īstenotas diskusijas, veidoti starptautiskās prakses apkopojumi, organizēti izglītojoši pasākumi un veikts pētnieciskais darbs par Latvijas situācijai piemērotākajiem mediju ētikas pamatprincipiem un vadlīnijām.

Daudzveidīgos pasākumos tika diskutēts par vārda brīvības jautājumiem, mediju nozīmi un atbildību, medija un žurnālista tiesībām un pienākumiem, ētiskas mediju prakses nozīmi, mediju pašregulācijas jēdzienu u.c. ar mediju ētiku saistītiem tematiem.

Projekta laikā biedrība īstenoja virkni pasākumu.

Publiskā diskusija “Mediju ētika 101*”, kurā viedokļu līderi skaidroja mediju ētikas lomu post-patiesības laikmetā, apsprieda pašregulācijas mehānisma stiprās un vājās puses, kā arī salīdzināja Latvijas mediju ētikas jautājumu uzraudzības modeli ar ārvalstu praksi.

Pielāgojoties valstī izsludinātajiem ierobežojumiem, tika organizēti divi tiešsaistes semināri - “Mediju ētika un korporatīvā pārvaldība” un “Mediji kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?”. Abos pasākumos mediju eksperti skatītājus iepazīstināja ar veiktajām izpētēm. Pasākumu videoierakstus iespējams apskatīt biedrības mājaslapā www.lmepadome.lv, kā arī biedrības sociālo tīklu Facebook un Youtube kontos.

Tika izstrādāti arī vairāki informatīvi materiāli, tai skaitā izpēte par mediju nozares politiku un iespējamajiem normatīvo aktu uzlabojumiem. Īstenotas arī mediju uzņēmumu darbinieku un vadītāju aptaujas, kas deva ieskatu par turpmākai nozares attīstībai būtiskiem jautājumiem. Ar šo informāciju iespējams iepazīties biedrības mājaslapas www.lmepadome.lv sadaļā “Noderīga informācija”.

Radīti arī audiovizuāli materiāli, kas skaidro biedrības strūkturālo uzbūvi un sūdzību pieņemšanas un izskatīšanas procesu.

Lai uzrunātu plāšākas sabiedrības grupas, biedrība izveidojusi piecu video sēriju, kur mediju, ētikas un akadēmiskās vides profesionāļi atbildēja uz jautājumiem par mediju ētiku, skaidroja dažādus ar mediju ētiku saistītus jautājumus un dalījās savā pieredzē. Ar video materiāliem iespējams iepazīties biedrības mājaslapā www.lmepadome.lv sadaļā “Noskaties!”, kā arī biedrības sociālo tīklu Facebook un Youtube kontos.

Biedrība pateicas par sadarbību Stokholmas Ekonomikas Augstskolas Rīgā Mediju studiju centram, Rīgas Juridiskajai augstskolai, mediju pārstāvjiem un nozares profesionāļiem, kas labprāt iesaistījās biedrības organizētajos pasākumos, kā arī visām pārējām iesaistītajām pusēm par līdzdalību projekta īstenošanā. LMĒP vērš uzmanību, ka turpinās iesākto darbu, lai izglītotu un informētu sabiedrību par mediju ētiku, kā arī veicinātu ētiskas mediju prakses attīstību Latvijā.

Latvijas Mediju ētikas padome jūlijā diskutējusi par mediju atbilstību finansējuma saņemšanai valsts projektos un sagatavojusi informācijas pieprasījumu

20. jūl. 2020

Jūlija sākumā klātienē notika biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde. Šī ir jau otrā klātienes sēde, kas noris pēc ārkārtas situācijas beigām un valsts nozīmēto ierobežojumu mīkstināšanas. Ikmēneša sēdē Ētikas padome diskutēja par mediju atbilstību un potenciālajiem ētikas pārkāpumiem finansējuma saņemšanai valsts projektos, kā arī sagatavojusi informācijas pieprasījumu Tukuma novada domei.

Ētikas padomes dienaskārtībā bija Valsts Reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) saņemtās vēstules izskatīšana. Tajā “Latvijas Mediju ētikas padomei” lūgts sniegt informāciju par to, vai potenciālie finansējuma saņēmēji projekta “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos” ietvaros pēdējo trīs gadu laikā ir pieļāvuši mediju ētikas pārkāpumus. Pēc plašām diskusijām Ētikas padome ir vienisprātis – lai gan biedrības mērķis ir rūpēties par mediju vidi, veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju, “Latvijas Mediju ētikas padomei” nav izmeklēšanas tiesību un tā nepilda funkcijas, kas ļautu šādos konkursos sniegt savu redzējumu par to, kas būtu tiesīgs pretendēt uz valsts finansējumu. Biedrība neveic sodīšanas funkciju, un pārkāpuma gadījumā biedri no “Latvijas Mediju ētikas padomes” netiek izslēgti. Visi biedrības lēmumi ir publiski pieejami un saistoši tikai tās biedriem, turklāt visi Ētikas padomes saņemtajās sūdzībās minētie pārkāpumi tiek novērsti, ja tie tikuši konstatēti. Ētikas padome norāda, ka VRAA saņemtajā vēstulē minētas arī tādas organizācijas, kas neatbilst mediju uzņēmumu prasībām un regulējumam, un daļu no šiem medijiem Ētikas padome ne reizi nav vērtējusi. Tomēr ikvienam plašsaziņas līdzeklim ir jāatceras – lai tas atbilstu mediju regulējumam un tiktu uzskatīts par pilntiesīgu mediju uzņēmumu, tam ne tikai ir jābūt savam ētikas kodeksam un jāīsteno tā izpilde, bet arī jāievēro caurspīdības princips, norādot konkrētā medija vadītājus, ziedotājus, patiesā labuma guvējus u. tml.

Jūlija sēdē Ētikas padome sagatavoja arī informācijas pieprasījuma vēstuli Tukuma novada domei. Informācijas pieprasījums veidots, atsaucoties uz saņemto sūdzību par mediju “Tukuma Balss”, kurā papildus tika atspoguļota Tukuma novada domes atšķirīga un diskriminējoša rīcība pret masu medijiem. Informācija par iespējamiem pārkāpumiem no Tukuma novada domes nepieciešama, lai Ētikas padome varētu izsvērt abu pušu sniegtos skaidrojumus un sniegtu pamatotu lēmumu par sūdzībā minētajiem pārkāpumiem.

Kas mūsdienās ir mediji - sabiedriskā labuma aizstāvji vai konkrētu grupu interešu īstenotāji? Noslēdzies otrais Latvijas Mediju ētikas padomes digitālais seminārs

17. jūl. 2020

15. jūlijā norisinājās jau otrais biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" organizētais digitālais seminārs, šoreiz par tēmu "Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?”. Digitālā semināra aizraujošā, pat mazliet izaicinošā tēma un zinošais ekspertu panelis piesaistīja plašu skatītāju loku - unikālo skatījumu skaits sasniedza gandrīz 20 000, bet vienlaikus pasākumam pieslēdzās vairāk kā 1000 interesenti. Semināra tiešraide tika translēta ne tikai biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Facebook kontā, bet arī Latvijas lielākajos medijos - ziņu aģentūrā “Leta” un portālos “Delfi” un “Tvnet”.

Digitālā semināra pirmajā daļā Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns iepazīstināja ar veikto izpēti par tēmu “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?”. Prezentācijā Kaprāns pievēršas jautājumiem par mediju lomu, norādot, ka holistikā skatījumā medijs darbojas kā sabiedriskā labuma sargātājs un garants, savukārt partikulāristiskā pieeja pauž uzskatu par medijiem kā konkrētas sabiedrības grupas interešu aizstāvjiem. Pētnieks stāsta, ka mediju lomu definē ne tikai eksperti un mediju darbinieki, bet arī pati auditorija, līdz ar to mūsdienu sabiedrībā mediju loma ir atvērta pārmaiņām un priekšlikumiem, kā šai lomai jāmainās un jāpilnveidojas. Turklāt nepārtraukti pieaugošais laiks, kas tiek pavadīts internetā, it īpaši Covid-19 pandēmijas kontekstā, ir ietekmējis gan mediju lomu, gan arī to struktūru.

Lai gan mediju loma laika gaitā pilnveidojas, Mārtiņš Kaprāns uzsver, ka nav vienas universālas mediju lomas - dažādās valstīs, kultūrās un politiskajās sistēmās šie priekšstati atšķiras. Un ne tikai teorijā, bet arī praksē. Paraugoties uz pērnā gada Preses brīvības indeksu, kas katru gadu tiek aprēķināts, Ziemeļamerikas, Rietumeiropas, kā arī dažās Latīņamerikas valstīs, Austrālijā un citviet izpratne par mediju lomu, nozīmi sabiedrībā un funkcijām krasi atšķiras no priekšstatiem, piemēram, Krievijā, Tuvajos Austrumos un Ķīnā. Līdzīgu skatu iezīmē 2019. gada Alternatīvo informācijas avotu indekss, kas aptver vairākus rādītājus - to, ka mediji nav tendenciozi, vēstot par politisko opozīciju, mediji var būt kritiski pret politisko režīmu un tajos pastāv dažādas politiskās perspektīvas. Arī šis indekss liecina, ka tā sauktā Rietumu pasaule izpratnē par mediju lomu būtiski atšķiras no citām pasaules daļām.

LU pētnieks pievēršas arī viltus ziņu un dezinformācijas tēmai. Pārsteidzoši ir tas, ka šī gada Eirobarometra dati rāda, ka Latvija un Grieķija ir vienīgās Eiropas Savienības valstis, kuras cīņu ar dezinformāciju saredz kā valsts, ne mediju pienākumu. Turklāt Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka mediju vide mūsu valstī ir diezgan lielā mērā politikas ietekmēta un komercializēta.

Noslēdzot savu prezentāciju, Mārtiņš Kaprāns uzsver, ka mediju loma veidojas un pārveidojas dažādu strukturālu faktoru, piemēram, politisku, ekonomisku u.c., ietekmē, mediju loma ir situatīva jeb atklāti definēta noteiktos apstākļos, jo priekšstati par Atmodas laika medijiem, 90. gadu un pēdējo gadu medijiem būs diezgan atšķirīgi gan sabiedrībā, gan pašu mediju un pētnieku vidū. Tāpat mediju loma ir hibrīda - tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijā ir gan polarizējoša mediju struktūra, kas pārstāv dažādas interešu grupas, gan arī izteikti liberālai valstij raksturīgi mediji un izpratne par tiem.

Tikpat aizraujoši un izaicinoši jautājumi tika apskatīti digitālā semināra diskusijas sadaļā, kurā piedalījās portāla “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš, LU Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore un vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane, Anna Platpīre, žurnāliste, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle, kas diskusijai pieslēdzās attālināti no Apvienotās Karalistes, un Mārtiņš Kaprāns. Anna Platpīre norāda, ka mediji Latvijā aizvien vairāk iezīmē sociāli atbildīgo jomu un veido saturu, kas tai atbilst. Par to liecina sabiedrisko mediju nesenie projekti, “Dod Pieci” maratons, arī “Re:Baltica” veiktais, piemēram, projekts “Mūžīgie bērni”, u.c. Tas parāda, ka Latvijas mediji aizvien vairāk interesējas un runā par sabiedrībai aktuālām tēmām - tādām, kas palīdz sabiedrībai attīstīties un risināt problēmas. Nereti šīs tēmas var būt neērtas vai nepopulāras, bet šādā veidā mediji parāda, ka tie nav nošķirti no tēmām, kas aktuālas indivīdam. Platpīre pauž arī to, ka bijusi pārsteigta par Mārtiņa Kaprāna pieminētajiem datiem par Latvijas vērtējumu un cīņu ar dezinformāciju, jo Latvijā ir ļoti daudz gadījumu, kad paši mediji cenšas atmaskot viltus ziņas. To ir veiksui gan “Re:Baltica”, gan “Delfi”, gan arī sabiedriskie mediji. Arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome iestājas par šiem jautājumiem - lielisks piemērs ir nesenais NEPLP lēmums un aizliegums Latvijā izplatīt septiņas "RT", kas iepriekš zināms kā "Russia Today", grupas programmas, kas Latvijas drošības iestāžu vērtējumā ir ietekmīgākie Krievijas propagandas kanāli Rietumos.

Savukārt Ingus Bērziņš, runājot par mediju darbības ikdienu, norāda, ka Mārtiņa Kaprāna prezentācija un izpēte ir ļoti vērtīga mediju auditorijām. Šīs auditorijas iedalās divās grupās - mediju darbiniekiem tas palīdz “salikt pa plauktiņiem” to, kā teorētiskā ietvarā izskatās tās izvēles, ar kurām viņi ikdienā saskaras. Otra grupa ir sabiedrība, kurai arī tas palīdz “salikt pa plauktiņiem” un izvērtēt to, ar kādu informāciju tā ikdienā sastopas. Bērziņš norāda, ka nereti cilvēkiem šķiet, ka viņi zina, kāds zemteksts slēpjas aiz konkrētās publikācijas vai kas aiz tās stāv, tomēr bieži vien situācija ir pavisam atšķirīga. LU Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore un vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane skaidro, ka šobrīd komunikācijas laukā viss ir strauji mainījies, it īpaši komunikācijas tehnoloģiju ietekmes dēļ. Tā vēl nav apgūta, un, ja šis jautājums tiek skatīts mediju ētikas kontekstā, vairs netiek lietots normu jēdziens, bet gan vadlīnijas. Žurnālistu un mediju normas agrāk bija skaidras un nošķirtas, tās tika iekļautas visos kodeksos, bet šobrīd tās ir zaudējušas “realitātes lauciņu”. Tas nozīmē, ka žurnālistika un mediji kļuvuši nodalīti. Veidojas jauni satura veidošanas apstākļi, kuros, viņasprāt, žurnālistiem atbilst citi ētikas principi un kritēriji, bet mediju saturu var veidot visi - arī komentētāji un tie, kas iesaistās diskusijās. “Visi ziņo visiem” jeb šobrīd tās ziņas, kas nonāk pie auditorijas, ir ne tikai žurnālistikas ziņas, bet arī jau citu veidotāju papildināts saturs. Lasmane uzskata, ka šie jaunie satura veidošanas apstākļi var nodarīt kaitējumu un veicināt neiecietību. Būtu jāveicina līdzcietības kultūra, jo mediji un arī tie, kas iesaistās diskusijās medijos, veido sabiedrības noskaņojumu, kas mēdz būt par pamatu valstiska līmeņa lēmumiem.

Vaicāts par to, kur virzās Latvijas mediji un kā veicināt medijpratību un uzticību, Mārtiņš Kaprāns norāda, ka uzticība pašreizējās mediju hibridizācijas laikā patiesi var tikt apdraudēta. Piemēram, Latvijā manāmais populisms var radīt apdraudējumus, tādēļ medija uzticības garants ir patiesi būtisks aspekts. Kaprāns stāsta, ka nepieciešamais ceļš Latvijas mediju attīstībai ir spēja veidot uzticību, vienlaikus neatstumjot alternatīvos mediju kanālus. Viņaprāt, no vienas puses Latvija ir ir daļa no Rietumu mediju kultūras, bet tai pat laikā mūsu mediju vidē var tik pārmantotas citas kārdinošanas vērtības no Latvijas Austrumu kaimiņiem, kas nozīmētu, piemēram, mediju pastiprinātu kontroli. Runājot par to, kā portāls “Delfi” veido lasītāju uzticību, Ingus Bērziņš skaidro: “Mēs, redakcijā, kultivējam tādu kā pastāvīgu ētisku spriedzi, tādā veidā nekrītot kārdinājumā veidot ziņas, balstoties uz emocijām, personīgām simpātijām vai antipātijām. Tāpat netiek izceltas atsevišķas sociālas vai ideoloģiskas grupas.” Tas ir ļoti būtiski, jo, viņaprāt, mediji Latvijā patiešām saskaras ar uzticības krīzi. Turklāt mediji mēdz zaudēt neitrālu pozīciju un mēģina nodarboties ar fragmentāciju - mēs esam pret tiem, kas ir pret mums.

Savukārt Anna Platpīre pauž uzskatu, ka mūsdienās mediju uzticības veidošana mainās, un tehnoloģijas un sociālie tīkli to ir būtiski sarežģījuši. “Mediji šobrīd ne tikai nodrošina saturu visplašākajām auditorijām, bet tiem ir jāprot izmantot arī tehnoloģijas. Satura jautājumi ir svarīgi, bet tikpat svarīgas ir jaunās platformas, to pētniecība un izziņa, lai gūtu arvien jaunus veidos, kā cilvēkus sasniegt un uzrunāt.” Platpīre piekrīt Skaidrītes Lasmanes uzskatam, ka konkrētas mediju normas vairs nepastāv. Šobrīd katram pašam ir jāsaprot, kas ir tas saturs, ko viņš lieto, kāpēc tas ir uzrakstīts un kas aiz tā stāv. Tas tikai vēlreiz apliecina to, ka medijpratībai patiesi ir ļoti liela loma.

Digitālā semināra “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?” ierakstu ir iespējams noskatīties “Latvijas Mediju ētikas padomes” Facebook kontā. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai un sociālo tīklu aktivitātēm, lai uzzinātu vairāk par biedrības plānotajiem pasākumiem arī turpmāk.

Latvijas Mediju ētikas padome aicina uz digitālo semināru "Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?"

13. jūl. 2020

15. jūlijā no plkst. 10.00 līdz 12.30 notiks biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" organizēts digitālais seminārs "Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?”. Divu stundu garumā dažādi nozares eksperti skaidros un diskutēs par nozīmīgiem mediju ētikas jautājumiem, tostarp mediju darbību un funkcijām, plašsaziņas līdzekļu attiecībām ar auditoriju, sabiedriskās domas ietekmēšanu u.c. Dalība seminārā ir bez maksas, un pasākumu būs iespējams vērot tiešraidē biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Facebook kontā pasākuma sadaļā, kā arī Latvijas lielākajos medijos.

Lai gan aprīlī un maijā paredzētie pirmā mediju ētikas mēneša pasākumi tika atcelti valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas un noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, mediju ētikas jautājumi nezaudē aktualitāti arī šobrīd. Tieši šajā pandēmijas laikā, kas nereti saistās ar nenoteiktību, straujām pārmaiņām un neskaidrību, ir būtiski runāt par mediju darbu, to funkcijām un ietekmi uz sabiedrisko domu un norisēm valstī.

“Tranformējoties mediju videi un mediju patēriņa paradumiem, ir svarīgi turpināt diskusiju par mediju lomu sabiedrībā. Tiešsaistes seminārā iepazīsimies ar veikto izpēti par mediju lomu sabiedrības infromēšanā un tās salāgošanu ar centieniem medijus izmantot interešu īstenošanai, kā arī minēto jautājumu pārrunāsim ekspertu lokā, cenšoties rast atbildes ne tikai par situāciju Latvijā, bet arī mediju nozares tendencēm pasaulē kopumā,” norāda “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris.

Šis ir jau otrais digitālais seminārs, ko organizē “Latvijas Mediju ētikas padome”. Pirmais tiešsaistes pasākums par mediju ētiku un korporatīvo pārvaldību ir vērojams šeit. Turklāt atšķirībā no iepriekšējā pasākuma plānots, ka viens no diskusijas dalībniekiem pievienosies attālināti.

Digitālā semināra “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai” programmā paredzēts:

10.00 - 10.25 Pasākuma atklāšana un moderatora Mārtiņa Dauguļa uzruna, “Latvijas Mediju ētikas padomes” pārstāvja ievadvārdi;

10.25 - 11.05 Mārtiņa Kaprāna, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka un Eiropas Politikas analīzes centra eksperta, veiktās izpētes “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai'' prezentācija. Pēc prezentācijas sekos jautājumu un atbilžu sesija;

11.05 - 11.15 Pasākuma pirmās daļas noslēgums un tehniskais pārtraukums;

11.15 - 12.25 Diskusija “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai”. Diskusijā piedalās portāla Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore un vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane, Mārtiņš Kaprāns un Anna Platpīre, žurnāliste, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle (pieslēgsies attālināti no Apvienotās Karalistes);

12.25 - 12.30 Pasākuma noslēgums.

Viedokļa diskriminēšana, nepārbaudītas informācijas publicēšana, faktu sagrozīšana un cieņas aizskaršana: Latvijas Mediju ētikas padome jūnijā izskatījusi sūdzības par mediju darbu

1. jūl. 2020

Pēc ārkārtas situācijas beigām un valsts nozīmēto ierobežojumu mīkstināšanas jūnijā klātienē notika biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes sēde. Šī ir pirmā klātienes sēde kopš februāra, un tajā tika izskatītas sūdzība par viedokļa diskriminēšanu raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, kā arī par nepārbaudītas informācijas publicēšanu, faktu sagrozīšanu un cieņas aizskaršana biedrības “Tukuma Balss” publikācijās.

VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) raidījumā “Aizliegtais paņēmiens. “Tautas kalpu atbildība”” sūdzības iesniedzējs jeb Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) saskatījis viedokļa diskrimināciju, jo raidījumā netika iekļauta arodbiedrības priekšsēdētāja sniegtā intervija. Kā skaidro LTV, atbilstoši starptautiskajās tiesībās un Latvijas likumdošanā nostiprinātajam redakcionālās neatkarības principam, tikai raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” redakcijai un raidījuma veidotājiem ir tiesības patstāvīgi izvēlēties, kādus raidījumus veidot, kāds būs to saturs, kuras personas uzaicināt par raidījuma dalībniekiem un vai un kādā apmērā iekļaut un atspoguļot raidījumā iepriekš nofilmētos materiālus, tajā skaitā, arī trešo personu sniegtās intervijas. Konkrētais raidījums “Aizliegtais paņēmiens. “Tautas kalpu atbildība”” bija par Saeimas deputātu atbildību – tajā tika atspoguļoti daudzu personu viedokļi, tomēr LVSADA priekšsēdētāja intervija neatbilda raidījuma tēmai. Ētikas padome nesaskata Biedrības Ētikas kodeksa pārkāpumu un norāda, ka nevienai personai nav tiesības ietekmēt neviena medija, tostarp LTV kā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa un konkrēta raidījuma redakcijas, redakcionālo neatkarību.

Ētikas padomes dienaskārtībā bija arī sūdzība par biedrības “Tukuma Balss” veidotajām publikācijām, kurās sūdzības iesniedzējs pamanījis nievājošu attieksmi pret publikācijas subjektu un to, ka laikraksta materiālos pārpublicēti kādas personas izteikumu citāti, kuri kompilācijas un konteksta maiņas rezultātā neatbilst izteikumu sākotnējai būtībai. Izvērtējot sūdzību un publikāciju saturu, Ētikas padome konstatējusi cieņas aizskārumu un atgādina, ka plašsaziņas medijiem ir jāatzīst un jāciena ikviena cilvēka unikālā vērtība. Savukārt izteikumu vispārināšana un konteksta sagrozīšana, lai mainītu to būtību, kā arī atsauces neiekļaušana ir rupjš ētikas pārkāpums. Šāda veida prakse uzskatāma par dezinformāciju, un tā ir pilnīgi pretēja godprātīgam, profesionālam un ētiskam mediju darbam.

Veiksmīgi noslēdzies seminārs par mediju ētiku un korporatīvo pārvaldību

25. jūn. 2020

16. jūnijā norisinājās biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" organizēts digitālais seminārs “Mediju ētika un korporatīvā pārvaldība”, apskatot un skaidrojot jautājumus par mediju darbības organizēšanu, attiecībām ar auditoriju un sabiedrību kopumā. Digitālā semināra unikālo skatījumu skaits pārsniedza 11 tūkstošus, un tā tiešraide tika translēta ne tikai biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Facebook kontā, bet arī Latvijas lielākajos tiešsaistes komercmedijos - ziņu aģentūrā “Leta” un portālos “Delfi” un “Tvnet”.

“Plašsaziņas līdzekļi atgriežas pie pirmsākumiem, bez reklāmas noteicošās lomas biznesa modelī: no aizsargātiem žurnālistiem uz uzticamu saturu - no auditorijas uzticības uz publikas maksājumiem,” pauž Ainārs Dimants, mediju pētnieks, Biznesa augstskolas “Turība” profesors mediju un komunikācijas zinātnē. Savā prezentācijā “Kā sekmēt žurnālistu aizsardzību, saglabājot mediju uzņēmumu konkurētspēju?'' Dimants norāda, ka pakāpeniski pieaug gatavība maksāt par mediju saturu, it īpaši jauniešu vidū, ilustrējot, ka cilvēki pierod maksāt par kvalitāti. Turklāt 2020. gada Pasaules ekonomiskas foruma dati liecina, ka 53% cilvēki ir gatavi maksāt par mediju saturu nākotnē, bet 16% to dara jau šobrīd.

Tikpat aktuāli ir jautājumi par mediju pārvaldību, tādējādi arī palielinot savu konkurētspēju un ienākumus. Ainārs Dimants norāda, ka mūsdienās pieaug mediju pamatdarbības izaicinājums - atbildīgi saimniekot un pelnīt, vienlaikus nodrošinot objektivitāti, daudzveidību un uzticību patiesībai. Lai medijs būtu sociāli atbildīgs, tam ir jāīsteno gan pašregulācija, gan korporatīvā sociāla atbildība. Mediju korporatīvās sociālās atbildības pamatā ir caurskatāmība mediju īpašnieku, darbības principu, lēmumu pieņemšanas kārtības, mediju ētikas, redakcionālās autonomijas kontekstā u.c. Kā norāda mediju pētnieks un Biznesa augstskolas “Turība” profesors, tieši mediju sociālā un korporatīvā sociālā atbildība, kas ietver pašregulāciju un caurskatāmību uzņēmējdarbības principos, ir atslēga ne tikai kvalitatīva un uzticama satura radīšanai, bet arī mediju uzņēmuma konkurētspējas veicināšanai. Tikpat būtiski ir sekmēt valsts atbalstu kvalitatīva mediju satura radīšanai - Ainārs Dimants uzskata, ka šobrīd nav skaidri kritēriji mērķtiecīgai mediju politikai ne tikai likumdošanā, bet arī valsts atbalsta politikā un finansēšanā. Viņaprāt, valsts atbalstu būtu iespējams sekmēt, medijiem nosakot pašregulāciju, un šādi kritēriji būtu nepieciešami, lai sniegtu atbalstu tiem medijiem, kas atbilst konkrētai kvalitātes latiņai.

Tikpat aizraujoši un izaicinoši jautājumi tika apskatīti diskusijā "Vai mediju biznesā ir vieta mediju ētikai?", piedaloties Andrim Grafam, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentam un vadītājam Latvijā, Andai Rožukalnei, Rīgas Stradiņa universitātes asociētajai profesorei, Komunikācijas fakultātes dekānei, Komunikācijas studiju katedras vadītājai, bakalaura studiju programmas "Žurnālistika" vadītājai un mediju pētniecei, Tomam Ostrovskim, TVNET mediju grupas galvenajam redaktoram, un Aināram Dimantam. Diksusijas dalībnieki norāda, ka mediji ikdienā sastopas ar dažādām dilemmām. Žurnālistiem tā parasti saistīta ar pieejamo informāciju - kā ar to rīkoties, kā atspoguļot, kā tā ietekmēs auditoriju, kā iespējams šo informāciju pasniegt profesionāli un ētiski. Savukārt mediju vadītājiem un īpašniekiem visbiežāk tā ir Ainara Dimanta prezentācijā izskanējusī pretruna - kā aizraut, ieinteresēt, pastāvēt un būt konkurētspējīgam tirgū, vienlaikus esot atbildīgam, profesionālam un tādam medijam, kam uzticas. Toms Ostrovskis norāda, ka “mediju ētika ir izvēles brīvība - nav grūti izprast, kādēļ tai ir jēga, bet ir viegli ignorēt, tāpat kā sirdsapziņu, kaut kā dod motivāciju pašam un labumu citiem rīkoties līdzīgi vai vismaz salīdzināt.”

Runājot par mediju korporatīvo pārvaldību, ārkārtīgi būtiska jau pieminētā caurskatāmība. “Tas nozīmē saprotamus un caurskatāmus “spēles” noteikumus, tā ir vienošanās par sabiedrisko mediju vērtībām un ikdienas darbības principiem, ētiku un atbildību,” skaidro Andri Grafs. Diskusijas dalībnieki piekrīt, norādot, ka šis ir arī mediju ilgtspējas jautājums - ir jāīsteno pašregulācija un spēles noteikumi ir jādefinē un skaidri jānorāda, lai veicinātu ētisku mediju vidi gan šodien, gan arī nākotnē. Anda Rožukalne piebilst, ka labs solis mediju vadības un īpašnieku līmenī ir ne tikai izveidot mediju ētikas kodeksus, bet arī saprast, kā mēs to lietosim. Vaicāti, kas nepieciešams, lai mediju nozare saņemtu attīstībai vajadzīgo grūdienu, diskusijas dalībnieki norāda, ka vajadzīga savstarpējā sadarbība nozarē, pašregulācija un pašatbildības celšana. Turklāt Anda Rožukalne uzsver, cik būtiski ir medijiem apvienoties biedrībā “Latvijas Mediju ētikas padome”, jo profesionālās ētikas dimensija ir būtiska mediju identitātei, tas ir veids, kā medijiem turpināt pastāvēt un attīstīties.

Digitālā semināra “Mediju ētika un korporatīvā pārvaldība” ierakstu ir iespējams noskatīties “Latvijas Mediju ētikas padomes” Facebook kontā. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai un sociālo tīklu aktivitātēm, lai uzzinātu vairāk par biedrības plānotajiem pasākumiem jūlijā.

Latvijas Mediju ētikas padome aicina uz digitālo semināru par mediju ētiku un korporatīvo pārvaldību

12. jūn. 2020

16. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 12.00 notiks biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" organizēts digitālais seminārs “Mediju ētika un korporatīvā atbildība”. Divu stundu garumā dažādi nozares eksperti skaidros un diskutēs par nozīmīgiem mediju ētikas jautājumiem, tostarp mediju darbības organizēšanu, attiecībām ar auditoriju, sabiedrību kopumā u.c. Dalība seminārā ir bez maksas, un pasākumu būs iespējams vērot tiešraidē biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Facebook kontā pasākuma sadaļā, kā arī Latvijas lielākajos medijos.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas stāvokli saistībā ar Covid-19 izplatību un noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, aprīlī un maijā paredzētie pirmā mediju ētikas mēneša pasākumi tika atcelti, tomēr mediju ētikas un darbības jautājumi nezaudē aktualitāti arī šobrīd. Kā norāda pasākuma organizatori, šajā nenoteiktības, neskaidrību un bažu laikā ir būtiski runāt par to, kādas ir mediju attiecības ar auditoriju, sabiedrību un arī iekšēji pašos medijos, organizējot savu darbu.

“Seminārā centīsimies skaidrot, kā mediju ētika un korporatīvā atbildība veido sazobes mediju uzņēmumu darbībā. Tas palīdzēs saprast, vai korporatīvās pārvaldības principi var sekmēt ētiskas mediju vides attīstību,” norāda “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris.

Digitālā semināra “Mediju ētika un korporatīvā atbildība” programmā paredzēts:

10.00 - 10.15 Pasākuma atklāšana un moderatora Mārtiņa Dauguļa uzruna, “Latvijas Mediju ētikas padomes” pārstāvja ievadvārdi;

10.15 - 10.50 Ainārs Dimants (žurnālists, mediju pētnieks, Biznesa augstskolas “Turība” profesors un Komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas "Komunikācijas vadība" direktors) veiktās izpētes “Kā sekmēt žurnālistu aizsardzību, saglabājot mediju uzņēmumu konkurētspēju?'' prezentācija, kurai sekos jautājumu un atbilžu sesija;

10.50 - 11.00 Pasākuma pirmās daļas noslēgums un tehniskais pārtraukums;

11.00 - 12.00 Diskusija "Vai mediju biznesā ir vieta mediju ētikai?". Diskusijā piedalās: Andris Grafs (Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā), Anda Rožukalne (Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Komunikācijas fakultātes dekāne, Komunikācijas studiju katedras vadītāja, bakalaura studiju programmas "Žurnālistika" vadītāja un mediju pētniece), Toms Ostrovskis (TVNET mediju grupas galvenais redaktors), Ainārs Dimants;

12.00 - 12.05 Pasākuma noslēgums.

Dalība seminārā ir bez maksas, turklāt, ja vēlaties saņemt atgādinājumu uz savu e-pasta adresi īsi pirms digitālā semināra sākuma, aicinām reģistrēt dalību pasākumā.

Informācija par pasākumu, pasākuma tehniskais nodrošinājums un vizuālais noformējums sagatavotas ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.

Latvijas Mediju ētikas padome maijā izvērtējusi sūdzības par privātas un nepārbaudītas informācijas publicēšanu

3. jūn. 2020

Maija nogalē jau trešo reizi attālināti notika biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes sēde. Kā ierasts, ikmēneša sēdes darba kārtībā bija jautājumi, kas saistīti ar saņemtajām sūdzībām par medijos izvietoto saturu. Šoreiz Ētikas padome izskatījusi divas sūdzības - par faktu neprecizitātēm ziņu aģentūras “LETA” sagatavotajā publikācijā, kā arī par divos interneta portālos ievietoto informāciju, kas, sūdzības iesniedzēja prāt, aizskar personas privātumu.

Ziņu aģentūras “LETA” publikācijā par portāla manabalss.lv iniciatīvu “Vāc parakstus par parādu piedzīšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā” sūdzības iesniedzējs saskatījis kļūdainu faktu interpretāciju un nekorektu datu atspoguļojumu, tādēļ vērsies pie publikācijas autora, lūdzot precizēt vai papildināt sagatavoto materiālu. Konstatējot neprecizitātes publikācijā un korekcijas informācijas avota, respektīvi, portāla manabalss.lv publiskotajā informācijā par iniciatīvu, ziņu aģentūra “LETA” publicēja precizētu ziņu, tādējādi sekojot gan pašas aģentūras Ētikas kodeksā, gan arī “Latvijas Mediju ētikas padomes” Ētikas kodeksā noteiktajam, ka jebkāda maldinoša vai kļūdaina informācija ir jāizlabo iespējami ātri. Ētikas padome uzskata, ka ziņu aģentūra “LETA” ir rīkojusies atbildīgi, koriģējot publikāciju atbilstoši informācijas avotā izvietotajiem precizējumiem. Tomēr tik ietekmīgam medijam, kāds ir ziņu aģentūra “LETA” un kura sagatavoto informāciju izmanto teju visi Latvijas ziņu portāli, ir nepieciešams kritiski izsvērt un pārbaudīt informāciju pirms publicēšanas, jo manabalss.lv nav oficiāls informācijas avots.

Savukārt divos interneta portālos tapusi publikācija, kurai bez saskaņošanas ar publikācijas subjektu tika pievienotas ilustratīvas fotogrāfijas, kas publiski pieejamas sociālajā medijā Facebook. Lai gan abi šie portāli nav reģistrēti kā mediji un pamatā vērsti uz citiem biznesa modeļiem, tie pilda medija funkcijas, tāpēc Ētikas padome izskata arī par tiem iesniegtās sūdzības. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, lai gan foto materiāli ir bijuši publiski pieejami, publikācijas autoriem nav tiesību izmantot fotogrāfijas bez saskaņošanas, tādējādi ticis aizskarts personas privātums. Ētikas padome norāda, ka šādus un citus jautājumus par datu apstrādi vērtē Datu valsts inspekcija. Tomēr būtiska problēma redzama veidā, kā interneta portāls komunicējis ar sūdzības iesniedzēju. Sūdzības iesniedzējam tika piedāvāts ziedot portālam un iegādāties reklāmu, lai nodrošinātu, ka publikācija ar nevēlamajām fotogrāfijām tiek dzēsta, kā rezultātā sūdzības iesniedzējs uzskata, ka portāls un tā īpašnieki nodarbojas ir izspiešanu. Neraugoties uz to, ka izspiešana ir noziedzīgs nodarījums, kas jāvērtē Valsts policijai, portāla piedāvājums nav pieņemams - tā ir neētiska rīcība, pieprasot kādu labumu apmaiņā pret materiāla dzēšanu. Ētikas padome atgādina, cik būtiska ir taisnīga un godīga komunikācija, un šāda prakse nav pieļaujama nedz mediju, nedz jebkura cilvēka profesionālajā darbībā.

Jau ziņots, ka biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” ar aprīli uzsākusi savu otro darbības gadu. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Ētikas padomes uzdevums ir uzraudzīt Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīt sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēt iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Tāpat Biedrības statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai.

Darbs globālās pandēmijas laikā – Latvijas Mediju ētikas padomes vēstule medijiem un žurnālistiem

20. mai. 2020

Koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītais ārkārtas stāvoklis un krīzes vadīšana un pārvarēšana Latvijā nav iedomājama bez mediju un žurnālistu atbildīgas līdzdalības. To loma ir neaizstājama sabiedrības informēšanā, notikumu izskaidrošanā un noskaņojuma veidošanā. Ik dienas sabiedrība nepacietīgi gaida un saņem ziņas par slimības norisi, par vadošo krīzes centru lēmumiem, par ikdienas dzīvi ārkārtējās situācijas laikā. Vienlaikus ar informāciju mediji veido attieksmi un noskaņojumu, virzot ikvienu līdzdalībai krīzes pārvarēšanā medicīnas nozarē, ekonomikā, izglītībā, mākslas un citās krīzes skartajās jomās. Līdzsvarots ārkārtējās situācijas informatīvs atveidojums kopā ar analītisku skaidrojumu un proaktīva noskaņojuma uzturēšanu ir gan Latvijas valdības, gan medicīnas darbinieku, gan arī mediju un žurnālistu nopelns, kas līdz šim paveikts samērā sekmīgi.

Taču divu mēnešu laikā intensīvā informācija par koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 un ar to saistītie ierobežojumi radījuši zināmu sabiedrības nogurumu, neiecietību un apnikumu. Lai gan pēdējās nedēļās arvien vairāk Latvijas mediju atgriežas pie pirmskrīzes dienaskārtības, daļa sabiedrības atzīst vīrusa izraisītās krīzes informāciju par vienveidīgu, apgrūtinošu un sāk no tās izvairīties. Latvijas Mediju ētikas padome rosina medijus sekot līdzi mainīgajam sabiedrības noskaņojumam un pandēmijas norises diskursu arī plašāk vērst uz pēckrīzes ilgtspējīgu attīstību. Šī situācija būtu jāizmanto ne tikai sekmīgai un ātrākai vīrusa izraisītās slimības izplatības mazināšanai, bet arī tālredzīgam sociālo un morālo vērtību atgādinājumam un ilgtspējīgas perspektīvas ierosinājumam.

Koronavīrusa pandēmija gan pasaulē, gan Latvijā būtu izmantojama, lai pārliecinātu ikvienu par sociālās un morālās atbildības vērtību, rūpēm par sevi ne tikai pašreizējā situācijā, bet arī turpmāk. Latvijas Mediju ētikas padome iesaka pievērst uzmanību neapzinātai diskriminācijai, ko var radīt ziņas par vīrusa izplatību veco ļaužu patversmēs, nabadzīgo slāņu un bezpajumtnieku vidē. Diskriminējoša var izrādīties neiecietība pret vecāka gada gājuma cilvēkiem, repatriantiem, jauniešiem, kuri vēlas neierobežoti socializēties, kā arī pret mazāk izglītotiem un medijpratīgiem līdzpilsoņiem. Ir svarīgi analizēt dažādas pieredzes, tomēr jāsaglabā atsevišķa notikuma konkrētība, nevispārinot un nepārnesot to uz naidīgu attieksmi pret visu konkrēto cilvēku pārstāvēto grupu. Krīze ir solidaritātes, līdzcietības un cilvēcības laiks, un nav pieļaujama neviena sabiedrības slāņu diskriminācijas vairošana.

Statistikas un citas ziņas par saslimušajiem un mirušajiem prasa īpaši niansētu, saudzīgu un iejūtīgu attieksmi. Nav lieki atgādināt, ka nāves ziņu tematika ir īpaši jūtīga. Aiz katra no skaitļiem ir dzīvības vērtība, traģisks zaudējums un tā pārdzīvojums. Uzticību medijam nevairo un prestižu neceļ sensacionalitāte un statistikas pārvēršana „pasaules čempionātos”. Nav pieļaujama sasteigtība, paviršība un neiejūtība nāves ziņu komunikācijā.

Mediju ietekmē ir dezinformācijas, safabricējumu, manipulatīvu ziņu un citas nepatiesas un maldinošas informācijas pamanīšana un atspēkošana. Tas būtiski īpaši šajā laikā, kad viltus ziņu apjoms ievērojami pieaudzis.

Medijiem ir neapšaubāma vara pār cilvēku noskaņojumu, attieksmi pret sevi, citiem, valsti un pasauli kopumā, tāpēc visiem kopā jādara viss, lai mainītu un mazinātu koronavīrusa izraisītās krīzes sekas un ar to saistīto ierobežojumu radīto nogurumu un neapmierinātību. Šī ārkārtējā situācija neapšaubāmi veicina izmaiņas mūsu sabiedrībā, bet svarīgi ir, lai katrs no mums spēj pozitīvi mainīties līdzi, izdarot priekš sevis attiecīgus secinājumus.

Latvijas Mediju ētikas padome uzsāk otro darbības gadu

29. apr. 2020

Šā gada aprīļa sēdē tika uzsākts biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes darba otrais gads. Ņemot vērā valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, sēde jau otro reizi notika attālināti. Tajā vienbalsīgi tika ievēlēts jaunais Ētikas padomes priekšsēdētājs Andris Ķēniņš un priekšsēdētāja vietniece Skaidrīte Lasmane, kā arī izskatīta privātpersonas sūdzība par nepatiesas un sensitīvas informācijas publicēšanu un apspriests žurnālistu darbs koronavīrusa izraisītās globālās pandēmijas laikā.

Pirmajā jaunā darba cēliena sēdē Ētikas padomes locekļi atzinīgi vērtēja pirmā biedrības darbības gada rezultātus un līdzšinējā Ētikas padomes priekšsēdētāja Guntara Līča darbu. Turpmāk Ētikas padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīs Andris Ķēniņš – Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektors. Ķēniņš ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē, un pirms pievienošanās LRA piecus gadus bijis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sekretariāta vadītājs. Savukārt Ētikas padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā atkārtoti ievēlēta Skaidrīte Lasmane – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore un vadošā pētniece, kura ieguvusi filozofijas doktora grādu. Kā jau iepriekš vēstīts, biedrība ir izveidojusi Ētikas padomi deviņu locekļu sastāvā, kura arī turpmāk uzraudzīs Biedrības Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīs sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēs iespējamus vārda brīvības pārkāpumus.

Līdz šim biedrībā “Latvijas Mediju ētikas padome” bija apvienojušās 23 mediju nozares profesionālās apvienības, uzņēmumi un mediju jomā darbojošās organizācijas. Tomēr, sekojot aicinājumam iesaistīties biedrības darbā arī citiem mediju nozares uzņēmumiem, biedrībai pievienojušās vēl trīs organizācijas – SIA "VALMIERAS TV", SIA "VIDZEMES TELEVĪZIJA" un SIA “RED DOT MEDIA”. “Latvijas Mediju ētikas padomes” biedri priecājas par izaugsmi un pieaugošo interesi un aicina arī citus nozares uzņēmumus un organizācijas kļūt par “Latvijas Mediju ētikas padomes” biedriem. Vairāk informācijas par dalību var iegūt biedrības interneta vietnes sadaļā “Kļūt par biedru” www.lmepadome.lv/par-mums/klut-par-biedru/.

Otrā darbības gada pirmajā sēdē Ētikas padome izskatīja arī sūdzību par publikāciju laikrakstā “Latgales Laiks”. Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka laikraksta publikācijā “Sutru pagastu rosina pievienot Preiļu novadam” iekļauta nepatiesa informācija un pārkāpts personas datu aizsardzības likums. Pamatojoties uz iesniegto sūdzību, “Latgales Laiks” publicējis atvainošanos un veicis informācijas atsaukšanu, un Ētikas padome atzinusi, ka atvainošanās un atsaukums sagatavots un publicēts korekti.

Tā kā “Latvijas Mediju ētikas padomes” statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai, sēdes laikā tika diskutēts par žurnālistu darbu koronavīrusa izraisītās globālās pandēmijas laikā. Ētikas padome aicina ikvienu mediju ievērot gan žurnālistikas ētikas principus, gan profesionalitāti, atspoguļojot un analizējot datus, gan arī izvairīties no sensacionālisma, veidojot materiālus saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Tāpat Ētikas padomes locekļi aicina visus elektroniskās plašsaziņas līdzekļus pārskatīt savus ētikas kodeksus un nepieciešamības gadījumā papildināt tos, lai nodrošinātu, ka šajā izaicinājumiem bagātajā laikā žurnālistu darbs būtu rūpīgs, korekts un saskaņā ar ētikas principiem.

Latvijas Mediju ētikas padome martā izvērtējusi virkni sūdzību par cieņu un godu aizskarošas, privātas un nepārbaudītas informācijas publicēšanu

31. mar. 2020

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” marta sēdes darba kārtībā bija virkne jautājumu, kas saistīti ar saņemtajām sūdzībām par medijos izvietoto saturu, tostarp cieņu un godu aizskarošas, kā arī privātas un nepārbaudītas informācijas publicēšanu. Ētikas padome izskatījusi divas sūdzības par portāla un laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai” saturu, kā arī sūdzības par publikāciju “Latvijas Nacionālā frontes” izdotajā laikrakstā “DDD” un “TV3 Ziņas” sižetu par traģisko notikumu Jelgavā, kad mājdzemdību laikā bojā gāja sieviete un jaundzimušais, jo reliģiskās pārliecības dēļ netika izsaukti mediķi.

Sūdzība saistībā ar publikāciju “Policija veikusi kratīšanu “Rīgas namu pārvaldniekā””

Sūdzībā par janvāra nogalē ziņu portālā www.nra.lv publicēto rakstu par procesuālajām darbībām SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tās iesniedzējs norādījis, ka rakstam pievienotas fotogrāfijas no notikuma vietas ar darbinieku vārdiem, uzvārdiem un ieņemamajiem amatiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, publicējot viņa vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu materiālā, kas saistīts ar iespējamām prettiesiskām darbībām, tiek aizskarta personas cieņa un gods, tāpat tiek veikta personas datu apstrāde, neievērojot konfidencialitāti.

Raksts “Policija veikusi kratīšanu “Rīgas namu pārvaldniekā”” ir vispārējs atspoguļojums kratīšanas norisei konkrētajā uzņēmumā, tajā nav tiešas atsauces uz konkrēto darbinieku, un materiāls neliecina domāt, ka rakstam pievienotie foto identificē potenciālos likumpārkāpējus, tādēļ Ētikas padome šajā gadījumā nesaskata pārkāpumu. Turklāt fotogrāfijas ilustrē un procesuālo darbību norises vietu – viens no kvalitatīvas žurnālistikas principiem ir konkrēti norādīt notikušā vietu un laiku, tādēļ šādu fotogrāfiju pievienošana rakstam nav pārkāpums.

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" sūdzība par rakstu “NRA pēta, kas un kāpēc gatavo aizliegumu lopkopībai un gaļas ēšanai Latvijā”

Biedrība “Dzīvnieku brīvība” sūdzībā norādījusi, ka žurnālista Arņa Kluiņa februārī veidotajā rakstā “NRA pēta, kas un kāpēc gatavo aizliegumu lopkopībai un gaļas ēšanai Latvijā” un tā virsrakstā ietverta nepatiesa, sagrozīta vai maldinošā formā pasniegta informācija un pārspīlējums. Žurnālists apgalvojis, ka “Dzīvnieku brīvības” janvārī notikušā akcija “Neapēd zemeslodi” uzskatāma par “lopkopības aizliegšanas kampaņu”, kā arī ziņu portālā www.tvnet.lv pērnā gada augustā publicētais raksts “Pēdējais brīdis rīkoties, jo cilvēks drīz “aprīs” planētu” ir bijusi apmaksāta reklāma. Biedrība “Dzīvnieku brīvība” uzskata, ka arī citviet rakstā redzami ētikas kodeksa pārkāpumi, Arnim Kluinim izsakot dažādus nepamatotus apgalvojumus, tai pat laikā nepaskaidrojot, ka tas ir žurnālista viedoklis, nevis fakti.

Tā kā raksts saistīts ar viedokļu cīņu par gaļas patēriņa ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, Ētikas padome ieņem neitrālu pozīciju šajā viedokļu sadursmē. Turklāt nav pamatota žurnālista Arņa Kluiņa norāde, ka portāla www.tvnet.lv raksts ir apmaksāta reklāma – materiāls neliecina, ka autora rīcībā būtu pierādījumi par šāda apgalvojuma patiesumu, turklāt portāls ir precizējis rakstu, pievienojot atsauci uz viedokļa paudēju.

Ētikas padome atzinusi, ka konstatēts Biedrības ētikas kodeksa 4.4. punkta pārkāpums, jo rakstā nav skaidri nošķirti fakti no žurnālista viedokļa vai interpretācijas. Lai gan Ētikas padome augstu vērtē žurnālista tiesības paust savu redzējumu par konkrēto situāciju, ir precīzāk jānošķir viedoklis no faktiem. Mediju praksē ir iespējams nošķirt formātus, un šajā gadījumā no virsraksta secināms, ka tas ir analītisks materiāls, bet saturs liecina, ka raksts ir Arņa Kluiņa viedoklis, kas papildināts ar faktiem un to interpretācijām.

Sūdzība saistībā ar publikāciju “Latvija uz jauna gadusimteņa sliekšņa”

“Latvijas Mediju ētikas padome” saņēmusi sūdzību par biedrības “Latvijas Nacionālā fronte” izdotā laikraksta “DDD” un laikraksta interneta vietnes www.fronte.lv 25. janvārī publicēto rakstu “Latvija uz jauna gadusimteņa sliekšņa”. Materiāls ir no rakstu sērijas, kas sākotnēji publicēta laikraktā “DDD” 1999.-2000. gadā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka publikācijas saturs veicina naida un nesaticības izraisīšanu pret personām ar homoseksuālu orientāciju, tādējādi būtiski aizskarot šo cilvēku ar likumu aizsargātās intereses uz vienlīdzību, cienījamu dzīvi, drošu vidi un diskriminācijas aizliegumu.

Vienbalsīgi tika atzīts ētikas kodeksa 4.3. pārkāpums, jo rakstā skaidri redzama diskriminācija pret konkrētu cilvēku grupu. Publikācijā vērojama nekorekta valodas izvēle, lietotie apzīmējumi ir naidīgi un nav pieļaujami, tāpat pamanāms raksta autora tolerances trūkumus un elementāru pieklājības un cilvēktiesību normu pārkāpums. Ētikas padomes ieskatā ikvienam medijam savā darbā, aplūkojot arī pretrunīgus jautājumus un uzklausot dažādus viedokļus, vienmēr ir jāciena ikviena cilvēka unikālā vērtība, un nav pieļaujama apzināta neiecietības veicināšana.

Tiesībsarga birojā saņemtā sūdzība par “TV3 Ziņas” sižetu

Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs saņēmis sūdzību par pērnā gada decembrī tapušo “TV3 Ziņas” sižetu par Pirmo Evanģēlisko Jēzus draudzi un tajā notikušo traģēdiju, kad mājdzemdību laikā bojā gāja 21 gadu veca sieviete un jaundzimušais, jo reliģiskās pārliecības dēļ netika izsaukti mediķi. Sižetā demonstrēta traģēdijas norises vieta – īpašums, kuru sūdzības iesniedzēja ģimene iegādājusies pēc traģēdijas norises, nezinot par iepriekš notikušo. Lai gan žurnālisti sižetā atkārtoti norāda, ka māja vairs neatrodas draudzes valdījumā, īpašums akcentēts kā traģēdijas norises vieta. Turklāt saturiski līdzīgi materiāli, kur publiskota īpašuma adrese un fotogrāfijas, pēc kurām māja ir atpazīstama, ir atrodami arī žurnālā “IR” un portālā www.jauns.lv. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka mediji ir pārkāpuši viņa ģimenes privātumu un nodarījuši kaitējumu, radot nedrošību par atrašanos dzīvesvietā, kā arī sabiedrības informētība nemazinātos, ja mediji nebūtu izpauduši notikuma vietu.

“Latvijas Mediju ētikas padome” aicina žurnālistiem rēķināties ar personu privātumu un saskata ētikas kodeksa 3. punkta pārkāpumu par plašsaziņas mediju un mediju profesionāļu pamatvērtību neievērošanu. Ētikas padome uzsver, ka, ja konkrēto situāciju iespējams izgaismot bez personas privātuma kompromitēšanas, tas noteikti ir jādara. Šajā “TV3 Ziņas” sižetā traģēdijas norises vietu varēja nedemonstrēt un sabiedrības informētība par notikušo nemazinātos, it īpaši, ja žurnālistiem ir zināms, ka īpašums vairs neatrodas draudzes valdījumā.

Latvijas Mediju ētikas padomes biedru sapulcē apstiprināts biedrības gada pārskats, revidenta atzinums un ievēlēta Ētikas padome

25. mar. 2020

25. martā notika Biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" pirmā attālinātā biedru kopsapulce. Tās laikā vienbalsīgi tika apstiprināts Biedrības pirmā darbības gada pārskats un revidenta atzinums, kā arī nemainīgā sastāvā atkārtoti tika ievēlēta Biedrības Ētikas padome. Ētikas padomes sastāvā turpinās darboties Guntars Līcis (kandidātu izvirzīja AS "Latvijas Mediji"), Skaidrīte Lasmane (izvirzīja Latvijas Žurnālistu asociācija), Daiga Sproģe (izvirzīja AS "DELFI"), Aleksandrs Mirlins (izvirzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija), Anda Rožukalne (izvirzīja SIA "Novadu ziņas”), Andris Ķēniņš (izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija), Baiba Liepiņa (izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija), Dita Deruma (izvirzīja SIA "TV NET") un Anna Peipiņa (izvirzīja SIA "ŽURNĀLS SANTA").

Nemainīgā sastāvā ievēlētā Ētikas padome arī turpmāk uzraudzīs Biedrības Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīs sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēs iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Tāpat Biedrības statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai. Biedrības Ētikas padome uz pirmo darba atklāšanas sēdi sanāks jau šā gada martā.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī un pastiprinātu drošības pasākumu ievērošanu, pirmo reizi biedru kopsapulce notika, izmantojot tiešsaistes saziņas līdzekļus. Lai gan šobrīd atcelti vairāki aprīlī un maijā paredzētie biedrības pasākumi pirmā Latvijas mediju ētikas mēneša ietvaros, tostarp 3. aprīlī plānotais mediju forums “Badināt nedrīkst barot”, “Latvijas Mediju ētikas padome” aktīvi turpina darbu īstenot attālināti, jo mediju ētikas un informācijas precizitātes jautājumi nezaudē aktualitāti arī infekcijas slimības izplatības laikā.

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. biedri pārstāv visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Šobrīd biedrībā apvienojušies divdesmit trīs biedri - Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, SIA “LETA”, AS “Cits Medijs”, SIA “Novadu ziņas”, AS “Latvijas Mediji”, AS “DELFI”, VSIA “Latvijas Televīzija”, VSIA “Latvijas Radio”, SIA “Firma Zemgale”, SIA “ŽURNĀLS SANTA”, SIA “Cēsu Druva”, SIA “Reģionu Mediji”, VSIA “Latvijas Vēstnesis”, SIA “Stockholm School of Economics in Riga”, SIA “TV NET”, SIA “All Media Latvia”, SIA “Cēsu Druva”, SIA “BAUSKAS DZĪVE”, SIA “Staburags” un SIA “JAUNAIS KURZEMNIEKS”.

Lai sekmētu ētiskas mediju prakses attīstību un mediju pašregulāciju, Biedrība aicina medijus, to organizācijas un ar mediju jomu saistītas profesionālās organizācijas un nozares profesionāļus kļūt par biedrības Latvijas Mediju ētikas padome biedriem. Par biedru var kļūt jebkura juridiska persona vai personālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir mediju jomā vai tā aktīvi atbalsta šādu darbību un ir ieinteresēta Biedrības sekmīgā darbībā. Asociētā biedra statusā par Biedrības biedru var kļūt jebkura rīcībspējīga un tiesībspējīga persona, kura piekrīt Biedrības statūtiem. Vairāk informācijas par dalību var iegūt biedrības interneta vietnē www.lmepadome.lv.

Latvijas Mediju ētikas padomes kopsapulce notiks attālināti

23. mar. 2020

Šā gada 25. martā notiks Biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" biedru kopsapulce, kurā tiks apskatīts un izvērtēts “Latvijas Mediju ētikas padomes” darbs pagājušajā gadā, uzklausot revidenta atzinumu par biedrības gada pārskatu, kā arī ievēlēti Biedrības Ētikas padomes locekļi nākamajam darba gadam. Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī un pastiprinātu drošības pasākumu ievērošanu, kopsapulce pirmo reizi notiks attālināti, izmantojot tiešsaistes saziņas līdzekļus.

Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Ētikas padomes uzdevums ir uzraudzīt Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīt sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēt iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Tāpat Biedrības statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai.

Šobrīd atcelti vairāki aprīlī un maijā paredzētie biedrības pasākumi pirmā Latvijas mediju ētikas mēneša ietvaros, tostarp 3. aprīlī plānotais mediju forums “Badināt nedrīkst barot”. Vienlaikus biedrība turpina aktīvu darbu, jo mediju ētikas un informācijas precizitātes jautājumi nezaudē aktualitāti arī infekcijas slimības izplatības laikā.

“Latvijas Mediju ētikas padomes” biedri pārstāv visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Šobrīd biedrībā apvienojušies divdesmit trīs biedri - Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, SIA “LETA”, AS “Cits Medijs”, SIA “Novadu ziņas”, AS “Latvijas Mediji”, AS “DELFI”, VSIA “Latvijas Televīzija”, VSIA “Latvijas Radio”, SIA “Firma Zemgale”, SIA “ŽURNĀLS SANTA”, SIA “Cēsu Druva”, SIA “Reģionu Mediji”, VSIA “Latvijas Vēstnesis”, SIA “Stockholm School of Economics in Riga”, SIA “TV NET”, SIA “All Media Latvia”, SIA “Cēsu Druva”, SIA “BAUSKAS DZĪVE”, SIA “Staburags” un SIA “JAUNAIS KURZEMNIEKS”.

Latvijas mediju ētikas padome vērtē jautājumu par viedokļu daudzveidību un medija komunikāciju ar auditoriju

6. mar. 2020

Latvijas Mediju ētikas padomes februāra sēdē izskatīta sūdzība saistībā ar informācijas paušanu ziņu portāla TVNET publicētā intervijā.

Latvijas Mediju ētikas padome februāra sēdē izskatīja sūdzību par ziņu portāla TVNET publicēto interviju, kurā pieminētas vairākas personas, tostarp sūdzības iesniedzējs. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka publikācijā minēti nepatiesi fakti, kā arī izmantots cita medija saturs, kas publikācijā norādīti kā fakti, taču nav pierādīti. Sūdzības iesniedzējs norāda uz iespējamu Biedrības Ētikas kodeksa 4.2. punkta pārkāpumu, uzskatot, ka ziņu portāls TVNET ir neievērojis sabiedrības tiesības saņemt daudzveidīgu informāciju un viedokļus no dažādiem avotiem.

TVNET skaidrojot konkrēto gadījumu norāda, ka vārda brīvība ir ziņu portāla TVNET redakcionālās politikas pamatā un tas ir medija neatkarības un lasītāju uzticības garants. Akcentējot sūdzību par vārda brīvību, medija pienākums un atbildība ir vienmēr būt godīgiem gan pret sevi, gan lasītāju. Tas nozīmē, ka medijs ir neatkarīgs un nav ārēji ietekmējams, un spēj izvērtēt informācijas un viedokļu atbilstību redakcionālās politikas pamatnostādnēm, publicējot precīzi faktoloģiski pārbaudītu saturu. Ētikas padome atbalsta Biedrības Ētikas kodeksā noteikto daudzveidības principa ievērošanu, tomēr norāda, ka daudzveidības princips neparedz obligātu visu viedokļu iekļaušanu. Medijiem nav obligāti jāievēro matemātisks līdzsvars, nodrošinot viedokļu daudzveidību, tomēr jāuztur veselīga komunikācija ar iesaistītajām pusēm. Ētikas padomes ieskatā tai nav tiesību iejaukties mediju redakcionālajā politikā.

Tādējādi Ētikas padome nekonstatēja Biedrības Ētikas kodeksa 4.2.punkta pārkāpumu. Toties Ētikas padome norādīja uz Ētikas kodeksa 4.7.punktu, kas paredz, ka medijam ir jānodrošina veselīga komunikācija ar medija publicētajā materiālā minētajām personām un jāsniedz argumentēta atbilde par to, kāpēc iesniegtais viedoklis vai komentārs netiks pieņemts un publicēts. Ētikas padome norāda, ka atbildes nesniegšana ir pretrunā Ētikas kodeksa 4.7.punktam, kas nosaka, ka plašsaziņas medijs atzīst un ciena ikviena cilvēka unikālo vērtību, un apliecina to saskarsmē.

Ielādēt vēl

Jaunākie ieraksti