Mediju ētikas padome izskata vairākas sūdzības un sniedz rekomendācijas
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome 2025. gada 22. maija sēdē izskatīja vairākas sūdzības un sniedza situācijas vērtējumu un rekomendācijas.
Ētikas padomē bija vērsies Bērnu aizsardzības centrs, lūdzot vērtēt bērnu dalību TV360 šovā "Ģimene burkā". Iepazīstoties ar iesniegumu, tajā norādītajām epizodēm, medija skaidrojumu un apspriežot šos jautājumus, Ētikas padome secināja, ka šajā gadījumā nav pamata bažām par Ētikas kodeksa pārkāpumiem no medija puses. Šādās situācijās ir būtiski apzināties, ka bērniem un viņu vecākiem ir tiesības piedalīties dažādos mediju projektos, tāpēc epizodes nebūtu pareizi vērtēt tikai balsoties uz skatītāju reakcijām un atrauti no šī šova dalībnieku tiesībām, pieredzes un interesēm.
Vienlaikus Ētikas padome atzīst, ka šovu veidotājiem darbā ar bērniem ir nepieciešams ievērot lielāku piesardzību, nekā darbā ar pieaugušajiem, apzinoties, ka bērnam var būt ierobežotākas spējas izvērtēt savas dalības sekas. Lai gan mediji darbojas esošā normatīvā regulējuma ietvaros, ētiski atbildīgai redakcionālai pieejai būtu jāietver papildu pasākumi. Piemēram, piesaistīt psihologu vai citu speciālistu, kas profesionāli izvērtētu bērnu dalības iespējamās ietekmes sekas; regulāri konsultēties ar psihologu vai citiem speciālistiem, it īpaši, ja tiek attēlotas emocionāli sarežģītas situācijas. Tāpat medijiem jāvērtē saturs pirms pārraidīšanas un jāapzinās, ka var būt nepieciešams atteikties no noteiktu epizožu publiskošanas, ja to sekas uz bērnu un skatītājiem nav pietiekami izvērtētas. Rekomendējama arī redakcionālu vai profesionālu komentāru iekļaušana sižetos, lai skatītājiem palīdzētu izprast attēloto situāciju un tās sarežģītību. Šāda prakse palīdzētu līdzsvarot sabiedrības interesi ar bērnu tiesību aizsardzību, jo īpaši, ja tiek parādīti emocionāli sarežģīti pārdzīvojumi.
Ētikas padome skatīja arī Dmitrija Savina iesniegumu, kurā bija pausta neapmierinātība, ka mediji, atskaitot ziņu aģentūru “LETA”, nav pievērsuši uzmanību viņa izplatītajai preses relīzei. Vairākus mēnešus iepriekš mediji, rakstot un veidojot sižetus par Pjotru Avenu, bija publicējuši ziņu, ka P. Avens vērsies Valsts policijā ar sūdzību par D. Savinu lūdzot sākt kriminālprocesu par apzināti nepatiesu izdomājumu tīšu izplatīšanu un neslavas celšanu. D. Savins uzskatīja, ka medijiem bija jāturpina sekot tēmai un jāpublicē tā izplatītā informācija, ka pret viņu nav ticis ierosināts kriminālprocess. Ētikas padome nesaskatīja pamatu pārmetumiem. Mediji bija korekti ziņojuši par faktu, ka P. Avens sniedzis sūdzību, nevis apgalvojuši, ka sākts kriminālprocess, turklāt bija ieklāvuši ziņā arī D. Savina viedokli par P. Avena sūdzības nepamatotību. Savukārt aspekts, ka mediji neveido ziņas par P. Avena iesnieguma tālāko izskatīšanas gaitu, nav uzskatāms par mediju ētikas pārkāpumu. Saturu medijos nosaka mediju redakcionālās politikas un redaktoru un žurnālistu izvēles, vērtējot pieejamās un tiem piedāvātās informācijas aktualitāti un citus aspektus. Praksē bieži rodas šādas viedokļu atšķirības, kad dažādas personas un organizācijas uzskata, ka medijiem par viņiem būtu jāveido publikācijas un sižeti, vai tie jāpiemin, bet mediji uzskata citādāk. Tomēr būtu jāvairās iejaukties redakciju darbā, jo tas robežojas ar vārda un preses brīvības apdraudējumu.
Ētikas padome skatīja Romualda Vonsoviča un laikraksta “Ogres Vēstis Visiem” galvenā redaktora Imanta Vīksnes savstarpējās sūdzības. Jau iepriekš Ētikas padome pēc būtības izvērtēja R. Vonsoviča sūdzību par konkrētu laikraksta publikāciju, konstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu, sniedza detalizētu atzinumu un uzdeva laikrakstam atvainoties R. Vonsovičam. Tomēr iesaistītās puses turpināja sniegt jaunas sūdzības gan par citām saturiski saistītās sērijas publikācijām, gan par otras puses rīcību. Ētikas padome iepazinās ar minētajiem iesniegumiem to kopsakarībā un secināja, ka konkrētajā situācijā ir pamats atteikt izvērtēt visus jaunos iesniegumus pēc būtības, jo šo iesniegumu izskatīšana nesniedz pienesumu mediju profesionālās darbības novērtēšanā un nozares pašregulācijas attīstībā. Ja sākotnējā R. Vonsoviča iesniegumā būtu norādīts uz visām sērijas publikācijām, Ētikas padome, pieņemot atzinumu, būtu izvērtējusi tās kopsakarībā. Taču Ētikas padomei nav pienākums izskatīt atsevišķi katru sūdzības sniedzēja iesniegumu par vienu saturiski vienotu rakstu sēriju. Turklāt visos iesniegumos bija ir norādīts uz tiem pašiem iespējamiem ētikas normu pārkāpumiem, par kuriem Ētikas padome jau ir veikusi vērtējumu un pieņēmusi minēto atzinumu.
Ētikas padome uzskata, ka iespēja vērsties pie tās ar lūgumiem izvērtēt kāda biedra darbības atbilstību šajā kodeksā nostiprinātajiem ētiskas prakses principiem vai par sūdzētāja motīviem nedrīkstētu tikt izmantota kā “ierocis” samilzušu strīdu risināšanā. Šajā situācijā ar publikācijām aizskartā persona visus ziņu atsaukumus vai atvainošanos var pieprasīt arī tiesas ceļā. Neskatoties uz to, ka šis būtu juridiski atbilstošākais R. Vonsoviča iesniegumos izvirzīto iebildumu risināšanas veids, Ētikas padome aicina puses risināt konfliktsituāciju sarunu ceļā, ievērot cieņpilnu komunikāciju un rūpīgi apsvērt nepieciešamību vērsties tiesā ar prasību pret mediju, respektējot mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā.
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”.
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas. Šobrīd Biedrībā ir 107 biedri un seši asociētie biedri. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā šobrīd darbojas Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācijas par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
Sabiedrības informēšana par biedrības “Latvijas Mediju Ētikas padome” darbu tiek veikta ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.