Pāriet uz galveno saturu
  • LAT
  • ENG
  • Sākums
  • Jaunumi
  • Jaunumi epastā
  • Ētikas padome
    • Ētikas padomes atzinumi
  • Par biedrību
    • Dokumenti
    • Biedri
    • Kļūt par biedru
    • Biedra nauda
  • Sniedz viedokli!
  • Iesniegt sūdzību
  • Saziņai
  • Noderīga informācija
    • Noskaties!

Mediju ētikas padome ievēl priekšsēdētāju un izvērtē deputāta Rosļikova, Stradiņa slimnīcas, Salaspils novada domes, Delnas un iedzīvotāju sūdzības

14. maijs, 2025 pl. 11:38

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” jaunā sasaukuma Ētikas padome šī gada 16. aprīļa sapulcē ievēlēja padomes priekšsēdētāju un tā vietnieku un izskatīja vairākas sūdzības. Trijos gadījumos Ētikas padome sniedza atzinumus, bet divos gadījumos –  situācijas vērtējumu.  

Par Ētikas padomes priekšsēdētāju atkārtoti tika ievēlēts žurnālists, TV3 ziņu un informatīvo raidījumu dienesta vadītājs Andrejs Mēters, bet par padomes priekšsēdētāja vietnieku – žurnālists, TVNET GRUPA galvenais redaktors Toms Ostrovskis.


Skatot Alekseja Rosļikova sūdzību par raidījumu “Šovs 8os” (16+) sarunu šovs TAUTOMĀTI, Edgars Bāliņš un nedēļas stulbingu analīze” TV kanālā TV4, Ētikas padome nekonstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu. Deputāts bija sūdzējies, ka raidījuma dalībnieki vairākkārtīgi ļoti rupji izteikušies par viņu. Ētikas padome secināja, ka raidījuma dalībnieki, atbilstoši raidījuma žanram, bieži izsaka  savu viedokli kā asu, nesaudzīgu kritiku arī par citiem apskatītajiem “varoņiem”, no kuriem liela daļa ir politiķi, amatpersonas. Deputāts Rosļikovs raidījumā ticis īpaši asi kritizēts par saviem kā politiķa publiskiem izteikumiem, kas veicina etnisko spriedzi, nesaticību un naidu, proti, izteikumiem, ka Rīga ir krievvalodīgo pilsēta un latvieši var krāmēt koferus. Ētikas padome uzskata, ka publisku personu, tostarp politiķu, kritikas robežas ir daudz plašākas, tomēr no pārmērīgām rupjībām būtu jāizvairās, jo rupju vārdu lietojums medijos pazemina jau tā zemās publiskās kritikas robežas un kultūras līmeni. Kritiku iespējams izteikt arī nelietojot tik rupjus vārdus, bet ievērojot augstākas pieklājības normas. Savukārt TV4 pārraidītā atvainošanās visiem aizskartajiem skatītājiem par necenzēto leksiku liecina par medija godprātīgo attieksmi pret Ētikas kodeksa ievērošanu un iespējamā aizskāruma novēršanu.

Ētikas kodeksa pārkāpums tika konstatēts TV3 raidījuma “Bez Tabu” sižetā par ceļu satiksmes pārkāpumu sodu raito izrakstīšanu Salaspilī. Salaspils novada pašvaldība uzskatīja, ka sižets izveidots tā, lai radītu priekšstatu, ka Salaspils novada pašvaldības policijas uzdevums ir tikai pelnīt naudu. Ētikas padome Sižetā saskatīja nepilnības tēmas pasniegšanā. Lai arī pašvaldības atteikums sarunai ar žurnālistu tam nedeva iespēju izveidot tādu sižetu, kurā pašvaldības pārstāvis kameras priekšā pārliecinoši izskaidro sabiedrībai, cik nepieciešami, mūsdienīgi vai samērīgi ir tās īstenotie pasākumi satiksmes drošības uzraudzībā, sižeta veidotājiem nebija pārliecinoša pamatojuma pašvaldības īstenotos satiksmes uzraudzības pasākumus pasniegt aizspriedumaini, akcentējot pašvaldības savtīgumu, pretnostatot iedzīvotājus un valsts pārvaldi. Vienlaikus Ētikas padome akcentēja, ka sižeta veidotāju kritisko un ironisko attieksmi pret pašvaldību ir veicinājusi arī pašas pašvaldības nepieejamība un nevēlēšanās sadarboties ar mediju atbilstoši televīzijas formāta specifikai, jo pašvaldības uzdevums ir pārliecinoši skaidrot sabiedrībai savas izvēles, darba metodes, to nepieciešamību.

Ētikas padome konstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu laikraksta “Ogres Vēstis Visiem” publikācijā, skatot biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” sūdzību. Līdzīgi kā iepriekš divu citu aizskartu organizāciju sūdzību gadījumā  par to pašu publikāciju, arī šajā gadījumā Ētikas padome konstatēja, ka pārkāpts Ētikas kodeksā noteiktais informācijas iegūšanas un izmantošanas princips. Publikācijas tekstā nebija sniegts pamatojums dažādiem par “Delnu” izteiktajiem apgalvojumiem, tāpat nebija veikta faktu pārbaude, prasīts “Delnas” viedoklis. Ētikas padome uzskata, ka pieņēmumu formas izmantošana publikācijā neattaisno vienpusējas informācijas sniegšanu, nepamatotu apgalvojumu un nepārbaudītu faktu izplatīšanu. Ētikas padome neapšauba medija tiesības kritiski izvērtēt iespējamos riskus publiskā finansējuma piešķiršanā un izlietošanā, taču uzskata, ka medijam ir jānodrošina publikāciju atbilstība Ētikas kodeksa principiem.

Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Par divām sūdzībām Ētikas padome sniedza vērtējumu.

Vērtējot Latvijas Radio 4 ierakstu Facebook kontā par balvas “Oskars” nepiešķiršanu filmai “Straume”, kas bija izraisījis sabiedrības sašutumu, Ētikas padome secināja, ka pieļauta kļūda, taču nav pārkāpts ētikas kodekss. Naktī, kad notika Oskaru ceremonija, medijs sociālo mediju kontos bija reāllaikā ziņojis par ceremoniju, publicējot ierakstus par katras nominācijas rezultātiem; ieraksti dažādiem scenārijiem bija izstrādāti iepriekš. Taču Facebook algoritms publicētos ierakstus platformas lietotājiem rādīja dažādā secībā un katru atsevišķi, tāpēc LR 4 ieraksts, ka “Straume” nav saņēmusi balvu kā labākā ārzemju filma, tieši šīs notikumu kontekstuālās neatbilstības dēļ saņēma visvairāk komentāru un platformas lietotāju iesaisti, savukārt platformas algoritmi šī iemesla dēļ ierakstam piešķīra vēl lielāku redzamību. Rezultātā daļa lietotāju pamanīja tieši ierakstu par nesaņemto balvu, kas radīja priekšstatu, ka LR 4 ziņo tikai par nesaņemto, bet neziņo par saņemto balvu. Situāciju vēl vairāk pasliktināja nepiemērots vizuālais attēlojums, kurš izcēla paziņojumu par nesaņemto balvu. Latvijas Radio darbinieki kļūdu centās novērst, publicējot skaidrojumu, kā arī dzēšot nepiemēroto ierakstu. Medijs secināja, ka kļūdu izraisīja iesaistīto cilvēku nepietiekama iedziļināšanās situācijā, taču tiem nebija nodoma uzsvērt nesaņemto balvu. Ētikas padome piekrita medija secinājumam, ka apspriestais ieraksts, lai arī faktoloģiski korekts, nebija atbilstošs Facebook platformai un notikumu attīstības kontekstam. Lai mazinātu kļūdu rašanās iespējas, medijs apņēmies pilnveidot multimediju satura publicēšanas procedūras.

Ētikas padome vērtēja arī VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” sūdzību par portāla apollo.lv publikāciju "Nieres cena – cilvēka dzīvība. Vai latvieši latviešus nogalina, lai tirgotu orgānus?" Ētikas padome konstatēja, ka medicīnas iestāžu darbinieki raizējas par šādas publikācijas negatīvo ietekmi uz donoru vēlmi atbalstīt pacientus, kam nepieciešama transplantācija. Iepazīstoties ar publikāciju, Ētikas padome secināja, ka tajā ijā aprakstītais gadījums atgādina urbāno leģendu un šausmu stāstu, bet tajā nav nekādu apliecinājumu stāstītā patiesumam; raksts ir paviršs un veidots ar izteikti sensacionālu nolūku, savukārt pievienotā vispārējā informācija par cilvēktirdzniecību nekompensē stāsta vājumu. Ētikas padome uzskata, ka arī izklaides medijiem šādu tēmu atspoguļošanā nepieciešams būt atbildīgākiem, rūpīgākiem un spēt atteikties no kārdinoša, bet nepārbaudīta materiāla publicēšanas, izvērtējot publikācijas atbilstību žurnālistikas standartiem un spēju emocionāli noskaņot cilvēkus. Lai arī raksts, pārāk dramatizēts un pārspīlēts, pamatoti izraisa mediķos kritiku, Ētikas padome paļaujas, ka publikācijai portālā nebūs negatīvas ietekmes uz donoriem, jo mediju lietotāji ir daudz dzirdējuši dažādus urbānos mītus un sāk tos atpazīt.

Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”.

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju  un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas. Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā šobrīd darbojas Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins un Gunta Līdaka. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja.

Šobrīd Biedrībā ir 109 biedri un seši asociētie biedri. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.  Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.


Sabiedrības informēšana par biedrības “Latvijas Mediju Ētikas padome” darbu tiek veikta ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.



Jaunākie ieraksti

  • Mediju ētikas padome ievēl priekšsēdētāju un izvērtē deputāta Rosļikova, Stradiņa slimnīcas, Salaspils novada domes, Delnas un iedzīvotāju sūdzības
    14. mai. 2025
  • Skaidrīte Lasmane: Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte medijos
    9. mai. 2025
  • Izveidots analītisks pārskats par mediju vidi Latvijā
    28. apr. 2025
  • Notikušas izmaiņas biedrības Ētikas padomes sastāvā
    31. mar. 2025
  • Mediju ētikas padome nekonstatē ētikas pārkāpumus “Bez Tabu”, “Nekā Personīga” sižetos un “Ventas Balss” publikācijā un norāda uz ētisku dilemmu “Delfi” publikācijā
    24. mar. 2025
  • 28. martā notiks biedru kopsapulce
    11. mar. 2025
  • Mediju ētikas padome konstatē pārkāpumus divās publikācijās un nosoda valsts iestādes nepamatotu un manipulatīvu vēršanos pret mediju
    28. feb. 2025
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome". Visas tiesības aizsargātas © 2018-2025

Privātuma Politika