Mediju ētikas padomes darbības pirmais pusgads: mūsu mērķis, struktūra, ikdiena
Kopš šā gada aprīlī darbu uzsāka biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” izveidotā Ētikas padome, esam iepazinuši virkni praktisku jautājumu – to “darba lauku” mediju ētikas jomā, kur ir un būs nepieciešama ētikas padomes iesaiste. Gan kā vidutājam starp strīdniekiem, gan kā izglītotājam un mediju profesionālo standartu veidotājam.
Pirmais ētikas padomes darbības pusgads rāda, ka īpaši nozīmīga ir un būs padomes spēja skaidrot mediju ētikas jautājumus pašiem medijiem un plašākai sabiedrībai. Tāpēc turpmākajos mēnešos skaidrojošā rakstu sērijā pievērsīsimies dažādiem šīs jomas aspektiem. Ievadā – trīs nozīmīgi punkti par Mediju ētikas padomi.
Pirmkārt, par Mediju ētikas padomes darbības mērķi. Plašākā kontekstā tas ir: risināt tādus jautājumus interešu, tiesību, vērtību telpā, kas atrodas starp medijiem un sabiedrību. Latvijas mediju regulācijā ētikas jautājumi un aspekti līdz šim ir iztrūkuši. Padomes uzdevums ir definēt un skaidrot šos jautājumus, balstoties uz ētikas kodeksu, kas definē profesionālās ētikas pamatprincipus. Kā arī, – uzraudzīt ētikas kodeksa ievērošanu.
Otrkārt, – par padomes darbības ikdienu un situācijām, ar kurām esam saskārušies pirmajos darbības mēnešos. Tās var grupēt trīs lielākos blokos. Situācijas, kur mediju darbā saduras vārda brīvība un tiesības uz privātumu. Situācijas, kas izriet no žurnālistu, mediju vadītāju un mediju satura patērētāju atšķirīgās izpratnes par atbildīgu un kvalitatīvu žurnālistiku. Kā arī, – situācijas, kur ir nepieciešams plašāks skaidrojums par mediju lomu, uzdevumiem un pienākumiem.
No šīm trim jautājumu kopām izriet Mediju ētikas padomes darbības pamatfunkcijas, piemēram, dezinformācijas ierobežošana, bērnu tiesību aizsardzība, personas datu aizsardzība mediju darbībā un citas. Ikdienā tas nozīmē cietušo personu sūdzību izskatīšanu par iespējamajiem ētikas pārkāpumiem mediju darbā, kā arī mediju, mediju uzņēmumu un žurnālistu sūdzības par iespējamiem ētikas pārkāpumiem mediju darbībā vai vārda brīvības ierobežojuma gadījumā. Jāuzsver, – padome nav uzskatāma par “mediju ombudu” kā tas ir vairākkārt publiski izskanējis. Esam mediju nozares pašas veidots koleģiāls un pašregulatīvs mehānisms.
Treškārt, – par padomes dibinātājiem un struktūru. Biedrībā ir brīvprātīgi apvienojušies mediji un mediju organizācijas, – šobrīd tajā ir 23 biedri, kas līdz ar to ir apņēmušies ievērot ētikas principus un ieviest tos praksē. Plašāk par biedrības biedriem, lūdzu, lasiet šeit.
Tas, ka biedrību ir izveidojuši mediju pārstāvji paši, vislabāk nodrošina mediju neatkarību no nevēlamas valsts institūciju un politiskās ietekmes. Un tāpēc nozares darbības principus (piemēram, ētikas kodekss) mediji apspriež un veido paši, mazinot nozares ietekmējamības riskus.
Jautājums par ētikas standartu mediju darbībā pēdējo desmit gadu laikā ir īpaši aktualizējies dēļ mediju telpas paplašināšanās un konverģences. Ētikas padomes loma ir nofiksēt un skaidrot vienu mediju darbības izpausmi – atbildīgumu pret savu darbu. Tāpēc padomes apstiprinātajā Ētikas kodeksā mēs runājam par tādiem principiem kā “godprātība”, “cieņa”, “daudzveidība”, “faktu un viedokļu nošķīrums”, “redakcijas satura un reklāmas nošķīrums” un citiem. Jo ētiska (vai tieši pretēji – neētiska) medija darbība ietekmē salīdzinoši lielu sabiedrības daļu, kas vai nu saņem kvalitatīvu, pārbaudītu informāciju, vai arī saņem informāciju, kas ir vienpusēja, tendencioza, iespējams, – nepatiesa. Tāpēc ētikas principu ievērošana medijos galu galā ir stāsts par objektīvi informētu cilvēku.
Informācija par Biedrības Ētikas padomes darbu sagatavota ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu līdzdarbības līguma par valsts pārvaldes uzdevuma – sabiedrības kritiskās domāšanas stiprināšana attiecībā uz mediju saturu un mediju atbildīguma veicināšana - veikšanu ietvaros.