Mediju ētikas padome sniegusi atzinumus par trīs televīzijas sižetiem

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) Ētikas padome 4. aprīļa sēdē izskatīja sūdzības un sniedza atzinumus par ētikas kodeksa ievērošanu trīs televīzijas sižetos.

---

Vērtējot sūdzību par raidījuma “Bez Tabu” 16.02.2023. sižetu par jauniešu vardarbību skolā, Ētikas padome secināja, ka raidījuma veidotāji nav pārkāpuši ētikas kodeksu. Ētikas padomē bija vērsies kāda skolēna vecāks, apgalvojot, ka ar sižetu tiek nodarīts emocionāls kaitējums notikušā aculieciniekam, žurnālisti nav pārbaudījuši informāciju, sižets ir nepietiekami objektīvs, nav ievērota piesardzība darbā ar nepilngadīgajiem un konfidencialitāte.  Ētikas padome secināja, ka sižets vēsta par vardarbību skolā jauniešu vidū kā problēmu, un žurnālisti uzskatījuši tēmu par pietiekami svarīgu sabiedrībai, lai par to veidotu sižetu. Veidojot sižetu, žurnālisti centušies noskaidrot amatpersonu un ekspertu viedokļus, respektējuši iesaistīto pušu privātumu, savukārt, konflikta ilustrācijai izmantots nevis oriģinālais video no notikuma, bet inscenējums. Tāpat, veidojot sižetu, žurnālisti ir strādājuši korekti un ar pietāti pret bērniem.

Izskatot Alūksnes novada bāriņtiesas priekšsēdētājas Guntas Vanagas sūdzību par “Bez Tabu” 06.03.2023. sižetu, kurā vēstīts par kādas avārijas ieilgušu iztiesāšanu, Ētikas padome konstatēja, ka sižeta veidotāji, kļūdaini atsaucoties uz pašreizējo bāriņtiesas priekšsēdētāju, pieļāvuši neprecizitāti, un rezultātā sižets satur pretrunīgu informāciju – tādējādi var radīt priekšstatu, ka stāstīts tiek par pašreizējo Alūksnes novada bāriņtiesas priekšsēdētāju. Diskutējot par kaitējumu reputācijai, Ētikas padomes locekļi uzskata, ka, lai arī sižets sūdzētājai var radīt nepatīkamus brīžus, tas neapdraud viņas amatu, turklāt portāla tv3.lv publikācijā, kas pārstāsta sižetu, veikts labojums. Lai arī šajā epizodē saskatāma Ētikas kodeksa pārkāpuma pazīme, raugoties uz sižetu kopumā, Ētikas padome secināja, ka pieļautā neprecizitāte nav pietiekami būtiska, lai konstatētu, ka ticis nozīmīgi pārkāpts Ētikas kodekss. Ētikas padome uzskata, ka, vēstot par tik sensitīvu tēmu, kā aizdomas par tiesas vai izmeklēšanas ietekmēšanu, un iekļaujot norādes uz konkrētām personām, žurnālistiem jābūt uzmanīgākiem un precīzākiem, lai neapdraudētu trešo un situācijā neiesaistīto personu reputāciju un likumiskās intereses.

Skatot Jehovas liecinieku draudžu savienības sūdzību par sensacionālismu, nepārbaudītu un kritiski neizvērtētu informāciju LTV1 raidījuma 'Ceturtā studija” sižetā, Ētikas padome secināja, ka raidījumā nav pārkāpts Ētikas kodekss. Raidījums vēsta par notikumiem, kas sekoja portāla TVNET publikācijām par Jehovas lieciniekiem; raidījumā iekļauti dažādu personu viedokļi, kurus nebūtu pamata ierobežot. Tai pat laikā, vērtējot šīs tēmas attīstību medijos, Ētikas padome uzskata, ka atspoguļojot un attīstot cita medija iesāktas jūtīgas, sabiedrībai nozīmīgas tēmas, no medijiem būtu gaidāmi arī centieni tuvoties patiesībai, ieviest stāstījumā lielāku precizitāti par iespējamajiem fona notikumiem un iedziļināties jau izskanējušajās problēmās.

Ētikas padomes atzinumi pa šīm sūdzībām ir pieejami LMĒP mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

LMĒP ētikas padomē darbojas tās priekšsēdētāja Daiga Sproģe un vietnieks Aivars Pastalnieks, padomes locekļi Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Andrejs Mēters, Ingemārs Vekteris, Aleksandrs Mirlins.

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā ir 44 biedri un trīs asociētie biedri, kā arī biedrības Ētikas kodeksam pievienojušies trīspadsmit uzņēmumi un organizācijas, nekļūstot par Biedrības biedriem. Biedrības biedri pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas, kas darbojas mediju jomas pētniecībā. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes locekle Ilona Skuja.

Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.