Mediju ētikas padome sniedz divus atzinumus un noraida mēģinājumus ietekmēt mediju redakcionālo neatkarību

20. oktobris, 2026 pl. 9:00

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome oktobrī sniedza divus atzinumus. Tā izskatīja sūdzību par nepietiekamu precizitāti, medijam pieminot kriminālprocesuālās darbības, un sūdzību par situāciju, kurā viens medijs bija atreferējis otrā medijā izskanējušo informāciju bez pienācīgas atsauces uz to. Pirms Saeimas vēlēšanām Ētikas padome saņēma arī vairākus politiski motivētus iesniegumus, kas apšaubīja mediju redakcionālās izvēles. Ņemot vērā, ka šo iesniegumu mērķis bija pretrunā ar biedrības vērtībām un mediju redakcionālo neatkarības principu un tajos nebija uzrādīti nekādi Ētikas kodeksa pārkāpumi, Ētikas padome tos neskatīja, bet biedrības valde iesniegumu sniedzējiem izskaidroja atteikumu.

Ētikas padome nekonstatēja pārkāpumu Latvijas Sabiedriskā medija rīcībā, kad tas sižetā un rakstā bija atreferējis kāda ministra izteikumus intervijā TV24 raidījumam “Runāsim atklāti!”. Biedrības Ētikas kodekss paredz lietot atsauci uz mediju, kas ir informācijas pirmavots. Medijs to nebija ievērojis, taču tā rīcība pēc sūdzības saņemšanas bija godprātīga – pielaisto kļūdu tas ātri atzina un laboja. Ētikas padome neuzskatīja, ka pieļautā kļūda būtu uzskatāma par “bīstamu neētisku precedentu”, kā apgalvoja sūdzības iesniedzējs, taču diskusijā secināja, ka Latvijas mediju vidē atsauču korekta lietošana un materiālu tālākizmantošana dažāda formāta mediju materiālos joprojām ir saistīta ar problēmām. Tā nereti ir aktuāla arī ziņu materiālos, īpaši, kad kāda medija sākotnēji iegūtā informācija nonāk sabiedrības dienaskārtībā un kļūst par vispārzināmu, plaši izplatītu informāciju. Ētikas padome apsvērs profesionālu diskusiju par šo jautājumu, lai sekmētu profesionālo principu labāku izpratni un piemērošanu.

Ētikas padome nekonstatēja Ētikas pārkāpumu portāla jauns.lv rakstā. Raksta nobeigumā, kontekstuālajā daļā bija pieminēts Eiropas Prokuratūras uzsāktais kriminālprocess par iespējamu krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos valsts pārvaldes IT iepirkumos, cita starpā iekļaujot informāciju par Aigara Cerusa apcietināšanu. Ņemot vērā, ka sākotnējais izmeklēšanas tiesneša lēmums par apcietināšanu vēlāk tika atcelts kā nepamatots, Aigars Ceruss iebilda pret medija izmantoto formulējumu. Pēc sūdzības saņemšanas portāla redakcija secināja, ka tā sniegtā informācija par apcietināšanu nebija kļūdaina, bet nepilnīga un veica rakstā labojumu – pievienoja informāciju par atbrīvošanu no apcietinājuma. Ētikas padome secināja, ka par izmeklēšanu un apcietināšanu plaši bija ziņojuši citi mediji, to skaitā ziņu aģentūra. Teikuma sākotnējo formulējumu varētu uzskatīt par nepilnīgu detaļu, kurai nav piegriezta pienācīga vērība, bet ne par ētikas normu pārkāpumu. Arī fakts, ka medijs atzinis, ka informācija nav bijusi pilnīga un to papildinājis, liecina par medija vēmi ievērot ētikas principus.

Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Ētikas padome pēdējā laikā novērojusi atsevišķu personu centienus Latvijā ierobežot preses brīvību, izmantojot mediju pašregulācijas mehānismus un procedūras. To sūdzības Ētikas padomei pārsvarā rakstītas ar mākslīgā intelekta rīkiem un saistītas ar Krievijas uzsāktā kara atspoguļojumu un vēlmi ierobežot mediju tiesības pieminēt atsevišķas tautības un pilsonības statusu tiklīdz ziņas konteksts tam nav labvēlīgs. Šādas sūdzības Ētikas padomei ik pa laikam iesūta gan Valsts drošības dienesta redzeslokā nonākuši prokremliski dezinformatori, gan citi "aktīvisti". Gadījumos, kad tiek saņemtas šādas sūdzības, kuru acīmredzamais mērķis ir apšaubīt mediju tiesības uz redakcionālo neatkarību vai izdarīt spiedienu uz medijiem, Ētikas padome ar tām iepazīstas, bet padziļināti neskata.

Piemēram, nesen Ētikas padomē vērsās kāds politiķis, sūdzoties, ka kāds medijs bija atspoguļojos Valsts robežsardzes sniegto informāciju par aizturētā robežpārkāpēju pārvadātāja pilsonību. Valsts robežsardze regulāri informē sabiedrību par Krievijas un Baltkrievijas uzsāktā hibrīdkara ietvaros veicināto nelegālo migrantu plūsmu uz Latviju, tostarp aizturēto robežpārkāpēju pārvadātāju pilsonībām. Mediji to arī atspoguļo. Starp aizturētajiem pārvadātājiem bijuši Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, Igaunijas, Ukrainas, Polijas pilsoņi. Šajā gadījumā politķis medija sniegto informāciju par nepilsoņa aizturēšanu nelegālas migrācijas organizēšanas kontekstā centās Ētikas padomei pasniegt kā medija īstenotu diskrimināciju un naida kurināšanu, necieņu un negodprātīgu rīcību. Biedrības valde šādu rīcību uzskatīja par nekaunīgu un cinisku mēginājumu ietekmēt mediju neatkarību, izmantojot mediju pašregulācijas mehānismus un procedūras.

Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas. Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.

Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome. Kopš 2026. gada aprīļa tā strādā šādā sastāvā: Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns un Olga Dragiļeva. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.