Latvijas Mediju ētikas padomes biedru sapulcē apstiprināts biedrības gada pārskats, revidenta atzinums un ievēlēta Ētikas padome
24. martā notika Biedrības "Latvijas Mediju ētikas padome" biedru kopsapulce, kurā vienbalsīgi tika apstiprināts Biedrības otrā darbības gada pārskats un revidenta atzinums, kā arī ievēlēta Biedrības Ētikas padome. Uzsākot Ētikas padomes trešo darbības gadu, tai pievienojušies divi jauni locekļi – Andris Saulītis (kandidātu izvirzīja VSIA “Latvijas Televīzija”) un Aivars Pastalnieks (izvirzīja SIA "ŽURNĀLS SANTA”). Papildus jaunievēlētajiem locekļiem Ētikas padomē turpinās darboties Guntars Līcis (izvirzīja AS "Latvijas Mediji"), Skaidrīte Lasmane (izvirzīja Latvijas Žurnālistu asociācija), Daiga Sproģe (izvirzīja AS "DELFI"), Aleksandrs Mirlins (izvirzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija), Anda Rožukalne (izvirzīja SIA "Novadu ziņas”), Andris Ķēniņš (izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija) un Baiba Liepiņa (izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija).
Pirmo reizi Biedrības darbības vēsturē ir notikušas izmaiņas Ētikas padomes sastāvā – uz piecām brīvajām vietām tika izvirzīti septiņi pretendenti un ievēlēti divi jauni locekļi. Līdz šim jaunievēlēto Ētikas padomes locekļu vietā divu gadu garumā darbojās Dita Deruma un Anna Peipiņa, tādēļ Biedrība pateicas abām nozares profesionālēm par ieguldīto darbu. Jaunievēlētā Ētikas padome arī turpmāk uzraudzīs Biedrības Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīs sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, kā arī vērtēs iespējamus vārda brīvības pārkāpumus. Tāpat Biedrības statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai. Biedrības Ētikas padome uz pirmo trešā darbības gada atklāšanas sēdi sanāks jau aprīlī.
“Latvijas Mediju ētikas padome” divu gadu laikā ir veiksmīgi īstenojusi tās mērķi – ne tikai veicinājusi ētiskas mediju prakses attīstību un sekmējusi pašregulāciju Latvijas mediju telpā, bet arī līdzdarbības līguma ietvaros ar Kultūras ministriju veikusi vairākus pētījumus par mediju nozares situāciju Latvijā un organizējusi virkni izglītojošu pasākumu. Divos darbības gados Biedrības Ētikas padome ir sniegusi 32 atzinumus par saņemtajām sūdzībām (ieskaitot tos, kas vēl ir procesā), no kuriem 13 gadījumos konstatēts kāda Ētikas kodeksa punkta pārkāpums. Visbiežāk Ētikas padome ir saņēmusi sūdzības par privātuma aizskārumiem, un pēdējā laikā lielā daļā sūdzību ir cieši savijušies mediju ētikas un juridisko pārkāpumu aspekti.
Kopš “Latvijas Mediju ētikas padomes” dibināšanas 2018. gada decembrī tās biedru skaits ir dubultojies – šobrīd jau 31 biedram ir saistošs Biedrības Ētikas kodekss. Turklāt saskaņā ar Ētikas kodeksa 2.4.punktu, tas ir saistošs ne tikai tās biedriem, bet arī personām, kuras rakstveidā apliecinājušas pievienošanos tam. Līdz šim Ētikas kodeksam ir pievienojušās 10 organizācijas, kā arī viens asociētais biedrs. Tas nozīmē, ka, apvienojot kopējo biedru skaitu ar uzņēmumiem, kas pievienojušies Biedrības Ētikas kodeksam, un to asociētajām organizācijām, Ētikas kodekss ir saistošs aptuveni 80 juridiskām personām. Tas ir ievērojams sasniegums, kas palīdzēs nodrošināt ētisku mediju praksi Latvijā.
Ņemot vērā epidemioloģiskos pulcēšanās ierobežojumus un pastiprinātu drošības pasākumu ievērošanu, biedru kopsapulce notika, izmantojot tiešsaistes saziņas līdzekļus. Arī ārkārtas situācijas laikā “Latvijas Mediju ētikas padome” aktīvi turpina darbu īstenot attālināti, jo mediju ētikas un informācijas precizitātes jautājumi nezaudē aktualitāti arī šobrīd.
Informācija par Mediju ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana – veikšanu ietvaros.