Sagatavots pārskats par mediju ētikas kodeksa piemērošanas praksi Latvijā
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” ir sagatavojusi pārskatu par mediju ētikas kodeksa piemērošanas praksi, izskatot piecu gadu laikā saņemtās sūdzības. Pārskatā iekļauta informācija ne vien no 70 publiski pieejamajiem atzinumiem, bet arī daudzām vēstulēm, kurās, nesniedzot formālu atzinumu, Ētikas padome sūdzētājiem un medijiem skaidrojusi un vērtējusi situāciju, vadoties no mediju ētikas, vārda brīvības un citām žurnālistikas pamatvērtībām.
Biedrības mediju ētikas kodeksu apņēmusies ievērot lielākā daļa Latvijas mediju. Biedrības Ētikas padome, kuru sastāvs ik pavasari tiek atjaunināts, darbojas kā mediju pašregulācijas institūcija. Ikmēneša sēdēs tā izskata iesniegtās sūdzības atbilstoši mediju ētikas kodeksam. Piecu darbības gadu laikā Ētikas padome izskatījusi vairāk nekā 200 sūdzības un sniegusi 70 atzinumus; 25 atzinumos tika konstatēti Ētikas kodeksa principu pārkāpumi vai pārkāpumu pazīmes, bet 45 gadījumos pārkāpumi netika konstatēti.
Izveidotais materiāls sniedz ieskatu par Ētikas padomes darbu, sūdzību izskatīšanas gaitu un Ētikas principu interpretāciju, bet tajā aptvertais plašais un daudzveidīgais gadījumu skaits palīdz labāk izprast mediju ētikas kodeksa principus un to piemērošanu praksē. Materiālā īstenotas vairākas pieejas, kā skatīties uz ētikas kodeksa piemērošanu. Pirmajā pārskata daļā skatīti formālajos atzinumos konstatētie Ētikas kodeksa principu pārkāpumi, grupējot tos pēc principiem. Tomēr pārskata veidotāji uzsver, ka Ētikas principu pārkāpumi tiek konstatēti caurmērā katrā trešajā atzinumā, tāpēc pilnīgāku izpratni par ētikas principu piemērošanai iespējams veidot, iepazīstoties arī ar tiem Ētikas padomes atzinumiem par sūdzībām, kuros secināts, ka mediji bija ievērojuši Ētikas principus, kā arī vēstulēm, kurās sniegts citu situāciju vērtējums un rekomendācijas medijiem. Pārskata otrā daļa aptver šādus gadījumus un to analīzi.
Ētikas jomā būtiskas ir katra gadījuma individuālās nianses un konteksts – tie izšķir, kāpēc līdzīgās situācijās vienā gadījumā medija rīcība tikusi vērtēta kā atbilstoša ētikas principiem, bet citā - neatbilstoša. Līdzīgu gadījumu analīze palīdz izprast ētikas principus un to piemērošanu, tāpēc pārskata veidotāji piedāvā iepazīties ar ētikas padomes skaidrojumiem par līdzīgām situācijām. Starp šādām situācijām ir personu asociēšana medijos ar noziedzīgiem vai morāli nosodāmiem nodarījumiem, ziņu portālu rīcība ar lietotāju komentāriem, situācijas, kad medijs ieņēmis t.s. sargsuņa lomu, publikācijas un sižeti, kas saistīti ar Covid-19, karu Ukrainā, ārstniecību. Tāpat skatītas situācijas, kas saistitas ar vārda brīvību un tiesībām uz viedokli dažādos mediju formātos, virsrakstu korektumu un patiesumu, trešo pušu viedokļu atspoguļošanu, sabiedrības vērtību aizskaršanu, dažādiem privātuma aspektiem, kā piemēram sarakstes un sarunu publicēšana medijos, informācija par intīmām attiecībām, cilvēka sociālo mediju ierakstu izmantošana mediju darbā, informācijas publiskošana par noziegumu upuriem un lieciniekiem u.c.
Biedrības Ētikas padomes locekle, Dr. phil. Skaidrīte Lasmane pārskata priekšvārdā uzsver, ka Ētikas padome pēc iespējas atturas no sankciju un soda funkcijām, lielāku uzmanību veltot skaidrojumiem un ieteikumiem, kā pilnvērtīgāk atveidot attiecīgo gadījumu turpmāk, izvairoties no savtīgām un pašmērķīgām auditorijas piesaistes interesēm. Padomes lēmumi virzīti mediju morālās ekosistēmas, gaumes un kultūras veidošanai, piemēram, norādot uz naida runas, necieņas, sensacionalizācijas, izteikumu dekontekstualizācijas un citiem mediju uzticību nevairojošiem paradumiem.
Kā aktuālus faktorus, kas ietekmē mediju ētiku, S. Lasmane atzīmē digitālo tehnoloģiju realitāti un plašo informācijas pieejamību un reālas, iepriekš nepiedzīvotas sociālas situācijas, kā piemēram Covid-19 izraisītā krīze, karš Ukrainā. Viņa secina, ka mediju ētikas tendences jaunajos apstākļos norāda, pirmkārt, uz vārda brīvības un morālās atbildības dilemmas saasinājumu, otrkārt, uz daudz lielāku jūtīgumu pret dezinformāciju un maldināšanu medijos, kā arī, treškārt, uz lielāku privātuma aizsardzības pieprasījumu.
Pārskats ir pieejams šeit. Materiāls ir veidots ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Par Latvijas Mediju ētikas padomi
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd Biedrībā ir 52 biedri un trīs asociētie biedri. Nekļūstot par biedriem, Biedrības Ētikas kodeksu ievērot apņēmušies vēl 25 uzņēmumi un organizācijas. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas. Biedrības mērķi ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kuras locekļi tiek pārvēlēti ik gadu, bet biedrības darbu vada biedrības valde. Informācijas par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
______________________________________________________________________
Sabiedrības informēšana par biedrības “Latvijas Mediju Ētikas padome” darbu tiek veikta ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.