Latvijas Mediju ētikas padome jūlijā diskutējusi par mediju atbilstību finansējuma saņemšanai valsts projektos un sagatavojusi informācijas pieprasījumu

Jūlija sākumā klātienē notika biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde. Šī ir jau otrā klātienes sēde, kas noris pēc ārkārtas situācijas beigām un valsts nozīmēto ierobežojumu mīkstināšanas. Ikmēneša sēdē Ētikas padome diskutēja par mediju atbilstību un potenciālajiem ētikas pārkāpumiem finansējuma saņemšanai valsts projektos, kā arī sagatavojusi informācijas pieprasījumu Tukuma novada domei.

Ētikas padomes dienaskārtībā bija Valsts Reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) saņemtās vēstules izskatīšana. Tajā “Latvijas Mediju ētikas padomei” lūgts sniegt informāciju par to, vai potenciālie finansējuma saņēmēji projekta “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos” ietvaros pēdējo trīs gadu laikā ir pieļāvuši mediju ētikas pārkāpumus. Pēc plašām diskusijām Ētikas padome ir vienisprātis – lai gan biedrības mērķis ir rūpēties par mediju vidi, veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju, “Latvijas Mediju ētikas padomei” nav izmeklēšanas tiesību un tā nepilda funkcijas, kas ļautu šādos konkursos sniegt savu redzējumu par to, kas būtu tiesīgs pretendēt uz valsts finansējumu. Biedrība neveic sodīšanas funkciju, un pārkāpuma gadījumā biedri no “Latvijas Mediju ētikas padomes” netiek izslēgti. Visi biedrības lēmumi ir publiski pieejami un saistoši tikai tās biedriem, turklāt visi Ētikas padomes saņemtajās sūdzībās minētie pārkāpumi tiek novērsti, ja tie tikuši konstatēti. Ētikas padome norāda, ka VRAA saņemtajā vēstulē minētas arī tādas organizācijas, kas neatbilst mediju uzņēmumu prasībām un regulējumam, un daļu no šiem medijiem Ētikas padome ne reizi nav vērtējusi. Tomēr ikvienam plašsaziņas līdzeklim ir jāatceras – lai tas atbilstu mediju regulējumam un tiktu uzskatīts par pilntiesīgu mediju uzņēmumu, tam ne tikai ir jābūt savam ētikas kodeksam un jāīsteno tā izpilde, bet arī jāievēro caurspīdības princips, norādot konkrētā medija vadītājus, ziedotājus, patiesā labuma guvējus u. tml.

Jūlija sēdē Ētikas padome sagatavoja arī informācijas pieprasījuma vēstuli Tukuma novada domei. Informācijas pieprasījums veidots, atsaucoties uz saņemto sūdzību par mediju “Tukuma Balss”, kurā papildus tika atspoguļota Tukuma novada domes atšķirīga un diskriminējoša rīcība pret masu medijiem. Informācija par iespējamiem pārkāpumiem no Tukuma novada domes nepieciešama, lai Ētikas padome varētu izsvērt abu pušu sniegtos skaidrojumus un sniegtu pamatotu lēmumu par sūdzībā minētajiem pārkāpumiem.

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” veiksmīgi turpina savu otro darbības gadu, un tās mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Ētikas padomes uzdevums ir uzraudzīt Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīt sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēt iespējamus vārda brīvības pārkāpumus.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.  

Kas mūsdienās ir mediji - sabiedriskā labuma aizstāvji vai konkrētu grupu interešu īstenotāji? Noslēdzies otrais Latvijas Mediju ētikas padomes digitālais seminārs

15. jūlijā norisinājās jau otrais biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" organizētais digitālais seminārs, šoreiz par tēmu "Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?”. Digitālā semināra aizraujošā, pat mazliet izaicinošā tēma un zinošais ekspertu panelis piesaistīja plašu skatītāju loku - unikālo skatījumu skaits sasniedza gandrīz 20 000, bet vienlaikus pasākumam pieslēdzās vairāk kā 1000 interesenti. Semināra tiešraide tika translēta ne tikai biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Facebook kontā, bet arī Latvijas lielākajos medijos - ziņu aģentūrā “Leta” un portālos “Delfi” un “Tvnet”.

Digitālā semināra pirmajā daļā Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns iepazīstināja ar veikto izpēti par tēmu “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?”. Prezentācijā Kaprāns pievēršas jautājumiem par mediju lomu, norādot, ka holistikā skatījumā medijs darbojas kā sabiedriskā labuma sargātājs un garants, savukārt partikulāristiskā pieeja pauž uzskatu par medijiem kā konkrētas sabiedrības grupas interešu aizstāvjiem. Pētnieks stāsta, ka mediju lomu definē ne tikai eksperti un mediju darbinieki, bet arī pati auditorija, līdz ar to mūsdienu sabiedrībā mediju loma ir atvērta pārmaiņām un priekšlikumiem, kā šai lomai jāmainās un jāpilnveidojas. Turklāt nepārtraukti pieaugošais laiks, kas tiek pavadīts internetā, it īpaši Covid-19 pandēmijas kontekstā, ir ietekmējis gan mediju lomu, gan arī to struktūru. 

Lai gan mediju loma laika gaitā pilnveidojas, Mārtiņš Kaprāns uzsver, ka nav vienas universālas mediju lomas - dažādās valstīs, kultūrās un politiskajās sistēmās šie priekšstati atšķiras. Un ne tikai teorijā, bet arī praksē. Paraugoties uz pērnā gada Preses brīvības indeksu, kas katru gadu tiek aprēķināts, Ziemeļamerikas, Rietumeiropas, kā arī dažās Latīņamerikas valstīs, Austrālijā un citviet izpratne par mediju lomu, nozīmi sabiedrībā un funkcijām krasi atšķiras no priekšstatiem, piemēram, Krievijā, Tuvajos Austrumos un Ķīnā. Līdzīgu skatu iezīmē 2019. gada Alternatīvo informācijas avotu indekss, kas aptver vairākus rādītājus - to, ka mediji nav tendenciozi, vēstot par politisko opozīciju, mediji var būt kritiski pret politisko režīmu un tajos pastāv dažādas politiskās perspektīvas. Arī šis indekss liecina, ka tā sauktā Rietumu pasaule izpratnē par mediju lomu būtiski atšķiras no citām pasaules daļām.

LU pētnieks pievēršas arī viltus ziņu un dezinformācijas tēmai. Pārsteidzoši ir tas, ka šī gada Eirobarometra dati rāda, ka Latvija un Grieķija ir vienīgās Eiropas Savienības valstis, kuras cīņu ar dezinformāciju saredz kā valsts, ne mediju pienākumu. Turklāt Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka mediju vide mūsu valstī ir diezgan lielā mērā politikas ietekmēta un komercializēta.

Noslēdzot savu prezentāciju, Mārtiņš Kaprāns uzsver, ka mediju loma veidojas un pārveidojas dažādu strukturālu faktoru, piemēram, politisku, ekonomisku u.c., ietekmē, mediju loma ir situatīva jeb atklāti definēta noteiktos apstākļos, jo priekšstati par Atmodas laika medijiem, 90. gadu un pēdējo gadu medijiem būs diezgan atšķirīgi gan sabiedrībā, gan pašu mediju un pētnieku vidū. Tāpat mediju loma ir hibrīda - tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijā ir gan polarizējoša mediju struktūra, kas pārstāv dažādas interešu grupas, gan arī izteikti liberālai valstij raksturīgi mediji un izpratne par tiem.

Tikpat aizraujoši un izaicinoši jautājumi tika apskatīti digitālā semināra diskusijas sadaļā, kurā piedalījās portāla “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš, LU Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore un vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane, Anna Platpīre, žurnāliste, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle, kas diskusijai pieslēdzās attālināti no Apvienotās Karalistes, un Mārtiņš Kaprāns. Anna Platpīre norāda, ka mediji Latvijā aizvien vairāk iezīmē sociāli atbildīgo jomu un veido saturu, kas tai atbilst. Par to liecina sabiedrisko mediju nesenie projekti, “Dod Pieci” maratons, arī “Re:Baltica” veiktais, piemēram, projekts “Mūžīgie bērni”, u.c. Tas parāda, ka Latvijas mediji aizvien vairāk interesējas un runā par sabiedrībai aktuālām tēmām - tādām, kas palīdz sabiedrībai attīstīties un risināt problēmas. Nereti šīs tēmas var būt neērtas vai nepopulāras, bet šādā veidā mediji parāda, ka tie nav nošķirti no tēmām, kas aktuālas indivīdam. Platpīre pauž arī to, ka bijusi pārsteigta par Mārtiņa Kaprāna pieminētajiem datiem par Latvijas vērtējumu un cīņu ar dezinformāciju, jo Latvijā ir ļoti daudz gadījumu, kad paši mediji cenšas atmaskot viltus ziņas. To ir veiksui gan “Re:Baltica”, gan “Delfi”, gan arī sabiedriskie mediji. Arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome iestājas par šiem jautājumiem - lielisks piemērs ir nesenais NEPLP lēmums un aizliegums Latvijā izplatīt septiņas "RT", kas iepriekš zināms kā "Russia Today", grupas programmas, kas Latvijas drošības iestāžu vērtējumā ir ietekmīgākie Krievijas propagandas kanāli Rietumos.

Savukārt Ingus Bērziņš, runājot par mediju darbības ikdienu, norāda, ka Mārtiņa Kaprāna prezentācija un izpēte ir ļoti vērtīga mediju auditorijām. Šīs auditorijas iedalās divās grupās - mediju darbiniekiem tas palīdz “salikt pa plauktiņiem” to, kā teorētiskā ietvarā izskatās tās izvēles, ar kurām viņi ikdienā saskaras. Otra grupa ir sabiedrība, kurai arī tas palīdz “salikt pa plauktiņiem” un izvērtēt to, ar kādu informāciju tā ikdienā sastopas. Bērziņš norāda, ka nereti cilvēkiem šķiet, ka viņi zina, kāds zemteksts slēpjas aiz konkrētās publikācijas vai kas aiz tās stāv, tomēr bieži vien situācija ir pavisam atšķirīga. LU Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore un vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane skaidro, ka šobrīd komunikācijas laukā viss ir strauji mainījies, it īpaši komunikācijas tehnoloģiju ietekmes dēļ. Tā vēl nav apgūta, un, ja šis jautājums tiek skatīts mediju ētikas kontekstā, vairs netiek lietots normu jēdziens, bet gan vadlīnijas. Žurnālistu un mediju normas agrāk bija skaidras un nošķirtas, tās tika iekļautas visos kodeksos, bet šobrīd tās ir zaudējušas “realitātes lauciņu”. Tas nozīmē, ka žurnālistika un mediji kļuvuši nodalīti. Veidojas jauni satura veidošanas apstākļi, kuros, viņasprāt, žurnālistiem atbilst citi ētikas principi un kritēriji, bet mediju saturu var veidot visi - arī komentētāji un tie, kas iesaistās diskusijās. “Visi ziņo visiem” jeb šobrīd tās ziņas, kas nonāk pie auditorijas, ir ne tikai žurnālistikas ziņas, bet arī jau citu veidotāju papildināts saturs. Lasmane uzskata, ka šie jaunie satura veidošanas apstākļi var nodarīt kaitējumu un veicināt neiecietību. Būtu jāveicina līdzcietības kultūra, jo mediji un arī tie, kas iesaistās diskusijās medijos, veido sabiedrības noskaņojumu, kas mēdz būt par pamatu valstiska līmeņa lēmumiem.

Vaicāts par to, kur virzās Latvijas mediji un kā veicināt medijpratību un uzticību, Mārtiņš Kaprāns norāda, ka uzticība pašreizējās mediju hibridizācijas laikā patiesi var tikt apdraudēta. Piemēram, Latvijā manāmais populisms var radīt apdraudējumus, tādēļ medija uzticības garants ir patiesi būtisks aspekts. Kaprāns stāsta, ka nepieciešamais ceļš Latvijas mediju attīstībai ir spēja veidot uzticību, vienlaikus neatstumjot alternatīvos mediju kanālus. Viņaprāt, no vienas puses Latvija ir ir daļa no Rietumu mediju kultūras, bet tai pat laikā mūsu mediju vidē var tik pārmantotas citas kārdinošanas vērtības no Latvijas Austrumu kaimiņiem, kas nozīmētu, piemēram, mediju pastiprinātu kontroli. Runājot par to, kā portāls “Delfi” veido lasītāju uzticību, Ingus Bērziņš skaidro:  “Mēs, redakcijā, kultivējam tādu kā pastāvīgu ētisku spriedzi, tādā veidā nekrītot kārdinājumā veidot ziņas, balstoties uz emocijām, personīgām simpātijām vai antipātijām. Tāpat netiek izceltas atsevišķas sociālas vai ideoloģiskas grupas.” Tas ir ļoti būtiski, jo, viņaprāt, mediji Latvijā patiešām saskaras ar uzticības krīzi. Turklāt mediji mēdz zaudēt neitrālu pozīciju un mēģina nodarboties ar fragmentāciju - mēs esam pret tiem, kas ir pret mums.

Savukārt Anna Platpīre pauž uzskatu, ka mūsdienās mediju uzticības veidošana mainās, un tehnoloģijas un sociālie tīkli to ir būtiski sarežģījuši. “Mediji šobrīd ne tikai nodrošina saturu visplašākajām auditorijām, bet tiem ir jāprot izmantot arī tehnoloģijas. Satura jautājumi ir svarīgi, bet tikpat svarīgas ir jaunās platformas, to pētniecība un izziņa, lai gūtu arvien jaunus veidos, kā cilvēkus sasniegt un uzrunāt.” Platpīre piekrīt Skaidrītes Lasmanes uzskatam, ka konkrētas mediju normas vairs nepastāv. Šobrīd katram pašam ir jāsaprot, kas ir tas saturs, ko viņš lieto, kāpēc tas ir uzrakstīts un kas aiz tā stāv. Tas tikai vēlreiz apliecina to, ka medijpratībai patiesi ir ļoti liela loma.

Digitālā semināra “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?” ierakstu ir iespējams noskatīties “Latvijas Mediju ētikas padomes” Facebook kontā. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai un sociālo tīklu aktivitātēm, lai uzzinātu vairāk par biedrības plānotajiem pasākumiem arī turpmāk. 

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.

Latvijas Mediju ētikas padome aicina uz digitālo semināru "Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?"

15. jūlijā no plkst. 10.00 līdz 12.30 notiks biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" organizēts digitālais seminārs "Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?”. Divu stundu garumā dažādi nozares eksperti skaidros un diskutēs par nozīmīgiem mediju ētikas jautājumiem, tostarp mediju darbību un funkcijām, plašsaziņas līdzekļu attiecībām ar auditoriju, sabiedriskās domas ietekmēšanu u.c. Dalība seminārā ir bez maksas, un pasākumu būs iespējams vērot tiešraidē biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Facebook kontā pasākuma sadaļā, kā arī Latvijas lielākajos medijos.

Lai gan aprīlī un maijā paredzētie pirmā mediju ētikas mēneša pasākumi tika atcelti valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas un noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, mediju ētikas jautājumi nezaudē aktualitāti arī šobrīd. Tieši šajā pandēmijas laikā, kas nereti saistās ar nenoteiktību, straujām pārmaiņām un neskaidrību, ir būtiski runāt par mediju darbu, to funkcijām un ietekmi uz sabiedrisko domu un norisēm valstī. 

“Tranformējoties mediju videi un mediju patēriņa paradumiem, ir svarīgi turpināt diskusiju par mediju lomu sabiedrībā. Tiešsaistes seminārā iepazīsimies ar veikto izpēti par mediju lomu sabiedrības infromēšanā un tās salāgošanu ar centieniem medijus izmantot interešu īstenošanai, kā arī minēto jautājumu pārrunāsim ekspertu lokā, cenšoties rast atbildes ne tikai par situāciju Latvijā, bet arī mediju nozares tendencēm pasaulē kopumā,” norāda “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris.

Šis ir jau otrais digitālais seminārs, ko organizē “Latvijas Mediju ētikas padome”. Pirmais tiešsaistes pasākums par mediju ētiku un korporatīvo pārvaldību ir vērojams šeit. Turklāt atšķirībā no iepriekšējā pasākuma plānots, ka viens no diskusijas dalībniekiem pievienosies attālināti.

Digitālā semināra “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai” programmā paredzēts:

10.00 - 10.25 Pasākuma atklāšana un moderatora Mārtiņa Dauguļa uzruna, “Latvijas Mediju ētikas padomes” pārstāvja ievadvārdi;

10.25 - 11.05 Mārtiņa Kaprāna, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka un Eiropas Politikas analīzes centra eksperta, veiktās izpētes “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai'' prezentācija. Pēc prezentācijas sekos jautājumu un atbilžu sesija;

11.05 - 11.15 Pasākuma pirmās daļas noslēgums un tehniskais pārtraukums;

11.15 - 12.25 Diskusija “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai”. Diskusijā piedalās portāla Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore un vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane, Mārtiņš Kaprāns un Anna Platpīre, žurnāliste, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle (pieslēgsies attālināti no Apvienotās Karalistes);

12.25 - 12.30 Pasākuma noslēgums.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.

Viedokļa diskriminēšana, nepārbaudītas informācijas publicēšana, faktu sagrozīšana un cieņas aizskaršana: Latvijas Mediju ētikas padome jūnijā izskatījusi sūdzības par mediju darbu

Pēc ārkārtas situācijas beigām un valsts nozīmēto ierobežojumu mīkstināšanas jūnijā klātienē notika biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes sēde. Šī ir pirmā klātienes sēde kopš februāra, un tajā tika izskatītas sūdzība par viedokļa diskriminēšanu raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, kā arī par nepārbaudītas informācijas publicēšanu, faktu sagrozīšanu un cieņas aizskaršana biedrības “Tukuma Balss” publikācijās.

VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) raidījumā “Aizliegtais paņēmiens. “Tautas kalpu atbildība”” sūdzības iesniedzējs jeb Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) saskatījis viedokļa diskrimināciju, jo raidījumā netika iekļauta arodbiedrības priekšsēdētāja sniegtā intervija. Kā skaidro LTV, atbilstoši starptautiskajās tiesībās un Latvijas likumdošanā nostiprinātajam redakcionālās neatkarības principam, tikai raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” redakcijai un raidījuma veidotājiem ir tiesības patstāvīgi izvēlēties, kādus raidījumus veidot, kāds būs to saturs, kuras personas uzaicināt par raidījuma dalībniekiem un vai un kādā apmērā iekļaut un atspoguļot raidījumā iepriekš nofilmētos materiālus, tajā skaitā, arī trešo personu sniegtās intervijas. Konkrētais raidījums “Aizliegtais paņēmiens. “Tautas kalpu atbildība”” bija par Saeimas deputātu atbildību – tajā tika atspoguļoti daudzu personu viedokļi, tomēr LVSADA priekšsēdētāja intervija neatbilda raidījuma tēmai. Ētikas padome nesaskata Biedrības Ētikas kodeksa pārkāpumu un norāda, ka  nevienai personai nav tiesības ietekmēt neviena medija, tostarp LTV kā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa un konkrēta raidījuma redakcijas, redakcionālo neatkarību.

Ētikas padomes dienaskārtībā bija arī sūdzība par biedrības “Tukuma Balss” veidotajām publikācijām, kurās sūdzības iesniedzējs pamanījis nievājošu attieksmi pret publikācijas subjektu un to, ka laikraksta materiālos pārpublicēti kādas personas izteikumu citāti, kuri kompilācijas un konteksta maiņas rezultātā neatbilst izteikumu sākotnējai būtībai. Izvērtējot sūdzību un publikāciju saturu, Ētikas padome konstatējusi cieņas aizskārumu un atgādina, ka plašsaziņas medijiem ir jāatzīst un jāciena ikviena cilvēka unikālā vērtība. Savukārt izteikumu vispārināšana un konteksta sagrozīšana, lai mainītu to būtību, kā arī atsauces neiekļaušana ir rupjš ētikas pārkāpums. Šāda veida prakse uzskatāma par dezinformāciju, un tā ir pilnīgi pretēja godprātīgam, profesionālam un ētiskam mediju darbam.

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” veiksmīgi turpina savu otro darbības gadu, un tās mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Ētikas padomes uzdevums ir uzraudzīt Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīt sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēt iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Ētikas padomes pieņemtie lēmumi un Ētikas kodeksa pārkāpumi ir saistoši tikai tās biedriem.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.

Veiksmīgi noslēdzies seminārs par mediju ētiku un korporatīvo pārvaldību

16. jūnijā norisinājās biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" organizēts digitālais seminārs “Mediju ētika un korporatīvā pārvaldība”, apskatot un skaidrojot jautājumus par mediju darbības organizēšanu, attiecībām ar auditoriju un sabiedrību kopumā. Digitālā semināra unikālo skatījumu skaits pārsniedza 11 tūkstošus, un tā tiešraide tika translēta ne tikai biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Facebook kontā, bet arī Latvijas lielākajos tiešsaistes komercmedijos - ziņu aģentūrā “Leta” un portālos “Delfi” un “Tvnet”.

“Plašsaziņas līdzekļi atgriežas pie pirmsākumiem, bez reklāmas noteicošās lomas biznesa modelī: no aizsargātiem žurnālistiem uz uzticamu saturu - no auditorijas uzticības uz publikas maksājumiem,” pauž Ainārs Dimants, mediju pētnieks, Biznesa augstskolas “Turība” profesors mediju un komunikācijas zinātnē. Savā prezentācijā “Kā sekmēt žurnālistu aizsardzību, saglabājot mediju uzņēmumu konkurētspēju?'' Dimants norāda, ka pakāpeniski pieaug gatavība maksāt par mediju saturu, it īpaši jauniešu vidū, ilustrējot, ka cilvēki pierod maksāt par kvalitāti. Turklāt 2020. gada Pasaules ekonomiskas foruma dati liecina, ka 53% cilvēki ir gatavi maksāt par mediju saturu nākotnē, bet 16% to dara jau šobrīd. 

Tikpat aktuāli ir jautājumi par mediju pārvaldību, tādējādi arī palielinot savu konkurētspēju un ienākumus. Ainārs Dimants norāda, ka mūsdienās pieaug mediju pamatdarbības izaicinājums - atbildīgi saimniekot un pelnīt, vienlaikus nodrošinot objektivitāti, daudzveidību un uzticību patiesībai. Lai medijs būtu sociāli atbildīgs, tam ir jāīsteno gan pašregulācija, gan korporatīvā sociāla atbildība. Mediju korporatīvās sociālās atbildības pamatā ir caurskatāmība mediju īpašnieku, darbības principu, lēmumu pieņemšanas kārtības, mediju ētikas, redakcionālās autonomijas kontekstā u.c. Kā norāda mediju pētnieks un Biznesa augstskolas “Turība” profesors, tieši mediju sociālā un korporatīvā sociālā atbildība, kas ietver pašregulāciju un caurskatāmību uzņēmējdarbības principos, ir atslēga ne tikai kvalitatīva un uzticama satura radīšanai, bet arī mediju uzņēmuma konkurētspējas veicināšanai. Tikpat būtiski ir sekmēt valsts atbalstu kvalitatīva mediju satura radīšanai - Ainārs Dimants uzskata, ka šobrīd nav skaidri kritēriji mērķtiecīgai mediju politikai ne tikai likumdošanā, bet arī valsts atbalsta politikā un finansēšanā. Viņaprāt, valsts atbalstu būtu iespējams sekmēt, medijiem nosakot pašregulāciju, un šādi kritēriji būtu nepieciešami, lai sniegtu atbalstu tiem medijiem, kas atbilst konkrētai kvalitātes latiņai. 

Tikpat aizraujoši un izaicinoši jautājumi tika apskatīti diskusijā "Vai mediju biznesā ir vieta mediju ētikai?", piedaloties Andrim Grafam, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentam un vadītājam Latvijā, Andai Rožukalnei, Rīgas Stradiņa universitātes asociētajai profesorei, Komunikācijas fakultātes dekānei, Komunikācijas studiju katedras vadītājai, bakalaura studiju programmas "Žurnālistika" vadītājai un mediju pētniecei, Tomam Ostrovskim, TVNET mediju grupas galvenajam redaktoram, un Aināram Dimantam. Diksusijas dalībnieki norāda, ka mediji ikdienā sastopas ar dažādām dilemmām. Žurnālistiem tā parasti saistīta ar pieejamo informāciju - kā ar to rīkoties, kā atspoguļot, kā tā ietekmēs auditoriju, kā iespējams šo informāciju pasniegt profesionāli un ētiski. Savukārt mediju vadītājiem un īpašniekiem visbiežāk tā ir Ainara Dimanta prezentācijā izskanējusī pretruna - kā aizraut, ieinteresēt, pastāvēt un būt konkurētspējīgam tirgū, vienlaikus esot atbildīgam, profesionālam un tādam medijam, kam uzticas. Toms Ostrovskis norāda, ka “mediju ētika ir izvēles brīvība - nav grūti izprast, kādēļ tai ir jēga, bet ir viegli ignorēt, tāpat kā sirdsapziņu, kaut kā dod motivāciju pašam un labumu citiem rīkoties līdzīgi vai vismaz salīdzināt.” 

Runājot par mediju korporatīvo pārvaldību, ārkārtīgi būtiska jau pieminētā caurskatāmība. “Tas nozīmē saprotamus un caurskatāmus “spēles” noteikumus, tā ir vienošanās par sabiedrisko mediju vērtībām un ikdienas darbības principiem, ētiku un atbildību,” skaidro Andri Grafs. Diskusijas dalībnieki piekrīt, norādot, ka šis ir arī mediju ilgtspējas jautājums - ir jāīsteno pašregulācija un spēles noteikumi ir jādefinē un skaidri jānorāda, lai veicinātu ētisku mediju vidi gan šodien, gan arī nākotnē. Anda Rožukalne piebilst, ka labs solis mediju vadības un īpašnieku līmenī ir ne tikai izveidot mediju ētikas kodeksus, bet arī  saprast, kā mēs to lietosim. Vaicāti, kas nepieciešams, lai mediju nozare saņemtu attīstībai vajadzīgo grūdienu, diskusijas dalībnieki norāda, ka vajadzīga savstarpējā sadarbība nozarē, pašregulācija un pašatbildības celšana. Turklāt Anda Rožukalne uzsver, cik būtiski ir medijiem apvienoties biedrībā “Latvijas Mediju ētikas padome”, jo profesionālās ētikas dimensija ir būtiska mediju identitātei, tas ir veids, kā medijiem turpināt pastāvēt un attīstīties. 

Digitālā semināra “Mediju ētika un korporatīvā pārvaldība” ierakstu ir iespējams noskatīties “Latvijas Mediju ētikas padomes” Facebook kontā. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai un sociālo tīklu aktivitātēm, lai uzzinātu vairāk par biedrības plānotajiem pasākumiem jūlijā. 

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.

Latvijas Mediju ētikas padome aicina uz digitālo semināru par mediju ētiku un korporatīvo pārvaldību

16. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 12.00 notiks biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" organizēts digitālais seminārs “Mediju ētika un korporatīvā atbildība”. Divu stundu garumā dažādi nozares eksperti skaidros un diskutēs par nozīmīgiem mediju ētikas jautājumiem, tostarp mediju darbības organizēšanu, attiecībām ar auditoriju, sabiedrību kopumā u.c. Dalība seminārā ir bez maksas, un pasākumu būs iespējams vērot tiešraidē biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Facebook kontā pasākuma sadaļā, kā arī Latvijas lielākajos medijos.

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtas stāvokli saistībā ar Covid-19 izplatību un noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, aprīlī un maijā paredzētie pirmā mediju ētikas mēneša pasākumi tika atcelti, tomēr mediju ētikas un darbības jautājumi nezaudē aktualitāti arī šobrīd. Kā norāda pasākuma organizatori, šajā nenoteiktības, neskaidrību un bažu laikā ir būtiski runāt par to, kādas ir mediju attiecības ar auditoriju, sabiedrību un arī iekšēji pašos medijos, organizējot savu darbu.

“Seminārā centīsimies skaidrot, kā mediju ētika un korporatīvā atbildība veido sazobes mediju uzņēmumu darbībā. Tas palīdzēs saprast, vai korporatīvās pārvaldības principi var sekmēt ētiskas mediju vides attīstību,” norāda “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris.

Digitālā semināra “Mediju ētika un korporatīvā atbildība” programmā paredzēts:

10.00 - 10.15 Pasākuma atklāšana un moderatora Mārtiņa Dauguļa uzruna, “Latvijas Mediju ētikas padomes” pārstāvja ievadvārdi;

10.15 - 10.50 Ainārs Dimants (žurnālists, mediju pētnieks, Biznesa augstskolas “Turība” profesors un Komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas "Komunikācijas vadība" direktors) veiktās izpētes “Kā sekmēt žurnālistu aizsardzību, saglabājot mediju uzņēmumu konkurētspēju?'' prezentācija, kurai sekos jautājumu un atbilžu sesija;

10.50 - 11.00 Pasākuma pirmās daļas noslēgums un tehniskais pārtraukums;

11.00 - 12.00 Diskusija "Vai mediju biznesā ir vieta mediju ētikai?". Diskusijā piedalās: Andris Grafs (Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents un vadītājs Latvijā), Anda Rožukalne (Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Komunikācijas fakultātes dekāne, Komunikācijas studiju katedras vadītāja, bakalaura studiju programmas "Žurnālistika" vadītāja un mediju pētniece), Toms Ostrovskis (TVNET mediju grupas galvenais redaktors), Ainārs Dimants;

12.00 - 12.05 Pasākuma noslēgums.

Dalība seminārā ir bez maksas, turklāt, ja vēlaties saņemt atgādinājumu uz savu e-pasta adresi īsi pirms digitālā semināra sākuma, aicinām reģistrēt dalību pasākumā.

Informācija par pasākumu, pasākuma tehniskais nodrošinājums un vizuālais noformējums sagatavotas ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.  

Latvijas Mediju ētikas padome maijā izvērtējusi sūdzības par privātas un nepārbaudītas informācijas publicēšanu

Maija nogalē jau trešo reizi attālināti notika biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes sēde. Kā ierasts, ikmēneša sēdes darba kārtībā bija jautājumi, kas saistīti ar saņemtajām sūdzībām par medijos izvietoto saturu. Šoreiz Ētikas padome izskatījusi divas sūdzības - par faktu neprecizitātēm ziņu aģentūras “LETA” sagatavotajā publikācijā, kā arī par divos interneta portālos ievietoto informāciju, kas, sūdzības iesniedzēja prāt, aizskar personas privātumu. 

Ziņu aģentūras “LETA” publikācijā par portāla manabalss.lv iniciatīvu “Vāc parakstus par parādu piedzīšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā” sūdzības iesniedzējs saskatījis kļūdainu faktu interpretāciju un nekorektu datu atspoguļojumu, tādēļ vērsies pie publikācijas autora, lūdzot precizēt vai papildināt sagatavoto materiālu. Konstatējot neprecizitātes publikācijā un korekcijas informācijas avota, respektīvi, portāla manabalss.lv publiskotajā informācijā par iniciatīvu, ziņu aģentūra “LETA” publicēja precizētu ziņu, tādējādi sekojot gan pašas aģentūras Ētikas kodeksā, gan arī “Latvijas Mediju ētikas padomes” Ētikas kodeksā noteiktajam, ka jebkāda maldinoša vai kļūdaina informācija ir jāizlabo iespējami ātri. Ētikas padome uzskata, ka ziņu aģentūra “LETA” ir rīkojusies atbildīgi, koriģējot publikāciju atbilstoši informācijas avotā izvietotajiem precizējumiem. Tomēr tik ietekmīgam medijam, kāds ir ziņu aģentūra “LETA” un kura sagatavoto informāciju izmanto teju visi Latvijas ziņu portāli, ir nepieciešams kritiski izsvērt un pārbaudīt informāciju pirms publicēšanas, jo manabalss.lv nav oficiāls informācijas avots. 

Savukārt divos interneta portālos tapusi publikācija, kurai bez saskaņošanas ar publikācijas subjektu tika pievienotas ilustratīvas fotogrāfijas, kas publiski pieejamas sociālajā medijā Facebook. Lai gan abi šie portāli nav reģistrēti kā mediji un pamatā vērsti uz citiem biznesa modeļiem, tie pilda medija funkcijas, tāpēc Ētikas padome izskata arī par tiem iesniegtās sūdzības. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, lai gan foto materiāli ir bijuši publiski pieejami, publikācijas autoriem nav tiesību izmantot fotogrāfijas bez saskaņošanas, tādējādi ticis aizskarts personas privātums. Ētikas padome norāda, ka šādus un citus jautājumus par datu apstrādi vērtē Datu valsts inspekcija. Tomēr būtiska problēma redzama veidā, kā interneta portāls komunicējis ar sūdzības iesniedzēju. Sūdzības iesniedzējam tika piedāvāts ziedot portālam un iegādāties reklāmu, lai nodrošinātu, ka publikācija ar nevēlamajām fotogrāfijām tiek dzēsta, kā rezultātā sūdzības iesniedzējs uzskata, ka portāls un tā īpašnieki nodarbojas ir izspiešanu. Neraugoties uz to, ka izspiešana ir noziedzīgs nodarījums, kas jāvērtē Valsts policijai, portāla piedāvājums nav pieņemams - tā ir neētiska rīcība, pieprasot kādu labumu apmaiņā pret materiāla dzēšanu. Ētikas padome atgādina, cik būtiska ir taisnīga un godīga komunikācija, un šāda prakse nav pieļaujama nedz mediju, nedz jebkura cilvēka profesionālajā darbībā.  

Jau ziņots, ka biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” ar aprīli uzsākusi savu otro darbības gadu.  Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Ētikas padomes uzdevums ir uzraudzīt Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīt sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēt iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Tāpat Biedrības statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.  

Darbs globālās pandēmijas laikā – Latvijas Mediju ētikas padomes vēstule medijiem un žurnālistiem

Koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītais ārkārtas stāvoklis un krīzes vadīšana un pārvarēšana Latvijā nav iedomājama bez mediju un žurnālistu atbildīgas līdzdalības. To loma ir neaizstājama sabiedrības informēšanā, notikumu izskaidrošanā un noskaņojuma veidošanā. Ik dienas sabiedrība nepacietīgi gaida un saņem ziņas par slimības norisi, par vadošo krīzes centru lēmumiem, par ikdienas dzīvi ārkārtējās situācijas laikā. Vienlaikus ar informāciju mediji veido attieksmi un noskaņojumu, virzot ikvienu līdzdalībai krīzes pārvarēšanā medicīnas nozarē, ekonomikā, izglītībā, mākslas un citās krīzes skartajās jomās. Līdzsvarots ārkārtējās situācijas informatīvs atveidojums kopā ar analītisku skaidrojumu un proaktīva noskaņojuma uzturēšanu ir gan Latvijas valdības, gan medicīnas darbinieku, gan arī mediju un žurnālistu nopelns, kas līdz šim paveikts samērā sekmīgi. 

Taču divu mēnešu laikā intensīvā informācija par koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 un ar to saistītie ierobežojumi radījuši zināmu sabiedrības nogurumu, neiecietību un apnikumu. Lai gan pēdējās nedēļās arvien vairāk Latvijas mediju atgriežas pie pirmskrīzes dienaskārtības, daļa sabiedrības atzīst vīrusa izraisītās krīzes informāciju par vienveidīgu, apgrūtinošu un sāk no tās izvairīties. Latvijas Mediju ētikas padome rosina medijus sekot līdzi mainīgajam sabiedrības noskaņojumam un pandēmijas norises diskursu arī plašāk vērst uz pēckrīzes ilgtspējīgu attīstību. Šī situācija būtu jāizmanto ne tikai sekmīgai un ātrākai vīrusa izraisītās slimības izplatības mazināšanai, bet arī tālredzīgam sociālo un morālo vērtību atgādinājumam un ilgtspējīgas perspektīvas ierosinājumam.

Koronavīrusa pandēmija gan pasaulē, gan Latvijā būtu izmantojama, lai pārliecinātu ikvienu par sociālās un morālās atbildības vērtību, rūpēm par sevi ne tikai pašreizējā situācijā, bet arī turpmāk. Latvijas Mediju ētikas padome iesaka pievērst uzmanību neapzinātai diskriminācijai, ko var radīt ziņas par vīrusa izplatību veco ļaužu patversmēs, nabadzīgo slāņu un bezpajumtnieku vidē. Diskriminējoša var izrādīties neiecietība pret vecāka gada gājuma cilvēkiem, repatriantiem, jauniešiem, kuri vēlas neierobežoti socializēties, kā arī pret mazāk izglītotiem un medijpratīgiem līdzpilsoņiem. Ir svarīgi analizēt dažādas pieredzes, tomēr jāsaglabā atsevišķa notikuma konkrētība, nevispārinot un nepārnesot to uz naidīgu attieksmi pret visu konkrēto cilvēku pārstāvēto grupu. Krīze ir solidaritātes, līdzcietības un cilvēcības laiks, un nav pieļaujama neviena sabiedrības slāņu diskriminācijas vairošana.

Statistikas un citas ziņas par saslimušajiem un mirušajiem prasa īpaši niansētu, saudzīgu un iejūtīgu attieksmi. Nav lieki atgādināt, ka nāves ziņu tematika ir īpaši jūtīga. Aiz katra no skaitļiem ir dzīvības vērtība, traģisks zaudējums un tā pārdzīvojums. Uzticību medijam nevairo un prestižu neceļ sensacionalitāte un statistikas pārvēršana „pasaules čempionātos”. Nav pieļaujama sasteigtība, paviršība un neiejūtība nāves ziņu komunikācijā. 

Mediju ietekmē ir dezinformācijas, safabricējumu, manipulatīvu ziņu un citas nepatiesas un maldinošas informācijas pamanīšana un atspēkošana. Tas būtiski īpaši šajā laikā, kad viltus ziņu apjoms ievērojami pieaudzis. 

Medijiem ir neapšaubāma vara pār cilvēku noskaņojumu, attieksmi pret sevi, citiem, valsti un pasauli kopumā, tāpēc visiem kopā jādara viss, lai mainītu un mazinātu koronavīrusa izraisītās krīzes sekas un ar to saistīto ierobežojumu radīto nogurumu un neapmierinātību. Šī ārkārtējā situācija neapšaubāmi veicina izmaiņas mūsu sabiedrībā, bet svarīgi ir, lai katrs no mums spēj pozitīvi mainīties līdzi, izdarot priekš sevis attiecīgus secinājumus.

Latvijas Mediju ētikas padome uzsāk otro darbības gadu

Šā gada aprīļa sēdē tika uzsākts biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes darba otrais gads. Ņemot vērā valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, sēde jau otro reizi notika attālināti. Tajā vienbalsīgi tika ievēlēts jaunais Ētikas padomes priekšsēdētājs Andris Ķēniņš un priekšsēdētāja vietniece Skaidrīte Lasmane, kā arī izskatīta privātpersonas sūdzība par nepatiesas un sensitīvas informācijas publicēšanu un apspriests žurnālistu darbs koronavīrusa izraisītās globālās pandēmijas laikā. 

Pirmajā jaunā darba cēliena sēdē Ētikas padomes locekļi atzinīgi vērtēja pirmā biedrības darbības gada rezultātus un līdzšinējā Ētikas padomes priekšsēdētāja Guntara Līča darbu. Turpmāk Ētikas padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīs Andris Ķēniņš – Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektors. Ķēniņš ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē, un pirms pievienošanās LRA piecus gadus bijis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sekretariāta vadītājs. Savukārt Ētikas padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā atkārtoti ievēlēta Skaidrīte Lasmane – Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore un vadošā pētniece, kura ieguvusi filozofijas doktora grādu. Kā jau iepriekš vēstīts, biedrība ir izveidojusi Ētikas padomi deviņu locekļu sastāvā, kura arī turpmāk uzraudzīs Biedrības Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīs sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēs iespējamus vārda brīvības pārkāpumus.

Līdz šim biedrībā “Latvijas Mediju ētikas padome” bija apvienojušās 23 mediju nozares profesionālās apvienības, uzņēmumi un mediju jomā darbojošās organizācijas. Tomēr, sekojot aicinājumam iesaistīties biedrības darbā arī citiem mediju nozares uzņēmumiem, biedrībai pievienojušās vēl trīs organizācijas – SIA "VALMIERAS TV", SIA "VIDZEMES TELEVĪZIJA" un SIA “RED DOT MEDIA”. “Latvijas Mediju ētikas padomes” biedri priecājas par izaugsmi un pieaugošo interesi un aicina arī citus nozares uzņēmumus un organizācijas kļūt par “Latvijas Mediju ētikas padomes” biedriem. Vairāk informācijas par dalību var iegūt biedrības interneta vietnes sadaļā “Kļūt par biedru” www.lmepadome.lv/par-mums/klut-par-biedru/. 

Otrā darbības gada pirmajā sēdē Ētikas padome izskatīja arī sūdzību par publikāciju laikrakstā “Latgales Laiks”. Sūdzības iesniedzēja norādījusi, ka laikraksta publikācijā “Sutru pagastu rosina pievienot Preiļu novadam” iekļauta nepatiesa informācija un pārkāpts personas datu aizsardzības likums. Pamatojoties uz iesniegto sūdzību, “Latgales Laiks” publicējis atvainošanos un veicis informācijas atsaukšanu, un Ētikas padome atzinusi, ka atvainošanās un atsaukums sagatavots un publicēts korekti. 

Tā kā “Latvijas Mediju ētikas padomes” statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai, sēdes laikā tika diskutēts par žurnālistu darbu koronavīrusa izraisītās globālās pandēmijas laikā. Ētikas padome aicina ikvienu mediju ievērot gan žurnālistikas ētikas principus, gan profesionalitāti, atspoguļojot un analizējot datus, gan arī izvairīties no sensacionālisma, veidojot materiālus saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Tāpat Ētikas padomes locekļi aicina visus elektroniskās plašsaziņas līdzekļus pārskatīt savus ētikas kodeksus un nepieciešamības gadījumā papildināt tos, lai nodrošinātu, ka šajā izaicinājumiem bagātajā laikā žurnālistu darbs būtu  rūpīgs, korekts un saskaņā ar ētikas principiem.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.  

Latvijas Mediju ētikas padome martā izvērtējusi virkni sūdzību par cieņu un godu aizskarošas, privātas un nepārbaudītas informācijas publicēšanu

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” marta sēdes darba kārtībā bija virkne jautājumu, kas saistīti ar saņemtajām sūdzībām par medijos izvietoto saturu, tostarp cieņu un godu aizskarošas, kā arī privātas un nepārbaudītas informācijas publicēšanu. Ētikas padome izskatījusi divas sūdzības par portāla un laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai” saturu, kā arī sūdzības par publikāciju “Latvijas Nacionālā frontes” izdotajā laikrakstā “DDD” un “TV3 Ziņas” sižetu par traģisko notikumu Jelgavā, kad mājdzemdību laikā bojā gāja sieviete un jaundzimušais, jo reliģiskās pārliecības dēļ netika izsaukti mediķi.

Sūdzība saistībā ar publikāciju “Policija veikusi kratīšanu “Rīgas namu pārvaldniekā””

Sūdzībā par janvāra nogalē ziņu portālā www.nra.lv publicēto rakstu par procesuālajām darbībām SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” tās iesniedzējs norādījis, ka rakstam pievienotas fotogrāfijas no notikuma vietas ar darbinieku vārdiem, uzvārdiem un ieņemamajiem amatiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, publicējot viņa vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu materiālā, kas saistīts ar iespējamām prettiesiskām darbībām, tiek aizskarta personas cieņa un gods, tāpat tiek veikta personas datu apstrāde, neievērojot konfidencialitāti.

Raksts “Policija veikusi kratīšanu “Rīgas namu pārvaldniekā”” ir vispārējs atspoguļojums kratīšanas norisei konkrētajā uzņēmumā, tajā nav tiešas atsauces uz konkrēto darbinieku, un materiāls neliecina domāt, ka rakstam pievienotie foto identificē potenciālos likumpārkāpējus, tādēļ Ētikas padome šajā gadījumā nesaskata pārkāpumu. Turklāt fotogrāfijas ilustrē un procesuālo darbību norises vietu – viens no kvalitatīvas žurnālistikas principiem ir konkrēti norādīt notikušā vietu un laiku, tādēļ šādu fotogrāfiju pievienošana rakstam nav pārkāpums. 

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" sūdzība par rakstu “NRA pēta, kas un kāpēc gatavo aizliegumu lopkopībai un gaļas ēšanai Latvijā”

Biedrība “Dzīvnieku brīvība” sūdzībā norādījusi, ka žurnālista Arņa Kluiņa februārī veidotajā rakstā “NRA pēta, kas un kāpēc gatavo aizliegumu lopkopībai un gaļas ēšanai Latvijā” un tā virsrakstā ietverta nepatiesa, sagrozīta vai maldinošā formā pasniegta informācija un pārspīlējums. Žurnālists apgalvojis, ka “Dzīvnieku brīvības” janvārī notikušā akcija “Neapēd zemeslodi” uzskatāma par “lopkopības aizliegšanas kampaņu”, kā arī ziņu portālā www.tvnet.lv pērnā gada augustā publicētais raksts “Pēdējais brīdis rīkoties, jo cilvēks drīz “aprīs” planētu” ir bijusi apmaksāta reklāma. Biedrība “Dzīvnieku brīvība” uzskata, ka arī citviet rakstā redzami ētikas kodeksa pārkāpumi, Arnim Kluinim izsakot dažādus nepamatotus apgalvojumus, tai pat laikā nepaskaidrojot, ka tas ir žurnālista viedoklis, nevis fakti.

Tā kā raksts saistīts ar viedokļu cīņu par gaļas patēriņa ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, Ētikas padome ieņem neitrālu pozīciju šajā viedokļu sadursmē. Turklāt nav pamatota žurnālista Arņa Kluiņa norāde, ka portāla www.tvnet.lv raksts ir apmaksāta reklāma – materiāls neliecina, ka autora rīcībā būtu pierādījumi par šāda apgalvojuma patiesumu, turklāt portāls ir precizējis rakstu, pievienojot atsauci uz viedokļa paudēju. 

Ētikas padome atzinusi, ka konstatēts Biedrības ētikas kodeksa 4.4. punkta pārkāpums, jo rakstā nav skaidri nošķirti fakti no žurnālista viedokļa vai interpretācijas. Lai gan Ētikas padome augstu vērtē žurnālista tiesības paust savu redzējumu par konkrēto situāciju, ir precīzāk jānošķir viedoklis no faktiem. Mediju praksē ir iespējams nošķirt formātus, un šajā gadījumā no virsraksta secināms, ka tas ir analītisks materiāls, bet saturs liecina, ka raksts ir Arņa Kluiņa viedoklis, kas papildināts ar faktiem un to interpretācijām.

Sūdzība saistībā ar publikāciju “Latvija uz jauna gadusimteņa sliekšņa”

“Latvijas Mediju ētikas padome” saņēmusi sūdzību par biedrības “Latvijas Nacionālā fronte” izdotā laikraksta “DDD” un laikraksta interneta vietnes www.fronte.lv 25. janvārī publicēto rakstu “Latvija uz jauna gadusimteņa sliekšņa”. Materiāls ir no rakstu sērijas, kas sākotnēji publicēta laikraktā “DDD”  1999.-2000. gadā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka publikācijas saturs veicina naida un nesaticības izraisīšanu pret personām ar homoseksuālu orientāciju, tādējādi būtiski aizskarot šo cilvēku ar likumu aizsargātās intereses uz vienlīdzību, cienījamu dzīvi, drošu vidi un diskriminācijas aizliegumu.

Vienbalsīgi tika atzīts ētikas kodeksa 4.3. pārkāpums, jo rakstā skaidri redzama diskriminācija pret konkrētu cilvēku grupu. Publikācijā vērojama nekorekta valodas izvēle, lietotie apzīmējumi ir naidīgi un nav pieļaujami, tāpat pamanāms raksta autora tolerances trūkumus un elementāru pieklājības un cilvēktiesību normu pārkāpums. Ētikas padomes ieskatā ikvienam medijam savā darbā, aplūkojot arī pretrunīgus jautājumus un uzklausot dažādus viedokļus, vienmēr ir jāciena ikviena cilvēka unikālā vērtība, un nav pieļaujama apzināta neiecietības veicināšana.

Tiesībsarga birojā saņemtā sūdzība par “TV3 Ziņas” sižetu

Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs saņēmis sūdzību par pērnā gada decembrī tapušo “TV3 Ziņas” sižetu par Pirmo Evanģēlisko Jēzus draudzi un tajā notikušo traģēdiju, kad mājdzemdību laikā bojā gāja 21 gadu veca sieviete un jaundzimušais, jo reliģiskās pārliecības dēļ netika izsaukti mediķi. Sižetā demonstrēta traģēdijas norises vieta –  īpašums, kuru sūdzības iesniedzēja ģimene iegādājusies pēc traģēdijas norises, nezinot par iepriekš notikušo. Lai gan žurnālisti sižetā atkārtoti norāda, ka māja vairs neatrodas draudzes valdījumā, īpašums akcentēts kā traģēdijas norises vieta. Turklāt saturiski līdzīgi materiāli, kur publiskota īpašuma adrese un fotogrāfijas, pēc kurām māja ir atpazīstama, ir atrodami arī žurnālā “IR” un portālā www.jauns.lv. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka mediji ir pārkāpuši viņa ģimenes privātumu un nodarījuši kaitējumu, radot nedrošību par atrašanos dzīvesvietā, kā arī sabiedrības informētība nemazinātos, ja mediji nebūtu izpauduši notikuma vietu.

“Latvijas Mediju ētikas padome” aicina žurnālistiem rēķināties ar personu privātumu un saskata ētikas kodeksa 3. punkta pārkāpumu par plašsaziņas mediju un mediju profesionāļu pamatvērtību neievērošanu. Ētikas padome uzsver, ka, ja konkrēto situāciju iespējams izgaismot bez personas privātuma kompromitēšanas, tas noteikti ir jādara. Šajā “TV3 Ziņas” sižetā  traģēdijas norises vietu varēja nedemonstrēt un sabiedrības informētība par notikušo nemazinātos, it īpaši, ja žurnālistiem ir zināms, ka īpašums vairs neatrodas draudzes valdījumā.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana  – veikšanu ietvaros.  

Latvijas Mediju ētikas padomes biedru sapulcē apstiprināts biedrības gada pārskats, revidenta atzinums un ievēlēta Ētikas padome

25. martā notika Biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" pirmā attālinātā biedru kopsapulce. Tās laikā vienbalsīgi tika apstiprināts Biedrības pirmā darbības gada pārskats un revidenta atzinums, kā arī nemainīgā sastāvā atkārtoti tika ievēlēta Biedrības Ētikas padome. Ētikas padomes sastāvā turpinās darboties Guntars Līcis (kandidātu izvirzīja AS "Latvijas Mediji"), Skaidrīte Lasmane (izvirzīja Latvijas Žurnālistu asociācija), Daiga Sproģe (izvirzīja AS "DELFI"), Aleksandrs Mirlins (izvirzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija), Anda Rožukalne (izvirzīja SIA "Novadu ziņas”), Andris Ķēniņš (izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija), Baiba Liepiņa (izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija), Dita Deruma (izvirzīja SIA "TV NET") un Anna Peipiņa (izvirzīja SIA "ŽURNĀLS SANTA").

Nemainīgā sastāvā ievēlētā Ētikas padome arī turpmāk uzraudzīs Biedrības Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīs sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēs iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Tāpat Biedrības statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai. Biedrības Ētikas padome uz pirmo darba atklāšanas sēdi sanāks jau šā gada martā.

Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī un pastiprinātu drošības pasākumu ievērošanu, pirmo reizi biedru kopsapulce notika, izmantojot tiešsaistes saziņas līdzekļus. Lai gan šobrīd atcelti vairāki aprīlī un maijā paredzētie biedrības pasākumi pirmā Latvijas mediju ētikas mēneša ietvaros, tostarp 3. aprīlī plānotais mediju forums “Badināt nedrīkst barot”,  “Latvijas Mediju ētikas padome” aktīvi turpina darbu īstenot attālināti, jo mediju ētikas un informācijas precizitātes jautājumi nezaudē aktualitāti arī infekcijas slimības izplatības laikā.

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā.  biedri pārstāv visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Šobrīd biedrībā apvienojušies divdesmit trīs biedri - Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, SIA “LETA”, AS “Cits Medijs”, SIA “Novadu ziņas”, AS “Latvijas Mediji”, AS “DELFI”, VSIA “Latvijas Televīzija”, VSIA “Latvijas Radio”, SIA “Firma Zemgale”, SIA “ŽURNĀLS SANTA”, SIA “Cēsu Druva”, SIA “Reģionu Mediji”, VSIA “Latvijas Vēstnesis”, SIA “Stockholm School of Economics in Riga”, SIA “TV NET”, SIA “All Media Latvia”, SIA “Cēsu Druva”, SIA “BAUSKAS DZĪVE”, SIA “Staburags” un SIA “JAUNAIS KURZEMNIEKS”.

Lai sekmētu ētiskas mediju prakses attīstību un mediju pašregulāciju, Biedrība aicina medijus, to organizācijas un ar mediju jomu saistītas profesionālās organizācijas un nozares profesionāļus kļūt par biedrības Latvijas Mediju ētikas padome biedriem. Par biedru var kļūt jebkura juridiska persona vai personālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir mediju jomā vai tā aktīvi atbalsta šādu darbību un ir ieinteresēta Biedrības sekmīgā darbībā. Asociētā biedra statusā par Biedrības biedru var kļūt jebkura rīcībspējīga un tiesībspējīga persona, kura piekrīt Biedrības statūtiem. Vairāk informācijas par dalību var iegūt biedrības interneta vietnē www.lmepadome.lv.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros.

Latvijas Mediju ētikas padomes kopsapulce notiks attālināti

Šā gada 25. martā notiks Biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" biedru kopsapulce, kurā tiks apskatīts un izvērtēts “Latvijas Mediju ētikas padomes” darbs pagājušajā gadā, uzklausot revidenta atzinumu par biedrības gada pārskatu, kā arī ievēlēti Biedrības Ētikas padomes locekļi nākamajam darba gadam. Ņemot vērā ārkārtas situāciju valstī un pastiprinātu drošības pasākumu ievērošanu, kopsapulce pirmo reizi notiks attālināti, izmantojot tiešsaistes saziņas līdzekļus.

Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Ētikas padomes uzdevums ir uzraudzīt Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīt sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēt iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Tāpat Biedrības statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai.

Šobrīd atcelti vairāki aprīlī un maijā paredzētie biedrības pasākumi pirmā Latvijas mediju ētikas mēneša ietvaros, tostarp 3. aprīlī plānotais mediju forums “Badināt nedrīkst barot”. Vienlaikus biedrība turpina aktīvu darbu, jo mediju ētikas un informācijas precizitātes jautājumi nezaudē aktualitāti arī infekcijas slimības izplatības laikā.

“Latvijas Mediju ētikas padomes” biedri pārstāv visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Šobrīd biedrībā apvienojušies divdesmit trīs biedri - Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, SIA “LETA”, AS “Cits Medijs”, SIA “Novadu ziņas”, AS “Latvijas Mediji”, AS “DELFI”, VSIA “Latvijas Televīzija”, VSIA “Latvijas Radio”, SIA “Firma Zemgale”, SIA “ŽURNĀLS SANTA”, SIA “Cēsu Druva”, SIA “Reģionu Mediji”, VSIA “Latvijas Vēstnesis”, SIA “Stockholm School of Economics in Riga”, SIA “TV NET”, SIA “All Media Latvia”, SIA “Cēsu Druva”, SIA “BAUSKAS DZĪVE”, SIA “Staburags” un SIA “JAUNAIS KURZEMNIEKS”.

Lai sekmētu ētiskas mediju prakses attīstību un mediju pašregulāciju, Biedrība aicina medijus, to organizācijas un ar mediju jomu saistītas profesionālās organizācijas un nozares profesionāļus kļūt par biedrības Latvijas Mediju ētikas padome biedriem. Par biedru var kļūt jebkura juridiska persona vai personālsabiedrība, kuras pamatdarbība ir mediju jomā vai tā aktīvi atbalsta šādu darbību un ir ieinteresēta Biedrības sekmīgā darbībā. Asociētā biedra statusā par Biedrības biedru var kļūt jebkura rīcībspējīga un tiesībspējīga persona, kura piekrīt Biedrības statūtiem. Vairāk informācijas par dalību var iegūt biedrības interneta vietnē www.lmepadome.lv.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros.  

Latvijas mediju ētikas padome vērtē jautājumu par viedokļu daudzveidību un medija komunikāciju ar auditoriju

Latvijas Mediju ētikas padomes februāra sēdē izskatīta sūdzība saistībā ar informācijas paušanu ziņu portāla TVNET publicētā intervijā.

Latvijas Mediju ētikas padome februāra sēdē izskatīja sūdzību par ziņu portāla TVNET publicēto interviju, kurā pieminētas vairākas personas, tostarp sūdzības iesniedzējs. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka publikācijā minēti nepatiesi fakti, kā arī izmantots cita medija saturs, kas publikācijā norādīti kā fakti, taču nav pierādīti. Sūdzības iesniedzējs norāda uz iespējamu Biedrības Ētikas kodeksa 4.2. punkta pārkāpumu, uzskatot, ka ziņu portāls TVNET ir neievērojis sabiedrības tiesības saņemt daudzveidīgu informāciju un viedokļus no dažādiem avotiem. 

TVNET skaidrojot konkrēto gadījumu norāda, ka vārda brīvība ir ziņu portāla TVNET redakcionālās politikas pamatā un tas ir medija neatkarības un lasītāju uzticības garants. Akcentējot sūdzību par vārda brīvību, medija pienākums un atbildība ir vienmēr būt godīgiem gan pret sevi, gan lasītāju. Tas nozīmē, ka medijs ir neatkarīgs un nav ārēji ietekmējams, un spēj izvērtēt informācijas un viedokļu atbilstību redakcionālās politikas pamatnostādnēm, publicējot precīzi faktoloģiski pārbaudītu saturu. Ētikas padome atbalsta Biedrības Ētikas kodeksā noteikto daudzveidības principa ievērošanu, tomēr norāda, ka daudzveidības princips neparedz obligātu visu viedokļu iekļaušanu. Medijiem nav obligāti jāievēro matemātisks līdzsvars, nodrošinot viedokļu daudzveidību, tomēr jāuztur veselīga komunikācija ar iesaistītajām pusēm. Ētikas padomes ieskatā tai nav tiesību iejaukties mediju redakcionālajā politikā. 

Tādējādi Ētikas padome nekonstatēja Biedrības Ētikas kodeksa 4.2.punkta pārkāpumu. Toties Ētikas padome norādīja uz Ētikas kodeksa 4.7.punktu, kas paredz, ka medijam ir jānodrošina veselīga komunikācija ar medija publicētajā materiālā minētajām personām un jāsniedz argumentēta atbilde par to, kāpēc iesniegtais viedoklis vai komentārs netiks pieņemts un publicēts. Ētikas padome norāda, ka atbildes nesniegšana ir pretrunā Ētikas kodeksa 4.7.punktam, kas nosaka, ka  plašsaziņas medijs atzīst un ciena ikviena cilvēka unikālo vērtību, un apliecina to saskarsmē.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros. 

Ētikas padomes pirmā gada darba pieredzi komentē Ētikas padomes locekle Skaidrīte Lasmane

Latvijas mediju ētikas padomes pirmā gada darba pieredze

Pēc gada darba Latvijas Mediju ētikas padome ieguvusi zināmu pieredzi. Tā papildinājusi un izmantojusi savu pieredzi Cēsu sarunu festivālā Lampa, vairākās diskusijās, bet galvenokārt dažādu iesniegto sūdzību izskatīšanā. Par dažām deviņu padomes locekļu kopīgā darbā iegūtajām atziņām turpmāk.

Savā darbībā Padome vadījusies pēc Ētikas kodeksa normām. Kodeksu, kā zināms, veido normu kopums, sakārtots noteiktā sistēmā. Kodeksa jēdziens atgādina morālās regulācijas līdzību ar tiesisko uzraudzību un kontroli. Taču, kaut gan mediju ētika uzskatāma par regulatīvu sistēmu, tā būtiski atšķiras no institucionalizētas stingru sankciju pārpilnās likumu un tiesu sistēmas. Ētikas kodekss un ar to saistīta rīcība zināmā mērā kalpo par uzticamas, informatīvi bagātinošas vides solījumu. Savā darbībā Latvijas Mediju ētikas padome ņēmusi vērā būtiskās atšķirības tiesiskā un ētiskā domāšanas veidā, tā veicinot mediju autonomiju un pašregulāciju. Latvijas Mediju ētikas padome nav sevi uzskatījusi par vēl vienu uzraudzības un kontroles veidojumu jau tā blīvajā līdzīgu varas struktūru vidē. No šādas pašidentifikācijas to atturējis gan Satversmes 100. pants, gan demokrātija. Taču ētika vienmēr kalpojusi par saprātīgas un pilnvērtīgas rīcības projektu un tā jēgas atgādinājumu. 

Mediju darbība tiek regulēta, aizsargājot gan vārda brīvību, gan sabiedrības tiesības uz drošu informatīvo vidi, kura spēj bagātināt ar patiesiem faktiem, intelektuāli un emocionāli. Tā kā Latvijas mediju ekosistēma nav pasargāta no atsevišķām kļūdām, paviršībām, pārspīlējumiem, Latvijas Mediju ētikas padome centusies tās saskatīt, analizēt un atgādināt par brīvības saprātu un robežām. Tā centusies aizrādīt uz negodīgu vai neprasmīgu rīcību, lai nepieļautu to atkārtošanu. Padomes lēmumi par interešu konfliktiem, privātuma tiesību pārkāpumiem, par sensacionalizācijas tieksmēm, par faktu neprecizitātēm, kurām neseko atvainošanās, norāda uz mediju darbā saskatītajām nepilnībām, kuras mazina sabiedrības uzticēšanos medijiem. Latvijas Mediju ētikas padome ir ieinteresēta kvalitatīvas žurnālistikas un mediju darbības uzturēšanā Latvijā. 

Tā kā mūsdienu komunikācijas tehnoloģijas, īpaši interneta mediji, ienes daudzas pārmaiņas mediju vidē un attiecībās ar auditoriju, Ētikas padome savu spēju un iespēju robežās iesaistījusies jauno tendenču apzināšanā. Mūsdienu ētikā ir daudz dilemmu, kuru risinājumā arī turpmāk var un turpinās iesaistīties Latvijas Mediju ētikas padome.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros.  

Janvāra sēdē Latvijas Mediju ētikas padome izskata sūdzības par nepatiesas informācijas publicēšanu

Latvijas Mediju ētikas padome šī gada janvāra sēdē izskatīja trīs sūdzības, kurās galvenokārt tiek norādīts uz iespējamu mediju ētikas normu pārkāpumu, kas nosaka, ka mediju materiālos nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas publicēšana.

Latvijas Mediju ētikas padomes lēmums par privātpersonas sūdzību saistībā ar ziņu portālā La.lv publicēto rakstu

Iepriekšējā Latvijas Mediju ētikas padomes sēdē tika uzsākta sūdzības izskatīšana saistībā ar interneta portālā La.lv atspoguļoto divu autovadītāju nesaprašanos uz autoceļa, kas rezultējās fiziskā konfliktā, vienai no pusēm nodarot miesas bojājumus.

Iesniedzējs, vēršoties Latvijas Mediju ētikas padomē, iebildis pret portāla La.lv žurnālista sagatavotajā rakstā pausto informāciju, norādot, ka tajā ir iekļauti privātpersonas dati. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka žurnālists nav rīkojies ētiski un ir pārkāpis gan biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas kodeksu, gan Fizisko personu datu aizsardzības likuma 32.pantu, gan Vispārējā datu aizsardzības regulā noteikto.

Iepriekšējā sēdē Latvijas Mediju ētikas padome nolēma lūgt iesniedzēju detalizētāk norādīt uz iespējamiem biedrības Ētikas kodeksa punktu pārkāpumiem, minot konkrētus faktus, kuri, iesniedzējaprāt, neatbilst patiesībai un ir sagrozīti. Saņemtajā ziņu portāla La.lv skaidrojumā norādīts, ka raksts ir balstīts uz tiesā izskatīto krimināllietu un fakti izriet no tiesas lēmuma. Latvijas Mediju ētikas padome nesaskatīja naida kurinošus, uz vardarbību aicinošus, vai kādā citā veidā likumu pārkāpjošus komentārus, un vērš uzmanību uz to, ka, ja kāds no komentāriem ir aizskarošs, sūdzības iesniedzējam ir tiesības vērsties pie attiecīgā medija ar sūdzību par konkrēto komentāru un lūgt to izņemt.

Izvērtējot iesniegto sūdzību, un ņemot vērā iesaistīto pušu pausto paskaidrojumu, Latvijas Mediju ētikas padome nolēma, ka konkrētajā gadījumā Biedrības Ētikas kodeksa pārkāpums nav saskatāms.

Raidījuma “Nekā personīga” sižetā paustā informācija

Latvijas Mediju ētikas padome saņēmusi sūdzību par SIA “All Media Latvia” TV3 raidījuma “Nekā Personīga” sižetu, kurā norādīts, ka sižetā tika publiski izplatīta nepatiesa informācija. Sižeta laikā sūdzības iesniedzējs ticis nosaukts par politiskās partijas biedru, tādā viedā pārkāpjot biedrības Ētikas kodeksa 4.1.punktu, kurš nosaka, ka nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas informācijas paušana. Sūdzības iesniedzējs pauž, ka nav un nekad nav bijis partijas biedru sarakstā. SIA “All Media Latvia” un raidījuma producents SIA “RED DOT MEDIA” ir atzinuši pieļauto kļūdu, labojot to tuvākajā “Nekā Personīga” raidījumā.

Lai gan šajā gadījumā tika pieļauts Ētikas kodeksa 4.6.1. pārkāpums, medijs rīkojās  atbilstoši Ētikas kodeksa 6.2. punktam, kurā noteikts, ka faktoloģiskas kļūdas gadījumā plašsaziņas medijam ir pienākums pēc iespējas ātrāk publicēt kļūdas labojumu. Ētikas padome atzinīgi novērtē pieļautās kļūdas atzīšanu, tādā veidā veicinot ētiskas mediju prakses attīstību un kļūdas labošanu kā atbildīgu medija rīcības praksi. Latvijas Mediju ētikas padome aicina sniegt atvainošanos nepatiesu ziņu izplatīšanu gadījumā, tādējādi sekmējot ētiskas mediju prakses attīstību. 

Sūdzība par Re:Baltica publicētajiem rakstiem

Latvijas Mediju ētikas padome saņēmusi sūdzības par diviem rakstiem, kuri publicēti Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica interneta vietnē. Viens raksts publicēts ar nosaukumu “Kā NA biedri draudzējas ar Ukrainas galēji labējiem” un otrs - “Kādēļ mēs par to rakstījām”. Iesniegtajā sūdzībā norādīts, ka publicētajos rakstos ir pārkāpti vairāki biedrības Ētikas kodeksa punkti (4.1., 4.2., un 4.4. punkti), uzsverot, ka netiek ievēroti godprātības, informācijas daudzveidības, faktu un viedokļu nošķīruma principi.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica savā skaidrojumā norādīja, ka pirms publikācijas sūdzības iesniedzējam bijusi iespēja iepazīties ar sagatavoto  materiālu un tika veikti labojumi, ņemot vērā faktoloģiskas neprecizitātes. Izvērtējot iesniegto sūdzību - Latvijas Mediju ētikas padome nekonstatē sūdzībā norādītos Ētikas kodeksa pārkāpumus.

Vienlaikus Latvijas Mediju ētikas padome iesaka politiski sensitīvos jautājumos daudz piesardzīgāk izvēlēties valodiskos apzīmējumus, izvairoties no pārspīlējuma un nevajadzīgi saasinātu emociju kultivēšanas, stiprinot Ētikas kodeksa 4.1.punktu, kas nosaka, ka nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas, pārspīlējuma, stereotipizācijas publiskošana. Ētikas padome secināja, ka medijiem ir jācenšas nepieļaut paustās informācijas pārspīlēšanu, kas var būt par pamatu neprecīzām mediju materiāla interpretācijām. 

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros.  

Latvijas Mediju ētikas padome decembrī vērtē jautājumus par iespējamu privātuma aizskārumu

Novembra sēdē Latvijas Mediju ētikas padome uzsāka Latvijas Republikas Tiesībsarga pārsūtītās sūdzības izskatīšanu, kurā kāda privātpersona norādīja uz tās tiesību pārkāpumu. Publiskā vietā bija noticis incidents starp divām privātpersonām un notikušā apstākļi tika skaidroti raidījumā “Bez Tabu”. Raidījuma žurnālists bija sazinājies ar situācijā cietušo privātpersonu un telefonsaruna tika atskaņota raidījuma sižetā. Iesniegtajā sūdzībā privātpersona iebilda pret viņas balss atskaņošanu raidījuma sižetā. Translējot personas viedokli raidījuma sižetā, balss nav bijusi pārveidota un atklāts tās īstais vārds.  

SIA “All Media Latvia” skaidrojums par raidījuma “Bez Tabu” sižetu, privātpersonas sūdzība saistībā ar tās identificēšanu

Latvijas Mediju ētikas padome saņēma lūgto SIA “All Media Latvija” skaidrojumu, kurā teikts, ka sižetā nav redzama tāda personu identificējoša informācija, kas būtu uzskatāma par pamatu privātās dzīves aizskaršanai. Pretenzijā minēto balss materiālu apstrāde raidījumā “Bez Tabu” notikusi žurnālistikas vajadzībām, par to informējot cietušo personu.

Latvijas Mediju ētikas padome uzsver - medijiem jāņem vērā, ka balss izplatīšana var radīt risku personas identificēšanai, īpaši publicējot balsi kopā ar personas vārdu. Konkrētajā gadījumā Latvijas Mediju ētikas padome nesaskatīja nesamērīgu personas tiesību aizskārumu. Ētikas padomes ieskatā personas balsi anonimizē vai pārveido, lai neradītu draudus personas veselībai un dzīvībai. Ievērojot notikušā konflikta apstākļus un tā atainojumu raidījuma sižetā, Latvijas Mediju ētikas padome nesaskatīja, ka balss materiāla nepārveidošana nesamērīgi aizskartu konkrēto personu. Pirmkārt, balss sižetā bija dzirdama, lai attēlotu personas attieksmi pret sižetā aplūkoto situāciju. Otrkārt, konflikts noticis sabiedriskā vietā, līdz ar to sabiedrības interese par konkrēto atgadījumu ir neizbēgama. 

Latvijas Mediju ētikas padome sēdē nolēma, ka Ētikas kodeksa pārkāpums nav saskatāms. Oriģinālais balss materiāls lietots profesionālas un kvalitatīvas žurnālistikas vārdā. Savukārt no juridiskā viedokļa Latvijas Mediju ētikas padome jautājumu nevērtēja, nepieciešamības gadījumā aicinot sūdzības iesniedzēju vērsties pie datu aizsardzības jautājumos kompetentajām institūcijām. 

Privātpersonas sūdzība par portālā La.lv publicēto rakstu 

Starp sūdzības iesniedzēju un kādu citu fizisku personu notikusi nesaprašanās uz autoceļa, kas noslēdzās ar fizisku konfliktu, nodarot miesas bojājumus. Krimināllieta par miesas bojājumu izdarīšanu izskatīta tiesā pirmajā instancē. Šis gadījums nonācis arī mediju redzeslokā, portāla La.lv žurnālistam situācijas aprakstu publicējot interneta vietnē. 

Iesniedzējs, vēršoties Latvijas Mediju ētikas padomē, iebildis pret portāla La.lv žurnālista sagatavotā rakstā pausto informāciju, tajā norādot privātpersonas datus – vārdu, vecumu, profesiju, amatu, transportlīdzekli, un dzīvesvietu. Iesniedzējs norādīja, ka pilsēta, kurā notikusi konfliktsituācija, ir mazpilsēta un raksta lasītājiem ir viegli identificēt viņu kā vienu no rakstā aprakstītajām personām, taču viņš neesot šādu datu publicēšanas atļauju devis. 

Iesniedzējs uzsvēra, ka žurnālists nav rīkojies ētiski un pārkāpis gan biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas kodeksu, gan Fizisko personu datu aizsardzības likuma 32.pantu, gan Vispārējā datu aizsardzības regulā noteikto. Rezultātā Iesniedzējs sevi uzskata kā identificējamu un paudis uztraukumu, ka pret viņu var tikt vērsti negatīvi komentāri, draudi un citas negācijas, kaitējot viņa reputācijai. Tāpat viņš norāda, ka žurnālists publicētājā rakstā ir paudis aplamu un neprecīzu informāciju, kas neatbilst tiesas spriedumā minētajam. 

Izskatot iesniegto sūdzību, Latvijas Mediju ētikas padome nolēmusi lūgt La.lv sniegt skaidrojumu par sūdzībā norādītajiem apsvērumiem, ka arī lūgusi iesniedzēju detalizētāk norādīt uz iespējamiem biedrības Ētikas kodeksa punktu pārkāpumiem, norādot konkrētus faktus, kuri, viņaprāt, neatbilst patiesībai un ir sagrozīti.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros.

Latvijas Mediju ētikas padome novembra sēdē skata divu privātpersonu iesniegtās sūdzības

Latvijas Mediju ētikas padome šī gada novembra sēdē izskatījusi divu fizisku personu sūdzības.  Iesniedzēju ieskatā privātpersonu sūdzības saistītas ar nepatiesas informācijas izplatīšanu un iespējamu privātuma aizskaršanu.

Par Kristīnes Lindenblates iesniegto sūdzību

Kristīne Lindenblate ir fonda “Miss & Mrs.Top of the World” vadītāja, tā viens no galvenajiem darbības veidiem ir skaistumkonkursu rīkošana Latvijā. 2019. gadā no 28. maija līdz 2. jūnijam Rīgā tika rīkots skaistumkonkurss, kura laikā Kristīne Lindenblate izmitināja konkursa dalībnieces Lindas Mūrnieces piederošā viesnīcā “Hotel Rome”. Daļa no izmitinātajām skaistumkonkursa dalībniecēm nebija samaksājušas fondam “Miss & Mrs.Top of the World” par dzīvošanu viesnīcā, tādējādi radot parāda saistības un izveidojot konfliktsituāciju starp fonda vadītāju K.Lindenblati un viesnīcas “Hotel Rome” vadītāju Lindu Mūrnieci.

Abu pušu personiskajā sarakstē Linda Mūrniece norādījusi, ka situācija tiks risināta publiski, ja netiks saņemts maksājums par izmantotajiem viesnīcas pakalpojumiem. Tā kā maksājums netika saņemts, Linda Mūrniece situāciju pauda publiski.

K.Lindenblate vērsās ar sūdzību Latvijas Mediju ētikas padomē, norādot uz pārkāpumiem, saistībā ar vairākām publikācijām 2019. gada augustā par radušos situāciju. Publikācijas publicētas žurnālā “Kas jauns”, ziņu portālos TVNET, APOLLO, Jauns.lv. K.Lindenblate norāda, ka publikācijās paustas tendenciozas, nepatiesas ziņas, kuras ir cēlušas personas neslavu un kaitējušas viņas reputācijai.

Izvērtējot iesniegto sūdzību, Latvijas Mediju ētikas padome savā norāda, ka ziņu portālos paustā informācija ir Lindas Mūrnieces sociālo tīklu atspoguļojums. Izplatot informāciju, mediji nav darbojušies konflikta pētniecībā, bet gan atsaukušies uz abu pušu publiski paustajiem viedokļiem. Iespēju robežās, mediji ir ņēmuši vērā abu pušu viedokļus, un izmantojuši publiskajā komunikācijā paustos argumentus. Latvijas Mediju ētikas padomes kompetencē nav vērtēt abu pušu savstarpējo strīdu.

Par raidījuma Bez Tabu translēto sižetu

Latvijas Mediju ētikas padome izskata Latvijas Republikas Tiesībsarga pārsūtīto sūdzību, kurā privātpersona, kāda Jēkabpils iedzīvotāja, norāda uz savu un bērna cilvēktiesību pārkāpumu. Publiskā vietā bija noticis incidents starp privātpersonām, kurš skaidrots raidījumā “Bez Tabu”. Lai noskaidrotu detaļas, raidījuma žurnālists sazinājās ar situācijā cietušo privātpersonu. Iesniegtā sūdzība un privātpersonas pretenzijas ir par to, ka raidījuma sižetā ir izmantota personas balss bez tās pārveidošanas, atklāts personas īstais vārds. Bez tabu interneta vietnē skaties.lv ir ievietots raksts ar minēto sižetu, virsraksta vietā norādot privātpersonas sacīto par viņas veselības stāvokli. Privātpersona iebilst pret to, ka situācija tika pasniegta nekorekti, neizskaidrojot visas detaļas. Latvijas Mediju ētikas padome šo sūdzību turpinās izskatīt nākamajā sēdē un ir pieprasījusi All Media Baltics viedokli.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros.  

Latvijas Mediju ētikas padome aicina uz publisku diskusiju par mediju ētiku un mediju un auditorijas attiecībām 21.gadsimtā

22.novembrī no plkst. 14.30 līdz 17.00, Birojnīcā (Dzirnavu iela 84 k-2), notiks biedrības Latvijas Mediju ētikas padome organizēta publiska diskusija “Mediju ētika 101*”. Pasākuma mērķis ir iepazīstināt ikvienu interesentu ar aktualitātēm mediju ētikas jomā, kā arī aplūkot citu valstu pieredzi un diskutēt par to, kā mediju ētika ietekmē ikvienu cilvēku.

Pēdējo desmit gadu laikā jautājums par ētikas standartu mediju darbībā ir īpaši aktualizējies mediju telpas paplašināšanās dēļ. Latvijas Mediju ētikas padomes Ētikas kodekss balstās uz tādiem  principiem kā, piemēram, godprātība, cieņa, daudzveidība, faktu un viedokļu nošķīrums un redakcijas satura un reklāmas nošķīrums. Nepārbaudīto faktu un skaitļu virsrakstu laikmetā ir svarīgi rūpēties, lai saturs, kāds tiek pasniegts sabiedrībai, būtu veidots, ievērojot šos principus. Ētikas principu ievērošana medijos veido patstāvīgi un kritiski domājošu cilvēku, kas ir pamats sabiedrības ilgtspējai.

Diskusiju atklās un moderēs biedrības Latvijas Mediju ētikas padome valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris. Ar stāstījumu par ētikas jautājumiem postpatiesības laikmetā uzstāsies Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors, filozofs Vents Sīlis. Savukārt par ētikas jautājumu vērtēšanas formātiem citviet pasaulē ar uzsvaru uz digitālo laikmetu iepazīstinās advokātu biroja Sorainen zvērināti advokāti Andris Tauriņš un Ieva Andersone.

Paneļdiskusijā par mediju ētikas nozīmi diskutēs Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā mediju studiju centra vadītāja Sabīne Sīle-Eglīte, Latvijas žurnālu asociācijas valdes loceklis un žurnālists un Arnis Krauze, kā arī žurnāliste un raidījumu producente Inese Liepiņa un vairāku podkāstu autors un mūziķis Jānis Krīvēns.

 “Mediju ētika un atbildība pret auditoriju nezaudē savu aktualitāti, mediju videi attīstoties digitalizācijas un globalizācijas ietekmē”, norāda biedrības Latvijas Mediju ētikas padome valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris, “Tieši pretēji - plaisa starp medijiem un to lietotājiem arvien pieaug, tamdēļ diskusija par laikmetīgiem risinājumiem ētiskas mediju vides attīstībai jāveido, iesaistoties pēc iespējas plašākam sabiedrības un mediju profesionāļu lokam.”

Uz pasākumu laipni aicināts ikviens interesents, iepriekš piesakot dalību šeit

*Pasākuma nosaukums raksturo divus nozīmīgus pasākuma pamatelementus. Pirmkārt, šogad Latvija atzīmē savu 101 jubileju. Diskusija, 101 gadadienu atzīmējot, attēlos pašreizējo stāvokli jeb “status quo” mediju ētikas aktualitātēs, kā arī iezīmēs nākotnes izaicinājumus. Otrkārt, angļu valodā ciparu virknējumu “101” lieto, lai apzīmētu ievadstundu vai koncentrētu ieskatu kādā tēmā. Tāpēc iecerēts, ka diskusija ļaus labāk izprast mediju ētikas nozīmi ikviena cilvēka ikdienā.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros. 

Par Mediju ētikas padomes oktobra sēdi

Latvijas Mediju ētikas padomes darba kārtībā šobrīd ir virkne jautājumu, kas saistīti ar saņemtajām sūdzībām par medijos izvietoto saturu. Padome skata pieteikumu gan par Regbija kluba “Miesnieki” iesniegto sūdzību par ziņu portālā DELFI izvietoto publikāciju “Rasisms un savējo piekaušana – Latvijas regbija ēnas puses”, gan ziņu portāla TVNET sniegto skaidrojumu par rakstu sēriju “Neredzamais cietumā”, gan arī politiskās partijas “Attīstībai Par” saņemto vēstuli, kurā aicināts vērtēt “Latvijas Avīzē” publicētos komentārus par zviedru pusaudzi Grētu Tūnbergu. 

Par sūdzību saistībā ar publikāciju “Rasisms un savējo piekaušana – Latvijas regbija ēnas puses”

Regbija kluba “Miesnieki” iesniegtajā sūdzībā norādīti vairāki mediju ētikas kodeksa pārkāpumi. Pirmkārt – informācija publikācijā pasniegta pārspīlēti, otrkārt, raksts nav objektīvs, jo tajā ir iekļauts tikai vienas puses viedoklis. Treškārt, rakstā minētie notikumi nav interpretējami viennozīmīgi, tāpēc tos var uzskatīt par  spekulatīviem. Tāpat raksta ilustrēšanai izmantots ar notikumu nesaistītas personas foto. Visbeidzot, sūdzībā norādīts uz interešu konfliktu, paužot bažas, ka DELFI sporta redaktors Uldis Strautmanis vienlaikus darbojas arī kā regbija kluba “Livonia” preses sekretārs.

Ziņu portāls DELFI skaidro, ka rakstā iekļautā informācija ir pārbaudīta, tajā iekļauts vismaz astoņu personu viedoklis, kā arī raksts neatspoguļo žurnālista Ulda Strautmaņa personīgo viedokli. Tāpat ziņu portāls DELFI norāda, ka publikācija nav veltīta nevienam konkrētam Latvijas regbija klubam un Uldis Strautmanis ir sporta žurnālists, kas orientējas arī regbija sporta niansēs, tāpēc ar savām zināšanām atbalsta šī sporta veida dalībniekus, tostarp regbija klubu “Livonia.”

Izvērtējot iesniegto sūdzību, Latvijas Mediju ētikas padome savā lēmumā norādījusi, ka pārkāpts Biedrības Ētikas kodeksa 4.10. punkts, kas nosaka - interešu konflikta gadījumā tas ir atklāti jādeklarē. Tai pat laikā Latvijas Mediju ētikas padome nav konstatējusi, ka publikācijā norādītie fakti neatbilstu patiesībai. Latvijas Mediju ētikas padome ziņu portālam DELFI un ikvienam medijam iesaka pievērst īpašu uzmanību interešu konflikta jautājumiem.

Par sūdzībām saistībā ar rubriku “Neredzamais cietumā”

Tāpat Latvijas Mediju ētikas padome saņēmusi vairākas sūdzības par portāla TVNET rubriku “Neredzamais cietumā”. Iesniedzēji norādīja uz neētisku medija rīcību, publicējot interviju ar ieslodzīto, kurā intervējamais detalizēti raksturojis pastrādāto noziegumu detaļas. Lai arī cietušo personu sūdzība par minēto Mediju materiālu nav saņemta, Latvijas Mediju ētikas padome lūdza ziņu portālam TVNET sniegt skaidrojumu par minēto publikāciju ciklu. 

Izvērtējot saņemto ziņu portāla TVNET skaidrojumu, Latvijas Mediju ētikas padome uzskata, ka šāda rīcība, skaidrojot savu darbību un atzīstot ētiska rakstura problemātiku, vērtējama atbildīgi un profesionāli. Tas uzskatāms kā labs paraugs citiem medijiem, līdzīgu situāciju gadījumā, kā arī apliecina ētikas vērtību mediju vidū.

Sūdzības par publikācijām saistībā ar Grētu Tūnbergu

Latvijas Mediju ētikas padome izskatījusi arī politiskās partijas “Attīstībai Par” saņemto vēstuli, aicinot vērtēt “Latvijas Avīzes” žurnālista Egila Līcīša komentāru par zviedru pusaudzi Grētu Tūnbergu. Latvijas Mediju ētikas padome uzskata, ka atšķirīgi skatījumi ir pieļaujami, tai pat laikā neizpratni rada fakts, ka politiskā partija, izmantojot sociālos tīklus, organizē “sūdzības iesniegšanas kampaņu”, tādējādi iejaucoties mediju darbā un izteiksmes brīvībā.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros.  

Mediju ētikas padomes darbības pirmais pusgads: mūsu mērķis, struktūra, ikdiena

Kopš šā gada aprīlī darbu uzsāka biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotā Ētikas padome, esam iepazinuši virkni praktisku jautājumu – to “darba lauku” mediju ētikas jomā, kur ir un būs nepieciešama ētikas padomes iesaiste. Gan kā vidutājam starp strīdniekiem, gan kā izglītotājam un mediju profesionālo standartu veidotājam.

Pirmais ētikas padomes darbības pusgads rāda, ka īpaši nozīmīga ir un būs padomes spēja skaidrot mediju ētikas jautājumus pašiem medijiem un plašākai sabiedrībai. Tāpēc turpmākajos mēnešos skaidrojošā rakstu sērijā pievērsīsimies dažādiem šīs jomas aspektiem. Ievadā – trīs nozīmīgi punkti par Mediju ētikas padomi.

Pirmkārt, par Mediju ētikas padomes darbības mērķi. Plašākā kontekstā tas ir: risināt tādus jautājumus interešu, tiesību, vērtību telpā, kas atrodas starp medijiem un sabiedrību. Latvijas mediju regulācijā ētikas jautājumi un aspekti līdz šim ir iztrūkuši. Padomes uzdevums ir definēt un skaidrot šos jautājumus, balstoties uz ētikas kodeksu, kas definē profesionālās ētikas pamatprincipus. Kā arī, – uzraudzīt ētikas kodeksa ievērošanu.

Otrkārt, – par padomes darbības ikdienu un situācijām, ar kurām esam saskārušies pirmajos darbības mēnešos. Tās var grupēt trīs lielākos blokos. Situācijas, kur mediju darbā saduras vārda brīvība un tiesības uz privātumu. Situācijas, kas izriet no žurnālistu, mediju vadītāju un mediju satura patērētāju atšķirīgās izpratnes par atbildīgu un kvalitatīvu žurnālistiku. Kā arī, – situācijas, kur ir nepieciešams plašāks skaidrojums par mediju lomu, uzdevumiem un pienākumiem.

No šīm trim jautājumu kopām izriet Mediju ētikas padomes darbības pamatfunkcijas, piemēram, dezinformācijas ierobežošana, bērnu tiesību aizsardzība, personas datu aizsardzība mediju darbībā un citas. Ikdienā tas nozīmē cietušo personu sūdzību izskatīšanu par iespējamajiem ētikas pārkāpumiem mediju darbā, kā arī mediju, mediju uzņēmumu un žurnālistu sūdzības par iespējamiem ētikas pārkāpumiem mediju darbībā vai vārda brīvības ierobežojuma gadījumā. Jāuzsver, – padome nav uzskatāma par “mediju ombudu” kā tas ir vairākkārt publiski izskanējis. Esam mediju nozares pašas veidots koleģiāls un pašregulatīvs mehānisms.

Treškārt, – par padomes dibinātājiem un struktūru. Biedrībā ir brīvprātīgi apvienojušies mediji un mediju organizācijas, – šobrīd tajā ir 23 biedri, kas līdz ar to ir apņēmušies ievērot ētikas principus un ieviest tos praksē. Plašāk par biedrības biedriem, lūdzu, lasiet šeit.

Tas, ka biedrību ir izveidojuši mediju pārstāvji paši, vislabāk nodrošina mediju neatkarību no nevēlamas valsts institūciju un politiskās ietekmes. Un tāpēc nozares darbības principus (piemēram, ētikas kodekss) mediji apspriež un veido paši, mazinot nozares ietekmējamības riskus. 

Jautājums par ētikas standartu mediju darbībā pēdējo desmit gadu laikā ir īpaši aktualizējies dēļ mediju telpas paplašināšanās un konverģences. Ētikas padomes loma ir nofiksēt un skaidrot vienu mediju darbības izpausmi – atbildīgumu pret savu darbu. Tāpēc padomes apstiprinātajā Ētikas kodeksā mēs runājam par tādiem principiem kā “godprātība”, “cieņa”, “daudzveidība”, “faktu un viedokļu nošķīrums”, “redakcijas satura un reklāmas nošķīrums” un citiem. Jo ētiska (vai tieši pretēji – neētiska) medija darbība ietekmē salīdzinoši lielu sabiedrības daļu, kas vai nu saņem kvalitatīvu, pārbaudītu informāciju, vai arī saņem informāciju, kas ir vienpusēja, tendencioza, iespējams, – nepatiesa. Tāpēc ētikas principu ievērošana medijos galu galā ir stāsts par objektīvi informētu cilvēku.

Informācija par Biedrības Ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros.