Pētījums: arī strīdīgos jautājumos Latvijas iedzīvotāji no medijiem sagaida daudzpusīgu informāciju
“Ja detalizēti apskatām sabiedriskās domas aptaujas rezultātus, mēs redzam, ka negatīvu attieksmi pret mediju darbu pandēmijas un kara laikā vai pirms vēlēšanām biežāk izsaka respondenti ar pamatizglītību, bez LR pilsonības, cilvēki, kas retāk seko aktualitātēm. Tātad pastāvīga sekošana mediju saturam par aktuālajiem notikumiem ir ļoti svarīga, attieksmi pret medijiem ietekmē mediju lietojuma pieredze. Pandēmijas laikā daļa sabiedrības cieta smagāk, attieksmi pret medijiem ietekmē skatījums uz ļoti pretrunīgiem jautājumiem – karu Ukrainā, pandēmijas vadības procesu, ko medijos pastāvīgi skaidroja amatpersonas. Ja medijos nav ievērots skatījums, ko pārstāv konkrētas sabiedrības grupas pārstāvis, tas var radīt iespaidu par mediju neobjektivitāti. Kā liecina šogad rudenī veiktā ombuda fokusa grupu pētījumu dati, iedzīvotāji mediju neobjektivitāti skaidro ar pieredzi, ka kāds no izmantotajiem medijiem publicējis maldinošu vai vienpusīgu informāciju, piesaista uzmanību ar sensacionalizētu saturu, ja mediju uzņēmums šķiet atkarīgs no kādiem faktoriem, kas ierobežo tā neatkarīgu darbību. Vienlaikus respondenti paškritiski atzina, ka viņu zināšanas par notikumiem nereti paliek virsrakstu līmenī un spriedumu par mediju profesionālismu ietekmē nogurums no satraucošām ziņām, vēlēšanās izvairīties no pastāvīgās informācijas plūsmas. Uzskatu, ka mediji vairs nevar paļauties uz to, ka ikdienā uzrunājot sabiedrību ar savu saturu, to darbība ir saprotama. Publiskās komunikācijas vidē ir tik daudz spēlētāju un pretrunīgu vēstījumu, ka medijiem, lai būtu kontaktā ar savu auditoriju, jāskaidro, kā tiek saprasta objektivitāte vai citi darbības principi un ko tie nozīmē profesionālā žurnālistikā,” saka Rožukalne.