Publicēts pētījums par digitālā satura veidotājiem ārpus tradicionālajiem medijiem
Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” ir īstenojusi pētījumu par par digitālā satura veidotājiem ārpus tradicionālajiem medijiem. Digitālās satura izplatīšanas platformas, sociālie mediji un tehnoloģiju pieejamība ir devušas iespējas cilvēkiem veidot mediju saturam pielīdzināmu saturu un sasniegt auditoriju, neizmantojot tradicionālos medijus. Pētījumi un aptaujas liecina, ka mediju satura veidotāji, to skaitā raidierakstu veidotāji, kļuvuši par nozīmīgiem informācijas un viedokļu avotiem, konkurējot ar tradicionālajiem medijiem. Digitālā satura veidotājiem ir arvien lielāka ietekme uz līdzcilvēku dzīvesstilu, pirkumiem, pasaules uztveri. Šis fenomens ir radījis arī daudz jautājumu, to skaitā, ar ko digitālā satura veidotāji atšķiras no žurnālistiem un medijiem, kādus profesionālos darbības standartus viņi ievēro, kā raudzīties uz viņu darbību un vai uz šiem satura veidotājiem var attiecināt žurnālistu tiesības.
Pētījums veikts ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu. Tā autores ir Sandra Sprudzāne (Dr.sc.comm.), “RTU Rēzekne” docente un vadošā pētniece, SEPLP vecākā eksperte un Linda Bīriņa, mediju tiesību eksperte un zvērināta advokāte, partnere birojā “Šķiņķis Pētersons Bīriņa”.
Pētījums sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā Sandra Sprudzāne analizē mediju satura veidotāju lomu un ietekmi Latvijā un pasaulē, pievēršoties to identifikācijai, funkcijām, nozīmei sabiedrībā, satura jeb tematu tendencēm, izplatīšanas kanāliem, kā arī profesionālajiem principiem. Pētījumā salīdzinātas tendences pasaulē un Latvijā, izceļot gan kopīgās iezīmes, gan atšķirības saturā, izplatīšanas kanālos un formātos, auditorijas iesaistes un sekotāju skaita apjomā. Ņemot vērā mediju satura veidotāju ietekmi, līdztekus ir aplūkoti mediju satura veidotāju profesionālās ētikas jautājumi. Pētījumā tika aptaujāti arī mediju vides eksperti un digitālā satura veidotāji, gūstot ieskatu par mediju satura veidotāju izvēlētā darbības modeļa priekšrocībām, gan profesionālās darbības riskiem. Piemēram, kā būtiska mediju satura veidotāju priekšrocība salīdzinājumā ar žurnālistiem tiek norādīta ātrāka publicēšana, mazāk institucionālu ierobežojumu, potenciāli lielāki ienākumi, iespēja veidot saturu bez žurnālista izglītības, kā arī iespēja sazināties ar auditoriju un veidot personīgo zīmolu. Turpretim pie būtiskākajiem riskiem eksperti norādījuši juridiskās atbildības un regulējuma trūkumu, finansējuma ietekmi uz saturu un interešu konfliktus, informācijas kvalitāti un uzticamību, ētikas un profesionālo standartu neesamību, kā arī sabiedriskās un politiskās ietekmes riskus.
Pētījuma otrajā daļā mediju tiesību eksperte Linda Bīriņa aplūko dažādu satura veidotāju juridisko statusu un analizē, kas un kādos gadījumos uzskatāms par žurnālistu un mediju pakalpojumu sniedzēju. Žurnālista statusam ir nozīme, jo žurnālisti bauda tādas tiesības kā avotu aizsardzība un konfidencialitāte, piekļuve ierobežotas pieejamības informācijai, personas datu apstrāde, pastiprināta aizsardzība pret uzraudzību un iejaukšanos, redakcionālā neatkarība, aizsardzība satura ierobežošanas un dzēšanas gadījumos, aizsardzība pret acīmredzami nepamatotām prasībām un tiesvedībām. Šis aspvērums ir pamatā, kāpēc žurnālisti ir jāatšķir no pārējām personām, kurām ir tiesības uz vārda brīvību. Ņemot vērā, ka mediju satura veidotāji digitālajās platformās pārņem jomu un funkcijas, kas iepriekš galvenokārt bija profesionālu žurnālistu uzdevums, aktualizējas jautājums, kādos gadījumos un kam var tikt piešķirts žurnālista statuss.
Šajā pētījuma daļā, vadoties no nacionālajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem, rekomendācijām un tiesu prakses, analizēta žurnālista statusa nozīme un privilēģijas, žurnālista un mediju pakalpojumu sniedzēja, kā arī raidierakstu veidotāju, influenceru, blogeru tiesiskais statuss, tiesības un pienākumi. Pētījums iezīmē šobrīd notiekošo pāreju žurnālistu definēšanas teorijās – no institucionālās un funkcionālo, kura izplatīta Eiropas Savienības un Eiropas Cilvēktiesību tiesu praksē un atsevišķos aspektos nostiprināta arī Latvijā Augstākās tiesas judikatūrā. Secināts, ka saskaņā ar šo pieeju arī ārpus tradicionālajiem medijiem strādājošie satura veidotāji, kas atbilst žurnālista funkcionālajai definīcijai un ievēro profesionālos un ētikas standartus, var tikt uzskatīti par žurnālistiem un attiecīgi iegūt žurnālistu tiesības un privilēģijas. Tāpat arī žurnālisti, influenceri, blogeri, podkasteri un jebkādi citi līdzīgas darbības veicēji var tikt uzskatīti par mediju pakalpojumu sniedzējiem ar visām no šī statusa izrietošajām tiesībām un pienākumiem, ja tie veic profesionālu darbību (regulāru, strukturētu) ar nolūku informēt, izklaidēt vai izglītot, patur faktisku kontroli par satura izvēli, nosaka, kādā veidā tas tiek organizēts, taču vienlaikus savā darbībā ievēro arī nozares profesionālos un ētikas standartus.
Pētījums
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”.
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.
Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
Sabiedrības informēšana par biedrības “Latvijas Mediju Ētikas padome” darbu tiek veikta ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.