Latvijas Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par maldināšanu, nepārbaudītas informācijas izmantošanu un bērnu iesaisti televīzijas sižetos

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) Ētikas padomes novembra un decembra sēdēs izvērtētas divas sūdzības un viens iesniegums par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem – cieņas aizkaršanu, viedokļu un faktu nenošķiršanu, kā arī auditorijas ietekmēšanu, nepamatoti sasaistot faktus.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sūdzībā par žurnāla “Ir” publikāciju “Šantāžas skola”. norādīts, ka publikācijā apgalvojuma formā pausta vienpusēja faktu interpretācija un attieksme par LIZDA organizēto streiku, necenšoties noskaidrot un atspoguļot LIZDA vadības viedokli un argumentus. LIZDA norāda, ka publikācija aizskar organizācijas godu, cieņu un grauj prestižu, kā arī pārkāpj likuma “Par presi un citiem informācijas līdzekļiem” punktu, kas nosaka, ka žurnālista pienākums ir sniegt patiesu informāciju un ievērot valsts, sabiedrisko organizāciju, uzņēmējsabiedrību un personu tiesības un likumīgās intereses.

Savukārt žurnāla “Ir” izdevējs,  AS “Cits medijs” skaidro, ka publikācija nav ziņa, bet autora viedoklis un vērtējums par LIZDA rīcību, un tiesības uz viedokļa paušanu garantē Satversme un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi; tajos uzsvērta vārda brīvības loma demokrātijā. Ētikas padome, izvērtējot sūdzību un medija skaidrojumu, nesaskatīja publikācijā ētikas principu pārkāpumus, jo tā ir skaidri uztverama kā personas komentārs jeb viedokļa raksts par sabiedrībā aktuālu tēmu. Padomes skatījumā medija  skaidrojums par žurnālista tiesībām paust kritisku viedokli ir pamatots. Ētikas padome arī secināja, ka  netiek apstrīdēts publikācijā minēto faktu patiesums, un atzina, ka ar šo publikāciju nav pārkāpts LMĒP Ētikas kodekss (atzinums 11/2022).    

Ētikas padome izvērtēja arī AS “LPB Bank” sūdzību par sižetu TV3 9. oktobra raidījumā “Nekā personīga”, kas pieejams arī TV3 tīmekļa vietnē. Sūdzības iesniedzējs norāda, ka raidījumā atspoguļotā Krievijas portālā mzk1.ru publicētā informācija, citējot: “(…) ka kriminālā autoritāte Vaļagins ar Uļmanam daļēji piederošās “Latvijas pasta bankas”, tagad “LPB Bank”, palīdzību  atmazgājis nelikumīgi iegūtu naudu”, nav patiesa un nav bijusi pakļauta kritiskai pārbaudei. Tāpat AS “LPB Bank” sūdzējās, ka sižetā minētie fakti “Uļmana un Bunkus intereses sadūrās vairākās lietās. Kā “Rego Trade” maksātnespējas administrators Bunkus atklāja, ka īsi pirms bankrota uzņēmums izsaimniekots. Viņš arī gadu pirms viņam liktenīgās dienas vērsās pie banku uzrauga, jo uzskatīja, ka “LPB Bank” notiek naudas atmazgāšana. Bankai vēlāk uzlika 2 miljonu sodu.” nebūtu jāuztver kā savstarpēji saistīti notikumi. AS “LPB Bank” ieskatā, ir noticis Biedrības Ētikas kodeksa pārkāpums, ietekmējot auditoriju un nepamatoti sasaistot savstarpēji nesaistītus faktus, tādējādi radot negatīvu viedokli par AS “LPB Bank”.

“Nekā personīga” producenti, “Red Dot Media” noraidīja pārmetumus un argumentēja, ka raidījums ir pētnieciski analītiskais raidījums, kas pievērš uzmanību sabiedrībai nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem, un sižetā ir iekļāvis atsauci uz raidījumā izmantoto portālu un tajā pausto viedokli, savukārt divas atsevišķas, patstāvīgas un patiesas, neapstrīdamas ziņas, par dažādiem notikumiem nevar tikt atzītas par nepatiesām ziņām ne kopā, ne atsevišķi. Uzsverot, izmantoto faktu patiesumu, “Nekā personīga” producenti noraida bankas apgalvojumu, ka neitrāla persona sekojošajam informācija kopumam piešķirtu tieši tādu nozīmi, kādu formulējusi banka: “ka LPB Bank ir sodīta par tādiem faktiem, kas ir atklāti tiešā saistībā ar M. Bunkus ziņojumiem banku uzraugam.”

Ētikas padomes locekļu vidū par šo sūdzību domas dalījās; ar balsu vairākumu tika nolemts, ka atsevišķās epizodēs ir saskatāms Ētikas kodeksa punktu pārkāpums -  vienā gadījumā nav veikta rūpīga informācijas pārbaude un informācijas avots nav izvērtēts kritiski. Ētikas padomes locekļi vērš uzmanību, ka žurnālistiem ne vienmēr ir iespējams pārbaudīt izmantotās informācijas patiesumu, taču tādā gadījumā žurnālistiem tas ir skaidri jānorāda auditorijai, kā arī jāskaidro savs lēmums šādu informāciju tomēr izmantot. Savukārt, vērtējot faktu pasniegšanu, tika secināts, ka tie atlasīti un savirknēti veidā, kas rada priekšstatu, ka pastāv cēloņsakarība starp M. Bunkus iesniegumu ar tajā pausto uzskatu, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, un faktu, ka bankai vēlāk piespriests divu miljonu eiro sods. Ētikas padomes atzinumā norādīts, ka situācijas konteksts šos pārkāpumus tomēr neliek uzskatīt par rupjiem un būtiskiem, un nav noliedzams, ka “LPB Bank” vārds medijos ir parādījies saistībā ar aizdomīgiem finanšu darījumiem, - šāds konteksts rada pamatu pastiprinātai publiskās vides un arī mediju pārstāvju kritikai pret finanšu iestādi. Padomes atzinumā fiksēti arī to Ētikas padomes locekļu argumenti, kas nepievienojās lēmumam, ka raidījuma veidotāji pārkāpuši LMĒP Ētikas kodeksu (atzinums 1/2023).

Ētikas padome izvērtēja arī iesniegumu par iespējamajiem ētikas pārkāpumiem divos televīzijas kanāla “STV Pirmā” šovu “Slavenības bez filtra” un “Vakariņš ar savējiem”  sižetos - par konflikta situāciju starp māti un bērnu un situāciju, kas saistīta ar nepilngadīga bērna atainojumu. Lai arī raidījuma veidotāji “Helio Media” un “Tet”  nav LMĒP biedri, LMĒP lūdza tiem skaidrojumu. Uzņēmumi skaidroja, ka mātes un meitas konfliktā iesaistītā meita ir pilngadīga, tāpēc viņas viedokļa pieminēšana sižetā nebūtu uzskatāma par par pārkāpumu. Izvērtējot otru sižetu, uzņēmumi izpētīja aprakstītos apstākļus, apsprieda situāciju ar producentu un dalībniekiem un norādīto epizodi atzina par nepieņemamu, izsakot pateicību skatītājiem, kuri vērsa uz to uzmanību. Uzņēmumi apliecina, ka pieliks visas iespējamās pūles, lai nodrošinātu, ka producenti nepieļauj nepieņemamas situācijas, un īstenos ciešāku pārraudzību pār materiāliem pirms to pārraidīšanas. Izvērtējot “Tet” un “Helio Media” atbildi, Ētikas padome secināja, ka uzņēmumi izprot un atzīst problēmu un demonstrē apņēmību nodrošināt ētikas principu ievērošanu turpmākajā darbībā.

Ar Ētikas padomes atzinumiem (atzinumi nr. 11/2022 un 1/2023) iespējams iepazīties https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi/

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome šobrīd strādā šādā sastāvā: Ētikas padomes priekšsēdētāja Daiga Sproģe, priekšsēdētājas vietnieks Aivars Pastalnieks, padomes locekļi: Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Gunta Līdaka, Jānis Buholcs, Aleksandrs Mirlins.

Par Latvijas Mediju ētikas padomi

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties kopumā 15 mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir trīsdesmit astoņi biedri un divi asociētie biedri, kā arī biedrības Ētikas kodeksam pievienojušies trīspadsmit uzņēmumi un organizācijas, nekļūstot par Biedrības biedriem. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības ikdienas darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes locekle Ilona Skuja.

Papildu informācija: www.lmepadome.lv.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.