Izskatītas sūdzības par naida kurināšanu un žurnālistu viedokļiem
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome ir sniegusi atzinumu par jūlija sēdē skatīto sūdzību par portāla “la.lv” publikāciju, kā arī vērtējusi publikāciju portālā “nra.lv” un DELFI TV sižetu.
Ētikas padome nekonstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumus portāla “la.lv” darbībā, izskatot sūdzību par portāla rakstu ““Karu ir sākušas abas divas valstis.” Stepaņenko un Švecovas atbildes par karu Ukrainā saniknojušas Latvijas sabiedrību.” Minētās politiķes vērsās Ētikas padomē par “la.lv” izveidoto rakstu, kurā atstāstīti fragmenti no viņu intervijas portālam “delfi.lv” un sniegti piemēri, kā cilvēki reaģējuši uz tiem platformā “X”. Politiķes sūdzējās, ka rakstam atlasīti tikai negatīvi un naidpilni komentāri, tādā veidā provocējot raksta lasītājus portālā rakstīt agresīvus, naidpilnus un uz vardarbību aicinošus komentārus, un redakcija nav novērsusi šādu komentāru publicēšanu un pieejamību.
Vērtējot publikācijas saturu, Ētikas padome secināja, ka, lai arī sūdzībā nebija sniegta informācija, ka platformā “X” būtu bijis daudz pozitīvu Latvijas iedzīvotāju viedokļu par abu politķu nostāju Krievijas agresijas sakarā, nebūtu apšaubāmas medija redakcionālās tiesības veidot publikāciju, kura izceļ paustos kritiskos viedokļus par abām politiķēm. Vienlaikus Ētikas padome vērsa medija uzmanību, ka publikācijai paredzēto komentāru atlase pirmām kārtām atspoguļo redakcionālos lēmumus un, medijam uzskatot, ka kandidēšana Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir leģitīms pamats, lai kritiski vērtētu politiķu publiskos izteikumus, tomēr ir būtiski, ka redakcijas darbinieki spēj nošķirt un publikācijās nošķir trešo pušu kritisku vērtējumu, negatīvu attieksmi par viedokli vai politisko pozīciju no draudiem, naidīgiem un vardarbīgiem verbāliem uzbrukumiem, publiskas ņirgāšanās un kiberhuligānisma.
Vērtējot pie raksta pievienotos portāla lietotāju komentārus, Ētikas padome pozitīvi vērtēja, ka medijs ir reaģējis uz sūdzību un dzēsis neatbilstošos komentārus. Vienlaikus Ētikas padome uzskatīja, ka tam būtu jānotiek daudz ātrāk, proti, īsi pēc to parādīšanās portālā. Ētikas padome akcentēja, ka medija pienākums ir nodrošināt, lai tā interneta platformā nebūtu naida runa, draudi, vajāšanas pazīmes, citi kibermobinga veidi, kā arī cits saturs, kas aizliegts ar likumu. Ja lietotāji tādu ievieto komentāru veidā, kā tas bijis noticis šajā gadījumā, tad medijam ir pienākums nodrošināt komentāru sadaļas atbilstību likumam un Biedrības Ētikas kodeksam (punkts 4.3. “Diskriminācijas un naida kurināšanas aizliegums” paredz: “plašsaziņas mediji rūpējas, lai publicētajos materiālos un lasītāju komentāros nebūtu naida runas, aicinājumu uz vardarbību un citas likumā aizliegtās darbības. Konstatējot šādas neatbilstības, tās ir pēc iespējas ātri jānovērš, tai skaitā ieviešot pašregulācijas mehānismus.”). Uzsverot šo atbildību, Ētikas padome rekomendēja medijam ar lielāku rūpību izturēties pret komentāru moderēšanu un uzlabot esošās komentāru pārvaldības procedūras un mehānismus.
Ētikas padomes atzinums par šo sūdzību ir pieejams LMĒP mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.
Vērtējot iesniegumu par portāla “nra.lv” publikāciju "Eiroparlamenta vēlēšanas parādīs – cik mums "noderīgo" un cik "īsto" (idiotu)", Ētikas padome secināja, ka provocējošais virsraksts izriet no raksta satura – autora pārspriedumiem par riskiem, ko neatkarīgi no etniskās izcelsmes rada cilvēki, kas izrāda lojalitāti un pieļāvīgu attieksmi Putinam un viņa impēriskajiem projektiem. Šai saistībā autors bija apspēlējis politiskā žargona terminu “noderīgs idiots”; tas pausts kā viedoklis, turklāt visa publikācija ir veidota kā viedokļa raksts, kādos vārda brīvības robežas ir plašākas un izplatīta ir arī satīra, asa kritika, hiperbolas un tēlaini izteiksmes līdzekļi.
Skatot iesniegumu par “Delfi” žurnālistes pausto viedokli raidījumā "Nākamais, lūdzu!", Ētikas padome konstatēja, ka iesniegumā norādīts viens teikums no žurnālistes paustā viedokļa. Ētikas padome secināja, ka tas pausts, raidījumā diskutējot ar politķiem par klimata pārmaiņām, un ir acīmredzams, ka raidījumā notikusi viedokļu cīņa. Ētikas padome skaidroja iesnieguma autoram, ka tiesības uz viedokli var būt arī raidījuma vadītājam, ne tikai tā viesiem, viedokļi ir subjektīvi, turklāt arī žurnālistam, piedaloties šādā diskusijā, ir tiesības uz viedokļa hiperbolizāciju.
Par Latvijas Mediju ētikas padomi
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd Biedrībā ir 48 biedri un četri asociētie biedri. Nekļūstot par biedriem, Biedrības Ētikas kodeksu ievērot apņēmušies vēl 25 uzņēmumi un organizācijas. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā darbojas Andrejs Mēters, Aivars Pastalnieks, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Vita Dreijere-Smane, Ingemārs Vekteris, Aleksandrs Mirlins. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācijas par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.
============================
Sabiedrības informēšana par biedrības “Latvijas Mediju Ētikas padome” darbu tiek veikta ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.