Latvijas Mediju ētikas padome aicina uz mediju ētikas mēneša noslēguma pasākumu “Infodēmijas izaicinājumi. Kā un vai pret to cīnīties?”

Noslēdzot mediju ētikas mēnesi, kas veltīts mediju veselības tēmai infodēmijas laikā, 23. jūlijā no plkst. 10.00 līdz 13.00 notiks biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" tiešsaistes pasākums “Infodēmijas izaicinājumi. Kā un vai pret to cīnīties?”. Pasākums, kurā piedalīsies dažādi zinoši nozares eksperti, noslēgs mediju ētikas mēnesi, turpinot pētīt it īpaši šī mēneša ietvaros aktuālos jautājumus par mediju darba problemātiku pandēmijas laikā. Dalība pasākumā ir bez maksas, un to būs iespējams vērot tiešraidē “Latvijas Mediju ētikas padomes” Facebook kontā pasākumu sadaļā, kā arī Latvijas lielākajos medijos.

“Mediju ētikas mēneša atklāšanas pasākumā iepazināmies ar infodēmijas problemātiku, aplūkojot gan mediju, gan auditorijas atbildību, savukārt noslēguma pasākumā, turpinot mediju darba izaicinājumu aplūkošanu, ieskatīsimies arī starptautiskajā pieredzē kontekstā ar notikumiem Latvijā. Tiešsaistes pasākums būs īpaši aktuāls mediju īpašniekiem un žurnālistiem, pētniekiem, NVO un valsts institūciju pārstāvjiem, kā arī studentiem un topošajiem profesionāļiem,” norāda “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris.

“Latvijas Mediju ētikas padomes” organizētā pasākuma atklāšanā paredzētas Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un Kultūras ministra Naura Puntuļa video uzrunas, kā arī biedrības valdes priekšsēdētāja Jāņa Lielpētera uzruna. Pasākuma turpinājumā gaidāmas Andas Rožukalnes, Rīgas Stradiņa universitātes asociētās profesores, Komunikācijas fakultātes dekānes, Komunikācijas studiju katedras vadītājas, bakalaura studiju programmas "Žurnālistika" vadītājas un mediju pētnieces, un Kārļa Dagiļa, Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktora, žurnālista, mediju pasniedzēja un pētnieka, izpētes prezentācijas par mediju darba izaicinājumiem un risinājumiem pandēmijas laikā, kā arī starptautisko pieredzi Latvijas kontekstā. Savukārt pasākuma otrajā daļā gaidāma diskusija “Vai pastāv vakcīna pret infodēmiju un vai tā ir nozīmīga mediju un auditorijas veselībai?”, kurā nozares profesionāļu centīsies atbildēt uz jautājumu - vai sabiedrībai un medijiem ir jārod risinājumi esošai situācijai, vai jāļauj situācijai ritēt savu gaitu, pielāgojoties “jaunajam normālajam”?

Mediju ētikas mēnesis pirmo reizi ir piesaistījis mediju ētikas un Latvijas mediju vides interesentu uzmanību arī starptautiskajā vidē, tādēļ tiks nodrošināts pasākuma tiešraides sinhronais tulkojums angļu valodā. Aicinām ikvienu interesentu pieslēgties tiešsaistes pasākumam un sekot līdzi aktualitātēm un citiem gaidāmajiem pasākumiem biedrības Facebook kontā!

Mediju ētikas mēneša noslēguma pasākuma “Infodēmijas izaicinājumi. Kā un vai pret to cīnīties?” programmā paredzēts:

10.00 - 10.15 Pasākuma atklāšana un moderatora Mārtiņa Dauguļa ievadvārdi, “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētāja Jāņa Lielpētera uzruna;

10.15 - 10.50 Andas Rožukalnes veiktās izpētes “Mediju darba izaicinājumi un risinājumi pandēmijas laikā” prezentācija;

10.50 - 11.25 Kārļa Dagiļa veiktās izpētes “Mediju darbs infodēmijas laikā: starptautiskā pieredze Latvijas kontekstā” prezentācija;

11.40 - 12.50 Diskusija “Vai pastāv vakcīna pret infodēmiju un vai tā ir nozīmīga mediju un auditorijas veselībai?”. Diskusijā piedalās žurnāla “Klubs” galvenais redaktors Aivars Pastalnieks, Solvita Denisa-Liepniece, Vidzemes Augstskolas docente un Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta HESPI pētniece, mediju eksperte Gunta Līdaka un Juris Mendziņš, ziņu aģentūras LETA vadītājs.

12.50 - 13.00 Pasākuma noslēgums.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros. 

“Infodēmijas ierobežošana. Mediju un auditorijas atbildība” – atziņas no mediju ētikas mēneša atklāšanas pasākuma

18. jūnijā norisinājās biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” organizētā mediju ētikas mēneša atklāšanas pasākums “Infodēmijas ierobežošana. Mediju un auditorijas atbildība”, kas veltīts izpratnes veicināšanai par mediju ētikas jautājumiem, kuri radušies Covid-19 pandēmijas laikā. Tiešsaistes pasākums kā izglītojošs ieskats mediju ētikas pasaulē tiek organizēts ar mērķi informēt un izglītot mediju profesionāļus, īpašniekus, auditoriju un sabiedrību kopumā, kā arī raisīt pēc iespējas plašāku diskusiju par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz mediju vidi. Mediju ētikas mēneša atklāšanas pasākums piesaistīja ap 1500 skatītāju, un tā tiešraide tika translēta ne tikai “Latvijas Mediju ētikas padomes” “Facebook” kontā pasākuma sadaļā, bet arī Latvijas lielākajos ziņu portālos.

Tiešsaistes pasākums tika iesākts ar Skaidrītes Lasmanes, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes emeritētās profesores un vadošāspētnieces veiktās izpētes “Latvijas mediju darbs infodēmijas laikā: veiksmes un neveiksmes” prezentāciju. Tās ievadā pētniece skaidro ekoloģisko pieeju, kas ir ļoti svarīga, jo žurnālistiku un plašsaziņas līdzekļus vairs nav iespējams skatīt un analizēt tikai empīriski. Mediji ir jāanalizē plašākā tīklā, ko sauc par sociālo struktūru jeb sabiedrību. Tas iet roku rokā ar māju jēdzienu jeb sociālās ekosistēmas drošības un ilgtspējas mērķi, kura īstenošanu atvieglo vai attālina mediji un komunikācija. Tieši mediji ir būtiska šīs sociālās ekosistēmas daļa, kurai pieder komunikācijas, informēšanas, kognitīvā, nozīmju un vērtību veidošanas (kultūras) loma, turklāt laika gaitā mediju loma mainās. Lai pētītu mediju darbu pandēmijas laikā, ir nepieciešams pievērsties ekoloģijai jeb mediju skatīšanai un analīzei kopsakarā. Krīzes ekoloģijā mediju atbildībai un darbībai ir trīs virzieni - informatīvā kognitīvā atbildība, atbildība par noskaņojumu, gaumi un attieksmi, kā arī solidāras rīcības atbildība. Jau kopš pagājušā gada 12. marta plašsaziņas līdzekļi visā Latvijā informē par slimības norisi, tās pārvarēšanu un dala atbildību ar valdību un veselības organizācijām par krīzes pārvarēšanu. Tas atspoguļojas trīs diskursos - Covid-19 norisē, veselības organizācijā, valdības ierobežojumos un lēmumos, kā arī informācijā par vakcīnām un vakcinēšanos, kas īpaši vērojams pēdējos mēnešos. Analizējot situāciju Latvijā un mediju atbildību par informēšanu, Skaidrītes Lasmanes ieskatā tā ir bijusi pietiekama, pieminot tādus labos piemērus kā žurnālu “IR”, portālu “Delfi”, kā arī sabiedriskos medijus - LTV1 un LR1. Lai gan sabiedrības informēšana ir bijusi pietiekama, ir redzamas vairākas nepiepildītas informēšanas iespējas un nepilnības. Tās izpaužas kā sensacionalitāte, ziņu vienveidība, nāves ziņas, viltus ziņas un dezinformācija, kā arī stigmatizācija, kad mediji uzsver kādu parādību, sakāpina to un rada pārspīlējumu. Sensacionalitāte ir izpaudusies vairākās ziņās un virsrakstos, piemēram, saslimstības pieaugumu vai mirušo skaitu apzīmējot kā rekordu. Būtiska ir arī informatīvās vienveidības un rutīnas mazināšana, kas noved pie apnikuma un vienaldzības. Tas ir izdarāms, veicot dziļāku analīzi un krīzes notikumu performanci jeb izmantojot emocionālus vai analītiskus pieredzes naratīvus. Nāves ziņas ir ļoti sensitīvas, tādēļ tām ir jābūt atspoguļotām pienācīgā, iejūtīgā veidā, vairojot līdzcietību, turklāt tādās valstīs kā ASV nāves ziņas tiek izmantotas plašas sabiedrības mobilizācijas nolūkā. Runājot par viltus ziņām un dezinformāciju, Skaidrīte Lasmane piemin to, ka cilvēki var tikt viegli maldināti, viņiem ir akla gatavība noticēt arī tam, kas nav patiess. Jau pandēmijas sākumposmā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ģenerāldirektors ir teicis, ka “mēs necīnāmies tikai pret pandēmiju, mēs cīnāmies pret infodēmiju”, tomēr labā ziņa ir tā, ka mediji var ļoti daudz ko darīt, lai dezinformācijas izplatību mazinātu. Viens no risinājumiem varētu būt mākslīgais intelekts, kas dezinformācijas izplatību padarītu mazāk efektīvu un to automātiksi apturētu. Analizējot stigmatizāciju medijos, pētniece izcēla vecos ļaužu pansionātus, bezpajumtniekus, pusaudžu depresivitāti un vardarbību ģimenēs, kuru atspoguļojums Covid-19 laikā ir bijis pārspīlēts un ne vienmēr korekts.

Pievēršoties otrajam mediju atbildības virzienam jeb atbildībai par noskaņojumu, gaumi un attieksmi, Skaidrīte Lasmane norāda, ka tas izriet no mediju informēšanas, tomēr noskaņojumu rada nevis informācija, bet gan attieksme pret informāciju. Noskaņojums ir emocionāls situācijas kopskats, un tas veidojas no daudzu apstākļu un elementu mijiedarbības, kuru vidū acīmredzama ir komunikācijas, tradicionālo un jauno mediju loma. Tam ir arī daudz funkciju, proti, noskaņojums pavada un nostiprina zināšanas par esošo mediju stāvokli, raksturo potenciālu gatavību rīcībai, stihiskai vai apzinātai iesaistei u.tml. Latvijas un arī citu pasaules valstu mediju vidē noskaņojums pandēmijas laikā ticis atspoguļots gan kā satraukums, bailes, niknums, dusmas, pat naidīgums, gan arī kā iejūtība, vienotība, zaudējumu sāpes, izturība un aktīvs noskaņojums. Tāpat medijiem ir atbildība vairot un veicināt solidāru rīcību, lai sabiedrības locekļi arī šajā sarežģītajā laikā būtu vienoti, iecietīgi, pacietīgi ierobežojumu priekšā un rīkotos ne tikai savas, bet arī visas sabiedrības veselības interesēs.

Pasākuma turpinājumā komunikācijas zinātnes doktore, medijpratības eksperte un pasniedzēja Klinta Ločmele iepazīstināja ar veikto izpēti “Sabiedrība un mediji infodēmijas laikā: medijpratības grābekļi”, kurā tika apskatīti astoņi grābekļi, uz kuriem gan mediji, gan sabiedrība pandēmijas laikā ir “uzkāpuši”. Atklājot prezentāciju, Klinta Ločmele norāda, ka medijpratība izpaužas kā cilvēka prasme lietot medijus, kritiski izvērtēt un analizēt informāciju, izprast tās vēstījumus, radīt mediju saturu pašiem, apzināties mediju nozīmi demokrātijā, kā arī novērtēt neatkarīgu žurnālistiku u.tml. Medijpratība ir cieši saistīta arī ar UNESCO radīto dezinfodēmijas (pandēmija + dezinformācija) jēdzienu. PVO ir norādījusi, ka informācijas pārpilnība par Covid-19 cilvēkiem apgrūtina iespēju saprast, kas ir uzticamas ziņas un kas - maldinoša informācija, turklāt pašreizējā pandēmija dezinformācijas ziņā ir visspēcīgākā no visām iepriekšējām pasaules vēsturē, un tai ir ievērojams kaitējuma potenciāls. 

Pievēršoties pirmajam grābeklim, medijpratības eksperte piemin žurnālistu un uzticamu ziņu kanālu diskreditēšanu un neuzticēšanos medijiem. Starptautiskie pētījumi liecina, ka Latvijā, salīdzinot 2020. un 2021. gadu, neuzticēšanās medijiem ir pieaugusi no 36% līdz 48%, kas ir ievērojams rādītājs. Līdzīga tendence ir vērojama citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, izņemot Bulgāriju un kaimiņvalsti Igauniju, kur uzticēšanās medijiem ir pieaugusi. Šie dati saskan arī ar Kultūras ministrijas (KM) pērnā gada pētījumu, kurā 55% Latvijas iedzīvotāju medijos pieejamo informāciju par Covid-19 uzskatīja par uzticamu. Turklāt “Reuters Inistitute” pētnieki ir noskaidrojuši, ka, jo vairāk cilvēks uzticas medijiem, jo mazāk viņš paļausies uz misinformāciju un viltus ziņām par vakcīnām. Otrais grābeklis ir dezinformācijas veidošanas tehniku neatpazīšana sabiedrības vidū, kā arī dezinformācijas veidošanas tehniku izmantošana medijos. Ir dažādi dezinformācijas un misinformācijas veidi, pirmkārt, safabricēts saturs jeb viltus ziņas, kas ir absolūti nepatiesas. Šāds gadījums bija pamanāms sociālajā tīklā “Facebook”, kur norādīts, ka uzreiz pēc vakcinācijas ir miris vīrietis, kas, protams, bija nepatiesa informācija. Otrkārt, tas ir viltvāržu saturs jeb uzdošanās par patiesiem avotiem, piemēram, par jau zināmu mediju vai ekspertu. Šāds piemērs meklējams portālā “Apollo”, kur Valsts imunizācijas padomes priekšsēdētājas Daces Zavadskas teiktais ir sagrozīts, norādot, ka nav zinātnisku pierādījumu un nav atbalstāma cilvēku vakcinācija pret Covid-19, turklāt kā informācijas avots ir pievienota ziņu aģentūra “LETA”. Patiesībā Dace Zavadska norādījusi, ka nav pierādījumu un vakcinācija nav atbalstāma, jaucot dažādu ražotāju vakcīnas, un to korekti norādījusi arī “LETA”, tomēr portāls “Apollo”, saīsinot virsrakstu, ir būtiski izmainījis galveno domu un lasītājiem nodevis maldinošu informāciju. Treškārt, tas ir nepareizs konteksts vai saikne. Tas nozīmē, ka saturs ir kopīgots ar nepatiesu kontekstuālo informāciju, piemēram, raksta virsraksts neatspoguļo saturu vai rakstu ilustrē neatbilstošs attēls. Gan mediju, gan sociālo mediju vidē ir vērojama virkne šādu piemēru, tostarp portāla “La.lv” publikācija par to, ka kāda cilvēka nāve ir saistīta ar vakcinācijas procesu, kaut gan šī saistība netika apstiprināta. Nākamā dezinformācijas tehnika ir manipulatīvs saturs jeb patiesas informācijas vai attēla sagrozīšana, piemēram, virsraksts, kas tiek padarīts sensacionālāks, kļūstot par “klikšķu” virsrakstu. Kā piektā no dezinformācijas tehnikām ir maldinošs saturs, tostarp komentāru norādot kā faktu. Šāds piemērs meklējams Viļa Krištopana izteikumos, ka Latvijā pašnāvību ir vairāk nekā no Covid-19 mirušo. Šo komentāru atspēkoja “Re:Baltica”, norādot, ka apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs. Visbeidzot, tā ir satīra un parodija, piedāvājot humoristiskus, bet nepatiesus stāstus tā, ir kā tie būtu patiesība. Lai gan parasti cilvēki mēdz tos atpazīt kā humoru, tomēr arī tie var maldināt auditoriju.

Kā trešo no medijpratības grābekļiem Klinta Ločmele piemin iešanu informācijas raisīto emociju pavadā, ko bieži izmanto dezinformatori. Ir vairāki manipulēšanas veidi emociju izsaukšanai, tostarp baiļu, dusmu vai panikas izsaukšana, tādu simbolu un vārdu izmantošana, kas “spēlē” uz mūsu emocijām, konstanta vēstījumu atkārtošana, kā arī vēstījumu izmantošana sabiedrības šķelšanai. Ceturtais grābeklis ir nekritiska uzticēšanās informācijai sociālajos medijos un paviršība sociālo mediju satura veidošanā. Nereti tieši jaunieši pieļauj šo kļūdu - KM pērnā gada medijpratības pētījums liecina, ka 64% jauniešu tic informācijai sociālajos medijos (“Facebook”, “Twitter”, “Instagram”, “TikTok” u.c.). Kas ir interesanti, vairāk kā puse šo jauniešu mēdz dalīties ar informāciju, pirms tam nepārbaudot, vai tā ir patiesa. Piektais grābeklis ir robi datu pratībā, piemēram, LTV raidījums “Panorāma” ir veidojusi grafikus, salīdzinot vakcinēto cilvēku daudzumu Baltijas valstīs absolūtos skaitļos. Latvijā šis rādītājs ir viszemākais, tomēr šos skaitļus nav korekti salīdzināt, jo nav aprēķināts vakcinēto cilvēku procentuālais skaits pret visiem valsts iedzīvotājiem. Turpinot prezentāciju, eksperte iepazīstina ar sesto grābekli, kas attiecas uz sabiedrību jeb “es taču pats savām acīm redzēju!”. Visbiežāk tās ir manipulācijas ar attēliem un video, pārveidojot cilvēku balsi, sejas, kustības u.tml., kas var kļūt par bīstamu dezinformācijas formu. Septītais grābeklis ir neapzināti psiholoģiskie faktori, kad nostrādā cilvēku dabiskā vēlme informācijas trūkumu aizstāt ar ko citu, nereti ar dezinformāciju. Kā to nosaka dienaskārtības noteikšanas teorija, cilvēkiem ir liela nepieciešamība pēc orientiera, un, jo vairāk esam ieinteresēti konkrētā saturā, jo vairāk vēlamies par to uzzināt. Bieži vien tas noved pie tā, ka viegli noticam dezinformācijai, jo tā vienkāršoti skaidro notikumus un parādības, pievērš mūsu uzmanību ar skaļiem virsrakstiem, izmanto neziņas un neskaidrības periodus, kad cilvēki vēlas iegūt informāciju, atkārto sabiedrībā jau pastāvošas bažas u.tml. Arī informācijas pārbagātība un trauksme ir viens no iemesliem, kādēļ tieši sociālajos medijos cilvēki dalās ar ne pārāk izvērtētu informāciju - tās ir tik daudz, ka nespējam to pienācīgi izvērtēt un analizēt. Kā pēdējais no grābekļiem ir “esmu mediju eksperts!”, kas atspoguļo cilvēku nepamatoto pārliecību, ka viņi jau visu zina. KM pētījums liecina, ka 42% iedzīvotāju nemaz neinteresē informācija par medijpratību, savukārt 43% šo informāciju vēlētos saņemt medijos. Turklāt roku rokā ar nepamatotu pārliecību par savām zināšanās iet arī vienaldzība, kas ir bīstams faktors nepatiesas informācijas izplatībā un noticēšanā tai.

Mediju ētikas mēneša atklāšanas pasākuma turpinājumā norisinājās paneļdiskusija “Kā infodēmijas laikā sadalīt atbildību starp medijiem un auditoriju?”, piedaloties žurnālistam, ilggadējam politisko procesu komentētājam Mārim Zanderam, Komercizglītības centra līdzīpašniecei un valdes priekšsēdētājai Baibai Zūzenai, “ReTV” un radio “Skonto+” vadītājam, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas valdes loceklim Ingemāram Vekterim un Ventam Sīlim, Rīgas Stradiņa universitātes asociētajam profesoram, filozofam un antropologam. Diskusijas moderators Mārtiņš Daugulis to atklāja ar jautājumu - kāda, viņuprāt, ir pasaule infodēmijas laikā, kas ir medijs un kāda šobrīd ir mediju loma? Vents Sīlis norāda, ka pašlaik ir ļoti grūti pateikt, kas ir medijs: “Kaut kādā ziņā katrs pats sev ir medijs - sociālo mediju laikmetā jautājums par tradicionālajiem medijiem ir ārkārtīgi diskutabls. Tomēr šobrīd mums ir nepieciešams pieņemt lēmumus, rēķinoties ar sabiedrības labumu. Kopējais labums ir ļoti svarīgs, un tas īstenojams tikai tad, ja visi kopienas locekļi iesaistās tā veidošanā un pēc tam - arī baudīšanā. Lielisks piemērs ir drošība - ja visi par to nerūpējamies, tad nevaram to sagaidīt. Kad nonākam situācijās, kur jāsāk uzņemties atbildība, mēs esam izveidojuši sabiedrību, kur neviens atbildību uzņemties negrib, valdība netic pilsoņiem, pilsoņi netic valdībai un ekspertiem vairs netic neviens. Ko šajā situācijā darīt medijiem? Ja medijs nekalpo kā sienas avīze kādai politiskai vai ekonomiskai apvienībai, medijam ir liela atbildība un izaicinājums - kā pierādīt, ka es varu pateikt kaut ko jēdzīgu un uzticamu? Mums vispirms ir jārunā par mediju ētiku, centrā liekot jautājumus par patiesumu un godprātību. Proti, medijam ir jāparāda nevis tas, ko tas saka, bet kāpēc to saka un uzņemties atbildību par to. Iespējams, tas varētu palīdzēt noslāņoties atbildīgajiem un bezatbildīgajiem medijiem.” Arī Ingemārs Vekteris pauž, ka primāri ir jādomā par mediju ētiku, kurā atslēgas vārds ir uzticēšanās: “Nākot klajā ar jaunām mediju platformām un tendencēm, kura katra paver iespējas sasniegt un uzrunāt auditoriju jaunos veidos, mēs katrs varam būt medijs. Tradicionālajiem medijiem šobrīd ir būtiski saglabāt līdzsvaru, lai panāktu auditorijas uzticēšanos. Ja analizējam pētījumus par viltus ziņām un runājam par medijpratību, ir jārunā arī par zinātnes pratību. Cilvēki netic zinātnei, jo zinātne var dot atbildes ilgstošā veidā, tās nav uzreiz pieejamas. Toties pretējus viedokļus pārstāvoši cilvēki šīs atbildes iegūst ātri, kas auditorijai nereti patīk.” Viņaprāt, viltus ziņu izplatītāji nav daudz, bet informācijas burbuļi ap tiem veidojas ļoti ātri. Baiba Zūzena piekrīt kolēģiem, norādot, ka ir vērts paraudzīties uz to, kas ir medijs no ekonomikas skatu punkta - kā medijs funkcionē, kas ir finansējuma avoti un vai medijs ir regulēts. “Tradicionālajiem medijiem, kas ir regulēti, nereti ir jāmeklē dažādi, dažkārt izmisīgi risinājumi, kā nepazust no skatuves. Tādēļ sensacionālās ziņas, par ko stāstīja Lasmanes kundze, ir kā mēģinājums vispār izdzīvot. Ja godīgi paskatāmies uz Latvijas mediju ainavu, daudziem medijiem tur nemaz nevajadzētu būt, jo “augša” neiet kopā ar “apakšu”, kas liek domāt, kas ir šo neregulēto mediju finansējuma avoti. Tikpat būtiski aspekti, kas attiecas gan uz medijiem, gan uz jebkuru biznesu šajā mainīgajā laikā, ir vērtības, vīzija un sabiedriskais labums. Kas ir vērtības, kas mūs vada, kā es strādāju, kādus virsrakstus veidoju šodien, kāda ir vīzija nākotnei? Vai Latvijas mediju ekosistēma ir spējīga savstarpēji sadarboties, lai tā vispār varētu turpināt eksistēt?” Māris Zanders stāsta, ka šīs situācija nav unikāla - gan viduslaikos, gan pirms Pirmā pasaules kara cilvēki rīkojās tieši tāpat kā šobrīd. Tā kā šī situācija nav nekas jauns, viņaprāt, nekas daudz arī nemainīsies. Mums ir jāatslābst un jāizbauda “brauciens”, un nav vērsts pārdzīvot par lietām, ko nevaram ietekmēt.

Ir skaidrs, ka kādā brīdī pandēmija beigsies, taču kādas sekas tas atstās uz mediju vidi? Baibas Zūzenas ieskatā, infodēmija ir klātesoša jau gadiem. Viņas novērojumi liecina, ka neiecietība kļūst arvien izplatītāka, par aizvien vairāk tēmām cilvēki sadalās nometnēs. “Šobrīd publiskajā telpā pietrūkst atbildības uzņemšanās par to, ko mēs pasakām un ar kādu informāciju dalāmies. Tas attiecas gan uz jebkuru mediju lietotāju, gan arī mediju darbinieku. Tāpat šobrīd maz dzirdams tas, ka kaut kas vēl nav zināms un daudz kas ir jānoskaidro - šobrīd dominē kategoriskie viedokļi, un, ja tu domā citādāk, tu esi muļķis.” Ingemārs Vekteris piekrītot, norāda, ka problēma ir tajā, ka teju neviens nepasaka, ka kaut kas nav zināms, sabiedrībā nevalda atklātums. Turklāt neuzticēšanās valdībai iet roku rokā ar neuzticēšanos medijiem, jo mediji visu šo valdības sniegto informāciju pārraida. Vaicāti par to, ko mediji varētu darīt citādāk un labāk, Māris Zanders skaidro, ka mediji bieži paņem viskontraversionālākos izteicienus no informācijas kopuma, piemēram, no Pētera Apiņa stundu garās lekcijas ir paņemtas atsevišķas sadaļas, lai izveidotu rakstus klikšķu iegūšanai un reitingu celšanai. Tāpat, viņaprāt, daudzi šobrīd dzenas pēc lētas popularitātes. Savukārt Vents Sīlis apgalvo, ka šis ir labs laiks ļaut nomirt mediju formātiem, kas vairs nespēj sevi uzturēt. “Nekas jauns nevar dzimt tāpēc vien, ka mēs to gribam, piemēram, jēdzīgi mediji ar jēdzīgu auditoriju. Daudzos gadījumos pati auditorija var pieprasīt kvalitatīvu diskusiju ar ekspertiem, kas spēj argumentēt faktus un konstruktīvi sarunāties.” Baiba Zūzena pauž, ka šajā laikā ļoti svarīga ir pašizglītošanās, un piekrīt, ka no auditorijas var rasties pieprasījums pēc kvalitatīva satura, sarunām un diskusijām. Tomēr otrā pusē tam ir valsts mediju politika un finansējuma piešķiršana. Ja medijam nav finansējuma, tas nevarēs radīt, piemēram, kvalitatīvu analītisko saturu. Viņasprāt, finansējuma sadalīšana uz konkrētām “galvām” nestrādā, jo teju visi mediji darbojas vienā multimediālā sistēmā. Baiba Zūzena uzskata, ka valsts var būtiski ietekmēt procesus, lai tie mediji, kam nav sociālas vai ekonomiskas jēgas pastāvēt, neturpinātu savu eksistenci. Ingemārs Vekteris pilnīgi piekrīt Baibas Zūzenas paustajam, norādot, ka nav vērts reanimēt to, kas nav reanimējams: “Es nerunāju par konkrētām nozarēm, jo katrā no tām ir spēlētāji, kas saredz savu nākotni un iet uz attīstību. Bet ir arī tādi, kas nedienās vainos jebkuru un līdz pēdējam brīdim cīnīsies par savu eksistenci, kaut gan nav jēga to turpināt darīt. Izklausās skarbi, bet kādam tas, iespējams, ir jādzird. Turklāt Latvijā liela daļa auditorijas runā vismaz divās valodās, tādēļ pašmāju medijiem un produktiem konkurēt ar starptautiski piedāvāto saturu ir sarežģīti. Tas nav neiespējams, bet to ir ļoti grūti izdarīt.”

Diskusijas noslēgumā Mārtiņš Daugulis jautā par nākotnes perspektīvām - pandēmija mūs ir pamatīgi “sakratījusi” un turpina “kratīt”, taču kādas būs tālākās pozīcijas? Vai no pelniem atdzims kas jauns vai arī jau šī brīža procesā ir jācenšas vienoties un sadarboties, lai sapnis par vienotu Latvijas sabiedrību nebūtu tik utopisks? Māris Zanders ir pārliecināts, ka polarizācija turpināsies. Dalīšana vakcinētajos, nevakcinētajos, tagad arī uzņēmēju saraksts, kas dala vai nedala šādās kategorijās. Viņaprāt, šādu uzņēmēju soli vakcinētie var interpretēt kā uzspļaušanu sabiedrības veselībai, un galu galā tas viss var nonākt līdz fiziskām sadursmēm. Ingemārs Vekteris saglabā pozitīvismu, sakot, ka kvalitatīvai žurnālistikai Latvijā vienmēr ir vieta, tomēr ir jābūt žurnālistu profesionalitātes latiņai: “Šobrīd svaru kausi ir stipri par sliktu profesionālajai žurnālistikai, bet neviens cits, kā mēs paši nevaram situāciju vērst par labu. Cerība ir, jo pretējā gadījumā tas, ar ko mēs varam saskarties un ar ko es negribētu saskarties, tā nav tāla nākotne, tas ir tuvākā gada, divu jautājums.” Vents Sīlis piekrīt Mārim Zanderam, norādot, ka mēs vēl neesam redzējuši, cik tālu sabiedrības šķelšanās var aiziet. “Vai mēs nonāksim līdz ielu kautiņiem? Es nezinu, bet es to neizslēdzu. Diemžēl sabiedrības grupas, kas radikalizējas, agri vai vēlu nonāk līdz šādām izpausmēm. Šobrīd ļoti būtisks ir jautājums par cilvēkiem ar jēdzīgām manierēm, proti, kuru cilvēku klātienē varu justies viegli, ērti, kuri mani neapgrūtina ar savām sociālajām neirozēm. Ir jāveido sociālie burbuļi, kurā cilvēkiem ne vienmēr var sakrist viedokļi, bet ar kuriem varam vienoties par normālu savstarpēju eksistenci. Ir jāsaprot, kādas ir mūsu vērtības, un tas, ka par spīti šo vērtību atšķirībai mēs kā sabiedrība varam turpināt sarunāties. Spēja sarunāties ir obligāta, lai mēs spētu sadzīvot, un tā potenciāli nākotnē mūs varētu arī izglābt.”

Mediju ētikas mēneša atklāšanas pasākuma “Infodēmijas ierobežošana. Mediju un auditorijas atbildība” ierakstu ir iespējams noskatīties “Latvijas Mediju ētikas padomes” Facebook kontā. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai un sociālo tīklu aktivitātēm, lai uzzinātu vairāk par biedrības plānotajiem pasākumiem arī turpmāk.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.

Latvijas Mediju ētikas padome aicina uz mediju ētikas mēneša atklāšanas pasākumu “Infodēmijas ierobežošana. Mediju un auditorijas atbildība”

Atklājot mediju ētikas mēnesi, kas veltīts mediju veselības tēmai infodēmijas laikā, 18. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 13.00 notiks biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" tiešsaistes pasākums “Infodēmijas ierobežošana. Mediju un auditorijas atbildība”. Pasākums, kurā piedalīsies dažādi zinoši nozares eksperti, ievadīs mediju ētikas mēnesi, pievērošoties jautājumam par mediju darba problemātiku un auditorijas ietekmi uz infodēmijas izplatību. Dalība pasākumā ir bez maksas, un to būs iespējams vērot tiešraidē Latvijas Mediju ētikas padomes Facebook kontā pasākumu sadaļā, kā arī Latvijas lielākajos medijos.

“2021. gada mediju ētikas mēnesis iecerēts kā viens no nozīmīgākajiem gada notikumiem Latvijas mediju vidē. Šogad mediju ētikas mēneša virstēma ir mediju veselība infodēmijas laikā, kas tiešā veidā iezīmē aktuālos mediju nozares izaicinājumus Covid-19 pandēmijas laikā. Īstenojot dažādas aktivitātes, mūsu mērķis ir sekmēt diskusiju par mediju attīstībai būtiskiem jautājumiem pandēmijas, globālo izaicinājumu un digitalizācijas laikā,” norāda “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris.

Kopš Covid-19 uzliesmojuma un pandēmijas izsludināšanas ANO ģenerālsekretārs un citi ANO augsta līmeņa vadītāji ir aizvien biežāk vērsuši uzmanību infodēmijas jeb dezinformācijas pandēmijas problēmai. Citējot ANO ģenerālsekretāru: „Covid-19 izplatoties, ir sācies dezinformācijas, naida, grēkāžu meklēšanas un iebiedēšanas cunami. ”ANO ir aicinājusi tās dalībvalstis veikt pasākumus, lai novērstu šādas dezinformācijas izplatību, rīkojoties objektīvi un pienācīgi ievērojot pilsoņu runas brīvību, kā arī sabiedrisko kārtību un drošību. Šie centieni citstarp balstās runas brīvībā, preses brīvībā un preses augstākās ētikas un standartu sekmēšanā, žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu darbinieku aizsardzībā, kā arī veicina informācijas un mediju pratību, sabiedrības uzticēšanos zinātnei, faktiem, valsts un starptautiskajām institūcijām.

Mediju ētikas mēnesī, kas norisināsies no 18. jūnija līdz 23. jūlijam, plānota virkne aktivitāšu, sākot ar atklāšanas pasākumu tiešsaistē un žurnālistu fuck-up nights pieredzes apmaiņas pasākumiem, kas top sadarbībā ar Latvijas Žurnālistu asociāciju. Tāpat paredzētas izglītojošs attālināta formāta pasākums, kurā sabiedrībai tiks vairāk skaidrots par pašregulācijas mehānismu un biedrības nozīmi, kā arī mediju ētikas mēneša noslēguma forums. Aicinām sekot līdzi aktualitātēm un gaidāmajiem pasākumiem Latvijas Mediju ētikas padomes Facebook kontā.

Mediju ētikas mēneša atklāšanas pasākuma “Infodēmijas ierobežošana. Mediju un auditorijas atbildība” programmā paredzēts:

10.00  -  10.10 Pasākuma atklāšana un moderatora Mārtiņa Dauguļa ievadvārdi.

10.10 - 10.45 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes emeritētās profesores un vadošās pētnieces Skaidrītes Lasmanes izpētes “Latvijas mediju darbs infodēmijas laikā: veiksmes un neveiksmes” prezentācija;

10.45 - 11.20 Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas ekspertes Klintas Ločmeles izpētes “Sabiedrība un mediji infodēmijas laikā: medijpratības grābekļi” prezentācija;

11.30 - 12.45 Diskusija “Kā infodēmijas laikā sadalīt atbildību starp medijiem un auditoriju?”. Diskusijā piedalās žurnālists, ilggadējs politisko procesu komentētājs Māris Zanders, Baiba Zūzena, menedžmenta konsultante, biznesa trenere un bijusī mediju grupas “All Media Baltic” vadītāja, “Vidzemes televīzija” valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris un Vents Sīlis, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filozofs un publicists.

12.45 - 12.55 Pasākuma noslēgums.

Uz tikšanos tiešsaistē!

Pasākuma norise un informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.  

Latvijas Mediju ētikas padome maijā izvērtējusi sūdzības par godprātības un avotu daudzveidības trūkumu, viedokļa un faktu nenošķiršanu

Maija nogalē norisinājās Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde. Šī bija jau otrā Ētikas padomes sēde jaunā sastāvā, un tajā tika izvērtas sūdzības par vairākiem iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem žurnālistu darbā – godprātības un avotu daudzveidības trūkumu, kā arī viedokļu un faktu nenošķiršanu publikāciju veidošanā.

Ikmēneša sēdē Ētikas padome turpināja izvērtēt sūdzību par TV3 raidījumu “Degpunktā”, kas veidots par traģisko notikumu Tukumā, kurā nopietnus apdegumus guva divi vīrieši. Sūdzības iesniedzēja ieskatā žurnālists notikumu gaitu atspoguļojis tendenciozi, neiedziļinoties jautājumā par līdzšinējiem cietušās personas iesniegumiem Valsts policijā un atspoguļojot tikai vienu no notikuma versijām, neskatoties uz to, ka uzsāktajā kriminālprocesā vēl tikai tiek iegūtas ziņas, kas var apstiprināt kādu no izmeklēšanas versijām. Bez šaubām, Ētikas padome apzinās mediju apstākļus, strādājot ar dinamiski mainīgu informāciju, kas gan izmeklēšanas, gan žurnālistiskas izpētes rezultātā var mainīties un attīstīties. Medija uzdevums ir turpināt šādu sensitīvu jautājumu izpēti, lai sabiedrībai nodrošinātu pieeju aktuālākajai informācijai un pēc iespējas objektīvu ieskatu konkrētās situācijas attīstībā.

Izvērtējot konkrēto raidījuma “Degpunktā” sižetu un saņemto medija skaidrojumu, Ētikas padome saskatījusi Biedrības Ētikas kodeksa 4.1.punkta jeb godprātības principa pārkāpuma pazīmes. Ētikas padomes ieskatā medija žurnālists ir rīkojies pārseidzīgi, traģisko notikumu atspoguļojumā attīstot tikai vienu iespējamo notikuma versiju, kas noveda pie nepamatotas jautājuma sensacionalizācijas. Katram medijam ir jāizvērtē dažādi iespējamie notikuma scenāriji, lai medija sagatavotie materiāli sabiedrībai radītu pēc iespējas objektīvāku priekšstatu par tiem. Gadījumā, ja, sižetā pētot konkrētu jautājumu, tiek attīstīts tikai viens iespējamais scenārijs, jautājuma izpēte būtu turpināma, cenšoties noskaidrot arī citas notikuma versijas, kas veicinātu pilnvērtīgu sabiedrības izpratni par notikušo.

Ētikas padome saņēmusi sūdzību arī par izdevniecības “Rīgas Viļņi” portālā jauns.lv veidoto publikāciju “Statīnu terapija nespēj sasniegt tās galveno mērķi”. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka rakstā pausts vienpusējs viedoklis jeb izmantots viens pētījums, kas var tīši vai aizklāti ietekmēt auditoriju, kā arī nav ievērota viedokļu daudzveidība, jo rakstā pausts viedoklis tikai no viena avota, kas, turklāt, ticis kritizēts zinātniskajā kopienā. Ētikas padome vērš uzmanību, ka mediju materiāli, kas ir saistīti ar ārstniecību, jāvērtē kā īpaši sensitīvi, pieļaujot šādas informācijas iespējamo ietekmi uz sabiedrības veselību. Tāpat ir jāņem vērā, ka kādas īpašas terapijas piemērotību pamatā vērtē konkrētu personu ārstējošs ārsts.

Medijiem atspoguļojot ar ārstniecību un citām sensitīvām tēmām saistītus jautājumus, ir jāizvēlas vai nu analītiska jautājuma izpēte, izmantojot vairākus ar jautājumu saistītus viedokļus no dažādiem avotiem, vai arī, viedokļa raksta gadījumā, jānodrošina pilnvērtīga informācija par viedokļa autoru. Ņemot vērā, ka jauns.lv rakstā nav norādīts tā autors, kā arī rakstā izdarītie secinājumi nekritiski balstīti vienā avotā, Ētikas padome ir konstatējusi Biedrības Ētikas kodeksa 4.2. jeb daudzveidības un 4.4. jeb faktu un viedokļu nošķīruma punktu pārkāpumu pazīmes. Ētikas padome uzsver, ka medija uzdevums ir sekmēt sabiedrības tiesības saņemt daudzvedīgu informāciju un viedokļus no dažādiem avotiem, bet tajos gadījumos, kad publicēts žurnālista viedoklis, tas skaidri jānošķir no faktiem. Ētikas padomes ieskatā šajā rakstā bija vai nu jānosauc viedokļa autors, vai arī jānodrošina viedokļu daudzveidība, uzsverot dažādus pastāvošos viedokļus par attiecīgo ārstniecības metodi.

Vienlaikus Ētikas padome ir saņēmusi vairākas sūdzības par “Neatkarīgās Rīta Avīzes” portāla nra.lv publikāciju "Nēģeru ceļš uz kundzību pasaulē”, kurā tās autors ir paudis viedokli par verdzību Amerikas Savienotajās Valstīs, toties sūdzības iesniedzēji ir saskatījuši diskriminācijas un naida kurināšanas pazīmes. Šobrīd raksts vairs nav publiski pieejams, kas nozīmē, ka, iespējams, arī portāla redakcija ir saskatījusi problēmas raksta saturā. Lai gan katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli un šajā rakstā nav saskatāmi sūdzībās minētie Biedrības Ētikas kodeksa pārkāpumi, veidojot jebkāda veida publikācijas, tostarp arī viedokļa rakstus, ir jābalstās uz korektiem vēstures faktiem, ne vispārinājumiem un pieņēmumiem, kā šajā gadījumā to darījis raksta autors. Ētikas Padome atbalsta viedokļu daudzveidību, tomēr šajā rakstā autors izmantojis pārāk asu, neiecietīgu un pieņēmumos balstītu diskursu pret konkrētu cilvēku grupu, piemēram, vairākkārt izmantojot vārdu “nēģeris” gan pašā rakstā, gan tā uz sensacionalitāti vērstajā virsrakstā. Ētikas padome atgādina, ka ikvienam profesionālam medijam un tā darbiniekiem ir jārūpējas par kvalitatīvu un ētisku žurnālistikas praksi, veidojot tādu saturu, kas balstīts vispārzināmos un pieņemtos faktos, ne pieņēmumos un vispārinājumos par tiem.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.  

Latvijas Mediju ētikas padome uzsāk trešo darbības gadu un izvērtē vairākas sūdzības

Šā gada aprīļa izskaņā tika uzsākts biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes trešais darbības gads. Nākamā darbības gada atklāšanas sēdē ne tikai vienbalsīgi un atkārtoti tika ievēlēts Ētikas padomes priekšsēdētājs Andris Ķēniņš un priekšsēdētāja vietniece Skaidrīte Lasmane, bet arī izvērtēta sūdzība par objektivitātes un neitralitātes neievērošanu sižetā par gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām un vērtēts iesniegums par pētījumu veikšanu sabiedrības interesēs, neizmantojot zinātniskas metodes.

Uzsākot jauno darba cēlienu, Ētikas padomes locekļi atzinīgi vērtēja otrā biedrības darbības gada rezultātus un līdzšinējā Ētikas padomes priekšsēdētāja Andra Ķēniņa un priekšsēdētāja vietnieces Skaidrītes Lasmanes darbu. Kā jau iepriekš vēstīts, Ētikas padomei uzsākot trešo darbības gadu, tai pievienojušies divi jauni locekļi – Andris Saulītis (kandidātu izvirzīja VSIA “Latvijas Televīzija”) un Aivars Pastalnieks (izvirzīja SIA "ŽURNĀLS SANTA”). Papildus jaunievēlētajiem locekļiem, padomes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniecei Ētikas padomē turpinās darboties Guntars Līcis (izvirzīja AS "Latvijas Mediji"), Daiga Sproģe (izvirzīja AS "DELFI"), Aleksandrs Mirlins (izvirzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija), Anda Rožukalne (izvirzīja SIA "Novadu ziņas”), un Baiba Liepiņa (izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija).

Ētikas padomes trešā darbības gada atklāšanas sēdē tika izskatīta politisko partiju apvienības “Zaļo un Zemnieku savienība” sūdzība par “Latvijas Radio 1” raidījumā “Labrīt” ietverto sižetu “Partijas sāk gatavoties pašvaldību vēlēšanām”. Tās iesniedzējs uzskatījis, ka sižeta veidošanā netika ievērota objektivitāte un neitralitāte, tādējādi pārkāpjot Biedrības Ētikas kodeksa principus. Izvērtējot iesniegto sūdzību un “Latvijas Radio” sniegto skaidrojumu, Ētikas padome nesaskata pārkāpumus konkrētā sižeta un raidījuma “Labrīt” veidošanā, bet gan novērtē to kā profesionālu žurnālista darbu, kurā iekļauts uz faktiem balstīts vairāku partiju vērtējums. Bagātīgas valodas lietojums mediju raidījumos, tostarp raidījumā “Labrīt”, ir atbalstāms, nevis mazināms, turklāt jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, ka attiecībā uz politiķiem un to varas pozīcijām žurnālistu un sabiedrības kritikas robežas ir plašākas. Ētikas padome norāda, ka kāda konkrēta politiskā spēka kritika pati par sevi nevar tikt uzskatīta par ētikas pārkāpumu tikai tamdēļ, ka tā ir kritizējamai pusei nepatīkama. Vienlaikus ir jāņem vērā fakts, ka žurnālists sižetā aplūkotās partiju apvienības pārstāvjiem deva iespēju izteikties, un žurnālista izdarītie secinājumi pamatā balstās tieši partijas pārstāvja paustajos apsvērumos.

Tāpat Ētikas padome izskatījusi “Latvijas Televīzijas” raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vadītāja Gunta Bojāra iesniegumu ar aicinājumu izvērtēt viņa veidoto raidījumu par antivielām pret Covid-19. Ievērojot lielo viedokļu polarizāciju par konkrētā raidījuma saturu, Guntis Bojārs lūdzis Ētikas padomes viedokli par žurnālista tiesībām sabiedrības interesēs veikt testus, kuriem nav zinātniskas bāzes. Izvērtējot raidījuma vadītāja iesniegumu un konkrētā raidījuma saturu, Ētikas padome ir konstatējusi Biedrības Ētikas kodeksa 4.1.punktā nostiprinātā godprātības principa pārkāpumu, kurā noteikts, ka nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas, pārspīlējuma, stereotipizācijas publiskošana un centieni tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju.

Ētikas padome norāda – žurnālistiem ir pienākums pētīt, kādas problēmas pastāv sabiedrībā, tomēr, nepastāvot pietiekamai zinātniskai bāzei zinātniskas izpētes veikšanai, žurnālistiem ir jāaprobežojas ar tādu žurnālistisku jautājuma izpēti, kas nedod pamatu izdarīt zinātniskus secinājumus, bet iegūt un apzināt padziļinātai jautājuma izpētei un diskusijai nepieciešamos argumentus un apsvērumus. Veicot sasteigtu izpēti, kurai iztrūkst zinātniskās bāzes, var tikt pieļautas atšķirīgas izpētes pieejas, kas nesekmē pārliecinošu un viennozīmīgi vērtējamu izpētes rezultātu. Konkrētajā raidījumā novērojamas dažādas žurnālistiskās izpētes un datu vākšanas un analīzes metodes, kas neļauj izdarīt raidījumā sniegtos secinājumus, piemēram, daudzfaktoru statistika, selektīvā izlase (selection bias), avotu un iegūto izpētes rezultātu nepamatota prioritizēšana, u.c., kas tiek izmantotas nekonsekventi, tādējādi nesasniedzot mērķi izpētes laikā tuvoties patiesībai. Tajā pašā laikā raidījumā nav veikts randomizēti kontrolēts eksperiments (randomized controlled experiment) , kas ir vienīgā metode, lai noteiktu cēloņsakarību, un vienīgā metode, kas nosaka zāļu un vakcīnu iedarbību. Šādus eksperimentus noteiktā kapacitātē var un nepieciešams veikt arī žurnālistiem, bet jebkuras izpētes gadījumā ir stingri jāietur konsekvence datu vākšanas un analīzes laikā, bet secinājumu vispārināšanā ir jāievēro ētikas pamatprincipi, tai skaitā, nepieļaujot maldinošā formā pasniegtas informācijas, pārspīlējumu publicēšanu.

Konkrētajā gadījumā izšķiroša nozīme ir tieši profesionālās mediju prakses vērtējumam. Proti, lai arī raidījumā šķetinātais ideoloģiskais jautājums par vakcinācijas procesa organizēšanā neatbildētiem un sabiedrības interesi raisošiem jautājumiem ir nozīmīgs un tā padziļināta izpēte ir atbalstāma, no profesionālās ētikas viedokļa ir svarīgi izvērtēt raidījuma veidotāju spēju veikt kvalitatīvu zinātnisku izpēti, lai secinājumus balstītu pārbaudītā un zinātniski pamatotā analīzē, nevis secinājumos, kas tiek iegūti no fragmentāras, zinātniski nepārliecinošas un pretrunīgas informācijas. Ētikas padome uzsver, ka nav pieļaujama atbildības novelšana par neprofesionālas mediju prakses īstenošanu uz trešajām personām, kurām it kā būtu jāatspēko izdarītie secinājumi, jo izpētes rezultāti un secinājumi visupirms kritiski jāizvērtē pašiem pētījuma veicējiem. Gadījumos, kad medijam nav pietiekami laika un finansiālie resursi, lai veiktu zinātniski pamatotu izpēti vai randomizēti kontrolētu eksperimentu, jāaprobežojas ar žurnālistisku izpēti, kas žurnālistiem dod iespēju apzināt pētāmajam jautājumam nozīmīgākos avotus, ļaujot raidījuma tematikā iesaistītajām pusēm pamatot konkrētajos avotos pieejamās informācijas pamatotību.

Atbildot uz iesniedzēja aicinājumu sniegt Ētikas padomes viedokli par žurnālistu tiesībām veikt testus, kas saistīti ar zāļu un vakcīnu iedarbību, Ētikas padome iesaka gadījumos, kad žurnālistiem ir nepieciešamība veikt šāda rakstura izpēti, vēl pirms pētījuma uzsākšanas piesaistīt neatkarīgu(s) zinātnisko(s) konsultantu(s), kuriem ir zināšanas un pieredze šādu pētījumu veikšanā, lai izvērtētu plānotos datu avotus un analīzes mērķi. Gadījumos, kad tiek izmeklēta zāļu vai vakcīnu iedarbība, bet netiek pielietota randomizēti kontrolēta eksperimenta metode, būtu jāizvairās no apzīmējuma “eksperiments” lietošanas, tā vietā lietojot “izmeklējums”, “izpēte” u. tml. apzīmējumus, lai neradītu iespaidu, ka paveiktais ir līdzvērtīgs tiem pētījumiem, kurus izvērtē par zāļu un vakcīnu drošību un efektivitāti atbildīgās institūcijas. Ētikas padome uzsver, ka pētījums, kas nav veikts ar pienācīgu rūpību, nodara lielāku kaitējumu žurnālistikas kopējai kvalitātei, mazina uzticēšanos profesionāliem medijiem un zinātniekiem,  kā arī sociāli nozīmīgā vakcinācijas procesa organizēšanai lielākā mērā, nekā palielina sabiedrisko labumu.

Vienlaikus Ētikas padome ir saņēmusi sūdzību par TV3 raidījumu “Degpunktā”, kas veidots par traģisko notikumu Tukumā, kurā nopietnus apdegumus guva divi vīrieši. Sūdzības iesniedzēja ieskatā raidījumā tika izplatīta nepatiesa un faktos nebalstīta informācija. Lai gan šobrīd lieta vēl tiek izskatīta, Ētikas padome aicina žurnālistus sensitīvos gadījumos skaidri nošķirt izmeklēšanas versijas no jau apstiprinātiem faktiem un neizplatīt iespējamas versijas par noziegumu apgalvojumu formātā, jo tas tīši var maldināt sabiedrību.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.  

Latvijas Mediju ētikas padome martā sanākusi uz pēdējo otrā darbības gada sēdi un izvērtējusi virkni sūdzību

Marta nogalē norisinājās Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde. Šī bija noslēdzošā sēde Ētikas padomes otrajā darbības gadā, un tajā tika izvērtas   sūdzības par vairākiem iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem žurnālistu darbā – neprecizitāti un maldinošu informāciju, godprātības trūkumu un kritikas neievērošanu pret informācijas avotu, kā arī viedokļu un faktu nenošķiršanu publikāciju veidošanā.

Rakstā ziņu portālā “TVNET”, kurā tika ietverts viedoklis un pārmetumi par organizācijām, kas uzskatāmas par “dabisko ģimeņu” un “tautisko vērtību aizstāvjiem”, sūdzības iesniedzējs saskatījis atsauci arī uz viņa pārstāvēto organizāciju. Lai gan žurnāliste nav nosaukusi konkrētus piemērus, sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ikviena persona, kas izlasa autores rakstu, tajā paustos apgalvojumus var attiecināt arī uz iesniedzēju. Saņemot portāla “TVNET” skaidrojumu un rūpīgi izpētot raksta būtību, Ētikas padome nesaskata mediju ētikas pārkāpumus, jo raksts veidots publicistikas vai viedokļu žurnālistikas žanrā, kurā ir pieļaujama žurnālista viedokļa paušana, tostarp tādā veidā, kas kādai sabiedrības daļai varētu šķist provokatīvs. Vārda brīvības tiesiskais ietvars, ietverot arī žurnālistikas praksi, attiecināms ne tikai uz informāciju vai idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc. Šādas prasības tiek izvirzītas, lai aizsargātu demokrātiskā sabiedrībā svarīgas vērtības – plurālismu un iecietību.

Sūdzībā par žurnāla “IR” rakstu tās iesniedzējs norādījis, ka raksta sagatavošanā iesniedzēja sniegtās atbildes izmantotas selektīvi un maldinošā kontekstā, rakstā tendenciozi raksturota iesniedzēja pilnsabiedrības darbība, kā arī neprecīzi interpretēti fakti par ģenerāluzņēmēja lomu būvniecības procesā, apakšuzņēmēju līmeņiem un ģenerālvienošanās ievērošanu būvprojektā̄. Sūdzības iesniedzējs uzsvēris, ka publikācijā ir pārkāpti Biedrības Ētikas kodeksa godprātības, faktu un viedokļu nošķīruma, informācijas iegūšanas un izmantošanas principi. Izvērtējot konkrēto rakstu un žurnāla “IR” sniegto skaidrojumu, Ētikas padome nav konstatējusi šo principu pārkāpumu. Attiecībā uz godprātību Ētikas padome norāda, ka iesniedzēja viedoklis rakstā ir iekļauts, turklāt žurnālista pienākums ir atspoguļot saņemtās informācijas būtību un izcelt svarīgāko, nevis vārds vārdā publicēt konkrēto viedokli. Savukārt, kas attiecas uz faktu un viedokļu nošķīrumu, informācijas iegūšanu un izmantošanu, Ētikas padomes ieskatā raksta autore nav pārkāpusi minētos principus, rīkojusies profesionāli, un konkrētā publikācija ir sasniegusi savu mērķi – sniegt ieskatu būvniecības nozares problemātikā.

Aicinot Ētikas padomei sniegt vērtējumu par medija “Neatkarīgā Rīta Avīze” profesionalitāti un rīcības atbilstību žurnālistikas ētikas normām, sūdzības iesniedzējs norādījis, ka medija veidotā publikācija par vakcīnām ir neprecīza, tajā iekļautais viedoklis nav pamatots ar faktiem un ir pieļautas vairākas kļūdas. Ētikas padome arī šajā gadījumā nav konstatējusi mediju ētikas pārkāpumus, tomēr tā uzsver – ir pieņemami veidot un publicēt kritizējošu saturu, tomēr tam ir jābūt objektīvam, pamatotam un precīzam. Lai arī sūdzībā minētā publikācija ir uzskatāma par viedokli, jo raksts sastāv no vairāku viedokļu kompilācijas, tas neatbrīvo mediju no pienākuma pārbaudīt viedokļos pausto faktuālo informāciju, lai netiktu pasniegta pavirša, sagrozīta un maldinoša informācija. Šoreiz Biedrības Ētikas kodeksa pārkāpums nav konstatēts tāpēc, ka, neraugoties uz faktu pārbaudes kļūdām, tās būtiski neietekmē un nemaina raksta būtību.

Ikmēneša sēdē tika izvērtēta arī sūdzība par raidījuma vadītāju rīcības atbilstību mediju ētikas principiem “Latvijas Televīzijas” raidījumā “Šodienas jautājums”, kurā tika intervētas valsts amatpersonas. Iepazīstoties ar sūdzības būtību un “Latvijas Televīzijas” sniegto viedokli, Ētikas padome nekonstatē konkrētu pārkāpumu, taču tā saskata Biedrības Ētikas kodeksa 4.7. punkta jeb cieņas aizskāruma raksturīgas pazīmes, piemēram, raidījumu vadītāju brīžiem uzbrūkošo un agresīvo intonāciju, valdības pārstāvju runas vairākkārtēju nepamatotu pārtraukšanu, personīgās nostājas iekļaušanu sarunā, kā arī nepienācīgi lietotas uzrunas formas attiecībā pret intervējamajām personām. Tas arī radījis iespaidu par neiecietīgu un potenciāli neētisku žurnālistu rīcību. Ētikas padome norāda, ka nav ieteicams interviju laikā uzdot izaicinošus personīgas dabas jautājumus, kas neattiecas uz raidījuma mērķi, bet pastiprina iespaidu par nepietiekamu cieņas izrādīšanu. Atbilstoši Ētikas kodeksa 4.7. punktam, plašsaziņas medijiem ir jāatzīst un jāciena ikviena cilvēka unikālā vērtība, kas uzliek pienākumu šo vērtību apliecināt saskarsmē.

Tāpat “Latvijas Mediju ētikas padome” vērš uzmanību, ka sistemātiski tiek saņemtas sūdzības par “TV3” raidījuma “Bez Tabu” veidotajiem sižetiem, kuru galvenā būtība ir nepilnvērtīga iesaistīto pušu viedokļa atspoguļošana. Gan šajā, gan citās ar “Bez Tabu” saistītajās sūdzībās ir novērojams sižeta veidotāja neitralitātes trūkums, kas pārsvarā izpaužas kā nepienācīgi kritiska informācijas izvērtēšana no sižetos atspoguļotās cietušās puses. Tādā veidā tiek radīts potenciāli maldinošs iespaids, ka otra sižetā iesaistītā puse vienmēr ir rīkojusies negodprātīgi, kas, iespējams, neatbilst patiesībai. Lai gan šajā sūdzībā Ētikas padome nekonstatē skaidru Biedrības Ētikas kodeksa punkta pārkāpumu, tā saskata godprātības un kritiskas attieksmes pret avotu pārkāpuma principiem raksturīgās pazīmes. Lai arī pēc raidījuma būtības sižeta mērķis ir atspoguļot radušos problēmsituāciju, iepriekšminēto Ētikas kodeksa punktu nepilnvērtīga ievērošana var radīt maldinošu iespaidu par kādu no sižetā iesaistītajām pusēm un sižeta būtību.

Lai novērstu šādas problēmsituācijas, “Bez Tabu” ir jāpievērš lielāka uzmanība pienācīgai komunikācijai starp iesaistītajām pusēm gan sižeta tapšanas procesā, gan pēc tam. Tāpat ir jānodrošina viedokļu sabalansētība un pienācīga atspoguļošana, lai neradītu maldinošu iespaidu par kādas iesaistītās puses negodprātīgu rīcību. Ētikas padomes ieskatā “Bez Tabu” ir jāuzlabo iekšējie satura pārbaudes procesi, lai nepieļautu nekvalitatīvi un maldinoši veidota satura nonākšanu ēterā.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.  

Latvijas Mediju ētikas padomes biedru sapulcē apstiprināts biedrības gada pārskats, revidenta atzinums un ievēlēta Ētikas padome

24. martā notika Biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" biedru kopsapulce, kurā vienbalsīgi tika apstiprināts Biedrības otrā darbības gada pārskats un revidenta atzinums, kā arī ievēlēta Biedrības Ētikas padome. Uzsākot Ētikas padomes trešo darbības gadu, tai pievienojušies divi jauni locekļi – Andris Saulītis (kandidātu izvirzīja VSIA “Latvijas Televīzija”) un Aivars Pastalnieks (izvirzīja SIA "ŽURNĀLS SANTA”).  Papildus jaunievēlētajiem locekļiem Ētikas padomē turpinās darboties Guntars Līcis (izvirzīja AS "Latvijas Mediji"), Skaidrīte Lasmane (izvirzīja Latvijas Žurnālistu asociācija), Daiga Sproģe (izvirzīja AS "DELFI"), Aleksandrs Mirlins (izvirzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija), Anda Rožukalne (izvirzīja SIA "Novadu ziņas”), Andris Ķēniņš (izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija) un Baiba Liepiņa (izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija).

Pirmo reizi Biedrības darbības vēsturē ir notikušas izmaiņas Ētikas padomes sastāvā – uz piecām brīvajām vietām tika izvirzīti septiņi pretendenti un ievēlēti divi jauni locekļi. Līdz šim jaunievēlēto Ētikas padomes locekļu vietā divu gadu garumā darbojās Dita Deruma un Anna Peipiņa, tādēļ Biedrība pateicas abām nozares profesionālēm par ieguldīto darbu.  Jaunievēlētā Ētikas padome arī turpmāk uzraudzīs Biedrības Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīs sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēs iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Tāpat Biedrības statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai. Biedrības Ētikas padome uz pirmo trešā darbības gada atklāšanas sēdi sanāks jau aprīlī.

“Latvijas Mediju ētikas padome” divu gadu laikā ir veiksmīgi īstenojusi tās mērķi – ne tikai veicinājusi ētiskas mediju prakses attīstību un sekmējusi pašregulāciju Latvijas mediju telpā, bet arī  līdzdarbības līguma ietvaros ar Kultūras ministriju veikusi vairākus pētījumus par mediju nozares situāciju Latvijā un organizējusi virkni izglītojošu pasākumu. Divos darbības gados Biedrības Ētikas padome ir sniegusi 32 atzinumus par saņemtajām sūdzībām (ieskaitot tos, kas vēl ir procesā), no kuriem 13 gadījumos konstatēts kāda Ētikas kodeksa punkta pārkāpums. Visbiežāk Ētikas padome ir saņēmusi sūdzības par privātuma aizskārumiem, un pēdējā laikā lielā daļā sūdzību ir cieši savijušies mediju ētikas un juridisko pārkāpumu aspekti.

Kopš “Latvijas Mediju ētikas padomes” dibināšanas 2018. gada decembrī tās biedru skaits ir dubultojies – šobrīd jau 31 biedram ir saistošs Biedrības Ētikas kodekss. Turklāt saskaņā ar Ētikas kodeksa 2.4.punktu, tas ir saistošs ne tikai tās biedriem, bet arī personām, kuras rakstveidā apliecinājušas pievienošanos tam. Līdz šim Ētikas kodeksam ir pievienojušās 10 organizācijas, kā arī viens asociētais biedrs. Tas nozīmē, ka, apvienojot kopējo biedru skaitu ar uzņēmumiem, kas pievienojušies Biedrības Ētikas kodeksam, un to asociētajām organizācijām, Ētikas kodekss ir saistošs aptuveni 80 juridiskām personām. Tas ir ievērojams sasniegums, kas palīdzēs nodrošināt ētisku mediju praksi Latvijā.

Ņemot vērā epidemioloģiskos pulcēšanās ierobežojumus un pastiprinātu drošības pasākumu ievērošanu, biedru kopsapulce notika, izmantojot tiešsaistes saziņas līdzekļus. Arī ārkārtas situācijas laikā “Latvijas Mediju ētikas padome” aktīvi turpina darbu īstenot attālināti, jo mediju ētikas un informācijas precizitātes jautājumi nezaudē aktualitāti arī šobrīd.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros. 

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” paplašinās un uzņem trīs jaunus biedrus

Tuvojoties Biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" izveidotās Ētikas padomes otrā darbības gada noslēgumam, Biedrībai pievienojušies trīs jauni biedri – SIA “LA.LV”, AS “SUPERF M” un SIA “4. VARA”.  “Latvijas Mediju ētikas padomes” biedru kopskaits nu jau sasniedzis 30, kas ir divas reizes vairāk nekā biedrības dibināšanā brīdī 2018. gadā nogalē. Ētikas padomes otrā darbības gada beigās gaidāma arī biedru kopsapulce, kurā tiks apskatīts un izvērtēts Biedrības darbs pagājušajā gadā, uzklausot revidenta atzinumu par Biedrības gada pārskatu, kā arī ievēlēti Biedrības Ētikas padomes locekļi nākamajam darba cēlienam.

“Mums ir liels prieks uzņemt mūsu pulkā jaunus biedrus, kuri vēlas veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Biedrība savu divu gadu darbības laikā ir ievērojami attīstījusies, dubultojusi biedru skaitu un turpina stabilu izaugsmi, uzskatāmi parādot, ka mediju ētikas jautājumi ir bijuši un būs aktuāli vienmēr,” pauž “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris.

Vienu no galvenajiem “Latvijas Mediju ētikas padomes” uzdevumiem pilda Biedrības Ētikas padome deviņu cilvēku sastāvā, kas līdz ar katru jauno darbības gadu tiek ievēlēta un apstiprināta biedru kopsapulcē. Tā uzrauga Biedrības Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskata sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtē iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Tāpat Biedrības statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai.

Ētikas Padome veiksmīgi turpina savu darbību arī ārkārtas situācijas laikā, strādājot attālināti un ikmēneša sēdes organizējot tiešsaistē. Pēdējos mēnešos tā saņēmusi virkni sūdzību no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), sūdzībās cieši savijoties mediju ētikas un juridiskajiem aspektiem. Kā norāda Ētikas padomes locekļi, nereti juridisko pārkāpumu izcelsme ir meklējama ētiska rakstura jautājumos, tomēr šie pārkāpumi ir ļoti atšķirīgi – abu risināšanai ir nepieciešamas dažādas metodes, arī vietas un institūcijas, kur par šiem jautājumiem vērsties, ir citas. Lai šāda tipa sūdzības risinātu pēc iespējas raitāk un efektīvāk, Ētikas Padome saredz nepieciešamību ciešāk un aktīvāk sadarboties ar NEPLP.

“Latvijas Mediju ētikas padomes” biedri pārstāv visu formu un žanru medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Šobrīd biedrībā apvienojušies 30 biedri – Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, SIA “LETA”, AS “Cits Medijs”, SIA “Novadu ziņas”, AS “Latvijas Mediji”, AS “DELFI”, VSIA “Latvijas Televīzija”, VSIA “Latvijas Radio”, SIA “Firma Zemgale”, SIA “ŽURNĀLS SANTA”, SIA “Cēsu Druva”, SIA “Reģionu Mediji”, VSIA “Latvijas Vēstnesis”, SIA “Stockholm School of Economics in Riga”, SIA “TV NET”, SIA “All Media Latvia”, SIA “Cēsu Druva”, SIA “BAUSKAS DZĪVE”, SIA “Staburags”,  SIA “JAUNAIS KURZEMNIEKS”, SIA “VALMIERAS.TV”, SIA “VIDZEMES TELEVĪZIJA”, SIA “RED DOT MEDIA”, AS “TV LATVIJA”, SIA “LA.LV”, AS “SUPERF M” un SIA “4. VARA”.  

Atbilstoši Biedrības Ētikas kodeksa 2.4.punktam, tas ir saistošs ne tikai tās biedriem, bet arī personām, kuras rakstveidā apliecinājušas pievienošanos tam. Līdz šim “Latvijas Mediju ētikas padomes” Ētikas kodeksam pievienojušies SIA "DAUTKOM TV", SIA "MEDIASTRIMS", SIA "Kurzemes televīzija", SIA "TV9 Pakalni", SIA "EHO studija", Biedrība "Latviesi.com", SIA "TV Kursa" un SIA "Zemgales Reģionālā televīzija".

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.

Latvijas Mediju ētikas padome janvārī izvērtējusi sūdzības par nepatiesu un sensitīvu informāciju, personas datu aizsardzības pārkāpumiem un objektivitātes trūkumu

Janvārī norisinājās Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde, kas jau vairākus mēnešus notiek attālināti. Ētikas padome saņēmusi un izvērtējusi vairākas sūdzības par tādiem iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem kā nepatiesas, sagrozītas maldinošas un sensitīvas informācijas izpaušanu, personas datu aizsardzības pārkāpumiem, personas nomelnošanu un faktu nenošķiršanas no žurnālistu viedokļiem.

Vienā no saņemtajām sūdzībām par virkni publikāciju interneta portālos “Delfi”, “Kas Jauns”, “Apollo” un  “TVNET” tās iesniedzēja norādījusi, ka publikācijās izplatīta nepatiesa, sagrozīta un maldinošā formā pasniegta informācija par iesniedzējas attiecībām ar sabiedriski nozīmīgu personu. Vienlaikus, sūdzības iesniedzējas prāt, publikācijās parādās slēpta reklāma un iekļauta sensitīva informācija, neievērojot konfidencialitāti, nepārbaudot faktus un nenoņškirot tos no žurnālista viedokļiem un interpretācijas. Ētikas padome uzskata, ka publikāciju autori nav pārkāpuši sūdzībā norādītos Ētikas kodeksa principus, un gadījumos, ja kādā no žurnālistiem pieejamajiem avotiem tikusi pausta iesniedzējas godu un cieņu aizskaroša vai neslavu ceļoša informācija, iesniedzējai ir tiesības vērsties tiesību aizsardzības iestādēs. Medijiem šādos gadījumos ir jāspēj īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ne tikai ievērojot privātpersonas tiesības uz privāto dzīvi, bet arī sabalansējot tās ar sabiedrības tiesībām iegūt informāciju par sabiedriski nozīmīgu personu privāto dzīvi.

Divas sūdzības tika saņemtas par kanāla TV3 raidījumu “Bez Tabu”. Raidījuma sižetā par sporta nodarbību norisi, neņemot vērā Covid-19 pandēmijas ierobežojumus, sūdzības iesniedzēja saredzējusi tendenciozu informāciju un privātuma tiesību pārkāpumu – bez piekrišanas tikusi publicēta privāta sarakste, kā arī ierakstīta un publiskota viņas telefona saruna ar žurnālistu. Sižetā tika nosaukts iesniedzējas vārds, uzvārds, darba vieta un amats, kas, viņasprāt, nebija nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrības intereses. Tā kā šis “Bez Tabu” sižets tika veidots par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, attēlojot nievājošu un nihilistisku attieksmi pret sabiedrības veselību, Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un piesardzības pasākumiem, Ētikas padome nesaskata ētikas principu pārkāpumu, jo ir būtiski parādīt dažādus sabiedrībā valdošus aizspriedumus par slimības nopietnību un iespējamo ietekmi uz jebkuras personas veselību. Lai gan publicēt personu korespondenci bez to piekrišanas nav atļauts, Ētikas padomes ieskatā sabiedrībai ir tiesības iegūt pilnvērtīgu informāciju par sabiedrības drošībai bīstamām situācijām, un šajā gadījumā sabiedrības ieguvums no informācijas atspoguļošanas sižetā ir lielāks, nekā konkrētajai personai iespējamais kaitējums. 

Savukārt otrā sūdzībā par raidījuma “Bez Tabu” sižetu par ģimenes konfliktu tās iesniedzējs norāda, ka izplatīta sagrozīta, nepatiesa, nepārbaudīta, iesniedzēja cieņu aizskaroša informācija, kas balstās vienīgi uz intervēto personu fantāziju, kā arī paša žurnālista neētisko rīcību, gan veidojot sižetu, gan tajā necienīgi izsakoties par iesniedzēju. Tāpat norādīts, ka nav ņemta vērā visa iesniedzēja paustā informācija, kā arī nav nodrošināta iesniedzēja prasība nodrošināt anonimitāti. Izvērtējot sūdzībā norādītos faktus un konkrēto raidījuma sižetu, Ētikas padome nesaskata rupjus mediju ētikas principu pārkāpumus, jo sižeta veidošanā pēc iespējas ir uzklausītas personas, kuras no dažādām perspektīvām pārzina aplūkotā konflikta apstākļus. Ētikas padome uzsver, ka nevar sniegt risinājumu sižetā aplūkotajam ģimenes konfliktam un pēc būtības sūdzībā tiešā veidā nav aplūkoti ar mediju ētikas jautājumiem saistīti problēmjautājumi, bet sniegta iesniedzēja interpretācija par sižetā apskatītā ģimenes konflikta apstākļiem. Apstāklis, ka sižetā iekļauti arī tādi viedokļi, kas nav komplementējoši sūdzības iesniedzēja pozīcijai, nevar būt par pamatu, lai konstatētu Biedrības Ētikas kodeksā nostiprināto principu pārkāpumus.

Ētikas padome izvērtējusi sūdzību arī par žurnālista Kārļa Seržanta rakstu žurnālā “Likums un Taisnība” un interneta portālā “Kas Jauns”, kas pārpublicēts arī sociālajā tīklā Facebook. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tikusi nomelnota, kā arī informācija, ko K. Seržants saņēmis no citas personas, bija nepatiesa, nepilnīga un sagrozīta informācijas devēja interesēs. Viņasprāt, žurnālists nav centies uzklausīt otras puses viedokli. Izvērtējot publikācijas saturu un saņemot žurnālista skaidrojumu, arī šajā gadījumā Ētikas padome nesaskata biedrības Ētikas kodeksa principu pārkāpumu. Ētikas padome norāda, ka raksta veidošanā uzklausīts abu pušu viedoklis, raksts vispusīgi aplūko radušos konfliktsituāciju, tostarp iekļaujot neatkarīga jurista viedokli par aplūkotajai situācijai piemērotiem risinājumiem. Vienlaikus jāatveras, ka mediju publikācijās nav iespējams nodrošināt pilnīgi visu konfliktā iesaistīto pušu pausto apsvērumu uzskaitījumu un analīzi, iekļaujot pušu viedokli un paustos argumentus tiktāl, lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvu un daudzpusīgu aplūkotā notikuma atspoguļojumu.

Tāpat janvārī Latvijas Mediju ētikas padome sagatavojusi divas vēstules  – Tukuma novada domei par tās veikto izpēti attiecībā uz laikrakstu “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, kā arī Sabiedrības integrācijas fondam par Ētikas padomes pārstāvja deleģēšanu  darbam programmas „Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā diasporai, personām ar invaliditāti un mediju kritikas jomā” konkursa komisijā.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.  

Kāda ir mediju atbildība pret sabiedrību globālās pandēmijas laikā? Latvijas Mediju ētikas padomes vēstule medijiem un žurnālistiem

Jau kopš marta Latvijas iedzīvotāju ikdienu būtiski ietekmē koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi un valdības rīcība krīzes pārvarēšanai. Mediķu pašaizliedzīgais darbs, epidemiologu ieteikumi un vadošo krīzes centru lēmumi ietekmē norises sabiedrībā, un tikpat svarīga ir arī mediju un žurnālistu iesaiste šajos procesos. Šajā neziņas un šaubu pilnajā laikā tieši mediju un žurnālistu paveiktais sabiedrības informēšanā un notikumu izskaidrošanā ir tas, kas veido kopējo sabiedrības noskaņojumu un attieksmi. Krīzes pārvarēšana ir kopdarbs, un medijiem tajā ir neatsverama loma, tādēļ notikumu un viedokļu atspoguļošana, it īpaši krīzes apstākļos, ir jāveic kritiski, profesionāli un ar lielu atbildību.

Pandēmijas laikā plašsaziņas mediji jau pierādījuši, ka ir neizvietojami un spēj pildīt unikālas funkcijas, nenogurstoši sniedzot un skaidrojot svarīgu informāciju, mobilizējot sabiedrību. Medijiem ir neapšaubāma vara ietekmēt sabiedrisko domu, un līdz ar varu nāk arī atbildība. Pirmkārt, tā ir operatīva sabiedrības informēšana. Pandēmijas laikā mediji ar to ir veiksmīgi tikuši galā, krietni un detalizēti atspoguļojot ārstniecības iestāžu, epidemiologu ieteikumus un citu būtisku informāciju par slimības izplatības un ierobežošanas gaitu. Otrkārt, tā ir sabiedrības noskaņojuma un attieksmes veidošana, un, treškārt, medijiem ir jāuzrunā sabiedrība proaktīvai un saprātīgai rīcībai. Visi šie virzieni ir cieši saistīti, proti, datu, informācijas un viedokļu atspoguļojums rada attiecīgu noskaņojumu un attieksmi, kas savukārt virza sabiedrību konkrētai rīcībai – vai nu saprātīgai un apdomīgai, saredzot krīzes pārvarēšanu kā ikviena Latvijas iedzīvotāja kopdarbu, vai arī baiļu pilnai un vieglprātīgai, kā tas bija redzams 12. decembra protestu laikā Krastmalā. Tieši sabiedrības noskaņojuma uzturēšana un attieksmes veidošana ir viens no nepamanītākajiem aspektiem krīzes mediācijā, un diemžēl mediji tam šobrīd nepievērš pastiprinātu uzmanību. Tas var veicināt ne tikai vieglprātīgu attieksmi un patvaļīgu izturēšanos pret ierobežojumiem, vainīgā meklēšanu, valdības pieļauto kļūdu un nepilnīgās krīzes vadības komunikācijas pastiprinātu pārspīlētu izgaismošanu, bet arī sapratīgas rīcības trūkumu un viltus ziņu pieaugumu kā sociālajos tīklos, tā dažkārt arī pašos medijos. 

Nav noslēpums, ka daļa sabiedrības atzīst vīrusa izraisītās krīzes informāciju par vienveidīgu, apgrūtinošu un sāk izvairīties no tās. Datos pārsātinātā informācija un racionālie fakti ir viens no cēloņiem, kādēļ medijiem ar sabiedrības noskaņojuma uzturēšanu rodas grūtības. Katru dienu tiek publicētas infografikas, veidotas līknes un ziņots par saslimušo un bojā gājušo skaita pieaugumu. Tas, protams, ir nepieciešams, tomēr pandēmijas atspoguļošanai veltītajā mediju saturā salīdzinoši neliels, lai gan pakāpeniski augošs, ir emocionāli uzrunājošs, patiess saturs, kas atspoguļo pandēmijas skarto un tās seku likvidēšanā iesaistīto cilvēku ikdienas pieredzes. Latvijas Mediju ētikas padomes ieskatā tāds saturs varētu konkurēt ar dezinformācijas veidotāju emocionāli piesātinātajiem un maldinošajiem vēstījumiem, kas veicina dažādu sabiedrības grupu uzskatu polarizāciju.

Mediju ietekmē ir dezinformācijas, safabricējumu, manipulatīvu ziņu un citas nepatiesas un maldinošas informācijas pamanīšana un atspēkošana, un pret to ir jāizturas ļoti atbildīgi. Pēdējo mēnešu laikā novērojamas situācijas, kad mediji, tiecoties pēc daudzveidīga satura, mēdz nepārbaudīt vai nekritiski izturēties pret dažādiem viedokļiem un ziņām. Protams, dažādi un dažkārt krasi pretēji viedokļi sabiedrībā vienmēr ir un būs, tādēļ atšķirīgi viedokļi nav jāizslēdz, par tiem ir jādiskutē. Tomēr, ja informācija netiek kritiski un profesionāli izvērtēta un mediji kļūst par kanālu, kurā atspoguļot pilnīgi jebkāda veida saturu, tad redaktoru, žurnālistu un mediju darbam zūd jēga. Tieši krīzes situācijas rada ētikas un atbildības noteikumus, kas ir daudz stingrāki nekā ikdienā, un tie ir nepieciešami, lai mediji netiktu diskreditēti, noturētu kvalitātes latiņu un veicinātu uzticību, nevis mazinātu to. Šajā laikā ir īpaši svarīgi rūpēties par mediju vides kvalitātes saglabāšanu un attīstīšanu sabiedrības interesēs, lai iedzīvotājiem būtu pamats medijiem uzticēties, nevis meklēt un vieglprātīgi noticēt informācijai nepārbaudītās sociālo tīklu “ietekmētāju” jeb influenceru publikācijās. 

Neraugoties uz to, ka valdība mēdz pieļaut kļūdas un ka žurnālistiem, redaktoriem un medijiem var būt kritiska attieksme pret krīzes vadību, valdības pieeju un komunikāciju, šajā kritiskajā un nepārtraukti mainīgajā situācijā, pirmkārt, ir jāpiedāvā risinājumi un atbalsts, nevis tikai jāmeklē vainīgie. Krīzes pārvarēšana ir kopdarbs, kurā jāpiedalās ikvienam Latvijas iedzīvotājam un kurā liela, atbildīga loma ir arī medijiem. Latvijas Mediju ētikas padome aicina medijus saglabāt profesionalitāti un atbildību par vārda brīvību it visos aspektos, tostarp arī kritikas paušanā, un pandēmijas atspoguļojumā priekšplānā izvirzīt sabiedrības ieguvumus un sabiedrības intereses. Medijiem šajā laikā ir jābūt konstruktīvajai balsij, lai sabiedrību saliedētu sekmīgai krīzes pārvarēšanai, jo tikai kopīgiem spēkiem mums tas izdosies. 

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana  – veikšanu ietvaros.  

“Badināt nedrīkst barot” – noslēgusies Latvijas Mediju ētikas padomes diskusija par mediju un politiķu attiecībām

18. decembrī norisinājās jau trešais biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” organizētais tiešsaistes pasākums šajā gadā, proti, diskusija “Mediju un politiķu attiecības: badināt nedrīkst barot”. Diskusijas temats jeb mediju ētikas jautājumi, kas izriet no mediju un politikas mijiedarbības caur mediju finansēšanas un savstarpējo attiecību aspektu, piesaistīja vairāk kā 1000 unikālos skatītājus. Pasākuma tiešraide tika translēta ne tikai Latvijas Mediju ētikas padomes Facebook konta pasākuma sadaļā,  bet arī Latvijas lielākajos ziņu portālos Delfi, TVNET un LSM, LA.lv 

Tiešsaistes pasākums tika iesākts ar Ivetas Kažokas, PROVIDUS direktores un vadošās pētnieces, veiktās izpētes prezentāciju par politiķiem un žurnālistiem, par pasaules mediju ētikas pieredzi dažādu problēmsituāciju risināšanai. Domājot par politiķiem un medijiem, parasti tiek izmantotas trīs metaforas. Pirmkārt, viņu attiecības tiek pielīdzinātas tango – kaismīgai dejai, kas ir diezgan neviennozīmīga un kurā katram ir savs skatījums. Otrkārt, tās ir mīlestības un naida attiecības, viņi ir kā “labākie ienaidnieki” un draugi vienlaikus. Trešā, visspilgtākā metafora norāda, ka mediji pret politiķiem ir tas pats, kas suns attiecībā pret laternas stabu. Šīs metaforas parāda, ka mediju un politiķu attiecības ir cieši saistītas, bet tās nebūt nav vienkāršas – ne tikai Latvijā, bet arī citās demokrātiskās valstīs. Iveta Kažoka sniedz lielisku piemēru par Nīderlandi, kurā veiktā aptauja liecina, ka žurnālistu paštēls būtiski atšķiras no politiķu iespaida par žurnālistiem. Tajā 81% politiķu, bet 66% žurnālistu uzskata, ka mediju atspoguļojums pārāk vadās no notikumiem, kā arī 80% politiķu un tikai 49% žurnālistu uzskata, ka mediji politikas saturam pievērš pārāk mazu uzmanību. Tai pat laikā 84% žurnālistu un 68% politiķu norāda, ka politiķi izmanto žurnālistus, lai nopludinātu informāciju, savukārt 67% žurnālistu un tikai 39% politiķu uzskata, ka politiķi sola vairāk, nekā spēj īstenot. Šādu piemēru un pārmetumu ir daudz, kas lieliski ilustrē, ka attiecības starp šīm divām sabiedrībā tik nozīmīgajām profesijām ir visai komplicētas. Runājot par ētikas principiem politiķu un žurnālistu attiecībās, demokrātisku valstu, tostarp Latvijas, pieredzē pamatā ir spēkā vispārpieņemtie žurnālistikas ētikas principi. Stingrāki standarti jāievēro bezpartejiskiem medijiem, piemēram, BBC Lielbritānijā, kā arī sabiedriskajiem medijiem – piemēram, Latvijas Televīzijai, Latvijas Radio u.tml.. Tāpat var būt īpaši stingri noteikumi vēlēšanu laikam, un arī ierēdņiem, ministriem, to birojiem un padomniekiem ir jāņem vērā vairāki ētikas noteikumi, kas var ierobežot viņu rīcības brīvību attiecībā pret informācijas sniegšanu medijiem. 

Atšķirības mediju ētikas un darbības principos redzams arī tajā, kā politikas žurnālisti uztver savu misiju, un dažādās valstīs žurnālistu priekšstats par to, kas viņi ir, ļoti atšķiras. Spānijas lielie politiskie laikraksti ievērojami mazāk rakstīts par politiķu domstarpībām, mazāk izmantos politikas kā spēles retoriku, nekā tas notiek, piemēram, Dānijā, Lielbritānijā un Vācijā. Savukārt Lielbritānijā aptuveni 10% no politikas atspoguļojuma ir par politiķu privāto dzīvi, bet tas teju nekad netiktu darīts medijos Spānijā un Dānijā. Tāpat pastāv pamatīgas atšķirīgas starp veidiem, kā mediji atspoguļo politisko informāciju, un to lielā mērā nosaka kultūru un sabiedrību atšķirības. Piemēram, Vācijā, Polijā un Zviedrijā ierastā prakse ir saskaņot politiķu citātus un publicēt informācijas avotu, toties Itālijā, Francijā un ASV bieži tiek publicēta anonīma informācija. Tai pat laikā ļoti atšķirīga mediju un politikas kultūra var būt ne tikai ASV un Eiropas salīdzinājumā, bet arī tuvām kaimiņvalstīm, piemēram, Vācijai un Francijai. Tas liecina, ka politiķu un žurnālistu attiecību spektrs jebkurā valstī var variēt no totālas sadarbības uz savietojamām attiecībām ar zināmu spriedzi līdz pat pilnīgai sāncensībai. Noslēgumā Iveta Kažoka rezumē, ka politiķu un žurnālistu attiecības ir maz regulēta joma – uz to reti kad attiecas kas vairāk, kā tikai vispārējie žurnālistikas standarti, tieši tādēļ dažādās sabiedrībās attiecības starp žurnālistiem būs atšķirīgas un paražās balstītas. Ideālā gadījumā politikas žurnālists un politiķis nav ne draugi, ne ienaidnieki, bet viņu starpā pastāv konstruktīva spriedze. 

Pasākumu turpināja PricewaterhouseCoopers Legal zvērināta advokāta Benno Butuļa veiktās izpētes “Valsts nodrošinātā mediju nozares finansējuma korelācija ar preses brīvības indeksu un valsts finansējuma sazobe ar mediju vides attīstību” prezentācija. Attiecībā uz valsts nodrošināto mediju finansējumu, tas ir iedalās divos virzienos – finansējumu sabiedriskajam medijam un valsts atbalstu privātajam medijam. Privāto mediju atbalsta iespējas Eiropas kontekstā ir daudzšķautņainas – pamatā tas ir satura atbalsts, bet tas var būt arī atbalsts nodokļu politikas formā, piegāžu un darbības atbalsts, kā arī citi atbalsta mehānismi. Ārvalstīs, piemēram, Lietuvā, Dānijā, Francijā, Beļģijā u.c., atbalsts privātajiem medijiem ir ievērojamāks nekā Latvijā – tur PVN samazināts līdz aptuveni 5%, maksimāli sasniedzot 10%, kamēr Latvijā privātajiem medijiem PVN ir 12% apmērā. Protams, privāto mediju finansēšanas apjoms un atbalsta mehānismi ir atkarīgi no katras valsts iespējām, tomēr nevaram aizmirst, ka arī privātajiem medijiem ir būtiska loma spēcīgas demokrātijas veidošanā. Savukārt attiecībā uz sabiedriskā medija finansēšanu, tas ir viens no būtiskākajiem valsts uzdevumiem – neatkarīgs sabiedriskais medijs ir viens no pīlāriem, kas veido demokrātisku sabiedrību. Latvijā sabiedrisko mediju budžets ir aptuveni 28 miljoni eiro, to sastāda dotācijas un vēl šī brīža darbība reklāmas tirgū. Jau nākamgad paredzēta pilnīga sabiedrisko mediju izeja no reklāmas tirgus, kas var vēl vairāk saasināt esošo situāciju un “cīņu” par budžetu, kā arī radīt praktiskus šķēršļus mediju darbam un attīstībai, un jau šobrīd līdzekļu nepietiekamība un budžeta plānošanas problēmas praktiski ietekmē mediju brīvību un lēmumu pieņemšanu. Butulis mediju finansēšanas jautājumus ir skatījis arī starptautisku žurnālistikas kvalitātes radītāju, piemēram, Demokrātijas transformācijas, Pasaules preses brīvības un citu indeksu, kontekstā. Runājot konkrēti par Pasaules preses brīvības indeksu, tajā tiek vērtēts valstu stāvoklis žurnālistikas kvalitātē. Kā svarīgākais kritērijs izvirzīta politiskā neatkarība – jo atklātāka politiskā ietekme valstī, jo zemākā vietā tā ierindojas, kā tas vērojams Ziemeļkorejas, Ķīnas, Vjetnamas un Irānas gadījumos. Toties augšgalā ar lielisku neatkarību atrodas Norvēģija, Somija, Dānija un Zviedrija. Latvija šajā sarakstā ierindojas 22. vietā, savukārt mūsu kaimiņvalsts Lietuva, kurā ir apjomīgāks mediju finansējums, atrodas 28. vietā, bet Igaunija – 14. vietā. Tātad tieša korelācija starp finansējuma apmēru un preses brīvību, kā arī demokrātijas kvalitāti nepastāv. Benno Butulis pauž, ka šie indeksi atspoguļo zināmas tendences, taču nespēj parādīt ekonomiski trauslās vietas finansējuma piešķiršanā. Proti, lai gan Latvija ierindojas relatīvi augstu šajos rādītājos, tas nenozīmē, ka Latvijā nav ievērojamas problēmas attiecībā uz šiem jautājumiem. Viņš uzsver, ka mediju neatkarība ir konstitucionāli aizsargāta vērtība, un pietiekams un prognozējams finansējums ir priekšnoteikums neatkarībai. Vadoties pēc pasaules prakses, iespējamie risinājumi, kā situāciju Latvijā varētu uzlabot, ir dažādi. Viens no tiem varētu būt obligāta sabiedrības iesaiste medija finansēšanā, ievērojot samērīgus izņēmumus. Protams, ir iespējami modeļi ar citādāku finansējumu, taču svarīgākais ir, lai prognozējamā finansējuma daļa būtu ievērojama.

Otrā pasākuma daļa norisinājās kā diskusija, kurā Iveta Kažoka, Jaunās konservatīvās partijas senators, pasniedzējs un Austrumeiropas politikas eksperts Andis Kudors, kā arī TVNET žurnālists un topošais politologs Iļja Kozins centās “ievietot komatu” teikumā “badināt nedrīkst barot” un rast atbildi uz jautājumu par šābrīža situāciju (status quo) mediju un politiķu attiecībās Latvijā. Atklājot diskusiju, Iļja Kozins norāda, ka labā, spēcīgā demokrātijā mediju “barošana” ir pašsaprotama lieta, un pēc būtības mediji, it īpaši sabiedriskie, ir “jābaro”. Tomēr, viņaprāt, mehānismi, kā sabiedriskie mediji Latvijā tiek finansēti, ir nepieņemami. “Salīdzinot ar Vāciju, kur sabiedrisko mediju finansējums ir piesaistīts noteiktam nodoklim, kas to arī padara par sabiedrisko mediju, ko finansē katrs cilvēks, tad Latvijā finansējums nav pastāvīgs, piemēram, Latvijas Radio 4 gadījumā katru gadu par finansējumu bija atsevišķi jālemj. Šāda kārtība, kur ministri katru gadu nolemj, cik liels finansējums konkrētajam sabiedriskajam medijam ir jāpiešķir, man šķiet ne visai pieņemama. Par to būtu jālemj un ar nodokļu maksājumiem arī jāatbalsta visai sabiedrībai, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju kvalitāti un darbošanos sabiedrības interesēs,” stāsta Kozins. Andis Kudors, paužot savu personīgo redzējumu, skaidro, ka nav šaubu, ka mediju finansējumam jābūt stabilam, paredzamam un pietiekamam. Vienlaikus viņš uzsver, ka atbilstošam finansējumam ir jāiet roku rokā ar kvalitatīvu mediju darbu. Savukārt Iveta Kažoka uzskata, ka jautājums nav vairs tikai sabiedriskajiem medijiem. Protams, sabiedriskajiem medijiem ir jābūt labi finansētiem no valsts puses, lai tie būtu redakcionāli neatkarīgi un varētu īstenot savu sabiedriski svarīgo misiju, bet šobrīd, kad ir tik ļoti mainījušies apstākļi un apsvērumi, lai komercmediji varētu pastāvēt, piemēram, mainoties tehnoloģijām, tie vairs nevar rēķināties ar labiem ieņēmumiem no reklāmas, valstij būtu vairāk jāatbalsta arī šie mediji. Tas nepieciešams, lai papildus sabiedriskajiem medijiem pastāvētu un iedzīvotājiem būtu pieejamas arī citas alternatīvas. Viņasprāt, apzināts valsts atbalsts šajā jomā ir kritiski svarīgs, lai balstītu šobrīd drūpošo komerciālo mediju telpu.

Apskatot jautājumu par to, kāda ir Latvijas politiķu un mediju savstarpējā komunikācija, Iļja Kozins norāda, ka, vērtējot pēdējo Saeimas sasaukumu, politiķu komunikācija varētu būt daudz augstākā līmenī. Tomēr arī žurnālisti mēdzot pārspīlēt, pārāk emocionāli uztvert un atspoguļot dažādas situācijas. Tādēļ Kozins uzskata, ka politiķiem un žurnālistiem vajadzētu rīkoties viedāk un būt iecietīgākiem vienam pret otru, turklāt tas neizslēdz to, ka žurnālisti un mediji turpina darboties kā sabiedrības interešu sargsuņi. Andis Kudors piekrīt, ka abu pušu savstarpējai komunikācijai jābūt cieņpilnai un iejūtīgākai nekā līdz šim. Viņš norāda, ka politika Latvijā ir agresīva vide, kurā būt nepārtrauktā “komunikācijas kautiņā” nav pieņemami, tādēļ kā žurnālistiem, tā politiķiem ir jāuzņemas atbildība, veidojot savstarpējās attiecības. Iveta Kažoka vērš uzmanību uz, viņasprāt, būtiskāko jautājumu mediju un politiķu attiecībās – kā izveidot tādu mediju sistēmu, kur nepazūd sabiedriski svarīgais saturs, kur medijiem ir pietiekami resursi, lai to veidotu, un kur attiecības ar politiķiem ir ne naidīgas, ne pārlieku draudzīgas un noteikti ne atkarīgas no finansiālajiem aspektiem? Vienlaikus vislielākais izaicinājums ir, kā neļaut politiķiem, kuriem nav pārāk labi nodomi attiecībā uz sabiedrības attīstību un nākotni, sagraut demokrātijas institūciju, kurā mediji vēl aizvien ir pietiekami spēcīgs balsts. Tāpat Kažoka uzsver atbildību, kas jāievēro abām pusēm. Viņa norāda, ka demokrātiskā sabiedrībā politiķi tiek uzraudzīti vairāk, jo no politiķa lēmuma ir daudz lielāks svars, nekā no, piemēram, viena žurnālista lēmumiem. Ja mediju atbildībā pēdējo gados ir pamanāms progress, tad politiķu atbildībā vērojams tieši pretējais, turklāt politiķiem mūsdienās vairs nav nepieciešamas labas vai pat neitrālas attiecības ar žurnālistiem, jo informāciju savai auditorijai politiķi var nodot citos kanālos, tostarp ar sociālo tīklu starpniecību. Papildus esošajiem dalībniekiem diskusijai pieslēdzās arī RSU Komunikācijas fakultātes prodekāns un docētājs, partijas “Attīstībai/Par!” biedrs Ainārs Dimants, kurš savulaik bijis arī NEPLP priekšsēdētājs. Ainārs Dimants piekrīt Ivetai Kažokas viedoklim, norādot, ka politiķu un mediju attiecību jautājumā bumba lielākoties ir politiķu laukuma pusē. Vienlaikus viņš uzsver, ka mediju sistēma nevar būt pakļauta politiskajai sistēmai – nedrīkst būt tā, ka “tas, kurš maksā, pasūta mūziku”. Viņaprāt, svarīgākais mediju un politiķu attiecībās ir profesionālisms – pie politiķu profesionālisma pieder mediju politikas kompetence par mediju lomu demokrātiskā iekārtā, sākot ar varas dalīšanas principu. Savukārt žurnālistu profesionālā kompetencē ietilpst notikumu atspoguļošana pēc to būtības. Viņš uzskata, ka fokusam nevajadzētu būt uz pašiem procesiem un žurnālistiem nevajadzētu iet politiskās dienaskārtības pavadā, bet gan koncentrēties uz politiķu pieņemto lēmumu atspoguļošanu. 

Vaicāts, kāda ir mediju loma dezinformācijas atspēkošanā un vai medijiem jāiesaistās cīņā ar viltus ziņām, Iļja Kozins neuzskata to par cīņu. Protams, atsevišķi ir jāizceļ dažādi projekti, piemēram, Re:Baltica īstenotais Re:Check, kur tiek pārbaudīti konkrēti fakti un apgalvojumi, tomēr, viņaprāt, vienīgā mediju loma dezinformācijas apkarošanā ir savu pienākumu pildīšana maksimāli kvalitatīvi, atbildīgi un pilnā apmērā. Arī Iveta Kažoka piekrīt Kozina teiktajam, uzsverot, ka žurnālistu misija ir sniegt sabiedrībai tai nepieciešamo informāciju. Runājot par dezinformāciju, viņasprāt, svarīgas ir divas lietas – pirmkārt, kas ir dezinformators un kas aiz tā visa stāv. Parasti Latvijas žurnālisti vismaz lielākajos un kliedzošākajos gadījumos ir centušies noskaidrot, kas un ar kādu motivāciju ir izplatījis dezinformāciju. Otrkārt, ja žurnālisti redz, ka sabiedrībā par kādu jautājumu veidojas aplams skatījums, kas nav faktos balstīts, būtu nepieciešams sagatavot materiālus, kas skaidro, kā ir patiesībā. Vēl viena lieta, uz ko Kažoka vērš uzmanību un kas ir kļuvusi izplatītāka tieši pēdējo gadu laikā, patiecoties sociālo tīklu popularitātes pieaugumam un dezinformācijas kā Krievijas politiskās cīņas ieroča izmantošanai, ir faktu pārbaude. Viņai uzskata, ka tā ir svarīga lieta, bet nav pārliecināta, ka ar to jānodarbojas žurnālistiem. Tā drīzāk varētu būt citas, atsevišķas profesijas kompetence. 

Tiešsaistes diskusijas “Mediju un politiķu attiecības: badināt nedrīkst barot” ierakstu ir iespējams noskatīties “Latvijas Mediju ētikas padomes” Facebook kontā. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai un sociālo tīklu aktivitātēm, lai uzzinātu vairāk par biedrības plānotajiem pasākumiem arī turpmāk. 

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.

Nepatiesa informācija, iespējams personas datu aizsardzības pārkāpums un objektivitātes trūkums – Latvijas Mediju ētikas padome decembrī izvērtējusi virkni sūdzību

Decembrī norisinājās Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde. Ņemot vērā valstī nozīmētos pulcēšanās ierobežojumus, sēde notika attālināti, un tajā tika izvērtētas sūdzības par personas datu aizsardzības pārkāpumu LTV1 raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” un objektivitātes trūkumu portāla www.nra.lv veidotajā publikācijā. Tāpat tika izvērtētas sūdzības par nepatiesas informācijas paušanu divos raidījumos – LTV7 “Personīgā lieta” un TV24 “Preses klubs”. 

Sūdzībā par personas datu aizsardzības pārkāpumu tās iesniedzējs – pirmsskolas izglītības iestāde Rīgā – norādījis, ka bērnudārzā vairākus mēnešu strādājusi skolotājas palīdze, kura slepus uzņēmusi video materiālus. Tie tikuši demonstrēti LTV1 raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, bet to uzņemšana nav bijusi saskaņota nedz ar pirmsskolas izglītības iestādes vadību, nedz materiālos redzamo bērnu vecākiem. Atbildot uz šo sūdzību, LTV1 norādīja, ka slēpti filmētajos video materiālos gan pedagogu, gan bērnu sejas ir aizklātas, tādējādi nodrošinot samērīgu līdzsvaru starp tiesībām uz personu privāto dzīvi (tostarp personas datu aizsardzību) un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību. Šajā gadījumā Ētikas padome nekonstatē Biedrības Ētikas kodeksā nostiprināto principu pārkāpumu, bet vienlaikus atgādina, ka raidījumā uzmanība pievērsta tikai pirmsskolas izglītības iestādes darba negatīvajiem aspektiem. Līdz ar to Ētikas padome iesaka atturēties no pārāk vienpusīga skatījuma, kas varētu nodarīt nepamatotu kaitējumu gan konkrētās pirmsskolas izglītības iestādes, gan pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku reputācijai kopumā. 

Azerbaidžānas vēstniecības iesniegtajā sūdzībā apgalvots, ka portāla www.nra.lv veidotajā publikācijā par Armēnijas un Azerbaidžānas militāro konfliktu Kalnu Karabahā atspoguļots tikai vienas puses viedoklis un tādējādi tikuši pārkāpti Biedrības Ētikas kodeksa godprātības, daudzveidības, diskriminācijas un naida kurināšanas aizlieguma principi. Tāpat vēstniecība norādījusi, ka publikācijas veidotājs, atbildot uz sūdzību par rakstu, paudis atbalstu Armēnijai un negatīvi atsaucies uz Azerbaidžānas puses nostāju, tādā veidā pārkāpjot mediju objektivitātes un neitralitātes principu. Arī šajā gadījumā Ētikas padome nekonstatē pārkāpumus, norādot, ka mediju redakcionālās neatkarības un autonomijas princips paredz tiesības izvēlēties intervējamās personas atbilstoši medija redakcionālajai politikai – nevienam nav tiesību pieprasīt, lai medijs intervētu kādu konkrētu personu. Tomēr Ētikas padome vērš uzmanību, ka, atspoguļojot militāru konfliktu, medijam ir jābūt ļoti rūpīgam un jānodrošina pēc iespējas balsansētāks viedokļu atspoguļojums. Arī intervējot tikai vienas no konfliktā iesaistīto pušu pārstāvjiem, medijs var nodrošināt plašāku informāciju par aplūkoto problēmjautājumu, lai auditorijai būtu labāk saprotams tā konteksts. Ētikas padome rosina līdzīgos gadījumos pēc iespējas sekmēt pašregulatīvu mehānismu piemērošanu informācijas atspoguļošanai, it īpaši, ja notikumā iesaistītās puses ir izteikti polarizētas. 

Ētikas padome izskatījusi arī divas sūdzības par nepatiesas informācijas publicēšanu, kurās to iesniedzēji norādījuši uz neprecizitātēm LTV7 raidījumā “Personīgā lieta” un TV24 raidījumā “Preses Klubs”. Sūdzības iesniedzējs LTV7 raidījumā saskatījis patiesībai neatbilstošu informāciju par to, ka raidījumā intervētā persona neesot saņēmusi aizdevuma līgumā noteikto aizdevuma summu un ka to apliecinot ne tikai sūdzībai pievienotais tiesas spriedums civillietā, bet arī mobilā telefona sarunu ieraksti. Izskatot sūdzību, tai pievienotos dokumentus un saņemot LTV7 skaidrojumus, Ētikas padome nav konstatējusi, ka izplatītā informācija būtu nepatiesa. Vienlaikus Ētikas padomes locekļi norāda, ka ar sūdzībā aplūkoto situāciju ir saistīti vairāki tiesiski strīdi, kuru juridiskās detaļas vēl tiek pilnībā noskaidrotas, tostarp izmantojot kriminālprocesuālas metodes. Aplūkojot mediju un žurnālistu darba ētiskos apsvērumus, jāņem vērā, ka sabiedrība cenšas izmantot mediju palīdzību, vienlaikus mediji, palīdzot skaidrot kāda savstarspēja strīda apstākļus, pilda sabiedrības sargsuņa funkciju. 

Savukārt LTV iesniegtajā sūdzībā par TV24 raidījumu “Preses klubs” teikts, ka raidījuma vadītājs paudis nepatiesu informāciju, norādot, ka LTV ir filmējusi Valsts prezidenta uzrunu un komercmedijiem, kas vēlētos uzrunu pārraidīt, prasījusi samaksu vairāk nekā 700 eiro apmērā. Šajā gadījumā ticis konstatēts Biedrības Ētikas kodeksa 4.6.1. punktā nostiprinātā faktu pārbaudes principa pārkāpums. Ikviena mediju pienākums ir atspoguļot patiesu informāciju, turklāt nav pieļaujama un ir novēršama nepatiesas, sagrozītas vai maldinošā formā pasniegtas informācijas izplatīšana. Ētikas padomes locekļu ieskatā medijs nav veicis pietiekamu pārbaudi par informācijas atbilstību faktiem, tādējādi iespējami kaitējot cita medija reputācijai. Vienlaikus Ētikas padome uzskata, ka šajā situācijā ir piemērojams Biedrības Ētikas kodeksa 6.2. punktā nostiprinātais mehānisms – medijam faktoloģiskas kļūdas gadījumā ir pienākums pēc iespējas ātrāk publicēt kļūdas labojumu. 

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” veiksmīgi turpina savu otro darbības gadu, turklāt Biedrības Ētikas kodeksam ir pievienojušies vairāki mediji. Pēdējo mēnešu laikā par Ētikas kodeksa atzīšanu saņemti iesniegumi no tādiem medijiem kā SIA "DAUTKOM TV", SIA "MEDIASTRIMS", SIA "Kurzemes televīzija", SIA "TV9 Pakalni", SIA "EHO studija", SIA "TV Kursa" un Biedrības "Latviesi.com".

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.  

Latvijas Mediju ētikas padome aicina uz tiešsaistes diskusiju par mediju un politiķu attiecībām

18. decembrī no plkst. 14.00 līdz 17.00 norisināsies biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” organizēta tiešsaistes diskusija “Mediju un politiķu attiecības: badināt nedrīkst barot”. Diskusijā mediju darbinieki, pētnieki un politiķi pārrunās un skaidros mediju ētikas jautājumus, kas izriet no mediju un politikas mijiedarbības caur mediju finansēšanas un savstarpējo attiecību aspektu. Dalība tiešsaistes diskusijā ir bez maksas, un to būs iespējams vērot tiešraidē biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Facebook konta pasākuma sadaļā, kā arī ziņu portālos Delfi, TVNET un LSM. 

Tiešsaistes diskusija “Mediju un politiķu attiecības: badināt nedrīkst barot” kā izglītojošs ieskats mediju ētikas pasaulē tiek organizēta ar mērķi informēt un izglītot mediju profesionāļus, īpašniekus un auditoriju, kā arī raisīt pēc iespējas plašāku diskusiju par mediju un politiķu savstarpējām attiecībām un to iespaidu uz mediju ētikas jautājumiem. 

“Diskusijas dalībnieki centīsies “ievietot komatu” teikumā “badināt nedrīkst barot” un rast atbildi uz jautājumu par šābrīža situāciju (status quo) mediju un politiķu attiecībās Latvijā. Šis būs jau trešais biedrības organizētais tiešsaistes pasākums šajā gadā, skaidrojot nozīmīgus mediju ētikas jautājumus, tādēļ aicinām diskusijai pievienoties ne tikai mediju īpašniekus, nozares profesionāļus un žurnālistus, bet arī pētniekus, nevalstiskās organizācijas, valsts institūciju pārstāvjus un studentus,“ pauž “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris.

Tiešaistes diskusijas “Mediju ētika un korporatīvā atbildība” programmā paredzēts:

14.00 - 14.10 Pasākuma atklāšana un moderatora Oskara Priedes uzruna, “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētāja Jāņa Lielpētera ievadvārdi;

14.10 - 14.40 Ivetas Kažokas (PROVIDUS direktores un vadošās pētnieces) veiktās izpētes “Pasaules mediju ētikas pieredzes salāgošana ar Latvijā aktuālajām problēmsituācijām un ētiskas mediju vides attīstību Latvijā” prezentācija;

14.45 - 15.20 Benno Butuļa (PricewaterhouseCoopers Legal zvērināta advokāta) veiktās izpētes “Valsts nodrošinātā mediju nozares finansējuma korelācija ar preses brīvības indeksu un valsts finansējuma sazobe ar mediju vides attīstību” prezentācija;

15.20 - 15.35 Pasākuma pirmās daļas noslēgums un tehniskais pārtraukums;

15.35 - 16.50 Diskusija "“Mediju un politiķu attiecības: badināt nedrīkst barot”. Diskusijā piedalās: Iveta Kažoka, Daniels Pavļuts (13. Saeimas deputāts, Attīstībai/Par!), Dagmāra Beitnere-LeGalla (13. Saeimas deputāte, Jaunā konservatīvā partija) un Iļja Kozins (TVNET žurnālists un topošais politologs). 

16.50 - 17.50 Pasākuma noslēgums.

Dalība diskusijā ir bez maksas.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.

Latvijas Mediju ētikas padome izsaka līdzjūtību Andai Rožukalnei

Biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Ētikas padomes locekļi un valde izsaka visdziļāko līdzjūtību Ētikas padomes loceklei Andai Rožukalnei, pavadot māti mūžībā.

Latvijas Mediju ētikas padome oktobrī izvērtējusi sūdzības par autortiesību pārkāpumiem un nepatiesas informācijas publicēšanu, kā arī sagatavojusi divas vēstules

Veiksmīgi turpinot otro darbības gadu, oktobrī aizvadīta biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde. Tās dienaskārtībā šoreiz bija sūdzību izvērtēšana par iespējamiem autortiesību pārkāpumiem un nepatiesas informācijas publicēšanu reģionālajā laikrakstā. Tāpat sagatavotas divas vēstules – Saeimas deputātiem un Tukuma novada domei. 

Sūdzībā par autortiesību pārkāpumiem tās iesniedzējs norādījis, ka reģionālajā laikrakstā “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” izveidotas divas ziņas par sporta spēļu norisi un to rezultātiem, kuras ir pilnībā pārpublicētas no citiem medijiem bez atsaucēm uz konkrētajiem informācijas avotiem. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tā ir intelektuālā īpašuma zādzība un Biedrības Ētikas kodeksa 4.9. punkta jeb autortiesību pārkāpums, turklāt par minēto faktu Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība. Atbildot uz iesniegto sūdzību, “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” norādījušas, ka nepiekrīt sūdzībā norādītajam, jo viena no publikācijām tapusi pēc publiski pieejamas informācijas apkopošanas, savukārt otrā ziņā atspoguļota “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” autores, kura apmeklēja konkrētās spēles, fiksētā informācija par faktiem – sporta spēļu rezultātiem. Kā secinājusi Ētikas padome, sūdzībā norādītajās publikācijās pamatā atspoguļoti sporta spēļu un citu sprota pasākumu norise un rezultāti, kam nepiemīt oriģināldarba pazīmes, piemēram, pēcspēles intervija ar spēlētājiem, sportistiem vai treneriem. Tādēļ šādas informācijas publicēšana, pat ja vairākos avotos tā ir sakritīga, nevar tikt uzskatīta par Biedrības Ētikas kodeksa 4.9. punkta jeb autortiesību pārkāpumu. 

Ētikas padome saņēmusi arī Nacionālās elektroniski plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sūdzību par laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” žurnālistes rīcību, publicējot rakstu, kas pauž, ka lielāko daļu no mediju atbalstam paredzētajiem līdzekļiem saņem NEPLP, televīzijām saturs netiek vērtēts, un tās izplata deģenerējošu saturu par valsts naudu un piesārņo informatīvo telpu. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka laikrakstā iekļauta nepatiesa informācija, tomēr Ētikas padome atgādina, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli, un to nav iespējams pakļaut patiesības pārbaudei. Ētikas padomes ieskatā katru personas izteikumu nav vēlams pavērst tā, lai to varētu uzskatīt par nepatiesas informācijas publicēšanu, turklāt sūdzībā norādītajā rakstā ir iekļauts pie Valsts prezidenta par mediju politikas jautājumiem notikušās diskusijas atreferējums. Gadījumā, ja par kādu personu vai organizāciju viedoklī paustas nepamatotas, godu un cieņu aizskarošas vai neslavu ceļošas ziņas, aizskartajai personai ir tiesības vērsties pret aizskārēju, izmantojot civiltiesiskos instrumentus. Tomēr, Ētikas padomei vērtējumu sniedzot atbilstoši mediju ētikas principiem, tā nekonstatē, ka konkrētajā situācijā būtu noticis Biedrības Ētikas kodeksa pārkāpums.

Tāpat Ētikas padome ikmēneša sēdē sagatavojusi divas vēstules. Viena no tām ir adresēta Saeimas deputātiem, aicinot Mediju atbalsta fondā pieejamo finansējumu saglabāt līdzšinējā apjomā, jo tā ietvaros tiek radīts  kvalitātīvs žurnālistikas saturs, kas ne tikai nodrošina atbalstu mediju uzņēmumiem, bet arī sekmē kvalitatīva satura pieejamību sabiedrībai. Tas mediju ekosistēmas transformācijas un dezinformācijas izplatības laikā ir nozīmīgi sabiedrības informētības nodrošināšanai un infromatīvās telpas drošumspējas sekmēšanai. Savukārt otra Ētikas padomes vēstule adresēta Tukuma novada domei, aicinot rūpīgi izvērtēt domes funkciju pildīšanu attiecībā uz informācijas sagatavošanu un izplatīšanu plašsaziņas līdzekļiem, maksimāli ievērojot sabiedrības tiesības piekļūt valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošai informācijai.

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” veiksmīgi turpina savu otro darbības gadu, un tās mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Ētikas padomes uzdevums ir uzraudzīt Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīt sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēt iespējamus vārda brīvības pārkāpumus.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros. 

LMĒP īstenojusi aktivitātes par kritiskās domāšanas stiprināšanu sabiedrībā

Biedrība Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP) veiksmīgi realizē daudzveidīgu aktivitāšu programmu, lai veicinātu sabiedrības kritisko domāšanu attiecībā uz mediju satura patēriņu. 

2019. gada maijā LMĒP piedalījās Kultūras ministrijas (KM) izsludinātā līdzdarbības līguma konkursā un noslēdza līgumu ar KM par valsts pārvaldes uzdevuma “Sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana” īstenošanu. 

Līguma izpildes laikā līdz 2020.gada jūlijam tika īstenotas diskusijas, veidoti starptautiskās prakses apkopojumi, organizēti izglītojoši pasākumi un veikts pētnieciskais darbs par Latvijas situācijai piemērotākajiem mediju ētikas pamatprincipiem un vadlīnijām.

Daudzveidīgos pasākumos tika diskutēts par vārda brīvības jautājumiem, mediju nozīmi un atbildību, medija un žurnālista tiesībām un pienākumiem, ētiskas mediju prakses nozīmi, mediju pašregulācijas jēdzienu u.c. ar mediju ētiku saistītiem tematiem.

Projekta laikā biedrība īstenoja virkni pasākumu. 

Publiskā diskusija “Mediju ētika 101*”, kurā viedokļu līderi skaidroja mediju ētikas lomu post-patiesības laikmetā, apsprieda pašregulācijas mehānisma stiprās un vājās puses, kā arī salīdzināja Latvijas mediju ētikas jautājumu uzraudzības modeli ar ārvalstu praksi. 

Pielāgojoties valstī izsludinātajiem ierobežojumiem, tika organizēti divi tiešsaistes semināri - “Mediju ētika un korporatīvā pārvaldība” un “Mediji kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?”. Abos pasākumos mediju eksperti skatītājus iepazīstināja ar veiktajām izpētēm. Pasākumu videoierakstus  iespējams apskatīt biedrības mājaslapā www.lmepadome.lv, kā arī biedrības sociālo tīklu Facebook un Youtube kontos. 

Tika izstrādāti arī vairāki informatīvi materiāli, tai skaitā  izpēte par mediju nozares politiku un iespējamajiem normatīvo aktu uzlabojumiem. Īstenotas arī mediju uzņēmumu darbinieku un vadītāju aptaujas, kas deva ieskatu par turpmākai nozares attīstībai būtiskiem jautājumiem. Ar šo informāciju iespējams iepazīties biedrības mājaslapas www.lmepadome.lv sadaļā “Noderīga informācija”.

Radīti arī audiovizuāli materiāli, kas skaidro biedrības strūkturālo uzbūvi un sūdzību pieņemšanas un izskatīšanas procesu. 

Lai uzrunātu plāšākas sabiedrības grupas, biedrība izveidojusi piecu video sēriju, kur mediju, ētikas un akadēmiskās vides profesionāļi atbildēja uz jautājumiem par mediju ētiku, skaidroja dažādus ar mediju ētiku saistītus jautājumus un dalījās savā pieredzē. Ar video materiāliem iespējams iepazīties biedrības mājaslapā www.lmepadome.lv sadaļā “Noskaties!”, kā arī biedrības sociālo tīklu Facebook un Youtube kontos.  

Biedrība pateicas par sadarbību Stokholmas Ekonomikas Augstskolas Rīgā Mediju studiju centram, Rīgas Juridiskajai augstskolai, mediju pārstāvjiem un nozares profesionāļiem, kas labprāt iesaistījās biedrības organizētajos pasākumos, kā arī visām pārējām iesaistītajām pusēm par līdzdalību projekta īstenošanā. LMĒP vērš uzmanību, ka turpinās iesākto darbu, lai izglītotu un informētu sabiedrību par mediju ētiku, kā arī veicinātu ētiskas mediju prakses attīstību Latvijā.

Latvijas Mediju ētikas padome jūlijā diskutējusi par mediju atbilstību finansējuma saņemšanai valsts projektos un sagatavojusi informācijas pieprasījumu

Jūlija sākumā klātienē notika biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde. Šī ir jau otrā klātienes sēde, kas noris pēc ārkārtas situācijas beigām un valsts nozīmēto ierobežojumu mīkstināšanas. Ikmēneša sēdē Ētikas padome diskutēja par mediju atbilstību un potenciālajiem ētikas pārkāpumiem finansējuma saņemšanai valsts projektos, kā arī sagatavojusi informācijas pieprasījumu Tukuma novada domei.

Ētikas padomes dienaskārtībā bija Valsts Reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) saņemtās vēstules izskatīšana. Tajā “Latvijas Mediju ētikas padomei” lūgts sniegt informāciju par to, vai potenciālie finansējuma saņēmēji projekta “Sabiedrības vides apziņas veicināšana medijos” ietvaros pēdējo trīs gadu laikā ir pieļāvuši mediju ētikas pārkāpumus. Pēc plašām diskusijām Ētikas padome ir vienisprātis – lai gan biedrības mērķis ir rūpēties par mediju vidi, veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju, “Latvijas Mediju ētikas padomei” nav izmeklēšanas tiesību un tā nepilda funkcijas, kas ļautu šādos konkursos sniegt savu redzējumu par to, kas būtu tiesīgs pretendēt uz valsts finansējumu. Biedrība neveic sodīšanas funkciju, un pārkāpuma gadījumā biedri no “Latvijas Mediju ētikas padomes” netiek izslēgti. Visi biedrības lēmumi ir publiski pieejami un saistoši tikai tās biedriem, turklāt visi Ētikas padomes saņemtajās sūdzībās minētie pārkāpumi tiek novērsti, ja tie tikuši konstatēti. Ētikas padome norāda, ka VRAA saņemtajā vēstulē minētas arī tādas organizācijas, kas neatbilst mediju uzņēmumu prasībām un regulējumam, un daļu no šiem medijiem Ētikas padome ne reizi nav vērtējusi. Tomēr ikvienam plašsaziņas līdzeklim ir jāatceras – lai tas atbilstu mediju regulējumam un tiktu uzskatīts par pilntiesīgu mediju uzņēmumu, tam ne tikai ir jābūt savam ētikas kodeksam un jāīsteno tā izpilde, bet arī jāievēro caurspīdības princips, norādot konkrētā medija vadītājus, ziedotājus, patiesā labuma guvējus u. tml.

Jūlija sēdē Ētikas padome sagatavoja arī informācijas pieprasījuma vēstuli Tukuma novada domei. Informācijas pieprasījums veidots, atsaucoties uz saņemto sūdzību par mediju “Tukuma Balss”, kurā papildus tika atspoguļota Tukuma novada domes atšķirīga un diskriminējoša rīcība pret masu medijiem. Informācija par iespējamiem pārkāpumiem no Tukuma novada domes nepieciešama, lai Ētikas padome varētu izsvērt abu pušu sniegtos skaidrojumus un sniegtu pamatotu lēmumu par sūdzībā minētajiem pārkāpumiem.

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” veiksmīgi turpina savu otro darbības gadu, un tās mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Ētikas padomes uzdevums ir uzraudzīt Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīt sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēt iespējamus vārda brīvības pārkāpumus.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.  

Kas mūsdienās ir mediji - sabiedriskā labuma aizstāvji vai konkrētu grupu interešu īstenotāji? Noslēdzies otrais Latvijas Mediju ētikas padomes digitālais seminārs

15. jūlijā norisinājās jau otrais biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" organizētais digitālais seminārs, šoreiz par tēmu "Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?”. Digitālā semināra aizraujošā, pat mazliet izaicinošā tēma un zinošais ekspertu panelis piesaistīja plašu skatītāju loku - unikālo skatījumu skaits sasniedza gandrīz 20 000, bet vienlaikus pasākumam pieslēdzās vairāk kā 1000 interesenti. Semināra tiešraide tika translēta ne tikai biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Facebook kontā, bet arī Latvijas lielākajos medijos - ziņu aģentūrā “Leta” un portālos “Delfi” un “Tvnet”.

Digitālā semināra pirmajā daļā Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns iepazīstināja ar veikto izpēti par tēmu “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?”. Prezentācijā Kaprāns pievēršas jautājumiem par mediju lomu, norādot, ka holistikā skatījumā medijs darbojas kā sabiedriskā labuma sargātājs un garants, savukārt partikulāristiskā pieeja pauž uzskatu par medijiem kā konkrētas sabiedrības grupas interešu aizstāvjiem. Pētnieks stāsta, ka mediju lomu definē ne tikai eksperti un mediju darbinieki, bet arī pati auditorija, līdz ar to mūsdienu sabiedrībā mediju loma ir atvērta pārmaiņām un priekšlikumiem, kā šai lomai jāmainās un jāpilnveidojas. Turklāt nepārtraukti pieaugošais laiks, kas tiek pavadīts internetā, it īpaši Covid-19 pandēmijas kontekstā, ir ietekmējis gan mediju lomu, gan arī to struktūru. 

Lai gan mediju loma laika gaitā pilnveidojas, Mārtiņš Kaprāns uzsver, ka nav vienas universālas mediju lomas - dažādās valstīs, kultūrās un politiskajās sistēmās šie priekšstati atšķiras. Un ne tikai teorijā, bet arī praksē. Paraugoties uz pērnā gada Preses brīvības indeksu, kas katru gadu tiek aprēķināts, Ziemeļamerikas, Rietumeiropas, kā arī dažās Latīņamerikas valstīs, Austrālijā un citviet izpratne par mediju lomu, nozīmi sabiedrībā un funkcijām krasi atšķiras no priekšstatiem, piemēram, Krievijā, Tuvajos Austrumos un Ķīnā. Līdzīgu skatu iezīmē 2019. gada Alternatīvo informācijas avotu indekss, kas aptver vairākus rādītājus - to, ka mediji nav tendenciozi, vēstot par politisko opozīciju, mediji var būt kritiski pret politisko režīmu un tajos pastāv dažādas politiskās perspektīvas. Arī šis indekss liecina, ka tā sauktā Rietumu pasaule izpratnē par mediju lomu būtiski atšķiras no citām pasaules daļām.

LU pētnieks pievēršas arī viltus ziņu un dezinformācijas tēmai. Pārsteidzoši ir tas, ka šī gada Eirobarometra dati rāda, ka Latvija un Grieķija ir vienīgās Eiropas Savienības valstis, kuras cīņu ar dezinformāciju saredz kā valsts, ne mediju pienākumu. Turklāt Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka mediju vide mūsu valstī ir diezgan lielā mērā politikas ietekmēta un komercializēta.

Noslēdzot savu prezentāciju, Mārtiņš Kaprāns uzsver, ka mediju loma veidojas un pārveidojas dažādu strukturālu faktoru, piemēram, politisku, ekonomisku u.c., ietekmē, mediju loma ir situatīva jeb atklāti definēta noteiktos apstākļos, jo priekšstati par Atmodas laika medijiem, 90. gadu un pēdējo gadu medijiem būs diezgan atšķirīgi gan sabiedrībā, gan pašu mediju un pētnieku vidū. Tāpat mediju loma ir hibrīda - tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijā ir gan polarizējoša mediju struktūra, kas pārstāv dažādas interešu grupas, gan arī izteikti liberālai valstij raksturīgi mediji un izpratne par tiem.

Tikpat aizraujoši un izaicinoši jautājumi tika apskatīti digitālā semināra diskusijas sadaļā, kurā piedalījās portāla “Delfi” galvenais redaktors Ingus Bērziņš, LU Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore un vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane, Anna Platpīre, žurnāliste, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle, kas diskusijai pieslēdzās attālināti no Apvienotās Karalistes, un Mārtiņš Kaprāns. Anna Platpīre norāda, ka mediji Latvijā aizvien vairāk iezīmē sociāli atbildīgo jomu un veido saturu, kas tai atbilst. Par to liecina sabiedrisko mediju nesenie projekti, “Dod Pieci” maratons, arī “Re:Baltica” veiktais, piemēram, projekts “Mūžīgie bērni”, u.c. Tas parāda, ka Latvijas mediji aizvien vairāk interesējas un runā par sabiedrībai aktuālām tēmām - tādām, kas palīdz sabiedrībai attīstīties un risināt problēmas. Nereti šīs tēmas var būt neērtas vai nepopulāras, bet šādā veidā mediji parāda, ka tie nav nošķirti no tēmām, kas aktuālas indivīdam. Platpīre pauž arī to, ka bijusi pārsteigta par Mārtiņa Kaprāna pieminētajiem datiem par Latvijas vērtējumu un cīņu ar dezinformāciju, jo Latvijā ir ļoti daudz gadījumu, kad paši mediji cenšas atmaskot viltus ziņas. To ir veiksui gan “Re:Baltica”, gan “Delfi”, gan arī sabiedriskie mediji. Arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome iestājas par šiem jautājumiem - lielisks piemērs ir nesenais NEPLP lēmums un aizliegums Latvijā izplatīt septiņas "RT", kas iepriekš zināms kā "Russia Today", grupas programmas, kas Latvijas drošības iestāžu vērtējumā ir ietekmīgākie Krievijas propagandas kanāli Rietumos.

Savukārt Ingus Bērziņš, runājot par mediju darbības ikdienu, norāda, ka Mārtiņa Kaprāna prezentācija un izpēte ir ļoti vērtīga mediju auditorijām. Šīs auditorijas iedalās divās grupās - mediju darbiniekiem tas palīdz “salikt pa plauktiņiem” to, kā teorētiskā ietvarā izskatās tās izvēles, ar kurām viņi ikdienā saskaras. Otra grupa ir sabiedrība, kurai arī tas palīdz “salikt pa plauktiņiem” un izvērtēt to, ar kādu informāciju tā ikdienā sastopas. Bērziņš norāda, ka nereti cilvēkiem šķiet, ka viņi zina, kāds zemteksts slēpjas aiz konkrētās publikācijas vai kas aiz tās stāv, tomēr bieži vien situācija ir pavisam atšķirīga. LU Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore un vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane skaidro, ka šobrīd komunikācijas laukā viss ir strauji mainījies, it īpaši komunikācijas tehnoloģiju ietekmes dēļ. Tā vēl nav apgūta, un, ja šis jautājums tiek skatīts mediju ētikas kontekstā, vairs netiek lietots normu jēdziens, bet gan vadlīnijas. Žurnālistu un mediju normas agrāk bija skaidras un nošķirtas, tās tika iekļautas visos kodeksos, bet šobrīd tās ir zaudējušas “realitātes lauciņu”. Tas nozīmē, ka žurnālistika un mediji kļuvuši nodalīti. Veidojas jauni satura veidošanas apstākļi, kuros, viņasprāt, žurnālistiem atbilst citi ētikas principi un kritēriji, bet mediju saturu var veidot visi - arī komentētāji un tie, kas iesaistās diskusijās. “Visi ziņo visiem” jeb šobrīd tās ziņas, kas nonāk pie auditorijas, ir ne tikai žurnālistikas ziņas, bet arī jau citu veidotāju papildināts saturs. Lasmane uzskata, ka šie jaunie satura veidošanas apstākļi var nodarīt kaitējumu un veicināt neiecietību. Būtu jāveicina līdzcietības kultūra, jo mediji un arī tie, kas iesaistās diskusijās medijos, veido sabiedrības noskaņojumu, kas mēdz būt par pamatu valstiska līmeņa lēmumiem.

Vaicāts par to, kur virzās Latvijas mediji un kā veicināt medijpratību un uzticību, Mārtiņš Kaprāns norāda, ka uzticība pašreizējās mediju hibridizācijas laikā patiesi var tikt apdraudēta. Piemēram, Latvijā manāmais populisms var radīt apdraudējumus, tādēļ medija uzticības garants ir patiesi būtisks aspekts. Kaprāns stāsta, ka nepieciešamais ceļš Latvijas mediju attīstībai ir spēja veidot uzticību, vienlaikus neatstumjot alternatīvos mediju kanālus. Viņaprāt, no vienas puses Latvija ir ir daļa no Rietumu mediju kultūras, bet tai pat laikā mūsu mediju vidē var tik pārmantotas citas kārdinošanas vērtības no Latvijas Austrumu kaimiņiem, kas nozīmētu, piemēram, mediju pastiprinātu kontroli. Runājot par to, kā portāls “Delfi” veido lasītāju uzticību, Ingus Bērziņš skaidro:  “Mēs, redakcijā, kultivējam tādu kā pastāvīgu ētisku spriedzi, tādā veidā nekrītot kārdinājumā veidot ziņas, balstoties uz emocijām, personīgām simpātijām vai antipātijām. Tāpat netiek izceltas atsevišķas sociālas vai ideoloģiskas grupas.” Tas ir ļoti būtiski, jo, viņaprāt, mediji Latvijā patiešām saskaras ar uzticības krīzi. Turklāt mediji mēdz zaudēt neitrālu pozīciju un mēģina nodarboties ar fragmentāciju - mēs esam pret tiem, kas ir pret mums.

Savukārt Anna Platpīre pauž uzskatu, ka mūsdienās mediju uzticības veidošana mainās, un tehnoloģijas un sociālie tīkli to ir būtiski sarežģījuši. “Mediji šobrīd ne tikai nodrošina saturu visplašākajām auditorijām, bet tiem ir jāprot izmantot arī tehnoloģijas. Satura jautājumi ir svarīgi, bet tikpat svarīgas ir jaunās platformas, to pētniecība un izziņa, lai gūtu arvien jaunus veidos, kā cilvēkus sasniegt un uzrunāt.” Platpīre piekrīt Skaidrītes Lasmanes uzskatam, ka konkrētas mediju normas vairs nepastāv. Šobrīd katram pašam ir jāsaprot, kas ir tas saturs, ko viņš lieto, kāpēc tas ir uzrakstīts un kas aiz tā stāv. Tas tikai vēlreiz apliecina to, ka medijpratībai patiesi ir ļoti liela loma.

Digitālā semināra “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?” ierakstu ir iespējams noskatīties “Latvijas Mediju ētikas padomes” Facebook kontā. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai un sociālo tīklu aktivitātēm, lai uzzinātu vairāk par biedrības plānotajiem pasākumiem arī turpmāk. 

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.

Latvijas Mediju ētikas padome aicina uz digitālo semināru "Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?"

15. jūlijā no plkst. 10.00 līdz 12.30 notiks biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" organizēts digitālais seminārs "Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai?”. Divu stundu garumā dažādi nozares eksperti skaidros un diskutēs par nozīmīgiem mediju ētikas jautājumiem, tostarp mediju darbību un funkcijām, plašsaziņas līdzekļu attiecībām ar auditoriju, sabiedriskās domas ietekmēšanu u.c. Dalība seminārā ir bez maksas, un pasākumu būs iespējams vērot tiešraidē biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Facebook kontā pasākuma sadaļā, kā arī Latvijas lielākajos medijos.

Lai gan aprīlī un maijā paredzētie pirmā mediju ētikas mēneša pasākumi tika atcelti valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas un noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, mediju ētikas jautājumi nezaudē aktualitāti arī šobrīd. Tieši šajā pandēmijas laikā, kas nereti saistās ar nenoteiktību, straujām pārmaiņām un neskaidrību, ir būtiski runāt par mediju darbu, to funkcijām un ietekmi uz sabiedrisko domu un norisēm valstī. 

“Tranformējoties mediju videi un mediju patēriņa paradumiem, ir svarīgi turpināt diskusiju par mediju lomu sabiedrībā. Tiešsaistes seminārā iepazīsimies ar veikto izpēti par mediju lomu sabiedrības infromēšanā un tās salāgošanu ar centieniem medijus izmantot interešu īstenošanai, kā arī minēto jautājumu pārrunāsim ekspertu lokā, cenšoties rast atbildes ne tikai par situāciju Latvijā, bet arī mediju nozares tendencēm pasaulē kopumā,” norāda “Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris.

Šis ir jau otrais digitālais seminārs, ko organizē “Latvijas Mediju ētikas padome”. Pirmais tiešsaistes pasākums par mediju ētiku un korporatīvo pārvaldību ir vērojams šeit. Turklāt atšķirībā no iepriekšējā pasākuma plānots, ka viens no diskusijas dalībniekiem pievienosies attālināti.

Digitālā semināra “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai” programmā paredzēts:

10.00 - 10.25 Pasākuma atklāšana un moderatora Mārtiņa Dauguļa uzruna, “Latvijas Mediju ētikas padomes” pārstāvja ievadvārdi;

10.25 - 11.05 Mārtiņa Kaprāna, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieka un Eiropas Politikas analīzes centra eksperta, veiktās izpētes “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai'' prezentācija. Pēc prezentācijas sekos jautājumu un atbilžu sesija;

11.05 - 11.15 Pasākuma pirmās daļas noslēgums un tehniskais pārtraukums;

11.15 - 12.25 Diskusija “Medijs kā sabiedrības sargsuns vai instruments interešu īstenošanai”. Diskusijā piedalās portāla Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore un vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane, Mārtiņš Kaprāns un Anna Platpīre, žurnāliste, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle (pieslēgsies attālināti no Apvienotās Karalistes);

12.25 - 12.30 Pasākuma noslēgums.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.

Viedokļa diskriminēšana, nepārbaudītas informācijas publicēšana, faktu sagrozīšana un cieņas aizskaršana: Latvijas Mediju ētikas padome jūnijā izskatījusi sūdzības par mediju darbu

Pēc ārkārtas situācijas beigām un valsts nozīmēto ierobežojumu mīkstināšanas jūnijā klātienē notika biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes sēde. Šī ir pirmā klātienes sēde kopš februāra, un tajā tika izskatītas sūdzība par viedokļa diskriminēšanu raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, kā arī par nepārbaudītas informācijas publicēšanu, faktu sagrozīšanu un cieņas aizskaršana biedrības “Tukuma Balss” publikācijās.

VSIA “Latvijas Televīzija” (LTV) raidījumā “Aizliegtais paņēmiens. “Tautas kalpu atbildība”” sūdzības iesniedzējs jeb Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) saskatījis viedokļa diskrimināciju, jo raidījumā netika iekļauta arodbiedrības priekšsēdētāja sniegtā intervija. Kā skaidro LTV, atbilstoši starptautiskajās tiesībās un Latvijas likumdošanā nostiprinātajam redakcionālās neatkarības principam, tikai raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” redakcijai un raidījuma veidotājiem ir tiesības patstāvīgi izvēlēties, kādus raidījumus veidot, kāds būs to saturs, kuras personas uzaicināt par raidījuma dalībniekiem un vai un kādā apmērā iekļaut un atspoguļot raidījumā iepriekš nofilmētos materiālus, tajā skaitā, arī trešo personu sniegtās intervijas. Konkrētais raidījums “Aizliegtais paņēmiens. “Tautas kalpu atbildība”” bija par Saeimas deputātu atbildību – tajā tika atspoguļoti daudzu personu viedokļi, tomēr LVSADA priekšsēdētāja intervija neatbilda raidījuma tēmai. Ētikas padome nesaskata Biedrības Ētikas kodeksa pārkāpumu un norāda, ka  nevienai personai nav tiesības ietekmēt neviena medija, tostarp LTV kā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa un konkrēta raidījuma redakcijas, redakcionālo neatkarību.

Ētikas padomes dienaskārtībā bija arī sūdzība par biedrības “Tukuma Balss” veidotajām publikācijām, kurās sūdzības iesniedzējs pamanījis nievājošu attieksmi pret publikācijas subjektu un to, ka laikraksta materiālos pārpublicēti kādas personas izteikumu citāti, kuri kompilācijas un konteksta maiņas rezultātā neatbilst izteikumu sākotnējai būtībai. Izvērtējot sūdzību un publikāciju saturu, Ētikas padome konstatējusi cieņas aizskārumu un atgādina, ka plašsaziņas medijiem ir jāatzīst un jāciena ikviena cilvēka unikālā vērtība. Savukārt izteikumu vispārināšana un konteksta sagrozīšana, lai mainītu to būtību, kā arī atsauces neiekļaušana ir rupjš ētikas pārkāpums. Šāda veida prakse uzskatāma par dezinformāciju, un tā ir pilnīgi pretēja godprātīgam, profesionālam un ētiskam mediju darbam.

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” veiksmīgi turpina savu otro darbības gadu, un tās mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā. Ētikas padomes uzdevums ir uzraudzīt Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīt sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēt iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Ētikas padomes pieņemtie lēmumi un Ētikas kodeksa pārkāpumi ir saistoši tikai tās biedriem.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.