Mediju ētikas padome sniegusi atzinumus un rekomendācijas, skatot piecas sūdzības
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome šī gada 29. oktobra sēdē izskatīja vairākas sūdzības un sniedza atzinumus, situācijas vērtējumus un rekomendācijas saistībā ar viedokļraksta saturu, konfidencialitātes norunas neievērošanu, ziņas radīto iespaidu, virsrakstu sensacionalizāciju un cieņu pret valsts valodu.
Ētikas padome sniedza atzinumu par biedrības “Drosme darīt” sūdzību par TVNET publicēto viedokļrakstu: “LŪSIS KOMENTĒ ⟩ Uzmanību: vēja ģeneratori var tev pielipināt krievijas naudu!”. Viedokļraksts tapis, reaģējot uz uz Re:Baltica publicēto rakstu “Pret vēja parkiem – ar zārku, sazvērestības teorijām un Krievijas naratīviem”, kurā analizētas pēdējos gados izveidoto aktīvistu biedrību aktivitātes, tostarp arī biedrības “Drosme Darīt” aktivitātes, to izmantotās sazvērestības teorijas, Krievijas naratīvi un cita veida dezinformācija.
Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka TVNET raksts ir nepatiess, nomelnojošs, nav balstīts faktos un bez pamatojuma viņu asociē ar dezinformācijas izplatīšanu un Krievijas interešu atbalstīšanu. Izvērtējot rakstu, Ētikas padome secināja, ka tajā nav pārkāpts Ētikas kodekss. Raksts vērtējams kā viedoklis, kas atspoguļo tā autora personīgo vērtējumu, uzskatus un attieksmi pret notikumiem, kas bija raksta tapšanas pamatā. Viedokļraksta žanram raksturīga koncentrēšanās uz noteiktu tēmu vai parādību, analizējot to no autora subjektīvā skatpunkta, bieži izmantojot mākslinieciskus izteiksmes līdzekļus – ironiju, hiperbolas, metaforas u.tml. Rakstā pausts viedoklis par dezinformācijas pieaugumu un tās izpausmēm, vienlaikus tieši norādīts, ka “nekādā gadījumā nav tā, ka ikvienam, kas publiski iestājas pret vēja parkiem, krievija maksā naudu. Šādi pārmetumi būtu lieki un neprecīzi.’’ Arī autora jautājuma formā izteiktie minējumi par sūdzības iesniedzēja finansējuma neskaidrībām vērtējami kā viedokļa izpausme, nevis fakti. Ētikas padome konstatēja, ka sūdzībā nav arī identificēts neviens konkrēts teksta teikums vai citāts, kurā būtu sniegta nepatiesa vai nomelnojoša informācija. Savukārt apstāklis, ka sūdzības iesniedzējam nav patīkams kāds rakstā izteikts viedoklis, nedod pamatu šāda viedokļa izplatīšanu ierobežot.
Ētikas padome sniedza atzinumu par Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienības iesniegumu par ziņu aģentūras “LETA” publicēto ziņu „Vairāk nekā 20 organizācijas iebilst ZM virzītajiem grozījumiem par koku ciršanas vecuma samazināšanu”. Sūdzības iesniedzēju neapmierināja, ka rakstā tas ticis pieminēts saistībā ar citu organizāciju sniegtajiem iebildumiem pret koku ciršanas vecuma samazināšanu, lai gan bija iebildis par citiem, ar koku vecumu nesaistītiem jautājumiem likumprojektā. Lai arī medijs bija ātri reaģējis uz saņemto pretenziju un veicis precizējumu, Ētikas padome uzskatīja, ka tas piegājis situācijai pārāk formāli un ar veikto precizējumu nepilnība rakstā nav tikusi novērsta. Tādejādi medijs, atspoguļojot sabiedrībai aktuālo jautājumu par arvien jaunāku koku izciršanu Latvijā, neapzināti pieļāvis maldinoša priekšstata veidošanos par sūdzības iesniedzēja nostāju saistībā ar plānotajiem grozījumiem Meža likumā, un rezultātā pārkāpis Ētikas kodeksu. Ētikas padome uzskatīja, ka šajā situācijā uzreiz pēc precizējuma veikšanas medijam vajadzēja informēt sūdzības iesniedzēju par veikto korekciju – tad abas puses varētu jautājumu par informācijas precizitāti risināt nepastarpināti un, iespējams, nonāktu līdz kopsaucējam par situācijai atbilstošāku teksta precizējumu. Šobrīd raksts ir precizēts, un tajā konstatētās nepilnības ir novērstas.
Ētikas padome uzsver, ka ikviena medija darbā pastāv neprecizitātes un kļūdas, no kā izvairīties nespēj pat medijiem, kas tiecas strādāt pēc visaugstākajiem profesionālās darbības principiem. Tomēr atsevišķu kļūdu pielaišana vēl nenozīmē, ka tās būtiski ietekmē sabiedrības uzticēšanos medijiem. Ētikas padome uzskata, ka kļūdu gadījumos būtiska ir medija rīcība pēc kļūdu un neprecizitāšu apzināšanās – kā tās tiek izvērtētas; vai tās tiek labotas un cik ātri; vai medijs rūpējas, lai labojums tiktu skaidri komunicēts auditorijai, kas jau ir saņēmusi neprecīzo informāciju, pēc korekciju veikšanas, piemēram, virsrakstā vai raksta sākumā norādot, ka informācija ir labota, papildināta, kā arī sazinoties ar citiem medijiem, kas informāciju jau pārpublicējuši; un norādot, ko medijs dara, lai novērstu līdzīgu kļūdu pieļaušanu.
Ētikas padome sniedza arī atzinumu par iesniegumu par publicēšanai ierobežotas t.s. off the record sarunas fragmenta publiskošanu bez solītās saskaņošas ar informācijas avotu, kas pret to bija iebildis. Vairāki fakti liecināja, ka žurnālists bija devis solījumu saskaņot sarunā iegūto publiskojamo informāciju, bet to neievēroja. Tomēr Ētikas padome šajā situācijā nevērtēja žurnālista profesionālo ētiku attiecībās ar informācijas avotu, bet medijam piedāvātas publikācijas un medija rīcības atbilstību Ētikas kodeksam, un secināja, ka šajā situācijā medijs to nav pārkāpis.
Ētikas padome vērš mediju un informācijas avotu uzmanību, ka frāze “off the record” netiek regulēta ne ar likumu, ne Ētikas kodeksu. Izmantojot tādus terminus kā “off the record”, pusēm pirms sarunas nepieciešams vienoties, kas ar to tiek saprasts un paust abpusēju piekrišanu. Praksē t.s. “off the record” sarunas var būt dažādas. Piemēram, viens veids – žurnālists sarunā ar avotu neieslēdz diktofonu, neveic sarunas pierakstus, “paturot” iegūto informāciju savā rīcībā, un tā netiek publicēta. Cits veids – puses vienojas, ka saruna būs “off the record”, vienlaikus vienojoties, ka žurnālists iegūto informāciju varēs publiskot, konkrēti neminot, kas šo informāciju ir sniedzis. Vienmēr vēlams ir skaidri un nepārprotami vienoties, vai medijs apņemas neatklāt informācijas avota identitāti, vai arī informācijas sniedzējam tiek doti citi solījumi, piemēram, par informācijas neizpaušanu. Tāpat Ētikas padome rekomendē žurnālistiem saziņā ar informācijas avotiem skaidri un nepārprotami definēt savu statusu – pārstāvēto mediju, materiāla tēmu, ieplānoto publicēšanas vietu, neatstājot vietu pārpratumiem un interpretācijām.
Atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi/.
Komentējot citus iesniegumus, Ētikas padome uzsvēra nepieciešamību publikācijās rūpēties par latviešu valodu un izvairīties no sensacionalizācijas.
Pēc iesnieguma par nekvalitatīvu un ačgārnu latviešu valodas lietojumu divos portāla bb.lv rakstos, Ētikas padome pauda viedokli, ka tulkošana un teksta veidošana ir redakcijas atbildība un, publicējot tekstus tik zemā valodas kvalitātē, tiek pausta necieņa pret valsts valodu. Rakstu kvantitāte nevar būt iegansts šādai attieksmei pret valsts valodu. Portāla redakcija pēc rakstu izvērtēšanas vienu no rakstiem izdzēsa, otru laboja. Ētikas padome aicināja mediju turpmāk demonstrēt augstāku profesionalitāti un atbildību dažādu tulkošanas rīku izmantošanā un tulkošanai un kvalitatīvam latviešu valodas lietojumam portālā pielikt lielākas pūles un veltīt lielākus resursus.
Salīdzinot portāla nra.lv publikācijas virsraksta: “"Skolotāji mani bija gatavi nosist," Rinkēvičs atzīstas, kā noritējusi viesošanās skolā.” atbilstību raksta saturam, Ētikas padome skaidroja, ka formāli šāds virsraksts nav uzskatāms par Ētikas kodeksa pārkāpumu, jo prezidenta citāts ir patiess un tajā ir pašironija. Tomēr šī citāta lietojums virsrakstā rada t.s. klikšķēsmas iespaidu, kas raksturīga saasinātiem centieniem piesaistīt lasītāju uzmanību ar skaļiem virsrakstiem, kas neatbilst raksta kopējam saturam.
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”.
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.
Šobrīd Biedrībā ir 106 biedri un seši asociētie biedri. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā šobrīd darbojas Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācijas par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
Sabiedrības informēšana par biedrības “Latvijas Mediju Ētikas padome” darbu tiek veikta ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
