Mediju ētikas padome izskatījusi sūdzības par netīkamu frāžu izmantošanu, informācijas iegūšanu un atlasi medijos

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” šī gada 24. jūlija sēdē izskatīja vairākas sūdzības par netīkamu frāžu izmantošanu un informācijas publicēšanu medijos par politiķiem, kā arī par žurnālistu rīcību informācijas iegūšanā un apkopošanā.

Ētikas padomē bija vērsies Aivars Lembergs, sūdzoties, ka Latvijas Radio lietojis  frāzi “Lemberga stipendiātu lieta”. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka frāze ir nepatiesa, maldinoša un veicina negatīvus stereotipus, jo ar konkrētu lietu saistītajos jautājumos pret viņu nav sākts kriminālprocess. Turpretī Latvijas Radio skaidroja, ka publicistikas valoda atšķiras no oficiālo juridisko dokumentu valodas un saskaņā ar vispārpieņemtiem žurnālistikas standartiem, publikācijās, runājot par kriminālprocesuālām darbībām, lietas būtības izklāstīšanai tiek izmantota vienkāršāka valoda, kas būtu uztverama plašākai auditorijai. LR Ģenerālprokuratūrā arī ticis izmeklēts kriminālprocess par iespējamiem slēptiem maksājumiem partijām un individuāliem politiķiem, un neformāli publiskajā telpā gadiem ilgi tas ir saukts par "Lemberga stipendiātu lietu”.

Ētikas padome uzskatīja, ka katrs gadījums, kad persona sūdzas par aizskarošu frāžu lietošanu, ir vērtējams individuāli, vadoties no pieejamās informācijas par notikušā apstākļiem, vārdu lietojuma un frāžu piešķirtajām nozīmēm, kā arī no alternatīvu formulējumu iespējamības publicistikas žanrā. Katra frāze var tikt analizēta, pārbaudot vai tajā nav klaji nepatiesi un nesamērīgi aizskaroši vārdi un nozīmes, un var būt gadījumi, kad frāzē būtu ieteicamas korekcijas. Tomēr šajā situācijā Ētikas padome uzskatīja, ka medijs nav pārkāpis Ētikas kodeksu – frāze ir aptuvena un nenorāda uz noziedzīgām darbībām.

Ētikas padome skatīja arī sūdzību par portāla “jauns.lv” rakstu “Valmieras novada domes deputātu kandidāti: zaļā vientuļniece, vilki avju drēbēs un internets visiem”, kas bija viens no rakstiem publikāciju sērijā, ar ko pirms pašvaldību vēlēšanām lasītāji tiek iepazīstināti ar visu 42 pašvaldību deputātu kandidātu sarakstiem, to lokomotīvēm, tajos iekļautajām slavenībām un dīvainībām. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka raksts ir pretrunā ar godprātīgas žurnālistikas principiem, jo informācija par viņu kā kādas partijas deputāta kandidātu ir nomelnojoša un tendencioza. Ētikas padome secināja, ka rakstā cilvēki tiek informēti par partiju pārstāvjiem, žurnālistam veicot izpēti un apkopojot publiski pieejamu informāciju, kā arī uzklausot atsevišķus informētu cilvēku viedokļus. Ētikas padome nesaskatīja Ētikas kodeksa pārkāpumu pazīmes ne rakstā sniegtajā informācijā, ne tās ieguves procesā, un uzsvēra, ka medijiem ir tiesības veikt šādu izpēti par deputātu kandidātiem. Jo sevišķi tā ir nepieciešama priekšvēlēšanu laikā, lai iedzīvotājiem būtu pieejama informācija no dažādiem savstarpēji neatkarīgiem informācijas avotiem.

Ētikas padome sniedza atzinumu, vai “Bez Tabu” žurnālists, cenšoties iegūt atbildes uz Rīgas pašvaldības uzņēmumam “Rīgas Meži” uzdotajiem jautājumiem, ir pārkāpis ētikas principus. Žurnālistu interesēja, kāpēc rekonstruētā Uzvaras parka bērnu rotaļu laikumā augsnes virskārtā ilgstoši atrodas stikla lauskas un kas konkrēti tiks darīts, lai novērstu pastāvošos riskus bērnu drošībai. Lai arī uzņēmums izvēlējās atbildes sniegt rakstiski un atbildēja tikai uz daļu no jautājumiem, žurnālists centās iegūt atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem klātienes intervijā. Tomēr pašvaldības uzņēmumu neapmierināja, ka žurnālists bez atļaujas ieradies tā birojā, atsakās doties prom, uzstāj uz interviju. Lai arī uzņēmums izraidīja žurnālistu no biroja, tā pārstāve tomēr nolēma sniegt atbildes kameras priekšā, taču viņu nepamierināja žurnālista tonis un uzstājība – nesaņēmis atbildi uz jautājumu, žurnālists to turpināja atkārtot.

Ētikas padome neuzskatīja, ka žurnālists būtu izdarījis pārkāpumu vai rīkojies neētiski. Daudzās situācijās aktīva žurnālista darbība, uzstājība un neatlaidība ir vēlama, lai iegūtu un sniegtu sabiedrībai nepieciešamo informāciju, jo žurnālisti regulāri sastopas ar mēģinājumiem kavēt patiesības noskaidrošanu un sabiedrības informēšanu. Uzņēmumu, organizāciju pārstāvji, publiskā sektora amatpersonas un sabiedrisko attiecību darbinieki nereti mēdz izvairīties no klātienes intervijām un uz uzdotajiem jautājumiem rakstiski sniedz nepilnīgas atbildes, atbild tikai uz daļu no jautājumiem.

Ētikas padome skatīja Dmitrija Savina sūdzību par portāla “Delfi” krievu valodas sadaļā publicēto rakstu ““Nevzļingeita” ir kļuvusi par krimināllietu. De facto apstiprināja Ašurkova paziņojumu Delfi (ATJAUNINĀTS)”. Sūdzības iesniedzējs noliedz, ka tam būtu bijusi rakstā minētā saistība ar kāda krievu miljardiera pārstāvjiem – viņš uzskata, ka medijos izteiktais apgalvojums neesot pierādīts, turklāt redakcijai, publicējot šādu rakstu, vajadzējis prasīt viņa komentāru.  

Ētikas padome secināja, ka raksts apkopo un atstāsta raidījuma “De Facto” žurnālistu veikto izpēti, secinājumus un atsauce uz raidījumu norādīta skaidri un korekti. “Delfi” uzskata raidījumu “De Facto” par uzticamu informācijas avotu, un, izpētot “De Facto” materiālus, arī portāla redakcija secinājusi, ka izmantotie materiāli ir uzticami. Ētikas padome uzskata, ka šādā situācijā sūdzības iesniedzējam ar pretenziju būtu atbilstošāk vērsties pie publiskotās informācijas pirmavota. Vērtējot faktu, ka portāls rakstā nav iekļāvis sūdzības sniedzēja komentāru, Ētikas padome konstatēja, ka raidījumu “De Facto” sižetā bija iekļāvis  gan sūdzības iesniedzēja, gan tā sadarbības partnera  komentārus, kuros abi noliedza saikni ar Krievijas oligarhu Leonīdu Ņevzlinu un apsūdz LTV korespondentu sadarbībā ar Krievijas Federālo drošības dienestu. Fakts, ka sižeta pārstāstā iekļauts tikai sūdzības iesniedzēja sadarbības partnera komentārs, šajos apstākļos nav uzskatāms par Ētikas kodeksa pārkāpumu; veidojot cita medija sižeta atstāstus, informācijas atlase ir izplatīta prakse.

Atzinumi par šīm sūdzībām pieejams biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi/.

Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”.

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju  un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.

Šobrīd Biedrībā ir 106 biedri un seši asociētie biedri. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.

Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā šobrīd darbojas Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācijas par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.