Mediju ētikas padome sniegusi atzinumu par “Latgales Laiks” sūdzību un skaidrojusi terminu “sabiedriskais medijs”
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” šī gada augusta sēdē izskatīja laikraksta “Latgales Laiks” sūdzību par “Re:Baltica” publikāciju, kā arī sniedza skaidrojumu par terminu “valsts medijs” un “sabiedriskais medijs” atšķirībām.
Ētikas padome sniedza atzinumu par laikraksta “Latgalas Laiks” sūdzību par “Re:Baltica” rakstu “Viss ir labi, bet par jūsu naudu. Ko ekrānos redz daugavpilieši”. Raksts vēsta par Daugavpils pašvaldības amatpersonu attiecībām ar vietējiem medijiem. “Latgales Laiks” uzskatīja, ka publikācija nepamatoti veido priekšstatu, ka arī šis laikraksts ir saistīts ar politiķiem, nav neatkarīgs un ir saņēmis naudu nevis par sludinājumu publicēšanu, bet domes apatpersonām tīkama satura veidošanu. Ētikas padome secināja, ka laikraksta bažas ir saprotamas, tomēr tām nav īsta pamata, un arī Ētikas kodekss rakstā nav pārkāpts. Rakstā nav kļūdainu faktu par “Latgales Laiku” un nav arī apgalvots, ka šis laikraksts publicētu Daugavpils domi slavinošu informāciju, par to no domes saņemot naudu. Arī rakstā iekļautajā tabulā ar summām, ko dažādi mediji saņēmuši no domes laikā no 2021. gada par visdažādāka veida pakalpojumiem, ir skaidri redzams, ka “Latgales laiks” nav starp lielākajiem pakalpojumu sniedzējiem domei – tas ir septītajā vietā, turklāt tā sniegto pakalpojumu summa piecu gadu laikā ir vienpadsmit reizes mazāka, nekā saraksta pirmajā vietā ierindotajam medijam. Līdz ar to lasītājs var iepazīties ar informāciju, salīdzināt, izdarīt secinājumus, kuri vietējie un nacionālie mediji par sniegtajiem pakalpojumiem saņem no domes lielākas summas, kuri saņem mazākas, un kāda ir to finansiālās saistība ar domi ilgākā laika periodā.
Atzinums par šo sūdzību ir pieejams biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi/.
Ētikas padome skatīja arī sūdzību par frāzes “valsts medijs” attiecināšanu uz Latvijas Televīziju laikraksta “Ogres Vēstis Visiem” viedokļrakstā “Prokrieviski sarkans porolona kubs”. Sūdzības iesniedzēja uzskatīja, ka frāzes "valsts medijs" attiecināšana uz Latvijas Sabiedrisko mediju ir neprecīza un var maldināt sabiedrību par medija statusu un neatkarību. Turpretī medijs uzskatīja, ka “Latvijas Sabiedriskais medijs” piederība Latvijas valstij un vārda brīvibas princips ir pietiekams pamats to dēvēt par “valsts mediju”. Apzinoties jautājuma sarežģītību, Ētikas padome sagatavoja komentāru, skaidrojot sabiedrisko mediju termina nozīmi un atšķirību no terminiem “valsts medijs”, “komerciālais medijs”, kā arī iemesliem, kāpēc uz sabiedriskajiem medijiem nereti tiek attiecināts cits termins. Starp šiem iemesliem ir gan nepietiekama izpratne, gan apzināti centieni diskreditēt sabiedriskos medijus un mazināt cilvēku uzticēšanos. Ētikas padome norādīja, ka Eiropas Raidorganizāciju apvienība sabiedriskos medijus definē kā mediju organizācijas, ko “sabiedrība veido sabiedrībai”, lai padarītu apraidi un digitālo saturu pieejamu visiem iedzīvotājiem. Sabiedriskie mediji darbojas neatkarīgi un to uzdevums ir kalpot sabiedrības interesēm, lai gan bieži vien to darbību nodrošina publisks finansējums. Svarīgs aspekts – sabiedriskajiem medijiem ir jāpaliek politiski neitrāliem un atbildīgiem pilsoņu, nevis valdības iestāžu priekšā. Savukārt valsts plašsaziņas medijus raksturo valdības īpašumtiesības un redakcionālā kontrole. Tie nereti izveidoti, lai nodrošinātu valsts vai valdības vēstījumu izplatīšanu un tiem var trūkt redakcionālās autonomijas.
Pilns sagatavotais skaidrojums pieejams Ētikas padomes mājaslapā https://www.lmepadome.lv/jaunumi/params/post/5135705/mediju-etikas-padomes-skaidrojums-par-termina-sabiedriskais-medijs-lietojum
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”.
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.
Šobrīd Biedrībā ir 106 biedri un seši asociētie biedri. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā šobrīd darbojas Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācijas par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.