Latvijas Mediju ētikas padome janvārī izvērtējusi sūdzības par nepatiesu un sensitīvu informāciju, personas datu aizsardzības pārkāpumiem un objektivitātes trūkumu
Janvārī norisinājās Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotās Ētikas padomes ikmēneša sēde, kas jau vairākus mēnešus notiek attālināti. Ētikas padome saņēmusi un izvērtējusi vairākas sūdzības par tādiem iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem kā nepatiesas, sagrozītas maldinošas un sensitīvas informācijas izpaušanu, personas datu aizsardzības pārkāpumiem, personas nomelnošanu un faktu nenošķiršanas no žurnālistu viedokļiem.
Vienā no saņemtajām sūdzībām par virkni publikāciju interneta portālos “Delfi”, “Kas Jauns”, “Apollo” un “TVNET” tās iesniedzēja norādījusi, ka publikācijās izplatīta nepatiesa, sagrozīta un maldinošā formā pasniegta informācija par iesniedzējas attiecībām ar sabiedriski nozīmīgu personu. Vienlaikus, sūdzības iesniedzējas prāt, publikācijās parādās slēpta reklāma un iekļauta sensitīva informācija, neievērojot konfidencialitāti, nepārbaudot faktus un nenoņškirot tos no žurnālista viedokļiem un interpretācijas. Ētikas padome uzskata, ka publikāciju autori nav pārkāpuši sūdzībā norādītos Ētikas kodeksa principus, un gadījumos, ja kādā no žurnālistiem pieejamajiem avotiem tikusi pausta iesniedzējas godu un cieņu aizskaroša vai neslavu ceļoša informācija, iesniedzējai ir tiesības vērsties tiesību aizsardzības iestādēs. Medijiem šādos gadījumos ir jāspēj īstenot tiesības uz vārda un informācijas brīvību, ne tikai ievērojot privātpersonas tiesības uz privāto dzīvi, bet arī sabalansējot tās ar sabiedrības tiesībām iegūt informāciju par sabiedriski nozīmīgu personu privāto dzīvi.
Divas sūdzības tika saņemtas par kanāla TV3 raidījumu “Bez Tabu”. Raidījuma sižetā par sporta nodarbību norisi, neņemot vērā Covid-19 pandēmijas ierobežojumus, sūdzības iesniedzēja saredzējusi tendenciozu informāciju un privātuma tiesību pārkāpumu – bez piekrišanas tikusi publicēta privāta sarakste, kā arī ierakstīta un publiskota viņas telefona saruna ar žurnālistu. Sižetā tika nosaukts iesniedzējas vārds, uzvārds, darba vieta un amats, kas, viņasprāt, nebija nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrības intereses. Tā kā šis “Bez Tabu” sižets tika veidots par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu, attēlojot nievājošu un nihilistisku attieksmi pret sabiedrības veselību, Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un piesardzības pasākumiem, Ētikas padome nesaskata ētikas principu pārkāpumu, jo ir būtiski parādīt dažādus sabiedrībā valdošus aizspriedumus par slimības nopietnību un iespējamo ietekmi uz jebkuras personas veselību. Lai gan publicēt personu korespondenci bez to piekrišanas nav atļauts, Ētikas padomes ieskatā sabiedrībai ir tiesības iegūt pilnvērtīgu informāciju par sabiedrības drošībai bīstamām situācijām, un šajā gadījumā sabiedrības ieguvums no informācijas atspoguļošanas sižetā ir lielāks, nekā konkrētajai personai iespējamais kaitējums.
Savukārt otrā sūdzībā par raidījuma “Bez Tabu” sižetu par ģimenes konfliktu tās iesniedzējs norāda, ka izplatīta sagrozīta, nepatiesa, nepārbaudīta, iesniedzēja cieņu aizskaroša informācija, kas balstās vienīgi uz intervēto personu fantāziju, kā arī paša žurnālista neētisko rīcību, gan veidojot sižetu, gan tajā necienīgi izsakoties par iesniedzēju. Tāpat norādīts, ka nav ņemta vērā visa iesniedzēja paustā informācija, kā arī nav nodrošināta iesniedzēja prasība nodrošināt anonimitāti. Izvērtējot sūdzībā norādītos faktus un konkrēto raidījuma sižetu, Ētikas padome nesaskata rupjus mediju ētikas principu pārkāpumus, jo sižeta veidošanā pēc iespējas ir uzklausītas personas, kuras no dažādām perspektīvām pārzina aplūkotā konflikta apstākļus. Ētikas padome uzsver, ka nevar sniegt risinājumu sižetā aplūkotajam ģimenes konfliktam un pēc būtības sūdzībā tiešā veidā nav aplūkoti ar mediju ētikas jautājumiem saistīti problēmjautājumi, bet sniegta iesniedzēja interpretācija par sižetā apskatītā ģimenes konflikta apstākļiem. Apstāklis, ka sižetā iekļauti arī tādi viedokļi, kas nav komplementējoši sūdzības iesniedzēja pozīcijai, nevar būt par pamatu, lai konstatētu Biedrības Ētikas kodeksā nostiprināto principu pārkāpumus.
Ētikas padome izvērtējusi sūdzību arī par žurnālista Kārļa Seržanta rakstu žurnālā “Likums un Taisnība” un interneta portālā “Kas Jauns”, kas pārpublicēts arī sociālajā tīklā Facebook. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka tikusi nomelnota, kā arī informācija, ko K. Seržants saņēmis no citas personas, bija nepatiesa, nepilnīga un sagrozīta informācijas devēja interesēs. Viņasprāt, žurnālists nav centies uzklausīt otras puses viedokli. Izvērtējot publikācijas saturu un saņemot žurnālista skaidrojumu, arī šajā gadījumā Ētikas padome nesaskata biedrības Ētikas kodeksa principu pārkāpumu. Ētikas padome norāda, ka raksta veidošanā uzklausīts abu pušu viedoklis, raksts vispusīgi aplūko radušos konfliktsituāciju, tostarp iekļaujot neatkarīga jurista viedokli par aplūkotajai situācijai piemērotiem risinājumiem. Vienlaikus jāatveras, ka mediju publikācijās nav iespējams nodrošināt pilnīgi visu konfliktā iesaistīto pušu pausto apsvērumu uzskaitījumu un analīzi, iekļaujot pušu viedokli un paustos argumentus tiktāl, lai nodrošinātu pēc iespējas objektīvu un daudzpusīgu aplūkotā notikuma atspoguļojumu.
Tāpat janvārī Latvijas Mediju ētikas padome sagatavojusi divas
vēstules – Tukuma novada domei par tās veikto izpēti
attiecībā uz laikrakstu “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, kā arī Sabiedrības
integrācijas fondam par Ētikas padomes pārstāvja deleģēšanu darbam programmas „Atbalsts medijiem sabiedriski
nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu
valodā diasporai, personām ar invaliditāti un mediju kritikas jomā” konkursa
komisijā.
Informācija par Mediju ētikas padomes
darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības
līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana
attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu
ietvaros.