Mediju ētikas padome janvārī vērtējusi trīs mediju publikācijas un sižetus
Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome šī gada janvārī izskatīja sūdzības par Latvijas Televīzijas, portālu 'Delfi” un “Meduza” sižetu un publikācijām. Vienā gadījumā Ētikas padome sniedza atzinumu, pārējos – situācijas vērtējumus un rekomendācijas.
Ētikas padome sniedza atzinumu par veterinārārstes Dairas Viškeres sūdzību par Latvijas Televīzijā pārraidīto producentu studijas “Summer Studio” veidotā raidījuma “Ķepa uz sirds” epizodi, kurā sūdzības iesniedzēja intervēta par letospirozes slimību. Iesniegumā LTV un Ētikas padomei sūdzības iesniedzēja norādīja, ka raidījuma veidotāju sniegtā informācija skatītājiem, ka ar leptospirozi cilvēkam nav iespējams inficēties no slima suņa, neatbilst patiesībai. Arī pēc saziņas ar žurnālisti par kļūdaino informāciju, tā vietā, lai atvainotos par savu kļūdu, žurnāliste sarakstē rīkojusies izsmejoši. Ētikas padome konstatēja, ka Latvijas Televīzija pieļauto kļūdu nekavējoties ir labojusi, veikusi izmaiņas gan pārraidītā sižeta arhīva failā, gan sižeta aprakstā portālā lsm.lv un citviet, informējusi par kļūdas labojumu un atvainojusies arī nākamajā “Ķepa uz sirds” raidījumā, kā arī izskaidrojusi notikušo un atvainojusies sūdzības iesniedzējai. Ņemot vērā, ka medijs kļūdu bija labojis, Ētikas padome nekonstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu. Apzinoties, ka daļu materiālu Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) pasūta neatkarīgajiem producentiem, Ētikas padome rekomendēja medijam iepazīstināt šādus sadarbības partnerus ar medija redakcionālajām vadlīnijām un aicināt tās ievērot, veidojot LSM paredzētu saturu. Atzinums par šo sūdzību ir pieejams biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi/.
Ētikas padome sniedza vērtējumu par portāla 'Delfi” rakstu “Rīgas lidostā Polijas prezidentu sagaida ar šmucīgu BMW”. Ētikas padome rakstā nesaskatīja Ētikas kodeksa pārkāpumus, taču diskusijā izskanēja arī kritiski vērtējumi par tādu rakstu profesionālo kvalitāti un pievienoto vērtību, kuros pārstāstītas sociālo mediju lietotāju reakcijas, taču netiek veikta dziļāka tēmas un faktu izpēte. Ētikas padome uzskata, ka žurnālistiem ir iespēja un būtu vēlams arī šādus materiālus padarīt jēgpilnākus. Piemēram, šajā situācijā, lai arī rakstā tika iekļauta arī Polijas ārlietu ministrijas izplatītā informācija un informācija par auto mazgāšanas iespējām, būtu bijis atbilstoši pavaicāt par Polijas prezidenta vizīti Latvijā atbildīgās Latvijas Ārlietu ministrijas skaidrojumu un notikušā vērtējumu un izdarīt secinājumus, kas un kāpēc ir noticis; vai sociālajos tīklos saceltajai ažiotāžai ir pamats, vai notikušais nav pārspīlēts; vai Ārlietu ministrijai pastāv kādi šķēršļi nodrošināt valsts augstāko amatpersonu vizīšu atbilstību pieņemtajiem standartiem un kas tiks darīts, lai novērstu šādu situāciju atkārtošanos.
Ētikas padome vērtēja publikāciju krievu un angļu valodā rakstošajā portālā “Meduza”, kas reģistrēts Latvijā kā medijs. Rakstā bija stāstīts par kanālā ARTE pārraidīto televīzijas sižetu par kādu Krievijas armijas karavīru, kas apbalvots par varonību karojot Ukrainā, pēc tam dezertējis un patvēries Kazahstānā. Izvērtējot rakstu, Ētikas padome secināja, ka tas neitrāli atspoguļo televīzijas reportāžas sižetu, un nav pazīmju, ka sižetā atainotā cilvēka dalība Krievijas armijā un karalaukā tiktu kā attaisnota. Tomēr vienā aspektā Ētikas padome saskatīja šajā un līdzīgos rakstos būtisku nepilnību. Raksta fokusā ir tikai pārstāsts par Krievijas armijas bijušā karavīra pieredzi, taču nav konteksta. Tādejādi daļai šāda raksta lasītāju, kas nepārzina redakcijas nostāju un nav lasījuši citus tās materiālus par karu Ukrainā, tiešām var izveidoties vienpusējs priekšstats par karu. Ētikas padome uzskata, ka arī šādu formātu rakstos, ja tie saistīti ar karu Ukrainā, ir svarīgi sniegt lasītajiem informāciju par notikumu kontekstu. Konteksta pievienošana palīdz līdzsvarot skatpunktus un izprast svarīgus notikumus.
Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”.
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.
Šobrīd Biedrībā ir 106 biedri un seši asociētie biedri. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.
Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā šobrīd darbojas Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.