Veiksmīgi noslēdzies seminārs par mediju ētiku un korporatīvo pārvaldību
16. jūnijā norisinājās biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" organizēts digitālais seminārs “Mediju ētika un korporatīvā pārvaldība”, apskatot un skaidrojot jautājumus par mediju darbības organizēšanu, attiecībām ar auditoriju un sabiedrību kopumā. Digitālā semināra unikālo skatījumu skaits pārsniedza 11 tūkstošus, un tā tiešraide tika translēta ne tikai biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" Facebook kontā, bet arī Latvijas lielākajos tiešsaistes komercmedijos - ziņu aģentūrā “Leta” un portālos “Delfi” un “Tvnet”.
“Plašsaziņas līdzekļi atgriežas pie pirmsākumiem, bez reklāmas noteicošās lomas biznesa modelī: no aizsargātiem žurnālistiem uz uzticamu saturu - no auditorijas uzticības uz publikas maksājumiem,” pauž Ainārs Dimants, mediju pētnieks, Biznesa augstskolas “Turība” profesors mediju un komunikācijas zinātnē. Savā prezentācijā “Kā sekmēt žurnālistu aizsardzību, saglabājot mediju uzņēmumu konkurētspēju?'' Dimants norāda, ka pakāpeniski pieaug gatavība maksāt par mediju saturu, it īpaši jauniešu vidū, ilustrējot, ka cilvēki pierod maksāt par kvalitāti. Turklāt 2020. gada Pasaules ekonomiskas foruma dati liecina, ka 53% cilvēki ir gatavi maksāt par mediju saturu nākotnē, bet 16% to dara jau šobrīd.
Tikpat aktuāli ir jautājumi par mediju pārvaldību, tādējādi arī palielinot savu konkurētspēju un ienākumus. Ainārs Dimants norāda, ka mūsdienās pieaug mediju pamatdarbības izaicinājums - atbildīgi saimniekot un pelnīt, vienlaikus nodrošinot objektivitāti, daudzveidību un uzticību patiesībai. Lai medijs būtu sociāli atbildīgs, tam ir jāīsteno gan pašregulācija, gan korporatīvā sociāla atbildība. Mediju korporatīvās sociālās atbildības pamatā ir caurskatāmība mediju īpašnieku, darbības principu, lēmumu pieņemšanas kārtības, mediju ētikas, redakcionālās autonomijas kontekstā u.c. Kā norāda mediju pētnieks un Biznesa augstskolas “Turība” profesors, tieši mediju sociālā un korporatīvā sociālā atbildība, kas ietver pašregulāciju un caurskatāmību uzņēmējdarbības principos, ir atslēga ne tikai kvalitatīva un uzticama satura radīšanai, bet arī mediju uzņēmuma konkurētspējas veicināšanai. Tikpat būtiski ir sekmēt valsts atbalstu kvalitatīva mediju satura radīšanai - Ainārs Dimants uzskata, ka šobrīd nav skaidri kritēriji mērķtiecīgai mediju politikai ne tikai likumdošanā, bet arī valsts atbalsta politikā un finansēšanā. Viņaprāt, valsts atbalstu būtu iespējams sekmēt, medijiem nosakot pašregulāciju, un šādi kritēriji būtu nepieciešami, lai sniegtu atbalstu tiem medijiem, kas atbilst konkrētai kvalitātes latiņai.
Tikpat aizraujoši un izaicinoši jautājumi tika apskatīti diskusijā "Vai mediju biznesā ir vieta mediju ētikai?", piedaloties Andrim Grafam, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentam un vadītājam Latvijā, Andai Rožukalnei, Rīgas Stradiņa universitātes asociētajai profesorei, Komunikācijas fakultātes dekānei, Komunikācijas studiju katedras vadītājai, bakalaura studiju programmas "Žurnālistika" vadītājai un mediju pētniecei, Tomam Ostrovskim, TVNET mediju grupas galvenajam redaktoram, un Aināram Dimantam. Diksusijas dalībnieki norāda, ka mediji ikdienā sastopas ar dažādām dilemmām. Žurnālistiem tā parasti saistīta ar pieejamo informāciju - kā ar to rīkoties, kā atspoguļot, kā tā ietekmēs auditoriju, kā iespējams šo informāciju pasniegt profesionāli un ētiski. Savukārt mediju vadītājiem un īpašniekiem visbiežāk tā ir Ainara Dimanta prezentācijā izskanējusī pretruna - kā aizraut, ieinteresēt, pastāvēt un būt konkurētspējīgam tirgū, vienlaikus esot atbildīgam, profesionālam un tādam medijam, kam uzticas. Toms Ostrovskis norāda, ka “mediju ētika ir izvēles brīvība - nav grūti izprast, kādēļ tai ir jēga, bet ir viegli ignorēt, tāpat kā sirdsapziņu, kaut kā dod motivāciju pašam un labumu citiem rīkoties līdzīgi vai vismaz salīdzināt.”
Runājot par mediju korporatīvo pārvaldību, ārkārtīgi būtiska jau pieminētā caurskatāmība. “Tas nozīmē saprotamus un caurskatāmus “spēles” noteikumus, tā ir vienošanās par sabiedrisko mediju vērtībām un ikdienas darbības principiem, ētiku un atbildību,” skaidro Andri Grafs. Diskusijas dalībnieki piekrīt, norādot, ka šis ir arī mediju ilgtspējas jautājums - ir jāīsteno pašregulācija un spēles noteikumi ir jādefinē un skaidri jānorāda, lai veicinātu ētisku mediju vidi gan šodien, gan arī nākotnē. Anda Rožukalne piebilst, ka labs solis mediju vadības un īpašnieku līmenī ir ne tikai izveidot mediju ētikas kodeksus, bet arī saprast, kā mēs to lietosim. Vaicāti, kas nepieciešams, lai mediju nozare saņemtu attīstībai vajadzīgo grūdienu, diskusijas dalībnieki norāda, ka vajadzīga savstarpējā sadarbība nozarē, pašregulācija un pašatbildības celšana. Turklāt Anda Rožukalne uzsver, cik būtiski ir medijiem apvienoties biedrībā “Latvijas Mediju ētikas padome”, jo profesionālās ētikas dimensija ir būtiska mediju identitātei, tas ir veids, kā medijiem turpināt pastāvēt un attīstīties.
Digitālā semināra “Mediju ētika un korporatīvā pārvaldība” ierakstu ir iespējams noskatīties “Latvijas Mediju ētikas padomes” Facebook kontā. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai un sociālo tīklu aktivitātēm, lai uzzinātu vairāk par biedrības plānotajiem pasākumiem jūlijā.
Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.