Latvijas Mediju ētikas padome - Jaunumi

Mediju ētikas padome konstatē pārkāpumus vairākās publikācijās un sniedz rekomendācijas

Tue, 07 Jul 2026 10:24:00 +0000

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome šī gada jūnija sēdē izskatīja sūdzības par viedokļu nenošķiršanu no ziņām, virsrakstu sensacionalizēšanu un vairākiem citiem jautājumiem. Trīs gadījumos Ētikas padome konstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumus.

Ētikas padome skatīja arhitektes Indras Ķempes iesniegumu par portāla “apollo.lv” publikāciju, kas aprakstīja tiesvedību, kurā tika skatīti arhitektes iebildumi pret iecerēto būvniecību kāpu zonā Liepājā. Ētikas padome rakstā konstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu, jo ziņā bija ne vien kļūda, bet arī raksta autora paustais arhitektes subjektīvais raksturojums nebija ne pamatots, ne skaidri nodalīts no ziņām. Turklāt arhitekte bija sazinājusies ar portālu, lūdzot novērst nepilnības, taču portāls nebija to darījis.

Šajā situācijā portāls rakstu nepilnā apjomā bija publicējis bez maksas, bet pilnā raksta versija ar faktoloģiski precīzu informāciju bija pieejama tikai abonementiem. Ētikas padome akcentē, ka mediju ieviestie abonēšanas risinājumi (t.s. paywall modeļi) kā reklāmai alternatīvu ienākumu avots kvalitatīva satura veidošanai ir būtisks un vērtējams ļoti pozitīvi. Vienlaikus Ētikas padome rekomendē medijiem situācijās, kad maksas rakstam tiek veidots bez maksas lasāms pieteikums, tā veidošanā ievērot visus profesionālos ētikas principus – faktu precizitāti u.c. Ētikas padome uzskata, ka bezmaksas raksts uzskatāms par atsevišķu satura vienību, ko liela daļa lasītāju uztver neatkarīgi no otra, plašākā un par maksu pieejamā raksta. Piemēram, daļa lasītāju izlasa bez maksas pieejamo informāciju, bet par maksu pieejamo rakstu neizlasa un līdz ar to nesaņem pilnu medija sagatavoto informāciju.

Ētikas padome konstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumus portāla “jauns.lv” rakstā par laikmetīgās mākslas centrā “KIM?” notikušo performanci ar ASV karogu. Padome secināja, ka rakstā nav ticis ievērots pienācīgs ziņu un viedokļu nošķīrums – raksta saturs atspoguļoja subjektīvus vērtējumus, tā autors bija norādīts “ziņu nodaļa” un tas bija publicēts portāla sadaļā “Politika”. Ētikas padome atzinīgi vērtēja, ka portāls pēc pretenzijas saņemšanas bija precizējis virsrakstu un papildinājis rakstu, tomēr tā secināja, ka minētās neatbilstības pastāv arī pēc labojumu veikšanas. Ētikas padome uzskata, ka gadījumā, ja medijs kādu materiālu veido kā viedokļrakstu, skaidri jānorāda, ka tas ir viedokļraksts un kas ir tā autors. Anonīmu viedokļrakstu publicēšana neveicina uzticēšanos medijiem. Autora anonimitāte būtu izmantojama tikai izņēmuma situācijās. Savukārt, ja viedokļraksts atspoguļo medija redakcijas nostāju, būtu nepārprotami un uzskatāmi jānorāda, ka tas ir redakcijas viedoklis vai komentārs.

Tāpat Ētikas padome kritiski vērtēja raksta faktoloģisko kvalitāti – sociālajos medijos publicētā ieraksta nekritisku izmantošanu un informācijas pārbaudes trūkumus. Ētikas padome atgādina, ka arī faktiem, kas tiek izmantoti viedokļu pamatošanai, būtu jābūt patiesiem – jo īpaši, ja viedokli pauž redakcija, žurnālists vai tās piesaistīts publicists.

Ētikas padome nekonstatēja pārkāpumu apzīmējuma "klikšķu portāls" lietojumā portālā “lsm.lv publicētajā rakstā «Grupveidā izvaroja imigranti». «Re:Check» pēta, kā maldina klikšķu portāli un ministrs Krauze». Portāls “la.lv”, uz ko bija attiecināts šis termins, uzskatīja, ka tā nodēvēšana par "klikšķu portālu" ir nepieņemama stereotipizācija. Tomēr Ētikas padome piekrita argumentiem, ka šis vārdnīcās iekļautais un ikdienas valodā izplatītais apzīmējums pietiekami neitrāli raksturo daļas mediju pieeju satura veidošanai un auditorijas piesaistei.

Skatot Veselības ministrijas sūdzību par rakstu portālā “jauns.lv” un tā pārpublikāciju portālā “la.lv”, Ētikas padome konstatēja pārkāpumu “jauns.lv” rīcībā. Tā secināja, ka raksts ir uzskatāms par viedokli, taču tas publiskots kā ziņu nodaļas gatavots materiāls portāla ziņu sadaļā, pārkāpjot Ētikas kodeksā nostiprināto faktu un viedokļu nošķīruma principu. Tomēr raksts arī neatbilst ziņu veidošanas standartiem un neietver "pretējās puses", piemēram, kritizētās Veselības ministrijas komentāru. Lai arī medijs skaidroja Ētikas padomei, ka raksts ir tā redakcijas viedokļraksts, Ētikas padomei raksta atgādināja nevis redakcijas veidotu materiālu, bet tabakas nozares interešu asociācijas sagatavotu polemisku viedokļrakstu, ko raksturo vienpusējs skatījums uz Tabakas likuma normām un tam pakārtota informācijas atlase.

Neatkarīgi no raksta autorības, Ētikas padome uzskata, ka medijiem ir tiesības publicēt šādus materiālus, lai veicinātu diskusijas un nodrošinātu sabiedrībai daudzveidīgu informāciju, taču tas jādara atklāti. Laba mediju profesionālā prakse, godprātīga attieksme pret mediju nozares reputāciju un cieņa pret auditoriju paredz izvērtēt medijam piedāvātos viedokļrakstus un publicēšanas gadījumā auditorijai skaidri norādīt, ka tas ir viedoklis un kas to pauž. Tādejādi auditorijai tiek dota iespēja izdarīt secinājumus par to, kā intereses raksta autors pauž. Ētikas padome rekomendēja “jauns.lv” turpmāk norādīt viedokļrakstu autorus, bet gadījumos, kad tiek pausts redakcijas viedoklis – skaidri norādīt, ka publicētais materiāls ir redakcijas komentārs.

Savukārt portālam “la.lv” Ētikas padome rekomendēja pirms materiālu pārpublicēšanas rūpīgāk vērtēt trešo pušu piegādāto saturu un ievērot vajadzīgo precizitāti, nepārprotami norādot materiāla un viedokļa autorus un nodrošinot, ka fakti tiek skaidri nodalīti no viedokļu autoru interpretācijas.

Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Ētikas padome sniedza viedokli par portālā “nra.lv” publicēto rakstu «VIDEO. Baltijas jūrā atskan sprādziens!» Sūdzībā bija norādīts, ka pirmais iespaids, ko rada šāds virsraksts, ir tiešs apdraudējums Latvijas drošībai. Tikai lasot pašu rakstu vai meklējot citus avotus, kļūst skaidrs, ka runa ir par plānotu un ikgadēju starptautisko mīnu meklēšanas operāciju "Open Spirit", kurā tiek neitralizētas vēsturiskās mīnas. Sūdzības sniedzējs uzskatīja, ka virsraksts mērķtiecīgi ekspluatē iedzīvotāju pamatotās bailes no kara darbības sākšanās, lai gūtu finansiālu labumu no klikšķiem, un šāda prakse medijos grauj sabiedrības psiholoģisko noturību un palīdz hibrīdkara mērķiem.

Ētikas padome uzskatīja, ka pašreizējā politisko notikumu un raksta tālākā satura kontekstā šāds virsraksts ir maldinošs un amorāls, turklāt mazina uzticēšanos medijiem. Redzams, ka virsrakstā apzināti noklusēta būtiska informācija par notikuma kontekstu, lai iegūtu emocionālu reakciju, izmantojot nevis lasītāju ziņkāri, bet pastāvošo trauksmi. Šāds maldinošs virsraksts drošības kontekstā ir uztverams daudz nopietnāk, nekā ziņkāri raisošs virsraksts par slavenības šķiršanos vai pazudušu kaķi.

Ētikas padome rekomendē medijiem stingri ievērot robežas, kur beidzas lasītāju intereses izraisīšana un sākas nepieņemama sensacionalizācija un baiļu sēšana, izmantojot apdraudējuma un trauksmes sajūtu. Arī virsrakstu līmenī maldināšana saistībā ar apdraudējumu, karu, vardarbību, ciešanām pārkāpj pieļaujamās robežas un var tikt uzskatīta par dezinformāciju.

Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā; aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi. Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas. Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.

Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome. Kopš 2026. gada aprīļa tā strādā šādā sastāvā: Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns un Olga Dragiļeva. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.

====

Sabiedrības informēšana par biedrības “Latvijas Mediju Ētikas padome” darbu tiek veikta ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Mediju ētikas padome izskatījusi trīs sūdzības

Fri, 05 Jun 2026 10:17:00 +0000

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome šī gada maija sēdē izskatīja sūdzības par privāto datu pieejamību medija arhīvā internetā, par seksuālā noziegumā cietušās personas identitātes atklāšanu un par nepatiesas informācijas izplatīšanu.

Viena no sūdzībām bija par privātu datu pieejamību medija rakstu arhīvā internetā vairāk nekā 10 gadus vecā rakstā. Ētikas padome atzina, ka pēdējā desmitgadē notikušas būtiskas izmaiņas likumdošanā, kā rezultātā arī uz medijiem attiecas daudz lielākas prasības par personas datu aizsardzību un privātuma ievērošanu, nekā iepriekš. Medijiem ir jātiecas nodrošināt līdzsvaru, starp cilvēka privātumu un sabiedrības interesēm. Šī prasība neapšaubāmi ir īstenojama, veidojot jaunus materiālus, taču Ētikas padome neuzskata, ka medijiem būtu pienākums veikt labojumus vai dzēst savas agrākās publikācijas, pamatojoties tikai uz personas pieprasījumu.

Daudzos gadījumos tieši specializētie – mediju arhīvi ir svarīgi, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija par personu iepriekšējo darbību. Piemēram, brīžos, kad šīs personas kļūst par publiskām personām un iesaistās notikumos, par ko sabiedrībai ir liela interese un tiesības zināt. To pierāda arī pastāvīgais spiediens, ko uz medijiem izdara dažādās neētiskās un nelikumīgās darbībās iesaistījušās amatpersonas, uzņēmēji un citi cilvēki, kas, pamatojoties ar privātuma aizsardzību, prasa no mediju arhīviem dzēst materiālus, kas satur informāciju par viņu rīcību.

Tomēr Ētikas padome apzinās, ka situācijas var būt ļoti dažādas – ir arī situācijas, kad pirms vairākiem gadiem publiskoti privātie dati var nodarīt cilvēkam kaitējumu, apdraudot viņa iespējas atrast darbu, veidot attiecības, negatīvi ietekmēt viņa tuviniekus. Visbiežāk tas notiek situācijās, kad senāka informācija par cilvēku tiek parādīta, meklējot ar viņa vārdu saistītu informāciju interneta pārlūkprogrammās un MI portālos.

Ētikas padome vērš sabiedrības uzmanību, ka šādās situācijās cilvēkiem iespējams izmantot Eiropas Savienības likumdošanā paredzētās tiesības uz privātumu (t.s. tiesības tikt aizmirstam) – tās ir tiesības meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem pieprasīt no meklēšanas rezultātiem pēc personas vārda izņemt saites uz tīmekļvietnēm, kurās trešās personas publicējušas informāciju par personas privāto dzīvi. Šīs tiesības gan nav absolūtas – daļā gadījumā datu pieejamību izdodas ierobežot, citos – ne. Lai īstenotu šīs tiesības, cilvēkam jāvēršas pie meklētājprogrammas uzturētāja. Informācija par šo procesu ir plaši pieejama internetā. Atteikuma gadījumā cilvēkam ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā, kas palīdzēs izvērtēt atteikuma pamatotību.

Ētikas padomes atzinums par šo sūdzību ir pieejams biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Ētikas padome par pamatotu atzina sūdzību par maldināšanu portāla “la.lv” rakstā, kas vēstīja, ka spānieti Noeliju Kastiljo Ramosu, kurai vēlāk tika izdarīta eitanāzija, bija izvarojuši imigranti. Lai gan izvarotāju identitāte nav zināma un pati cietusī nekad nav sniegusi tādas norādes, nepatieso informāciju bija publicējuši portāli “la.lv” un “nra.lv”. Pēc tam, kad citi mediji pasaulē un Latvijā atklāja, ka šis traģiskais notikums tiek apzināti izmantots dezinformācijas izplatīšanai un etniskā naida kurināšanai, abi portāli veica labojumus. Iepazinusies ar labojumiem, Ētikas padome secināja, ka portāls “la.lv” nav rīkojies godprātīgi un nav novērsis maldinošās, stereotipizējošās un, potenciāli, etnisko naidu raisošās informācijas publiskošanu – arī pēc dažādu labojumu veikšanas raksts joprojām sākās ar nepatieso ziņu. Ētikas padome uzskata, ka portāls šajā situācijā nav izmantojis iespēju labot maldinošo un stereotipizējošo informāciju un ir pārkāpis biedrības Ētikas kodeksa punktā 4.1. nostiprināto Godprātības principu.

Ētikas padome izskatīja iesniegumu par Latvijas Sabiedriskā medija televīzijas sižetu “Par bērna seksuālu izmantošanu tiesātā priestera Damberga lieta: zēna ģimene 9 mēnešus gaida pilno tiesas spriedumu”. Ētikas padome saņēma iesniegumu, kurā apšaubīts, vai sižeta veidotāji ir rīkojušies atbilstoši, ļaujot cietušā vecākiem publiski runāt nu jau pilngadīgā cietušā vārdā, tādejādi potenciāli padarot viņu identificējamu. Ņemot vērā, ka seksuālos aizskārumos cietušo aizsardzība ir ļoti svarīgs jautājums, iesnieguma autors lūdza Ētikas padomi sniegt medijiem rekomendācijas, kā rīkoties šādās situācijās.

Ētikas padome nesaskatīja sižetā pārkāpumu, taču uzskatīja, ka iesniegums identificējis vairākus svarīgus profesionālos jautājumus saistībā ar sabiedrības un cietušo interešu salāgošanu.

Ētikas padomes ieskatā, notikumu publiskošana bijusi sabiedrības interesēs, jo ir svarīgi, ka par šādiem smagiem notikumiem tiek runāts un tiek nostiprināta sabiedrības izpratne, ka seksuāla vardarbība nav norma un nav jāpacieš. Sižets rāda jaunu veidu, kā iespējams runāt par seksuālo vardarbību – augstākā atklātības līmenī un uzstājot, ka varmākas jāsauc pie atbildības. Pārdomāta atteikšanās no anonimitātes ir būtisks aspekts – tā sekmē šīs tēmas aktualizāciju un priekšstatu maiņu. Ja cietušais ir identificējams un brīvprātīgi, apzinoties riskus, runā par savu pieredzi, komunikācija un vēstījums ir pārliecinošāki, nekā kad tas ir anonimizēts. Ja par notikušo runā pats cietušais vai to pārstāvošā ģimene ar savu seju un vārdu, sekmīgāk tiek lauzts priekšstats, ka cietušajam ir jākaunas vai jāslēpjas. Citi cietušie tiek iedrošināti aizstāvēt savas tiesības, uzticēt savu pieredzi policijai, ārstiem, uzticības personām, vardarbībā cietušo atbalsta speciālistiem u.c.

Ētikas padome secināja, ka šajā situācijā medijs paļāvās uz vecāku vairākkārtīgi sniegtajiem apliecinājumiem, ka viņiem ir pilngadīgā dēla piekrišana dalīties ar ģimenes pieredzi. Ētikas padomei nebija pamata to apšaubīt un nebija iespējas to pārbaudīt, tomēr tā saskatīja šādā situācijā paaugstinātus riskus un uzskatīja, ka medijam jādara viss iespējamais, lai izslēgtu apdraudējumu cietušajam. Tā rekomendē medijiem turpmāk situācijās, kad ir runa par seksuālu aizskārumu, nepastarpināti pārliecināties pie paša cietušā, ka atklāt savu identitāti ir viņa griba un ka viņš apzinās riskus, ko tam var radīt informācijas sniegšana, atklājot savu identitāti, – arī tad, ja viņa vārdā runā citi.

Tāpat Ētikas padome rekomendē medijiem līdzīgās situācijās tiekties sniegt publikai plašāku kontekstu par šāda veida rakstu un sižeta veidošanas fonu – motivācijām, saņemtajām piekrišanām, materiāla tapšanas grūtībām, dilemmām, par publiskotās informācijas nozīmīgumu un ieguvumu pašiem cietušajiem un sabiedrībai. Šāda pieeja sekmētu sabiedrības un cietušo uzticēšanos medijiem un palīdzētu samazināt sabiedrības toleranci pret seksuālo vardarbību.

Treškārt, medijiem ziņojot pat seksuāla aizskāruma gadījumiem, Ētikas padome rekomendē iespēju robežās izvairīties no vārda “upuris” lietojuma, tā vietā tiecoties lietot vārdu “cietušais”.

Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”

Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.

Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.

====

Sabiedrības informēšana par biedrības “Latvijas Mediju Ētikas padome” darbu tiek veikta ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Mediju ētikas padome ievēl priekšsēdētāju un izskata trīs sūdzības

Tue, 12 May 2026 12:22:00 +0000

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” jaunā sasaukuma Ētikas padome šī gada 22. aprīļa sēdē ievēlēja padomes priekšsēdētāju un tā vietnieku un izskatīja sūdzības par “Nekā personīga” sižetu sēriju par finansiālo atbalstu un privilēģijām atsevišķiem mežrūpniecības uzņēmumiem, Baibas Sipenieces-Gavares izteikumu “Koru karos” un TVNET publicēto Toma Lūša viedokļrakstu.

Par Ētikas padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts žurnālists, TV3 ziņu un informatīvo raidījumu dienesta vadītājs Andrejs Mēters, bet par padomes priekšsēdētāja vietnieku atkārtoti ievēlēts žurnālists, TVNET GRUPA galvenais redaktors Toms Ostrovskis.

Andrejs Mēters:

“Pateicos kolēģiem Ētikas padomē par izrādīto uzticēšanos un līdzšinējā darba vērtējumu. Iepriekšējā darba cēlienā esam paveikuši nozīmīgu darbu - izskatījuši virkni sarežģītu sūdzību un sekmējuši profesionālās pašregulācijas kultūras nostiprināšanos Latvijas mediju telpā. Īpaši augstu vērtēju to, ka padomē ir pārstāvēti dažādi un reizēm atšķirīgi viedokļi, jo tieši šī daudzveidība ļauj katru lēmumu pieņemt pēc padziļinātām un jēgpilnām diskusijām, izsverot gan mediju darba profesionālos, gan ētiskos aspektus no dažādiem skatupunktiem. Uzskatu, ka šāda pieeja ir Ētikas padomes lielākā vērtība, jo tā nodrošina lēmumu kvalitāti un uzticamību nozares un sabiedrības acīs. Esmu pārliecināts, ka, turpinot šādi strādāt, mēs sniedzam reālu pienesumu Latvijas mediju vides kopējai izaugsmei un profesionālajam briedumam.”

Ētikas padome nekonstatēja ētikas kodeksa pārkāpumu pētnieciskās žurnālistikas raidījuma “Nekā personīga” sešos sižetos, kas bija veltīti valsts piešķirtajām privilēģijām un Zemkopības ministrijas izkārtotajam daudzmiljonu finansiālajam atbalstam atsevišķiem mežrūpniecības uzņēmumiem. Ar sūdzību Ētikas padomē vērsās raidījumos pieminētais uzņēmums SIA “PATA”, kurš uzskatīja, ka skatītājiem apzināti tiek radīts maldinošs priekšstats, ka tā grupas uzņēmumi varētu būt saistīti ar sižetos apskatītajām iespējamām nelikumīgajām darbībām. Ētikas padome nesaskatīja sižetos un medija rīcībā Ētikas kodeksa pārkāpumu. Tā secināja, ka sižetos sniegtā informācija ir aktuāla un sabiedriski nozīmīga, medijs ir ievērojis žurnālistikas standartus un darbojies sabiedrības interešu aizstāvja lomā, savu iespēju robežās apkopojis un ieguvis informāciju no daudziem avotiem, veicis dziļu analīzi un rezultātā vairākos sižetos izgaismojis daudzus ļoti svarīgus aspektus, kas līdz tam tikuši slēpti sabiedrībai un saistīti ar atsevišķiem uzņēmumiem piešķirtajām privilēģijām un finansiālo ieguvumu. Pateicoties medija iesaistei, šim jautājumam arī tikusi pievērsta pienācīga uzmanība – Ministru kabinetā tika iniciēts Dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojums un notikušo tālāk vērtē Ģenerālprokuratūra.

Ētikas padome skatīja arī laikraksta “Rēzeknes Vēstis” sūdzību par TV3 raidījuma “Koru kari” trešo epizodi šī gada 15. martā. Laikraksts iebilda pret raidījuma dalībnieces Baibas Sipenieces-Gavares pausto, proti, piektdien, 13. datumā, uz viņas radio galda esot atradies laikraksts “Rēzeknes Vēstis”, kuru viņa raksturoja kā “ļoti konservatīvu avīzi”, piebilstot, ka, viņasprāt, “tur puse atvēlēta baznīcai, otra puse – pašvaldības slavēšanai”, un laikraksts šajā gadījumā esot “atkāpies no saviem principiem”, publicējot kora fotogrāfiju ar aicinājumu balsot. Laikraksts uzskatīja, ka minētie apgalvojumi ir nepatiesi, nepamatoti un sabiedrībā rada maldinošu priekšstatu par laikraksta “Rēzeknes Vēstis” redakcionālo politiku, darbības principiem un profesionālo reputāciju.

Ētikas padome secināja, ka notikušo iespējams vērtēt no vairākiem skatpunktiem. Ņemot vērā vairākiem Ētikas padomes locekļiem zināmo “Rēzeknes Vēstis” kritisko attieksmi pret Rēzeknes pašvaldību, kā arī tā sniegto informāciju, Ētikas padomei raidījumā izskanējušais apgalvojums par laikraksta redakcijas politiku nešķita patiess. Tomēr ne mazāk būtisks Ētikas padomei šķita izteikumu avota statuss, izteikumu konteksts un raidījuma formāts. Baiba Sipeniece-Gavare profesionāli darbojas kā izklaidētāja un humoriste, tāpēc viņas izteikumu iespējams uzskatīt kā joku, kura mērķis ir izklaidēt un smīdināt publiku. Arī pats izteikums: “tur puse atvēlēta baznīcai, otra puse – pašvaldības slavēšanai” nepārprotami liecina par pārspīlējumu. “Koru kari” ir arī izklaides raidījums, kurš tiek pārraidīts tiešraidē, un to neveido žurnālisti. Raidījuma vadītājs nav žurnālists, arī izteikuma autore ir raidījuma viešņa, nevis TV3 žurnāliste, un no viņas tiek gaidīts viņas profesionālajai darbībai raksturīgais humors. Šādā situācijā medijam, pat ja tas vēlētos to darīt, ir praktiski neiespējami ietekmēt Baibas Sipenieces-Gavares joku kvalitāti, izvērtēt joka pamatotību un argumentēti apšaubīt. No cita izteikumu avota, cita žanra raidījumā vai rakstā šāds izteikums, iespējams, varētu tikt vērtēts kā medija redakcijas pausta vai kontrolē esoša informācija. Tomēr šajā gadījumā Ētikas padome neuzskatīja, ka medijs būtu pārkāpis ētikas kodeksu. Notikušo tā uzskata par atsevišķu gadījumu ar pretrunīgi vērtētu, laikrakstam sāpīgu un, ļoti iespējams, netaisnīgu joku izklaides raidījumā, nevis apzinātu vai sistemātisku pieeju ziņu izplatīšanai medijā.

Ētikas padome skatīja arī partijas “Austošā Saule Latvijai” biedres sūdzību, par TVNET publicista Toma Lūša viedokļrakstu “Kas ir, čigān, latviešu valodu aizmirsi?”. Raksts bija veidots ironiskā un satīriskā formā un tajā vērtēts šīs partijas paziņojums Saeimas frakcijām par jauniešu veidotajiem video sižetiem, kas publiskoti Sabiedrības integrācijas fonda pasākumu ciklā ‘’Soli pretī’’. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka partijas biedriem veltītie izteikumi rakstā tos nepamatoti diskreditē, izsmej un noniecina. Savukārt medijs norādīja, ka rakstā detalizēti un secīgi atainoti faktiskie apstākļi un situācija kopumā, kas deva pamatu autoram attiecīgi izteikties. Rakstā norādīta notikumu attīstība SIF īstenotajā pasākumu ciklā ‘’Soli pretī’’ publicētajiem video sižetiem – sabiedrības komentāri sociālajos tīklos un partijas ASL paziņojums. Tāpat Rakstā vērtēti SIF cikla mērķi, pusaudžu veidotie sižeti, viņu pašu atsauksme par tiem, publiskā telpā paustie viedokļi, to skaitā sociālajos tīklos, kā arī partijas paziņojums Saeimas frakcijām. Autors rakstā paudis viedokli, izmantojot mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus, lai raksturotu ASL rīcību – bez iedziļināšanās sabiedriski jūtīgā jautājumā, partija faktiski vērsusies pret cilvēkiem, kas veicina integrācijas jautājumu uzlabošanu, t.sk., jauniešiem, kas ar to saskaras ikdienā.

Ētikas padome nesaskatīja, ka medijs rakstā būtu pārkāpis Ētikas kodeksu. Publiskotajā atzinumā Ētikas padome norādīja, ka situācijās, kad par kādu personu tiek izteikti asi un kritiski viedokļi, tos paspilgtinot ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, tie neizbēgami nonāk konfliktā ar cieņas principu. Šādās situācijās svarīgi ir vērtēt aizskāruma pamatotību un samērīgumu. Konkrētajā situācijā Ētikas padome uzskatīja, ka medija argumenti par viedokļraksta formātu, satura un izklāsta pamatotību, sabiedrisko nozīmību ir pamatoti. Tāpat nebija secināms, ka sūdzības iesniedzēja un partijas aizskārums rakstā būtu nesamērīgs un nepamatots.

Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”

Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas. Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome. Tās jaunajā sasaukumā kopš 2026. gada aprīļa darbojas Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns un Olga Dragiļeva. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.

====

Sabiedrības informēšana par biedrības “Latvijas Mediju Ētikas padome” darbu tiek veikta ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Ilona Skuja: Kā risināt strīdus ar medijiem?

Sat, 25 Apr 2026 15:25:00 +0000

Strīdēties ar medijiem, portāliem, televīziju, radio var šķist bezjēdzīgi. Vai tad žurnālisti un redaktori ieklausīsies savas auditorijas paustajā kritikā vai bažās par pašu veidoto materiālu kvalitāti? Tikpat bezjēdzīgi varētu šķist strīdēties ar tiesnešiem, skursteņslauķiem, celtniekiem, arhitektiem, pārdevējiem, mediķiem – teju ar ikvienas profesijas pārstāvjiem par viņu darba lietderību, izvēlēm, profesionālajiem standartiem. Turklāt uz medijiem attiecas vārda un izteiksmes brīvības principi. Vai kritizēt un apšaubīt mediju nenozīmē vērsties pret šiem principiem un ierobežot preses brīvību?

Ja patērēju medijus, varu par tiem arī sūdzēties

Tomēr domu un izteiksmes brīvības līmenis attiecas ne vien uz medijiem, bet arī to lietotājiem. Izpausmes tam ir dažādas. Arī Latvijā cilvēki arvien vairāk patērē nevis tradicionālo mediju radītu saturu, bet dažādus podkāstus, tiktok, facebook, twich un citās platformās publicētus ierakstus un videosižetus, ko visdažādāko motīvu vadīti ir radījuši cilvēki, kas nepretendē uz žurnālista statusu. Tāpat savu pastāvīgu nišas vietu sabiedrībā ir ieņēmis uzskats, ka medijiem nevar uzticēties un patiesība, ja tāda vispār ir, ir meklējama citur. Tāpēc būtiski, ka arī mediju lietotājiem ir tiesības izteikt savas domas un pretenzijas par to, kādas vērtības mediji aizstāv, kā tie atspoguļo vienu vai otru jautājumu, cik godprātīgi veido materiālus. Vēl jo vairāk – ja materiāls ir bijis par konkrēto lasītāju, skatītāju, klausītāju, viņa profesiju, kopienu vai viņam svarīgu jautājumu. Cilvēki savas domas un pretenzijas var izteikt “pa tiešo” - pašiem medijiem – šeit mediju prakse ir dažāda, bet pārsvarā mediji ņem vērā pamatotas norādes par neprecizitātēm, kļūdām un veic korekcijas. Prakse diemžēl rāda, ka ir arī redakcijas, kurām pat konstruktīvi un ļoti pamatoti izteikti iebildumi var palikt neizlasīti un neatbildēti. Bet tas nenozīmē, ka cilvēku kritisks viedoklis par mediju darbu nav vēlams un ka nav vērts censties to paust.

Vēl viena iespēja šobrīd ir vērsties pie mediju ētikas padomes kā neitrāla situācijas vērtētāja.

Izskatot vairāk kā 280 sūdzības par mediju darbu, pārkāpumi konstatēti 37 gadījumos

Latvijas mediju profesionālās darbības pašregulācijas organizācija, biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” pastāv sešus gadus. Tā ir saņēmusi un izskatījusi 282 iesniegumus, pārsvarā sūdzības un argumentētus lūgumus izvērtēt konkrētus mediju veidotus materiālus. Šādas sūdzības tiek izskatītas biedrības Ētikas padomē, kurā darbojas deviņi pašu mediju un to organizāciju ievēlēti nozares profesionāļi. Būs cilvēki, kas paudīs skepsi – vai pašiem mediju pārstāvjiem var uzticēt kritiski un godprātīgi izskatīt sūdzības par mediju darbu jeb vārna vārnai acīs neknābs, vai ne? Tomēr ir citādāk.

Pirmkārt, biedrībā ir vairāk nekā 100 biedru – visdažādāko formu mediji un satura veidotāji, to vidū arī sīvi konkurenti, kuri Ētikas padomei izvirza 9 cilvēkus. Turklāt interešu konflikta gadījumā Ētikas padomes loceklis sūdzības izskatīšanā nepiedalās.

Otrkārt, vairāk nekā piecus gadus ilgā Ētikas padomes darba prakse rāda, ka situācijās, kad par medija darbību sūdzējās tieši aizskartais clvēks vai organizācija, apmēram katrā trešajā reizē Ētikas padome ir konstatējusi, ka medijs nav pilnībā ievērojis profesionālās ētikas kodeksu un ir pārkāpis vienu vai vairākus tā punktus. Piecu gadu laikā par šādām sūdzībām sniegti 107 izvērsti un argumentēti atzinumi, un pārkāpumi konstatēti 37 atzinumos. Lai arī pārkāpuma konstatējums nav uzskatāms par sodu, tomēr parasti tam ir efekts – Ētikas padomes sniegtais atzinums ir publisks. Mediji, kam šādi pārkāpumi ir konstatēti, visbiežāk uztver to sāpīgi, iepazīstas ar lēmuma pamatojumu, rekomendācijām un reizēm – kas arī ir šo atzinumu mērķis – izvērtē savu žurnālistu, redaktoru darbību, informācijas iegūšanu, apstrādi, darbu ar informācijas avotiem un citus aspektus, lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē. Savukārt sūdzības iesniedzējam par viņam aktuālo jautājumu tiek nodrošināts cieņpilns un neitrāls izvērtējums.

Ētikas padomes vērtējumi kā kompass gan auditorijai, gan medijiem

Līdzīgi ir ar sūdzībām, kuras Ētikas padomei iesūta cilvēks vai organizācija, kas nav tieši minēts medija izveidotajā materiālā, bet ir tajā pamanījis, viņaprāt, būtiskas nepilnības un ir veltījis laiku argumentētam izklāstam. Šādu iesniegumu izskatīšana ir būtiska mediju kvalitātes standartu uzturēšanā – Ētikas padomē skatīts 131 iesniegums, ik reizi iepazīstoties ar medija veidoto materiālu, iedziļinoties kā sūdzības sniedzēja, tā arī medija argumentācijā un sniedzot abām pusēm skatījumu par dažādiem ar konkrēto situāciju saistītiem aspektiem. To vidū bieži ir arī rekomendācijas medija darba uzlabošanai. Lai arī šī Ētikas padomes darba daļa nav tik publiska kā tās sniegtie atzinumi, tā ir ne mazāk svarīga. Dažreiz sūdzības sniedzējs (un arī medijs) uzzina, ka Ētikas padome pilnībā vai daļēji piekrīt sūdzētāja novērojumam. Turpretim ir reizes, kad izglītots tiek pats sūdzības iesniedzējs. Ētikas padomei ikviens iesniegums palīdz labāk saskatīt aktuālos problēmjautājumus, izprast mediju praksi, informācijas iegūšanas metodes, mediju lietotāju vērtības, gaidas un intereses.

Nedomāju, ka kaut viens medijs Latvijā jebkad ir bijis sajūsmā, uzzinot, ka Ētikas padomē saņemts iesniegums par tā veidoto materiālu un līdz ar to sniedzams redakcijas redzējums par konkrēto situāciju. Tomēr tieši tam ir brīvprātīgi piekrituši lielākā daļa mediju Latvijā, un šo pienākumu tie arī godprātīgi pilda. Rezultātā visās šajās situācijās tiek īstenots dialogs starp lasītājiem, skatītājiem, klausītājiem un mediju redakcijām. Tiek panākts, ka mediji sadzird savus patērētājus, ieklausās neitrāla profesionāla vidutāja viedoklī, bet cilvēkiem un dažādām organizācijām ir vidutājs, kas parūpējas, lai viņa intereses un bažas tiktu uzklausītas.

Iespēja prasīt redakcionālo atbildību un profesionālo standartu ievērošanu ir būtisks aspekts, kas atšķir tā dēvētos tradicionālos medijus no jaunajiem medijiem – digitālā satura veidotājiem.

Lai nonāktu līdz šim risinājumam bija vajadzīgi apmēram astoņi gadi kopš idejas aktualizācijas līdz iecere par nozares pašregulāciju vispār tika īstenota. Kopš tā laika ir pagājuši vēl seši gadi un var teikt, ka pašregulācija nu jau strādā kā sistēma. Laikā, kad nereti izskan vēlmes, lai valsts arvien ciešāk regulētu visdažādākās lietas, mediju vides pašregulācijas piemērs, lai kalpo kā atgādinājums, cik grūti nāk pārmaiņas un tās prasa ne vien laiku, bet arī iesaistīto pušu iesaisti, piekrišanu un personisku ieguldījumu.

Pētījums: Digitālā satura veidotājus pāragri uzskatīt par žurnālistiem

Thu, 23 Apr 2026 18:18:00 +0000

Lai arī mediju vidē ir ienākuši jauni “spēlētāji”, dažāda veida digitālā satura veidotāji – blogeri, infuenceri, podkāstu veidotāji, un lielai sabiedrības daļai tie kļuvuši par nozīmīgiem informācijas avotiem, ir pāragri tos uzskatīt par žurnālistiem. Šādu secinājumu var veikt, balstoties uz biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” publicēto pētījumu par digitālā satura veidotājiem ārpus tradicionālajiem medijiem. Vienlaikus šo satura veidotāju ietekme uz mediju vidi ir acīmredzama, un daudzos gadījumos robežas starp žurnālistiku un digitālā satura veidošanu ir sarežģīti nodalīt.

Digitālā satura izplatīšanas platformas, sociālie mediji un tehnoloģiju pieejamība ir devušas iespējas cilvēkiem veidot saturu un sasniegt auditoriju, neizmantojot tradicionālos medijus, tādejādi ietekmējot cilvēku zināšanas, iepirkšanos, sabiedrisko aktivitāti un politisko līdzdalību. Šis fenomens ir radījis daudz jautājumu, to skaitā, ar ko digitālā satura veidotāji atšķiras no žurnālistiem un medijiem, kādus profesionālos darbības standartus viņi ievēro, kā raudzīties uz viņu darbību un vai uz viņiem var attiecināt žurnālistu tiesības. Komunikācijas zinātņu doktore, RTU Rēzeknes akadēmijas docente un vadošā pētniece Sandra Sprudzāne un Linda Bīriņa, mediju tiesību eksperte, zvērināta advokāte un partnere birojā “Šķiņķis Pētersons Bīriņa” biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” iniciētajā pētījumā meklēja atbildes uz šiem un citiem ar digitālā satura veidotājiem saistītiem jautājumiem.

Influenceri, ietekmētāji, jūtūberi, ņūsfluenceri vai digitālā satura veidotāji?

Viens no pirmajiem secinājumiem – digitālā satura veidotāji var būt ļoti atšķirīgi viens no otra savos darbības formātos un satura tematikā, līdz ar to uz viņiem tiek attiecināti dažādi apzīmējumi. Izplatītākais vārds “ietekmētāji” (influenceri) tipiski tiek attiecināts uz komerciāla satura veidotājiem, kas reklamē vai pārdod savus vai trešo pušu produktus un pakalpojumus. Tomēr līdztekus ar vārdu “ietekmētāji” tiek apzīmēti arī cilvēki, kas veido saturu sociāliem vai kultūras mērķiem. Piemēram, mākslinieki vai izklaidētāji publicē saturu sociālo mediju platformās – viņi reklamē un pārdod savu darbu vai uzstāšanos, taču pašam saturam ir kultūras vai sociāls raksturs.

Papildu komerciālajiem ietekmētājiem pastāv arī satura veidotāji, kuriem nav komerciālu interešu. Daži šādi nekomerciāli ietekmētāji izmanto sociālos medijus tikai sociāliem, izglītojošiem vai politiskiem mērķiem. Viņiem primāri nav biznesa interešu sociālo mediju ekosistēmā, taču viņu veidotais saturs joprojām var būt plaši izplatīts un ietekmīgs. Līdztekus šie nekomerciālie satura veidotāji var piedāvāt saturu ar komerciālu ievirzi, piemēram, produktu un pakalpojumu apskatus, taču, atšķirībā no komerciālajiem ietekmētājiem, nesaņemot atlīdzību no šo produktu vai pakalpojumu pārdevējiem. Tos satura veidotājus, kuras regulāri publicē saturu par aktuālajiem notikumiem un pilsoniskajiem jautājumiem sociālajos medijos un kuriem ir nozīmīga auditorija, citviet pasaulē dēvē par ziņu ietekmētājiem (newsfluencers). Ziņu influenceri var būt gan pašnodarbināti žurnālisti, gan ar medijiem nesaistīti žurnālistiskā satura YouTube veidotāji, TikTok autori un Twitch straumētāji un citi.

Kādas ir populārākās podkāstu tēmas Latvijā?

Aplūkojot 40 populārus raidierakstus Latvijā, novērotas vairākas tendences. Populārākā satura tēma ir cilvēka personīgā izaugsme, psiholoģija, produktivitāte. Nākamā bieži sastopamā tēma raidierakstos ir cilvēka mentālā un fiziskā veselība. Spilgti pamanāms ir arī veselības tematikai tuvais temats – fitness. Apjomīgs saturs tiek veidots arī par biznesa un uzņēmējdarbības tematiku. Tikai nelielu raidierakstu daļu Latvijā veido saturs par sociālpolitiskām tēmām – intervijas ar sabiedrībā zināmām personām – konkrētu jomu ekspertiem un apskati par notikumiem Latvijā un pasaulē. Podkāstu tēmas nereti saistās arī ar dažādām nodarbēm un hobijiem – makšķerēšanu, auto, bērnu audzināšanu utt.

Vai digitālā satura veidotājiem ir priekšrocības salīdzinājumā ar žurnālistiem?

Pētījumā tika aptaujāti arī mediju un akadēmiskās vides eksperti un digitālā satura veidotāji, gūstot ieskatu par mediju satura veidotāju izvēlētā darbības modeļa priekšrocībām, gan profesionālās darbības riskiem. Piemēram, kā būtiska mediju satura veidotāju priekšrocība salīdzinājumā ar žurnālistiem tika norādīta ātrāka publicēšana, mazāki institucionālie ierobežojumi, potenciāli lielāki ienākumi, iespēja veidot saturu bez žurnālista izglītības, kā arī iespēja sazināties ar auditoriju un veidot personīgo zīmolu. Tas kopumā parāda, ka satura veidotāju galvenais ieguvums ir ātrums, neatkarība un ciešāka saikne ar auditoriju, nevis tradicionālā profesionālā struktūra, secina Sandra Sprudzāne.

Riski un profesionālās ētikas standartu trūkums

Pētniece skaidro, ka pie būtiskākajiem riskiem eksperti norādījuši juridiskās atbildības un regulējuma trūkumu, finansējuma slēptu ietekmi uz saturu un interešu konfliktus, informācijas kvalitāti un uzticamību, ētikas un profesionālo standartu neesamību, kā arī sabiedriskās un politiskās ietekmes riskus. Analizējot Latvijā pieejamos raidierakstus, novērots, ka informācija par profesionālo ētiku vai citiem aspektiem, kas būtu attiecināmi un savas darbības skaidrošanu, galvenokārt sniegta tikai kā finansētāja ietekmes apraksts (ja satura veidotājs ir vēlējies to atklāt), taču veids, kā tas tiek darīts, starp dažādiem satura veidotājiem mēdz atšķirties. Pētījumā secināts, ka lielākā daļa (75%) no aptaujātajiem mediju un akadēmiskās vides ekspertiem atbalsta vienotu ētikas standartu piemērošanu, kas norāda uz skaidru tendenci – sabiedrībā pastāv gaidas, ka arī mediju satura veidotājiem būtu jāievēro līdzīgi profesionālie principi kā tradicionālajiem žurnālistiem. Tajā pašā laikā daļa (25%) saglabā neitrālu nostāju, kas var liecināt par neskaidrību vai atšķirīgu izpratni par šo divu grupu lomām un atbildību mediju vidē. Tāpat arī vienprātīgi tiek atbalstīta doma par vienotas pašregulācijas sistēmas ieviešanu.

Konkurence vai sadarbība ar žurnālistiem?

Pētījumā aplūkotas arī konkurences un sadarbības formas starp profesionālajiem žurnālistiem un digitālā satura veidotājiem. Secināts, ka robežas starp abu grupu pārstāvjiem kļūst neskaidrākas, – ne vien tādēļ, ka digitālā satura veidotāju radītais saturs ieņem arvien lielāku redzamību dažādās sociālo mediju un citās informācijas izplatīšanas platformās (jaunākai auditorijai digitālā satura veidotāji bieži ir primārais zināšanu avots), bet arī tāpēc, ka daļa mediju un žurnālistu pārņem digitālā satura veidotāju taktikas auditorijas sasniegšanai un piesaistei – stāstījums pirmajā personā, emocionālā stāstniecība, personiskā zīmola attīstīšana, vēršanās pie auditorijas un attiecību veidošana ar to.

Vai digitālā satura veidotāji juridiski uzskatāmi par žurnālistiem?

Pētījumā minēts, ka pieeja saglabāt stingru juridisku nošķīrumu starp tradicionālajiem medijiem un digitālā satura veidotājiem arvien vairāk šķiet atrauta no mūsdienu komunikācijas realitātes. Vienlaikus pārlieku cieša abu kategoriju pielīdzināšana apdraudētu demokrātikai svarīgos žurnālistu profesionālos, ētiskos un institucionālos aizsardzības mehānismus. Tapēc pētījumā, vadoties no nacionālajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem, rekomendācijām un tiesu prakses, analizēta arī žurnālista statusa nozīme un privilēģijas, žurnālista un mediju pakalpojumu sniedzēja, kā arī raidierakstu veidotāju, influenceru, blogeru tiesiskais statuss, tiesības un pienākumi. Mediju tiesību eksperte Linda Bīriņa akcentē, ka žurnālista statusam ir nozīme, jo žurnālisti bauda tādas tiesības kā avotu aizsardzība un konfidencialitāte, piekļuve ierobežotas pieejamības informācijai, personas datu apstrāde, pastiprināta aizsardzība pret uzraudzību un iejaukšanos, redakcionālā neatkarība, aizsardzība satura ierobežošanas un dzēšanas gadījumos, aizsardzība pret acīmredzami nepamatotām prasībām un tiesvedībām. Šis apsvērums ir pamatā, kāpēc žurnālisti ir jāatšķir no pārējām personām, kurām ir tiesības uz vārda brīvību. Ņemot vērā, ka mediju satura veidotāji digitālajās platformās pārņem jomu un funkcijas, kas iepriekš galvenokārt bija profesionālu žurnālistu uzdevums, aktualizējas jautājums, kādos gadījumos un kam var tikt piešķirts žurnālista statuss. Pētījumā Linda Bīriņa iezīmē šobrīd notiekošo pāreju žurnālistu definēšanas teorijās – no institucionālās un funkcionālo, kura izplatīta Eiropas Savienības un Eiropas Cilvēktiesību tiesu praksē un atsevišķos aspektos nostiprināta arī Latvijā Augstākās tiesas judikatūrā. Secināts, ka saskaņā ar šo pieeju arī ārpus tradicionālajiem medijiem strādājošie satura veidotāji, kas atbilst žurnālista funkcionālajai definīcijai un ievēro profesionālos un ētikas standartus, var tikt uzskatīti par žurnālistiem un attiecīgi iegūt žurnālistu tiesības un privilēģijas. Tāpat arī žurnālisti, influenceri, blogeri, podkasteri un jebkādi citi līdzīgas darbības veicēji var tikt uzskatīti par mediju pakalpojumu sniedzējiem ar visām no šī statusa izrietošajām tiesībām un pienākumiem, ja tie veic regulāru, strukturētu profesionālu darbību ar nolūku informēt, izklaidēt vai izglītot, patur faktisku kontroli par satura izvēli, nosaka, kādā veidā tas tiek organizēts, taču vienlaikus savā darbībā ievēro arī nozares profesionālos un ētikas standartus.

Pētījums veikts ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu un ir pieejams biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” mājaslapā.

Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”.

Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.

Publicēts pētījums par digitālā satura veidotājiem ārpus tradicionālajiem medijiem

Thu, 23 Apr 2026 11:44:00 +0000

Biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” ir īstenojusi pētījumu par par digitālā satura veidotājiem ārpus tradicionālajiem medijiem. Pētījums veikts ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu. Tā autores ir Sandra Sprudzāne (Dr.sc.comm.), “RTU Rēzekne” docente un vadošā pētniece, SEPLP vecākā eksperte un Linda Bīriņa, mediju tiesību eksperte un zvērināta advokāte, partnere birojā “Šķiņķis Pētersons Bīriņa”.

Digitālās satura izplatīšanas platformas, sociālie mediji un tehnoloģiju pieejamība ir devušas iespējas cilvēkiem veidot mediju saturam pielīdzināmu saturu un sasniegt auditoriju, neizmantojot tradicionālos medijus. Pētījumi un aptaujas liecina, ka mediju satura veidotāji, to skaitā raidierakstu veidotāji, kļuvuši par nozīmīgiem informācijas un viedokļu avotiem, konkurējot ar tradicionālajiem medijiem. Digitālā satura veidotājiem ir arvien lielāka ietekme uz līdzcilvēku dzīvesstilu, pirkumiem, pasaules uztveri. Šis fenomens ir radījis arī daudz jautājumu, to skaitā, ar ko digitālā satura veidotāji atšķiras no žurnālistiem un medijiem, kādus profesionālos darbības standartus viņi ievēro, kā raudzīties uz viņu darbību un vai uz šiem satura veidotājiem var attiecināt žurnālistu tiesības.

Pētījums sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā Sandra Sprudzāne analizē mediju satura veidotāju lomu un ietekmi Latvijā un pasaulē, pievēršoties to identifikācijai, funkcijām, nozīmei sabiedrībā, satura jeb tematu tendencēm, izplatīšanas kanāliem, kā arī profesionālajiem principiem. Pētījumā salīdzinātas tendences pasaulē un Latvijā, izceļot gan kopīgās iezīmes, gan atšķirības saturā, izplatīšanas kanālos un formātos, auditorijas iesaistes un sekotāju skaita apjomā. Ņemot vērā mediju satura veidotāju ietekmi, līdztekus ir aplūkoti mediju satura veidotāju profesionālās ētikas jautājumi. Pētījumā tika aptaujāti arī mediju vides eksperti un digitālā satura veidotāji, gūstot ieskatu par mediju satura veidotāju izvēlētā darbības modeļa priekšrocībām, gan profesionālās darbības riskiem. Piemēram, kā būtiska mediju satura veidotāju priekšrocība salīdzinājumā ar žurnālistiem tiek norādīta ātrāka publicēšana, mazāk institucionālu ierobežojumu, potenciāli lielāki ienākumi, iespēja veidot saturu bez žurnālista izglītības, kā arī iespēja sazināties ar auditoriju un veidot personīgo zīmolu. Turpretim pie būtiskākajiem riskiem eksperti norādījuši juridiskās atbildības un regulējuma trūkumu, finansējuma ietekmi uz saturu un interešu konfliktus, informācijas kvalitāti un uzticamību, ētikas un profesionālo standartu neesamību, kā arī sabiedriskās un politiskās ietekmes riskus.

Pētījuma otrajā daļā mediju tiesību eksperte Linda Bīriņa aplūko dažādu satura veidotāju juridisko statusu un analizē, kas un kādos gadījumos uzskatāms par žurnālistu un mediju pakalpojumu sniedzēju. Žurnālista statusam ir nozīme, jo žurnālisti bauda tādas tiesības kā avotu aizsardzība un konfidencialitāte, piekļuve ierobežotas pieejamības informācijai, personas datu apstrāde, pastiprināta aizsardzība pret uzraudzību un iejaukšanos, redakcionālā neatkarība, aizsardzība satura ierobežošanas un dzēšanas gadījumos, aizsardzība pret acīmredzami nepamatotām prasībām un tiesvedībām. Šis aspvērums ir pamatā, kāpēc žurnālisti ir jāatšķir no pārējām personām, kurām ir tiesības uz vārda brīvību. Ņemot vērā, ka mediju satura veidotāji digitālajās platformās pārņem jomu un funkcijas, kas iepriekš galvenokārt bija profesionālu žurnālistu uzdevums, aktualizējas jautājums, kādos gadījumos un kam var tikt piešķirts žurnālista statuss.

Šajā pētījuma daļā, vadoties no nacionālajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem, rekomendācijām un tiesu prakses, analizēta žurnālista statusa nozīme un privilēģijas, žurnālista un mediju pakalpojumu sniedzēja, kā arī raidierakstu veidotāju, influenceru, blogeru tiesiskais statuss, tiesības un pienākumi. Pētījums iezīmē šobrīd notiekošo pāreju žurnālistu definēšanas teorijās – no institucionālās un funkcionālo, kura izplatīta Eiropas Savienības un Eiropas Cilvēktiesību tiesu praksē un atsevišķos aspektos nostiprināta arī Latvijā Augstākās tiesas judikatūrā. Secināts, ka saskaņā ar šo pieeju arī ārpus tradicionālajiem medijiem strādājošie satura veidotāji, kas atbilst žurnālista funkcionālajai definīcijai un ievēro profesionālos un ētikas standartus, var tikt uzskatīti par žurnālistiem un attiecīgi iegūt žurnālistu tiesības un privilēģijas. Tāpat arī žurnālisti, influenceri, blogeri, podkasteri un jebkādi citi līdzīgas darbības veicēji var tikt uzskatīti par mediju pakalpojumu sniedzējiem ar visām no šī statusa izrietošajām tiesībām un pienākumiem, ja tie veic profesionālu darbību (regulāru, strukturētu) ar nolūku informēt, izklaidēt vai izglītot, patur faktisku kontroli par satura izvēli, nosaka, kādā veidā tas tiek organizēts, taču vienlaikus savā darbībā ievēro arī nozares profesionālos un ētikas standartus.

Pētījums

1. daļa. Sandra Sprudzāne, "Mediju satura veidotāji – tendences, pašidentifikācija, statuss, profesionālie standarti".

2. daļa. Linda Bīriņa, "Ārpus tradicionālajiem medijiem strādājošo satura veidotāju statuss, tiesības un pienākumi".

Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”.

Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.

Sabiedrības informēšana par biedrības “Latvijas Mediju Ētikas padome” darbu tiek veikta ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Mediju ētikas padome konstatē četrus pārkāpumus

Tue, 14 Apr 2026 07:53:00 +0000

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome ir sagatavojusi un sniegusi atzinumus par šī gada marta sēdē izskatītajām sūdzībām. Piecos gadījumos Ētikas padome sniedza atzinumu, vienā – komentāru. Sūdzības bija par autortiesību pārkāpumu, sensacionālismu un stereotipizāciju, telefonsarunas ieraksta publiskošanu un nepietiekami kritisku attieksmi pret informācijas avotu.

Ētikas padome konstatēja autortiesību pārkāpumu SIA “Mediaservice” uzturētajā portālā “press.lv”. Portālā krievu valodā bez atļaujas bija tulkota un pilnā apjomā pārpublicēta “Satori.lv” publikācija “Guys, don’t fight!”, kura autore bija Alise Zariņa.

Ētikas padome nekonstatēja ētikas kodeksa pārkāpumu Latvijas Sabiedriskā medija televīzijas raidījuma 'De Facto” sižetā un rakstā: «Alvis traks, Armands arī slikts, Šlesers labais": kā "Bez partijām" līderis Broks "jauca kārtis". Armands Broks sūdzējās, ka medijs bija publicējis tā telefonsarunu ar Māri Rožānu, bet saruna nav bijusi paredzēta publiskošanai un skārusi viņa privāto dzīvi. Ētikas padomei nebija šaubu ne par informācijas patiesumu, ne sarunas ierakstīšanas apstākļiem, ne veidu, kā ieraksts nonācis medija rīcibā. Tā pievienojās medija uzskatam, ka Armands Broks uzskatāms par publisku personu, izplatītajam materiālam ir ar privāto dzīvi nesaistīts politisks konteksts un raksturs, un pastāv būtiska sabiedrības interese par publiskoto informāciju.

Skatot Liepājas Reģionālās slimnīcas sūdzību par TV3 raidījuma “Bez Tabu” sižetu, Ētikas padome konstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu. Ētikas padome atzina, ka raidījuma formāts, kur medijs uzklausa cilvēkus un līdzdarbojas pie to interešu pārstāvniecības, ir svarīgs, jo nodrošina cilvēku pieredzes atspoguļojumu, aktualizē sabiedrībā svarīgus jautājumus un nostiprina medija kā sabiedrības interešu pārstāvja lomu. Lai arī lielākajā daļā gadījumu raidījumam “Bez Tabu” tas izdodas veiksmīgi, konkrētajā situācijā noticis pretējais. Sižets bija balstīts uz kādas pacientes meitas paustajām apsūdzībām, un medijs tai deva iespēju izplatīt nepārbaudītas, smagas, un, visticamāk, nepatiesas apsūdzības par slimnīcu un tās personālu, kas nebija saistītas ar intervētās tuvinieka pieredzi slimnīcā. Ētikas padome saskatīja nepietiekami kritisku attieksmi pret informācijas avotu un centienus sensacionalizēt notikušo. Ētikas padome uzskatīja, ka konkrētajā situācijā, kad paustā informācija nebija pamatota ne ar kādiem faktiem un nebija iespējama arī tās pārbaude, informācija tikpat labi varēja būt izdomāta un nepatiesa, neslavu ceļoša, tāpēc gan emociju pārņemta informācijas avota spēja izvērtēt šādu informāciju, gan pati informācija medijam bija jāvērtē īpaši kritiski un no neapstiprinātas informācijas tālākas izplatīšanas būtu bijis jāatturas neatkarīgi no tās pasniegšanas formas un avota.

Skatot divas sūdzības par portāla “La.lv” rakstiem, Ētikas padome abos gadījumos konstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumu.

Rakstā, par ko sūdzējās Bērnu klīniskās universitātes slimnīca, ““Dēlam bija veidojums vēdera dobumā apmēram kinderolas lielumā!” Mamma dalās šausminošā pieredzē par ārstēšanu bērnu slimnīcā” Ētikas padome saskatīja ne vien apzinātu sensacionalitāti un mediķu profesijas stereotipizāciju, bet arī klaju žurnālistikas standartu ignorēšanu.

Savukārt rakstā “Sola lielus kalnus, bet “pazūd ar galiem”: LA.LV redakcija saņem vairākas ziņas par krāpšanos ēdināšanas uzņēmumos”, kas bija balstīts uz anonīmiem infomācijas avotiem, Ētkas padome konstatēja nepārbaudītu, anonīmu avotu nekritisku izmantošanu un nepietiekamu auditorijai būtiskas informācijas iegūšanu, ka ļautu izveidot pēc iespējas objektīvāku saturu. Ētikas padome akcentēja, ka mediju aktualizētas tēmas, informācijas avoti, informācijas pieejamība mēdz būt visdažādākie, tomēr ievērot kritizētās personas tiesības uz atbildi ir viens no medija pamatpienākumiem, kurš materiālam nodrošina svarīgu žurnālistikās kvalitātes komponenti un signalizē par medija godprātību, centieniem nodrošināt informācijas daudzveidību un ievērot pienācīgu rūpību informācijas iegūšanā un izmantošanā. Tomēr šajā gadījumā tas nebija ticis ievērots.

Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Ētikas padome skatīja arī iesniegumu par žurnālā “Ir” publicēto rakstu: “Mīlestība nebrīvē. Baibas un Laimona stāsts”. Sūdzības iesniedzējs iebilda par, tā ieskatā, nepietiekamu kritiski attieksmi un samērīguma trūkumu rakstā par uz mūžu notiesāta noziedznieka laulībām, atrodoties cietumā. Par šo rakstu Ētikas padome sniedza komentāru. Tā secināja, ka vēstot par cilvēkiem, kas izdarījuši ļoti smagus noziegumus, un fokusējoties uz citiem, ar noziegumiem nesaistītiem šo cilvēku personības un dzīves aspektiem, medijiem pastāvēs vairākas sarežģītas dilemmas – ne tikai “publicēt vai nē”, bet arī kādā veidā stāstīt – kādā apjomā sniegt informāciju par noziegumiem un to upuriem, lai tiktu izrādīta atzīšana un cieņa upuriem un viņu tuviniekiem, un cik kritiski izturēties pret noziegumus pastrādājušo cilvēku sniegto informāciju. Ko šādā cilvēkstāsta žanrā ieturētā rakstā minēt, ko nē, cik kritiskiem būt, ir autora un redakcijas izvēle, uz ko tiem ir visas tiesības, atzina Ētikas padome un piebilda, ka līdzīgi ir ar lasītājiem – arī katram no tiem ir sava izjūta par patiesību, taisnīgumu un informācijas samērīgumu un tiesības šaubīties, vai žurnālists ir bijis pietiekami kritisks.

Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”.

Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.

Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome. Līdz marta beigām tā strādāja šādā sasaukumā: Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns. Jaunajā sasaukumā, kas darbojas kopš 2026. gada aprīļa Skaidrīti Lasmani nomainīja Olga Dragiļeva, bet parējie iepriekšējā sasaukuma locekļi turpina darbu.

Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.

Apstiprināts Mediju ētikas padomes jaunais sastāvs

Mon, 30 Mar 2026 13:21:00 +0000

Biedrības “Latvijas mediju ētikas padomes” biedru pilnsapulcē 2026. gada 27. martā tika apstiprināts biedrības 2025. gada pārskats un ievēlēts jauns Ētikas padomes sastāvs.

Ētikas padomes jaunajā sastāvā sāk darboties Latvijas Žurnālistu asociācijas izvirzītā Baltiijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” žurnāliste Olga Dragiļeva. Viņa stājas Skaidrītes Lasmanes vietā, kura darbojās Ētikas padomē kopš tās izveides 2019. gadā un uz vietu jaunajā sasaukumā nekandidēja. No līdzšinējā Ētikas padomes sastāva uz nākamo termiņu tika pārvēlēti astoņi locekļi: Guntars Līcis (izvirzīja "ŽURNĀLS SANTA"), Anda Rožukalne (izvirzīja VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs” un nodibinājums “Ilgtspējas fonds”), Baiba Liepiņa (izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija), Andrejs Mēters (izvirzīja “All Media Latvia”), Toms Ostrovskis (izvirzīja “TVNET GRUPA”), Aleksandrs Mirlins (izvirzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija), Raivis Spalvēns (izvirzīja "DELFI") un Kristers Pļešakovs (izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija). Ētikas padomes deviņi locekļi ir ievēlēti uz 12 mēnešu termiņu.

Ētikas padomes jaunais sasaukums arī turpmāk uzraudzīs Biedrības Ētikas kodeksa principu un normu īstenošanu, izskatīs sūdzības par ētiska rakstura pārkāpumiem mediju darbībā, paudīs viedokli par dažādiem mediju nozares jautājumiem, un sadarbosies ar valsts institūcijām nozari regulējošo normu izstrādē un mediju atbalsta programmu īstenošanā.

Biedrība Latvijas Mediju ētikas padome ir izveidota kā nozari pašregulējoša institūcija, kurā var vērsties ikviens, kas pamanījis mediju ētikas pārkāpumu. Sūdzības par ētikas pārkāpumiem medijos izskata LMĒP Ētikas padome, vadoties no LMĒP Ētikas kodeksa, kas iever tādus principus kā godprātība materiālu veidošanā, informācijas daudzveidības nodrošināšana, faktu pārbaude, viedokļu un faktu nošķīrums, un citus. Ētikas padomes lēmumi ir publiski un tie ir saistoši biedriem. Pārkāpumu gadījumā Ētikas padome var uzlikt medijam par pienākumu arī labot kļūdu un atvainoties.

Sešu gadu laikā LMĒP ir sniegusi atbildes uz vairāk kā uz 270 iesniegumiem no iedzīvotājiem, amatpersonām un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem. 102 gadījumos Ētikas padome ir gatavojusi detalizētus atzinumus. Ar tiem var iepazīties biedrības mājaslapā

https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi/.

Par Latvijas mediju ētikas padomi

Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.

Noticis praktisks seminārs žurnālistiem par mediju ētiku

Fri, 20 Mar 2026 16:36:00 +0000

2026. gada 17. martā biedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” rīkoja semināru žurnālistiem un redaktoriem par ētikas dilemmām mediju darbā. Nesenos pētījumos intervētie žurnālisti norādīja, ka mediju ētika ir svarīga, taču ir pārāk maz iespēju to labāk iepazīt. Būtu vēlamas neformālas sarunas ar ekspertiem un citiem žurnālistiem, dažādu gadījumu apskats un apspriešana neformālākā gaisotnē, piem., domnīcas formātā.

Tāpēc biedrība organizēja praktisku semināru žurnālistiem, kur dalībnieki neformālā un brīvā sarunu gaisotnē padziļināja izpratni par mediju ētikas aspektiem un to pielietošanu konkrētās situācijās.

Starp semināra darba materiāliem bija raksti un sižeti, kas saistīti ar cilvēku ierakstu sociālajās platformās izmantošanu žurnālistikā, cieņas principa pielietojumu, amatpersonu atspoguļojumu, ziņas satura nozīmi un ietekmi, ko tā dod sabiedrībai.

Semināru vadīja LMĒP Ētikas padomes locekle un LU Emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane un LMĒP Ētikas padomes locekle, RSU profesore Anda Rožukalne.

Paldies semināra vadītājām un visiem mediju pārstāvjiem par interesanto un atklāto sarunu.

Seminārs tika organizēts ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

Mediju ētikas padome uzsver privātuma ievērošanas svarīgumu un informācijas konteksta nozīmi

Tue, 10 Mar 2026 12:57:00 +0000

Biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” Ētikas padome ir sniegusi atzinumus, vērtējumus un rekomendācijas par šī gada februāra sēdē izskatītajām sūdzībām. Tika skatīti septiņi iesniegumi par televīzijas un radio sižetiem un rakstiem portālos. Trīs gadījumos Ētikas padome sniedza atzinumu, pārējos – situācijas vērtējumu. Sūdzības bija par privātuma neievērošanu, ģeopolitisko notikumu attēlojumu un personu tiesībām atbildēt uz kritiku medijos.

Saistībā ar iespējamo privātuma aizskārumu Ētikas padome skatīja divas sūdzības. Vienā gadījumā Ētikas padomē bija vērsies cilvēks, ko bāriņtiesa bija administratīvi sodījusi par bērna tiesību aizskārumu. Tā kā sūdzības iesniedzējs bija pašvaldības deputāts, turklāt strādāja bērnu izglītības iestādē, žurnālisti bija meklējuši atbildes uz jautājumu, vai piespriestais sods pieļauj turpināt darbu. Sūdzības iesniedzējs žurnālistei jau bija iebildis pret materiāla veidošanu, pamatojot to ar bērna interesēm. Skaidrojot notikušo, viņš tai arī bija atklājis vairākas notikušā detaļas. Tomēr, neraugoties uz iebildumu, medijs bija turpinājis gatavot rakstu. Sūdzībā Ētikas padomei iesniedzējs norādīja, ka rakstā un pēc tā publicēšanas veidotajā televīzijas sižetā ir ticis identificēts cietušais bērns. Ētikas padome rakstā un sižetā nesaskatīja Ētikas kodeksa pārkāpumus. Tā secināja, ka abi mediji bija labi apzinājušies situācijas sensitivitāti un apstākļus, izvērtējuši to rīcībā nonākušo informāciju, veikuši interešu salāgošanu un izvairījušies materiālos iekļaut tādas detaļas, kas ļauj nepārprotami identificēt cietušo. Ētikas padomes vērtējumā mediji šajā situācijā saskārās ar grūti īstenojamu uzdevumu – neatklāt, par ko tieši sūdzības iesniedzējs sodīts, publiski sniegt situācijai atbilstošu skaidrojumu, ka piespriestais sods nav par pārkāpumu izglītības iestādē, un novērst situāciju, ka no raksta un sižeta cilvēki varētu izdarīt nepatiesus pieņēmumus. Ņemot vērā privātuma svarīgumu, Ētikas padome atgādina medijiem, ka jautājumos, kas skar bērnus, nepieciešamība atklāt vai dot norādes uz viņu identitāti jāapsver īpaši rūpīgi. Tas jādara arī situācijās, kad informāciju, kas ļauj identificēt bērnus, ir atklājusi vai ir gatava atklāt trešā persona vai bērnu vecāki.

Otrs gadījums bija saistīts ar gandrīz trīs gadus senu “Bez Tabu” sižetu, kas vēstīja par pievilto klientu mēģinājumiem atgūt naudu no kādai pašmāju apģērbu dizainerei piederoša uzņēmuma. Uzņēmums bija saņēmis naudu no daudziem klientiem, bet nebija izpildījis pasūtījumus. Vairākus gadus pēc sižeta un raksta publiskošanas, uzņēmēja, kas likvidētajā uzņēmumā bija gan īpašniece, gan vienīgā amatpersona, centās panākt raksta un sižeta dzēšanu un pēc medija atteikuma vērsās Ētikas padomē. Sūdzības sniedzēja argumentēja, ka medija publiskotā informācija rada nesamērīgu kaitējumu viņas reputācijai kā privātpersonai un neatbilst mediju ētikas pamatprincipiem. Lai arī bija saprotams, ka saistība ar notikušo uzņēmējai nevar būt patīkama, jo īpaši, situācijā, kad viņa turpina biznesu ar citu ļoti līdzīga nosaukuma uzņēmumu, izmanto jau likvidētā uzņēmuma zīmolu, “Facebook” lapu un mājaslapu un darbojas kā zīmola seja, Ētikas padome rakstā un sižetā nekonstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumus. Par diskutablu Ētikas padome uzskatīja apzīmējuma “krāpniecība” lietojumu sižetā. Medijs skaidroja, ka apzīmējums izmantots, jo to lietojušas sižetā intervētās personas, un tā pieminēšana sižetā atspoguļo šo cilvēku viedokli par notikušo. Ņemot vērā, ka sižeta veidotāji ļoti skaidri informēja skatītājus, ka policija pēc sūdzību saņemšanas ir atteikusies ierosināt kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu, Ētikas padome secināja, ka šis jēdziens sižetā lietots sadzīviskā nozīmē, norādot uz morāli nepieņemamu rīcību (maldinot, gūstot materiālu labumu, bet nepildot solījumus, neatklājot vai noklusējot svarīgu informāciju u. tml.), nevis kā apgalvojums, ka uzņēmēja būtu veikusi darbības, kas sodāmas saskaņā ar Krimināllikumu. Tā kā apzīmējumiem mēdz būt arī vairākas nozīmes, Ētikas padome aicina medijus pielietot īpašu piesardzību, lietojot tādus apzīmējumus, kas vienlaikus ir juridiski termini saistībā ar krimināli sodāmām darbībām, un rūpīgi izvērtēt tiem alternatīvas.

“Privātuma aspekti ir svarīgi, īpaši, kad runa ir par noziegumu upuriem. Tomēr redzams, ka medijiem privātums jāsabalansē ar sabiedrības interesēm arī citās situācijās. Iespējamais privātuma pārkāpums nereti tiek izmantots gan kā arguments, lai atturētu medijus ziņot par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, gan, lai censtos panākt, ka no mediju arhīviem tiek dzēsti agrāk veidoti kritiski materiāli,” komentē Ilona Skuja, biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekle.

Ētikas padomes atzinumi par šīm sūdzībām ir pieejami biedrības mājaslapā https://www.lmepadome.lv/etikaspadome/etikas-padomes-atzinumi.

Pēdējā laikā Ētikas padome skatījusi vairākus iesniegumus saistībā ar to, kā mediji ziņo par karu Ukrainā un Tuvajos Austrumos. Vērtējot šādas publikācijas, Ētikas padome arvien biežāk rekomendē materiālos iekļaut informāciju par notikumu kontekstu un kritiski izvērtēt dažādu pušu sniegto informāciju.

Februāra sēdē ētikas padome skatīja sūdzību par to, kā mediji bija ziņojuši par ANO Palestīniešu bēgļu lietu aģentūras (UNRWA) mītnes nojaukšanu Jeruzalemē. Sūdzības sniedzēja uzskatīja, ka mediji, ziņojot par jaunumiem, pārāk paļaujas uz vienas puses sniegto informāciju. Ētikas padome secināja, ka dažādos mediju formātos pieļaujamas dažādas prakses. Piemēram, ziņu aģentūras, īpaši notikumu sākumposmā, fokusējas uz jaunākajiem faktiem un tām pieejamajiem komentāriem, konteksts var tikt pievienots vēlāk, kad ziņa tiek papildināta. Savukārt portāliem, kas izmanto ziņu aģentūru gatavotās ziņas, ieteicams tās pašiem papildināt ar informāciju, kas līdzsvaro skatpunktus un palīdz lasītājiem izprast svarīgus notikumus. Ja medijs par kādu tēmu ziņo regulāri, šādu informāciju iespējams sagatavot jau iepriekš un izmanot atkārtoti. Piemērs šādai pieejai ir Latvijas Sabiedriskā medija portāla lsm.lv publikācija, kurā attiecīgās ziņas jaunumu daļa bija papildināta ar informāciju par karadarbības vēsturi, sekām un saistītiem notikumiem.

Saistībā ar karu Ukrainā Ētikas padome februāra sēdē skatīja iesniegumu par Latvijā reģistrētā krievu valodā rakstošā portāla 'Meduza” publikāciju. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka sadaļas “Karš” beigās, rubrikā “Vēstules no lasītājiem” publicējot konkrētu lasītāja vēstuli, portāls izplata naratīvus, kas saskan ar Kremļa propagandu par Krievijas karu pret Ukrainu, noņem atbildību no Krievijas par iebrukumu Ukrainā, relativizē Krievijas agresiju. Sūdzības iesniedzēja vērsa uzmanību, ka šādās vēstulēs tiek izmantotas konkrētas propagandas tehnikas. Portāla redakcija skaidroja, ka, publicējot šādas vēstules, tā nodrošina viedokļu daudzveidību, un tām pievienota redakcijas atruna, ka atspoguļotie viedokļi ne vienmēr sakrīt ar redakcijas nostāju. Tomēr Ētikas padome neuzskatīja, ka, publicējot šādu vēstuli, redakcija tai būtu pievienojusi jelkādu vērtību. Ētikas padomes ieskatā ar šādu publikāciju medijs nevis atbildīgi atspoguļo dažādas perspektīvas, bet leģitimizē un attaisno publicēto viedokli un tajā izmantotos argumentus. Atbildīga mediju prakse, saņemot šādus viedokļus, būtu citādāka – piemēram, kritiski izvērtējot to saturu un tālākas atspoguļošanas jēgu, skaidrojot to saistību ar Kremļa izplatītajiem naratīviem ārpus Krievijas, sniedzot redakcijas skaidrojumu un nostāju u.t.t. Ētikas padome uzskata, ka viedokļu daudzveidība nedrīkst tikt izmantota kā arguments atbildības par karu mazināšanai un agresīva kara pret neatkarīgu valsti attaisnošanai.

Ētikas padome skatīja arī sūdzības par personas tiesībām atbildēt uz medija pausto kritiku un tās viedokli ņemt vērā materiāla gatavošanā. Vienā gadījumā Ētikas padome sniedza skaidrojumu par portāla “la.lv” publikāciju un norādīja, ka konkrētajā situācijā, kad portāla redakcija par kādu gatavoja kritisku rakstu, tai bija pienākums uzrunāt kritizēto vai tā pārstāvi un noskaidrot tā skatījumu. Otrā gadījumā medija iespējas nodrošināt šo principu bija ierobežotas, jo kritisko viedokli apgalvojuma formā tiešraidē izteica viens no radio raidījuma “Krustpunktā” diskusijas viesiem. Lai arī var būt situācijas, kad raidījumu vadītājiem ir nepieciešams lūgt precizēt, vai izteikums ir viedoklis vai fakts vai lūgt sniegt viedoklim pamatojumu, praksē šādos tiešraides diskusiju raidījumos apšaubīt izteikumus iespējams tikai ierobežotā apjomā. Pretējā gadījumā tas kavētu sasniegt raidījuma mērķi – daudzpusīgu skatpunktu atklāšanu par dažādiem aplūkojamās tēmas aspektiem.

Vēl vienā gadījumā, skatot NEPLP iesniegumu, Ētikas padome sniedza rekomendācijas par to, kā televīzijas šovā “Caur ērkšķiem uz...” atainot dalībnieču gatavošanu situācijām, kad darba intervijās var tikt uzdoti diskriminējoši un privātas dabas jautājumi. Ētikas padome uzskata, ka sabiedrība ir jāizglīto, ka šādi jautājumi darba intervijās nav pieļaujami un uz tiem nav jāatbild, un kā rīkoties situācijās, ja tādi tiek uzdoti. Šādu informāciju ir būtiski sniegt gan raidījuma dalībniecēm, gan skatītājiem, turklāt to darīt nevis formāli, piem., ar atrunu ekrāna titrā, bet pienācīgā apjomā un kvalitātē iekļaujot raidījuma saturā. To varētu panākt, piemēram, sniedzot skatītājiem kontekstu – informāciju par aizkadrā notikušo, dalībnieču informētību par notiekošā mērķi un formātu, un to, ka redzamais saturs veidots simulācijas ietvaros. Lai mazinātu iespējamu auditorijas maldināšanu un dalībnieku ievainojamību, visā atiecīgā materiāla demonstrēšanas laikā būtu ieteicams izmantot arī audiovizuālos palīglīdzekļus, lai akcentētu, ka notiekošais ir simulācija – subtitrus, slīdošo teksta joslu, aizkadra balsi vai citus marķējumus, tādā veidā precīzi un uzskatāmi apzīmējot materiāla īpašo dabu un nolūku.

Par “Latvijas Mediju ētikas padomi”.

Šobrīd biedrībā ir vairāk par 100 biedriem; tie pārstāv visu formu un veidu medijus, mediju asociācijas un organizācijas.

Sūdzības par Biedrības Ētikas kodeksa ievērošanu medijos izskata Biedrības Ētikas padome, kurā šobrīd darbojas Andrejs Mēters, Toms Ostrovskis, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Baiba Liepiņa, Anda Rožukalne, Kristers Pļešakovs, Aleksandrs Mirlins, Raivis Spalvēns. Biedrības darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv valdes locekle Ilona Skuja. Informācija par biedrību atrodama www.lmepadome.lv.