LAT
12. oktobrī notiks diskusija "Kā veicināt labāku latviešu valodas lietojumu medijos?"
Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par žurnāla Forbes, 360TV un Latvijas Radio publikācijām un sižetiem
Pārskats par diskusiju par precizējumiem un labojumiem medijos
Nesenajā diskusijā par precizējumu un labojumu atspoguļošanu medijos savedām kopā mediju un akadēmiskās vides pārstāvjus.
Sandra Sprudzāne (Dr.sc.comm.) prezentēja secinājumus no sava pētījuma par labojumu uzrādīšanas pamatojumu un labāko praksi, formātiem, situāciju Latvijā un rekomendētajiem principiem. Ar pētījumu un rekomendācijām aicinām iepazīties šeit.
Latvijas Mediju ētikas padome ir iecerējusi uzlabot kopējo praksi, kā Latvijas mediji publikācijās un sižetos atspoguļo precizējumus, papildinājumus un kļūdu labojumus. Precizitāte un patiesums ir mediju pamatprincipi, un ir būtiski, ka mediju auditorija redz, ka medijiem šie principi rūp. Patiesas un uzticamas informācijas sagatavošana un sniegšana ir sarežģīts, grūts, atbildīgs un resursu ietilpīgs darbs.
Vai Ētikas padome vērtē komentāru dzēšanu portālos un sociālajos medijos?
Šādas sūdzības nav Ētikas padomes kompetencē, jo tā izskata sūdzības par mediju veidoto rakstu un sižetu satura atbilstību ētikas kodeksam. Ētikas padome atzīst medija tiesības sekot līdzi to uzturētajās interneta vietnēs publicētajiem komentāriem un to atbilstībai šo vietņu lietošanas noteikumiem, kuros parasti ir skaidrota arī komentāru ievietošana un medija tiesības rūpēties par diskusiju kultūru, pārvaldīt komentārus, tajā skaitā liegt komentāru publicēšanu.
Domstarpību gadījumā Ētikas padome aicina noraidīto komentāru veicējus rūpīgi iepazīties ar komentēšanas noteikumiem un izvērtēt, vai, pievienojot komentārus, ievēroti šie noteikumi, piemēram, ieraksta atbilstība raksta saturam, izteikumu saturs, forma u. tml. Ja pēc izvērtēšanas joprojām ir pārliecība, ka komentārs liegts bez pamatota iemesla, pastāv iespēja sazināties ar attiecīgā portāla redakciju, kuras rīcībā parasti ir pieejama informācija par reģistrēto lietotāju ierakstu vēsturi portālā. Tāpat portālam ir iespēja izvērtēt, vai komentārs netiek dzēsts kļūdas pēc.
Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par goda un privātuma aizskārumu un par sensacionalizāciju
Ētikas padome secināja, ka portāla la.lv un laikraksta Latvijas avīze publikācijā par t.s. Terehovas korupcijas lietu nav ticis pārkāpts LMĒP ētikas kodekss. Ētikas padomē bija vērsies publikācijā minēts cilvēks, apgalvojot, ka rakstā citētais trešās personas teiktais par viņu satur nepatiesas ziņas un ar rakstu ir aizskarts viņa gods un cieņa. Ētikas padome konstatēja, ka sūdzētājs ir vērsies arī Latvijas avīzes redakcijā un redakcija ir papildinājusi rakstu portālā, ietverot tajā gan sūdzētāja sniegto informāciju, gan arī paskaidrojot, ka rakstā ietverta informācija no atklātas tiesas sēdes un liecinieces teiktais tiesā nav ticis apšaubīts. Ētikas padome secināja, ka redakcijas veiktais papildinājums publikācijā ir izsmeļošs – tajā norādīts gan sūdzētāja viedoklis, gan apstākļi, kādos izteikts citētais trešās personas apgalvojums, kā arī iemesli, kāpēc tas netika apšaubīts. Ētikas padomes ieskatā, redakcijas rīcība, veicot papildinājumu, ir vērtējama atzinīgi. Ētikas padomes atzinumu par sūdzību ir pieejams LMĒP mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.
Par citām saņemtajām sūdzībām Ētikas padome ir sniegusi vispārēju situācijas skaidrojumu un publikāciju vērtējumu, kāds tiek sniegts gadījumos, kad par iespējamo mediju ētikas pārkāpumu sūdzas trešā puse, kas nav minēta publikācijā vai kuras intereses publikācija tieši neskar.
Tapis pētījums par mediju veikto precizējumu un labojumu atspoguļošanu
Gatavojoties diskusijai, LMĒP lūdza Sandru Sprudzāni (Dr.sc.comm.)*
veikt izpēti un sagatavot īsu pārskatu par mediju veikto labojumu
uzrādīšanas pamatojumu, labāko praksi, formātiem, situāciju Latvijā
un rekomendētajiem principiem. Ar
nesen veikto pētījumu/pārskatu var iepazīties šeit.
Latvijas Mediju ētikas padome uzskata par nesamērīgu, nedemokrātisku un birokrātisku NEPLP lēmumu par TVNET piemēroto sodu
Mediju ētikas padome sniegusi atzinumus par trīs televīzijas sižetiem
LMĒP Ētikas padomes vadībā atkārtoti ievēlēti Daiga Sproģe un Aivars Pastalnieks
Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par nepatiesu un maldinošā formā pasniegtu informāciju, alkohola lietošanas cildināšanu un nacionālā naida kurināšanu
Mediju ētikas padome turpinās strādāt jaunā sastāvā
Latvijas Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par vārda brīvības ierobežošanu, dezinformācijas izplatīšanu, neslavas celšanu un nepatiesu ziņu izplatīšanu
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) Ētikas padome janvāra sēdē izskatīja vairākas sūdzības un vēstules par vārda brīvības ierobežošanu, dezinformācijas izplatīšanu, neslavas celšanu un nepatiesu ziņu izplatīšanu. Visos šajos gadījumos Ētikas padome sniedza vērtējumu par iesniegumos minētajiem apstākļiem.
Latvijas Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par maldināšanu, nepārbaudītas informācijas izmantošanu un bērnu iesaisti televīzijas sižetos
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) Ētikas padomes novembra un decembra sēdēs izvērtētas divas sūdzības un viens iesniegums par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem – cieņas aizkaršanu, viedokļu un faktu nenošķiršanu, kā arī auditorijas ietekmēšanu, nepamatoti sasaistot faktus.
Sagatavots pārskats par žurnālista aizsardzības normatīvo regulējumu un tā pilnveidošanu
Pētījums: arī strīdīgos jautājumos Latvijas iedzīvotāji no medijiem sagaida daudzpusīgu informāciju
Pētījumā noskaidrots Latvijas iedzīvotāju viedoklis par ētiku mediju darbā
Gandrīz puse jeb 48% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka vairākums žurnālistu ievēro mediju ētikas principus, bet pretējās domās ir 29% iedzīvotāju. Šāds secinājums izriet no biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret medijiem un to darba vērtējumu(*)
Pētījums: Latvijas iedzīvotāji faktu pārbaudes rakstus un sižetus lielākoties vērtē pozitīvi
39% Latvijas iedzīvotāju ir pamanījuši medijos faktu pārbaudes materiālus, kur žurnālisti veic dažādu publiskajā telpā pieejamu (piemēram, politiķu vai kādu citu cilvēku izteiktu, vai sociālajās saziņas platformās izplatītu) izteikumu pārbaudi un cenšas noskaidrot, vai attiecīgie apgalvojumi atbilst patiesībai un nav melīgi, maldinoši vai neprecīzi. 84% no tiem aptaujas dalībniekiem, kuri faktu pārbaudes materiālus ir pamanījuši, tos vērtē kā noderīgus. Šāds secinājums izriet no biedrības Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP) un pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret medijiem un to darba vērtējumu(*).
Latvijas Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par godprātību, faktu pārbaudi, sencionāliem virsrakstiem publikāciju veidošanā
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padomes novembra sēdē izvērtēja iesniegumus par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem – diskrimināciju, naida kurināšanu, naida runu, sensacionālismu. Visos gadījumos Ētikas padomes sniedza atbildi ar situācijas vērtējumu.
Atziņas un video no Mediju ētikas mēneša diskusijas "“Redakciju nozīme informācijas nodrošināšanā. ”
26. oktobrī notika Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” veidotais seminārs un diskusija par redakciju nozīmi pārbaudītas, atbildīgi sagatavotas informācijas nodrošināšanā un vērtībās balstītu mediju politika demokrātijā. Pilnu pasākuma ierakstu iespējams noskatīties Latvijas Mediju ētikas padomes Facebook lapā, bet atsevišķu prezentāciju ieraksti atrodami šeit.
Atziņas un video no Mediju ētikas mēneša diskusijas "Latvijas informatīvā telpa – jauni izaicinājumi”
Oktobrī atzīmējām Mediju ētikas mēnesi, kurā norisinājās Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” veidotās diskusijas ar pat tēmu “Latvijas informatīvā telpa – jauni izaicinājumi”, lai aplūkotu un skaidrotu aspektus, kas vairojis viltus ziņu un propogandas izplatību, kā tas ietekmē medijus un to, kādu atbalstu medijiem varam sagaidīt no valsts. Pilnu pasākuma ierakstu iespējams noskatīties Latvijas Mediju ētikas padomes Facebook lapā, bet atsevišķi prezentāciju ieraksti atrodami šeit.
