Tapis pētījums – ko par mediju ētiku domā žurnālisti un kā tā tiek piemērota ikdienā

• Kopumā žurnālisti nesaskata ētikas rakstura problēmas Latvijas mediju vidē.
  
• Ētikas kodekss ikdienā netiek izmantots, tā detalizēta pārzināšana ir vāja, un kodekss ir tikai viens no žurnālista darbību regulējošajiem aktiem.
  
• Vienlaicīgi katram žurnālistam, medijam darba gaitā un ar pieredzi ir izstrādājusies sava personīgā izpratne par to, kas ir ētika, kādas ir robežas, principi, kuras savā darbā ir jāievēro žurnālistiem.
  
• Ētikas kodekss kā dokuments zaudē savu aktualitāti, jo ir statisks, kurā nevar atrunāt visas mainīgās dzīves situācijas, pie tam katrs medijs to var interpretēt pa savs un līdz ar to nav vienotas izpratnes par to piemērošanu.
  
• Runājot par ētiku, vairāk tiek runāts par kļūdām, paviršībām un steigu, žurnālisti nesaredz ētikas izaicinājumus savā darbā.
  
• Neskaidrību gadījumā galvenie padomdevēji ir redaktors un uzņēmumu apkalpojošie juristi, kuri lielā mērā nosaka un regulē pieļaujamās ētikas dabas dilemmas, argumentējot to pieļaušanu, vai, tieši pretēji, riskus tikt sodītiem.
  
• Ētikas kodeksa esamība tomēr ir svarīga. «Mēs nepievēršam tam (ētikas kodeksam) vērību – esam aizmirsuši, robežas sāk izplūst, ir labi, ka tas tiek aktualizēts, ir jābūt tādai kopējai vienošanās un vadlīnijām. Katram ir savs iekšējais kompass, bet vienam tas velk uz vienu pusi, otram uz otru pusi – tāpēc ir labi, ka mēs par to runājam!»
  

Iepazīsties ar pētījuma atskaiti.

Pētījumu finansēja Kultūras ministrija.