Atziņas un video no Mediju ētikas mēneša diskusijas "“Redakciju nozīme informācijas nodrošināšanā. ”
26. oktobrī notika Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” veidotais seminārs un diskusija par redakciju nozīmi pārbaudītas, atbildīgi sagatavotas informācijas nodrošināšanā un vērtībās balstītu mediju politika demokrātijā. Pilnu pasākuma ierakstu iespējams noskatīties Latvijas Mediju ētikas padomes Facebook lapā, bet atsevišķu prezentāciju ieraksti atrodami šeit.
Atklājot diskusiju, profesore, mediju ētikas jautājumu eksperte Skaidrīte Lasmane uzsvēra, ka ētikas loma ir divējāda: regulatīvā, ar ko Ētikas padome nodarbojas jau trīs gadus, un vizionārā, ietekmējot ideālo un pārikdienišķo. Viņasprāt, tas ir liels ieguvums, īpaši šobrīd, Latvijā runāt par ētikas jautājumiem.
Diskusijas moderatoram Romānam Meļņikam, uz sarunu aicinot Latvijas Radio galveno redaktori Anitu Braunu, izskristalizējās, ka, izstrādājot kopīgas sabiedrisko mediju redakcionālās vadlīnijas, Latvijas Radio, Latvijas Televīzijai un lsm.lv ir radīta vienota nākotne. Latvijas Radio galvenā redaktore atzīmēja, ka jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka mediju redakcionālo vadlīniju izstrādi ciešā sadarbībā starp sabiedriskā medija galveno redaktoru un ombudu, iespējami pētot arī citu valstu pieredzi.
Savukārt Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs atzina, ka šobrīd Kultūras ministrija strādā pie nākamā perioda mediju politikas pamatnostādnēm, kas būs spēkā no 2022. līdz 2027. gadam. Pamatprincipi un rīcības virzieni saglabāsies tādi paši – mediju vides daudzveidība, drošība, medijpratība, kvalitāte un atbildīgums. Šobrīd ministrija strādā un pasūta vairākus pētījumus, lai nākamā perioda politiku spētu balstīt faktos nevis pieņēmumos. Ministrija cer, ka izdosies izstrādāt kvalitatīvu politikas dokumentu nākamajam periodam. Noslēgumā Pļešakovs pauda, ka ir būtiski ieguldīt mediju vides un sabiedrības uzticības medijiem stiprināšanā.
Kultūras ministrijas pārstāvja teikto papildināja 13. Saeimas deputāte, Mediju politikas apakšnodaļas vadītāja Vita Anna Tērauda atzīstot, ka valstij ir pienākums domāt par mediju ilgtspēju, jo mediju telpa ir tā informācijas telpa, kur darbojas demokrātija. Viņa atzina, ka šobrīd atbalsta formas neveicina ilgtspēju. Viņasprāt, valstij ir jāveicina jaunas atbalsta formas, papildinot esošās – nodokļi, projektu konkursi – ar tādām atbalsta formām, kas atļauj finansēt mediju pamatdarbību un kas nodrošina demokrātisku mediju vidi.
Turpinājumā, atsaucoties uz septembrī veiktas aptaujas datiem, kurā piedalījās 1019 respondentu, ar secinājumiem dalījās SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Viņš pauda, ka, aplūkojot aptaujas datus par Latvijas iedzīvotāju sarunvalodām un vecuma grupām, ir redzamas būtiskas atšķirības mediju lietojumā. Kaktiņš skaidro: “Ja raugāmies uz statistiski vidējo bildi, tad pirmajā vietā ir sociālie mediji, kam seko sabiedriskie mediji un kam seko komercmediji latviešu valodā. Savukārt, ja skatāmies uz vecuma grupām, tad redzams, ka starp gados jaunākajiem, sabiedriskos medijus lieto tikai apmēram katrs ceturtais, kamēr sociālos medijus lieto trīs ceturtdaļas iedzīvotāju.” Pētījuma datos, skatoties uz latviešu un krievu valodā runājošajiem, novērojamas fundamentālas atšķirības – pirmajā vietā ir komercmediju lietojums krievu valodā, tikai tad seko dažādi sociālie mediji, krietni iepaliekot Latvijas sabiedriskajiem medijiem.
Turpinājumā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un Ētikas padomes vadlīnijas aplūkoja jurists un COBALT advokātu biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Vienlaikus viņš apskatīja arī Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" sižetu par Covid-19 vakcīnām. Ētikas padome šajā sižetā saskatīja ētikas pārkupumus, savukārt šī gada 20. jūnijā Latgales priekšpilsētas tiesa atzina, ka secinājumus par raidījumā redzēto jāizdara pašiem skatītājiem un ka "tiesa, ņemot vērā dzīves un profesionālās darbības laikā gūto pieredzi, norāda, ka uzticību vai neuzticību kādai sistēmai rada pati sistēma".
Pasākuma otrajā daļā notika mediju galveno redaktoru diskusija, kurā piedalījās Latvijas Televīzijas galvenā redaktore Sigita Roķe, “Delfi plus” redaktore Vita Dreijere, “TVNET GRUPA” galvenais redaktors Toms Ostrovskis, “Latvijas Avīze” galvenā redaktore Linda Rasa, izdevniecības “Santa” galvenā redaktore Santa Anča, kā arī “Rīgas Viļņi” galvenais redaktors Ainis Saulītis. Diskusijā redaktori sarunājās par redaktoru pārstāvētajiem mediju ētikas kodeksiem un kā tie darbojas praksē, norādot, ka mediju ētikas kodekss ir pašsaprotama lieta. Redaktori diskutēja arī par tiesvedībām, kuru pamatā bijis kāds redakcijas materiāls, atzīmējot, ka, lai gan joprojām nākas saskarties ar lietas būtības uzklausīšanu, tiesu praksē un tiesnešu izpratnē novērojama pozitīva attīstība.
Par Latvijas Mediju ētikas padomi
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties 15 mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 44 biedri un divi asociētie biedri, kā arī biedrības Ētikas kodeksam pievienojušies trīspadsimt uzņēmumi un organizācijas, nekļūstot par Biedrības biedriem. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības ikdienas darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes locekle Ilona Skuja.