Mediju ētikas padome pērn skatījusi 43 iesniegumus, sniegusi 13 plašākus atzinumus, konstatēti 4 pārkāpumi

2024. gadā biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” saņēma 43 iesniegumus par mediju darbu. Vairumā gadījumu cilvēki vērsa Ētikas padomes uzmanību uz iespējamām nepilnībām mediju rakstos un raidījumos. Šādos gadījumos Ētikas padome, vadoties no mediju ētikas, vārda brīvības un citām žurnālistikas pamatvērtībām, sūdzētājiem un medijiem sniedza skaidrojumu par konkrēto situāciju un rekomendācijas.  

Tomēr 13 gadījumos – kad Ētikas padomē bija sūdzējušies cilvēki vai organizācijas, kas jutās tieši aizskarti ar medija sižetu vai publikāciju, Ētikas padome gatavoja plašākus atzinumus. Četros atzinumos tika konstatēts biedrības Ētikas kodeksa pārkāpums, bet lielākajā daļā gadījumu Ētikas padome secināja, ka pārmetumiem par ētikas principu neievērošanu nav bijis pamata. Salīdzinot ar iepriekšējos gados konstatēto, mediju darba kvalitātē Latvijā nav vērojama profesionalitātes un godprātības līmeņa pazemināšanās; arī iepriekš, laikaposmā 2019. līdz 2023. gadam ētikas pārkāpumi vai to pazīmes tika konstatētas apmēram trešajā daļā atzinumu – 23 no 62 atzinumiem.

Vairāki mediju ētikas pārkāpumi pagājušajā gadā tika konstatēti, medijiem uzņemoties t.s. sabiedrības sargsuņa lomu. Šajos gadījumos mediji vēstīja par pakalpojumu sniedzēju un amatpersonu iespējamiem likuma pārkāpumiem un negodprātīgu rīcību, taču nebija pietiekami rūpīgi un atbildīgi pārbaudījuši un vākuši faktus, kā rezultātā pārsteidzās ar secinājumiem.

Vairāk nekā trešā daļa iesniegumu un sūdzību aizvadītajā gadā bija saistīta ar Krievijas impērisma izpausmēm un iebrukumu Ukrainā. Šīs tēmas cilvēkiem Latvijā izraisa spēcīgas emocijas, tāpēc medijiem ar tām saistītās publikācijas un sižeti īpaši prasa iejūtību un izpratni par kontekstu un redakcijas atbildību pirms publicēšanas un pārpublicēšanas rūpīgi izvērtēt redakcijas autoru viedokļu slejas, no sociālajiem medijiem pārpublicētās trešo personu pārdomas, kā arī portālu lietotāju pievienotos komentārus. Vislielākais iesniegumu skaits Ētikas padomē tika saņemts par kara sākuma gadadienai veltīto “Cūku komiksa” epizodi. Ētikas padome komentārā norādīja, ka, lai arī mākslinieces radošā brīvība nav apstrīdama, tomēr medija pienākums ir rēķināties ar laiku, kurā dzīvojam, ar publikācijas izmantošanas kontekstiem, un to, ka pretrunīgos tēlos ietērpts vēstījums par tik jūtīgu tēmu kā Ukrainas aizstāvji tiks uztverts nepilnīgi vai pat pretēji autores iecerētajam. Ētikas padome uzskata, ka medijiem šādi gadījumi kalpo kā atgādinājums, ka vārda brīviba ir saistīta ar atbildību, un cer, ka šī notikuma raisītā diskusija ir devusi lielāku labumu, nekā kaitējumu. Izskatot vairākas citas ar šīm tēmām saistītas publikācijas, Ētikas padome medijiem rekomendēja pievērst lielāku rūpību, lai viedokļrakstos un lietotāju komentāros pie rakstiem netiktu kurināts naids un mediji netiktu izmantoti aicinājumiem uz vardarbību, etnisku konfliktu provocēšanā un eskalēšanā.

Vairākas sūdzības pērn bija par medija tiesībām izmantot informāciju, ko cilvēki paši jau publiskojuši sociālajos medijos. Ētikas padomes skatījumā uz šādu informāciju ir grūti attiecināt privātuma prasību un ierobežot medija iespējas uz to atsaukties, tāpēc būtisks ir informācijas nozīmīgums un tālākas izmantošanas konteksts. Piemēram, izmantojot informāciju, ar kuru noziegumā cietušais ir dalījies savā sociālā medija kontā, no medija informācijas atspoguļojumā būtu prasāma daudz lielāka iejūtība un izvairīšanās no sensacionālisma, nekā rakstot par valsts vai pašvaldības amatpersonu un darbinieku rupjībām “Facebook” diskusijās.

2024. gadā skaidrāk iezīmējās aī vārda brīvības robežas. Lai arī vārda brīvības princips aizsargā ikvienas personas, to skaitā žurnālista, publicista, komentētāja tiesības paust viedokli, Ētikas padome vairākos atzinumos uzsvēra, ka šīs tiesības nav absolūtas. Piemēram, vārda brīvība nav savienojama ar naida runu vai otras personas nomelnošanu, izplatot neslavu ceļošus izdomājumus. No ētiskā skatpunkta arī viedoklis, īpaši, ja tas ir citu aizskarošs, ir jātiecas balstīt patiesos faktos.

Komentē Andrejs Mēters, LMĒP Ētikas padomes priekšsēdētājs, TV3 Ziņu un informatīvo raidījumu dienesta vadītājs: “Mediju ētikas padomes secinājumi norāda uz pieaugošu mediju profesionalitāti un ētikas principu ievērošanu, taču joprojām pastāv būtiski izaicinājumi. Lai gan ētikas kodeksa pārkāpumi konstatēti tikai nelielā daļā gadījumu, īpaši jāuzsver nepieciešamība rūpīgāk pārbaudīt informāciju pirms publicēšanas, īpaši sensitīvās tēmās. Konflikts Ukrainā un ar to saistītie jautājumi izraisījuši spēcīgas emocijas sabiedrībā, uzliekot medijiem pienākumu ar vēl lielāku atbildību pievērsties satura izvērtēšanai. Šie piemēri uzskatāmi parāda, ka vārda brīvība un radošā brīvība vienmēr iet roku rokā ar augstu atbildības standartu, ko sabiedrība no medijiem sagaida.”

Visi Ētikas padomes atzinumi ir pieejami biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi/

2024. gadā Latvijas Mediju ētikas padomei pievienojās 10 jauni pilntiesīgi biedri  un viens asociētais biedrs. Biedru statusu ieguva Ausma Media, SILK MILK Media, FitFm", biedrība "Latviesi.com", nodibinājums “Ilgtspējas fonds”, TV Kurzeme, Kurzemes Televīzija, Vidusdaugavas televīzija, TV Kursa, Zemgales Reģionālā televīzija, savukārt asociētā biedra statusu – Lietišķās informācijas dienests. Šobrīd biedrībā ir 56 biedri un trīs asociētie biedri.

Biedrība sadarbojas arī ar citām nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām. Pagājušajā gadā biedrības Ētikas padomes locekļi tika deleģēti darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē, Mediju atbalsta fonda konkursa pieteikumu vērtēšanas komisijā,  Kultūras ministrijas darba grupā par žurnālistu drošību, Latvijas Sabiedriskā medija vadības atlases komisjā, bet novērotāja statusā – jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda atlases konkursa komisijā.

Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”.

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā. Tās mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā. Šobrīd Biedrībā ir 56 biedri un trīs asociētie biedri. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.

Sabiedrības informēšana par biedrības “Latvijas Mediju Ētikas padome” darbu tiek veikta ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.