Mediju ētikas padome izvērtējusi sūdzības par goda un privātuma aizskārumu un par sensacionalizāciju

6. jūnijs, 2023 pl. 12:13

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) Ētikas padome 20. aprīļa un 16. maija sēdēs izskatīja vairākas sūdzības un sniedza atzinumu un situācijas vērtējumus par ētikas kodeksa ievērošanu mediju sižetos un publikācijās.

Ētikas padome secināja, ka portāla la.lv un laikraksta Latvijas avīze publikācijā par t.s. Terehovas korupcijas lietu nav ticis pārkāpts LMĒP ētikas kodekss. Ētikas padomē bija vērsies publikācijā minēts cilvēks, apgalvojot, ka rakstā citētais trešās personas teiktais par viņu satur nepatiesas ziņas un ar rakstu ir aizskarts viņa gods un cieņa. Ētikas padome konstatēja, ka sūdzētājs ir vērsies arī Latvijas avīzes redakcijā un redakcija ir papildinājusi rakstu portālā, ietverot tajā gan sūdzētāja sniegto informāciju, gan arī paskaidrojot, ka rakstā ietverta informācija no atklātas tiesas sēdes un liecinieces teiktais tiesā nav ticis apšaubīts. Ētikas padome secināja, ka redakcijas veiktais papildinājums publikācijā ir izsmeļošs – tajā norādīts gan sūdzētāja viedoklis, gan apstākļi, kādos izteikts citētais trešās personas apgalvojums, kā arī iemesli, kāpēc tas netika apšaubīts. Ētikas padomes ieskatā, redakcijas rīcība, veicot papildinājumu, ir vērtējama atzinīgi. Ētikas padomes atzinumu par sūdzību ir pieejams LMĒP mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Par citām saņemtajām sūdzībām Ētikas padome ir sniegusi vispārēju situācijas skaidrojumu un publikāciju vērtējumu, kāds tiek sniegts gadījumos, kad par iespējamo mediju ētikas pārkāpumu sūdzas trešā puse, kas nav minēta publikācijā vai kuras intereses publikācija tieši neskar.

Vienā no šādām sūdzībām – par kāda televīzijas raidījuma sižetu un to pārstāstošo publikāciju ziņu portālā par kāpu zonā paštaisītā būdiņā dzīvojošu sievieti – bija paustas bažas, ka ir atklāta mazaizsargāta cilvēka atrašanās vieta un ir arī iespēja identificēt cilvēku. Ētikas padome secināja, ka situācijā, kad pieaudzis cilvēks labprātīgi piedalās sižeta veidošanā, bet medijs ievēro tā izteiktos lūgumus, medijam nebūtu jāvērš pastiprināta uzmanība, lai šis cilvēks nebūtu identificējams. Skatot sižetā iekļautās norādes uz dzīvesvietu, Ētikas padome secināja sižetā nebija nepieciešamības iekļaut konkrētas vietu norādes, jo cilvēks, kas dzīvo publiskā telpā paštaisītā būdiņā, ir mazāk aizsargāts, kā tāds, kurš dzīvo privātā un labiekārtotā īpašumā.

Pēdējā laikā vairāki cilvēki ir sūdzējušies Ētikas padomē, ka ziņu portāli tiem lieguši komentēšanas iespējas un dzēsuši pie raksta pievienoto komentāru. Šādas sūdzības nav Ētikas padomes kompetencē, jo tā izskata sūdzības par mediju veidoto rakstu un sižetu satura atbilstību ētikas kodeksam. Ētikas padome atzīst medija tiesības sekot līdzi to uzturētajās interneta vietnēs publicētajiem komentāriem un to atbilstībai šo vietņu lietošanas noteikumiem, kuros parasti ir skaidrota arī komentāru ievietošana un medija tiesības rūpēties par diskusiju kultūru, pārvaldīt komentārus, tajā skaitā liegt komentāru publicēšanu. Domstarpību gadījumā Ētikas padome aicina noraidīto komentāru veicējus rūpīgi iepazīties ar komentēšanas noteikumiem un izvērtēt, vai, pievienojot komentārus, ievēroti šie noteikumi, piemēram, ieraksta atbilstība raksta saturam, izteikumu saturs, forma u. tml. Ja pēc izvērtēšanas joprojām ir pārliecība, ka komentārs liegts bez pamatota iemesla, pastāv iespēja sazināties ar attiecīgā portāla redakciju, kuras rīcībā parasti ir pieejama informācija par reģistrēto lietotāju ierakstu vēsturi portālā. Tāpat portālam ir iespēja izvērtēt, vai komentārs netiek dzēsts kļūdas pēc.

Ētikas padome skatīja arī sūdzību par to, ka divi ziņu portāli, pārpublicējot ārvalstu mediju veidotu publikāciju par pāvesta Franciska izteikumiem intervijā, ir izveidojuši ziņas saturam neatbilstošus virsrakstus, – tie satur apgalvojumu, ka pāvests mēģina mīkstināt Krievijas atbildību par karu Ukrainā un attaisnot Krievijas iebrukumu. Ētikas padome apzinās, ka karš daudzus cilvēkus, arī žurnālistus ir pamudinājis aktīvi paust savu nostāju pret kara sācēju un atbalstītājiem, un šāda nostāja tiek sagaidīta arī no citiem cilvēkiem un organizācijām, īpaši publiskām personām. Tomēr tas rada arī risku kļūt neiecietīgiem pret tiem, kas izsakās par citiem šīs traģiskās tēmas aspektiem, un ignorēt izteikumu kontekstu. Ētikas padomes secināja, ka ārvalstu presē citētajos fragmentos pāvests Francisks, atbildot uz viņam uzdotiem jautājumiem, ir izteicis savas pārdomas, taču no tām nav izdarāms secinājums, ka viņš jebkādā veidā mēģinātu mīkstināt Krievijas atbildību, attaisnot Krievijas iebrukumu Ukrainā, tāpēc šādu virsrakstu veidošana nav bijusi korekta. Respektējot mediju redakcionālo neatkarību un tiesības paust savu viedokli, Ētikas padome atgādina, ka Ētikas kodeksa principi paredz, ka viedoklis ir jānošķir no faktiem un ir jāizvairās no sensacionalizācijas.

LMĒP ētikas padomē darbojas tās priekšsēdētāja Daiga Sproģe un vietnieks Aivars Pastalnieks, padomes locekļi Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Andrejs Mēters, Ingemārs Vekteris, Aleksandrs Mirlins.

Par Latvijas Mediju ētikas padomi
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 44 biedri un trīs asociētie biedri, kā arī biedrības Ētikas kodeksam pievienojušies trīspadsmit uzņēmumi un organizācijas, nekļūstot par Biedrības biedriem. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes locekle Ilona Skuja. Papildu informācija: www.lmepadome.lv.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.